www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Jānis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Patiesība 10.01.2007

„Cilvēku stipru dara ticība, Migel. Ticība ir radīšanas spēks, kas piemīt visiem cilvēkiem un kam nav nekāda sakara ar reliģiju. Ticība ir vienošanās rezultāts. Kad tu nešauboties piekrīti kaut kam ticēt, tu tajā ieguldi savu ticību. Ja tev nav šaubu par to, kam tici, tad tev tas kļūst par patiesību, pat ja patiesībā tie ir meli. Tava ticība ir ļoti stipra, tāpēc, ja tici, ka neesi pietiekami labs, tad patiešām tāds arī neesi! Ja uzskati, ka cietīsi neveiksmi, tad tā arī notiks, jo tik liels ir tavas ticības spēks un maģija. Kā jau esmu teicis, tu ciet, jo tici meliem. Tas ir ļoti vienkārši. Tāpēc cilvēce ir tāda, kāda ir, jo kopā mēs ticam pārāk daudziem meliem. Cilvēki melus ir uzturējuši jau tūkstošiem gadu, un mēs uz tiem reaģējam ar naidu, dusmām un vardarbību. Bet tie ir tikai meli.

Es brīnījos: „Bet kā tādā gadījumā mēs varam zināt patiesību?” Un, pirms vēl biju paspējis uzdot šo jautājumu skaļi, vectēvs uz to atbildēja: „Patiesība ir jāpieredz. Cilvēkiem ir vajadzība visu aprakstīt, izskaidrot uztverto, bet, kad piedzīvojam patiesību, to nav iespējams aprakstīt ar vārdiem. Ikviens, kurš apgalvo: „Tā ir patiesība,” – melo, pats to neapzinoties. Mēs varam uztvert patiesību ar izjūtām, bet, līdzko cenšamies to paskaidrot ar vārdiem, sagrozām to, un tā vairs nav patiesība. Tas ir mūsu stāstījums! Tā ir projekcija, balstīta uz to, kas ir patiesība vienīgi mums, bet mēs tomēr mēģinām izteikt savu pieredzi vārdos, un tas ir kaut kas brīnišķīgs, patiesi. Tā ir ikviena cilvēka lielākā māksla.”

Vectēvs varēja redzēt, ka viņa pēdējie vārdi man nav īsti skaidri. „Migel, ja tu esi mākslinieks, gleznotājs, tad centies uztverto paust ar mākslas palīdzību. Tava glezna varbūt neataino visu tieši  tā, kā esi to uztvēris, bet ir pietiekami līdzīga, lai par to atgādinātu. Iedomājies, ka tev ir ļoti paveicies – tu esi Pablo Pikaso draugs. Un tāpēc, ka Pikaso tevi mīl, viņš nolemj uzgleznot tavu portretu. Tu pozē Pikaso un pēc daudzām dienām beidzot ieraugi, ko viņš ir uzgleznojis. Tu teiktu: „Bet tas taču neesmu es!” Un Pikaso atbildētu: „Protams, ka tas esi tu. Tā es tevi redzu.”

Tā ir Pikaso patiesība, viņš pauž to, ko ir uztvēris. Bet tu teiksi: „Es tāds neizskatos.”

Ar visiem cilvēkiem ir tāpat kā ar Pikaso. Visi cilvēki ir stāstnieki, kas nozīmē, ka visi cilvēki ir mākslinieki. To, ko Pikaso dara ar krāsām, mēs veicam ar vārdiem. Cilvēki uztver savu iekšējo un ārējo pasauli un izmanto vārdus, lai attēlotu to, ko ir pieredzējuši. Cilvēki izgudro stāstus par visu un, gluži kā Pikaso, sagroza patiesību; bet mūsu acīs tā arī ir patiesība. Protams, veids, kā paužam savus sagrozījumus, varētu citus iepriecināt. Pikaso mākslu augstu vērtē daudzi.

Visi cilvēki veido stāstus saskaņā ar savu pasaules uztveri. Kāpēc censties uzspiest savu stāstu citiem, ja viņiem tā nav patiesība? Kad to saproti, tad vairs nav vajadzības aizstāvēt savus uzskatus. Nav svarīgi panākt savu taisnību vai pierādīt citu maldus. Tā vietā tu visus uztver kā māksliniekus, kā stāstniekus. Tu zini, ka viņi tic saviem uzskatiem. Tam nav nekāda sakara ar tevi.”

Fragments no Dona Migela Rīza un Dženetas Milsas grāmatas „Zināšanu balss”


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv