www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Maiga, Milija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Mēs esam kā lapas13.12.2006

* * *
Mēs esam kā lapas, kas vēja nestas
Gar logiem un durvīm sitas
Kā oļi, kas dziļā atvarā mesti
Mēs grimstam un grimstam bez mitas.

* * *
Visapkārt, šķiet, sienas slietas no ledus
Kas žņaudz un izsūc Dzīvības dvesmu
Bet ielīksmo Tavi vārdi kā medus, -
Tos dzirdot no jauna atdzimis esmu!

* * *
Paldies par Viedu, kuru man devi,
Par Gaismu uz Ceļa, kas bezgala grūts.
Bez Tevis es nebūtu pieveicis sevi,
Tev ziedoju visu, kas līdz šim ir gūts.
Es nododu savu sirdi Tev rokās,
Tik Tava Griba - mans Tikums un Spēks.
Pie Tevis es mūžīgi kavējos domās -
Tad meli un viltus izgaist kā rēgs.

* * *
Iet gadu simti,
Jau kuro reiz Sirds sisties stājas!
Brien kājas vēl joprojām smago grēka smilti!
Sirds krūtīs liesmo,
Un roka Gara Šķēpu cilā rimti,
Bet gara acis redz jau Kalnu Mājas!
Uz priekšu! Tik uz priekšu, Draugs!
Kaut apkārt sātanisma upes rēc!
No triecieniem un spara Gara Bruņas augs,
No Šambalas jau atkal jauna Saule lec!
M.M., ar Tavu spēku tik vēl Cīņā turos,
Kad tumsa aizver cieti Saules Vārtus!
Bet sird mana pulsē Ritmā,
Un Dvēsle skandē Mīlestības Vārdus!

* * *
Naidnieka bultas pret Vairogu sitas,
Visapkārt Sfēras no Sprieguma dun.
Roka Gara Zobenu cilā bez mitas,
Varoņa Sirdī dzied Trīslapu Guns!
Brūnas gāzes pār nogāzēm klejo,
No ļaužu kaislībām notrīs Sirds.
Naida mēris ar izkapti dejo,
Šis laikmets - gara asinspirts!
Cīņa nav galā, bet Ēters kļūst brīvāks,
Pamalē Šambalas Ugunis kvēl.
Ar katru cīņu Gars kļūst vēl sīvāks,
Mirt cilvēces dēļ nekad tam nav žēl!
Ak, Sirds manās krūtīs, kā sargu lai Tevi?
Kā atvieglot ļaužu ciešanas man?
Tik vienam Mērķim es ziedojis sevi,
Un Tavi Puksti kā fanfaras skan!

* * *
Ak, rīta saule, ko šodien Tu mums nesi?
Vai nelaimes, vai jaunu cīņu Sparu?
Kā Sūtnis Tu no Šambalas man esi,
Kas palīdz man, lai norūdu es Garu!

* * *
Caur ciešanām piedzimstam
Caur ciešanām mirstam
Bet nedrīkstam pakļauties tām
Jo dzīvojam tikai Viņam
Ak, Guru, paldies par šo Kausu
To nesot, ne pilienu neizliešu,
Ar lielāko prieku dzeršu to sausu
Vienalga - vai uguns vai ūdens - pie Tevis es iešu!

* * *
Taka tik šaura, bet tumsa tik dziļa
Un aizā noskan izmisis vaids
Bet Viņš - tikai tiecas pie Gaismas, kas mīļa
Kaut vienīgais atbalsts no citiem ir - naids
Un Cīņas ritms jau tricina Sfēras
Un sirdī tik doma: "Tu esi šeit lieks!"
Bet Arhata Uzvaras vairogs nav sēras
Bet visu Kosmosu aptverošs Prieks
Caur gadsimtiem skrienot pa dzimšanu Taku
Mēs aizmirstam Uguni sirdī kas kvēl
Un tici tam, Draugs, ko šeitan es saku
Atmosties, mīļais, kamēr nav vēls

* * *
Pa daudziem Ceļiem mēs ejam pie Tevis,
Kaut bēdas un ciešanas kājas mums sien.
Un daudzkārt bieži to laižam pie sevis,
Pa zemi kā bīstams rapuls kas lien.
Mēs nedrīkstam neko prasīt priekš sevis,
Bet kalpot tik cilvēkiem - lai tur vai kas.
Mums iztikt ar to, ko Visaugstākais devis,
Kaut arī tas būtu pavisam kas mazs.

* * *
Neguliet, sardze, rīts vēl tālu
Aukstas rokas sirdi tver
Nodevējs tumsai vārtus jau ver
Maizes vietā saņemdams mālu
Dzirdi, šņāc krūmājā odze
Redzi, met atvarā drauga smaids
Ak, mīļie, aizveriet logus
Lai jūsu vairogs ir Mīla ne - naids

* * *
Jau uzvara tuvu, skan fanfaru vaidi
No lietus lāsēm ieskanas rūts
Tik doties uz priekšu - nav laika vairs gaidīt
No naida bultām kaut asiņo krūts.
Ir dzīve tik īsa, tik maz es vēl protu
Ir iespēja viena - dzīvot vai mirt
Es Tavās rokās šo zobenu dotu
Un varētu dziļāk šai akacī nirt.
Ak, Dārgā, skaties, - šīs cilvēku ēnas
Kā aitu bari uz kautuvi skrien
Tās gatavas mirt nāvē mokošā, lēnā,
Un rokas ar ar kaislībām paši sev sien
Mēs griežamies visi šai Dzimšanu Ratā
Ik soli mūs karma glauda vai sit
Bet vienmēr mums Uzvaras karogs būs mastā
Un vienmēr par Taisnību gatavi mirt!

* * *

http://agni.gunfu.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv