www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Ginta, Gunda, Gunta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




„Par ticamāku astroloģijas pamatojumu”02.02.2007

PAR FIZISKIEM CĒLOŅIEM
[Pastāv trīs galvenie fizisku cēloņu avoti: Saule, Mēness un planētas. Gaisma – pirmais mehānisms, ar kura palīdzību tās spēj ietekmēt. Atspoguļotā gaisma mitrina, izstarotā – silda.]
Kāds cēlonis – tādas sekas. Protams, īsti astrologi, studējot savu prognožu cēloņus, tiem pieskaita gan fiziskus, gan politiskus cēloņus, bet, kad tie ļaujas sajūsmai, tad galvenokārt apskata neadekvātus, izdomātus, muļķīgus, nepatiesus, un, beidzot, absolūti uzmanības necienīgus cēloņus.


Ja viņi kādreiz arī pasaka taisnību, tad viņus tūlīt aizrauj sajūsma; tādu prognožu patiesību jāuzskata par laimīgu nejaušību; nevajag domāt, ka tā visbiežāk un visvairāk rodas no kaut kāda augstāka un citas dimensijas instinkta.
4. Tēze. Vieni fiziski cēloņi zināmi visiem, citi – tikai nedaudziem; bez tam, dabā daudz kas pastāv nevienam nezināmu cēloņu dēļ. No tiem cēloņiem, kurus mēs uzskatām par zināmiem, vieni tādi ir, tiem ir izskaidrojumi, kurus mēs visi saprotam; citi ir tāda veida un saistīti ar tādiem cēloņiem, kuri saprotami tikai nedaudziem vai – vispār nevienam.
A. SAULE
[Saules fiziskais uzdevums – būt siltuma avotam. Sasilšanas efektivitāte ir atkarīga no trim faktoriem: diennakts gaišā laika ilguma, atmosfēras dabas un saules staru leņķa slīpuma pret horizontu. Bez tam, jāņem vērā arī pašas Zemes siltumietilpība.]
5. Tēze. Vispārīgākais, visiedarbīgākais un visticamākais iemesls, kas zināms ikvienam, - Saules tuvošanās vai attālināšanās. Šā [iemesla] dēļ ziemas saulgrieži ir aptuveni Ziemassvētkos, 21. decembrī, neilgi pirms 6:00 pēcpusdienā, bet vasaras saulgrieži – ir 21. jūnijā 10:30 vakarā. Pirmais ir ziemas aukstuma [iemesls] , otrais – vasaras siltuma [iemesls].
Diennakts gaišais laiks
6. Tēze. Šā iemesla darbība ir paredzama un izriet no sekojošiem faktiem. Prāgā, kas atrodas Bohēmijā, pola augstums ir 50º5'45". Ekliptikas noliekšanās šajā gadsimtā pēc Tiho Brage, (http://library.thinkquest.org/C002091/data/bracheeg.htm) šī astronomu feniksa vērojumiem, ko mēs nesen zaudējām, ir 23º31'30".  Tādā veidā, Saule, mūsu siltuma avots, ziemā virs horizonta spīd ne vairāk par 7 stundām 49 minūtēm un tāpēc uzsilda mūsu gaisu tikai neilgu laiku, bet norietot pārstāj sildīt [aptuveni] uz divreiz ilgāku laiku. No otras puses, vasarā Saule virs horizonta
atrodas16 stundas 22 minūtes un visu šo laiku silda, pārstājot to darīt tikai uz mazāk kā divreiz īsāku laiku*1.
[2. Atmosfēras daba.]
7. Tēze. Taču mūsu gaiss, tāpat kā ūdens un zeme (apskatāmi kā elements), ja vien neuzsilda tos nepārtraukti, uzreiz atgriežas savā dabiskajā stāvoklī un atdziest. Šī iemesla dēļ Aristoteļa*2 [mācība] par to, ka gaiss pēc savas dabas ir silts, ir maldīga.
8. Tēze. Jo viss, kā sastāvā ir matērija, tai mērā, kādā tas matēriju satur, pēc savas dabas ir auksts. Bet visam siltam pašam no sevis ir tāda daba no kādas dzīvas būtnes, vai nu iedzimtas vai spēka ģenerētas.
[3. Saulesstaru slīpums.]
9. Tēze. Vēl viens ļoti iedarbīgs iemesls, kura dēļ Saule, kad atrodas augstu, silda stiprāk, nekā atrodoties zemu, ir tāds: zemu stāvošās Saules stari krīt slīpi un [iedarbojas] vājāk, bet augstu stāvošās Saules saulesstari krīt taisnāk un [iedarbojas] stiprāk. Neviens līdz šim brīdim nespēja izskaidrot, kāpēc nemateriālais saules stars uzvedas tāpat, kā blīvie materiālie ķermeņi, kad tie saskrienas viens ar otru.
[4. Skaitliskais triju iemeslu vērtējums.]
10. Tēze. Tādā veidā, ciktāl vasarā Saules augstums Prāgā gandrīz četrreiz lielāks, nekā ziemā*3, no šī iemesla un iemesla, par kuru tika runāts iepriekš, izriet, ka visīsākajā dienā elementiem no Saules pienāk ne vairāk par 1/8 siltuma, kas pienāk visgarākajā vasaras dienā*4.
11. Tēze. Bet arī šī astotā siltuma daļa ziemā nāk mums par labu. Saules staru slīpuma dēļ Saule, kura ziemā tikai nedaudz paceļas virs horizonta, pretojas lielākai mūsu blīvās atmosfēras masai. Pieņemsim, ka mierīgā gaisa virsma, kas lauž saulesstaru, atrodas vienas vācu jūdzes*5 augstumā perpendikulāri [Zemes rādiusam (Diez vai tā var atrasties augstāk, jo, vai tad ne tādā pašā augstumā atrodas matērija, kas veido krēslu un lauž saulesstarus, kuri nāk no zvaigznēm?). Tāpēc vasarā saules staram pretojas masa vienas veselās vienas devītās vācu jūdzes lielumā, bet ziemā – trijos veselos un vienā Trešdaļā [vācu jūdzē]. Šā iemesla dēļ saulesstari ir trīsreiz vājāki, un, ņemot vērā visus trīs iemeslus, līdz mums diez vai tiek 1/24 vasaras siltuma*6.
[6. Zemes siltumietilpība.]
12. Tēze. Kaut arī trīs norādītie iemesli visskaidrāk izpaužas ziemas un vasaras saulgriežu dienās, tomēr pirmajās dienās aukstums nav visbargākais, bet pēdējās dienās karstums – ne pats stiprākais. Iemesls tāds, ka šeit iejaucas vēl viens iemesls, pats no sevis iekšā (kaut arī naktīs daļu no tā siltuma atdod caur virsmu) to matēriju blīvuma un ķermeņu lieluma dēļ; tādā veidā viņi pagātnes jūnija siltumu sakrāj ar jūlija un augusta siltumu. To pašu var teikt arī par ziemas aukstumu.
13. Tēze. Tādu domu var piemērot arī otrajai pēcpusdienas stundai, kura ir karstāka par divpadsmito stundu, kaut arī Saule jau sāk norietēt. Gaisam šādā gadījumā ir tāda pati īpašība, kāda ir zemei [12. tēze]. Jo gaiss, kā ļoti izretinātā matērija mainās daudz ātrāk par zemi, bet, tomēr, ne acumirklī. Vismaz Zemes virsmai, ja ne visam tās ķermenim, piemīt [šī īpašība].
14. Tēze. Pamatojoties uz šo principu, var teikt, ka tā paša iemesla dēļ septembris un oktobris ir siltāks par martu un februāri, pat ja dienu ilgums ir vienāds.
B. MĒNESS.
[ Mēness fiziskais Uzdevums - mitrināt. Atskaitot mēnešu mitruma ciklus, tas ietekmē arī diennakts mitruma ciklus, kā par to liecina paisumi.]
15. Tēze. Cits pareģojumu fiziskais iemesls ir Mēness. Pieredze rāda, ka viss vienmērīgi samitrinātais palielinās, kad Mēness pieaug un samazinās, kad Mēness apsīkst. Jau viens tas kalpo par iemeslu vairākām izvēlēm un vairākiem pareģojumiem mājsaimniecībā, zemkopībā, medicīnā un kuģniecībā. Šīs dabiskās noslieces iemesls, pēc fiziķu domām, nav līdz galam izprasts.
16. Tēze. Mēness spēks izpaužas divējādi: ik mēnesi, par ko jau esmu teicis, atkarībā no mainīgā Mēness veida, un katras piecpadsmit dienas, un tāpēc arī divreiz diennaktī. Pēdējais īpaši stipri izpaužas medicīniskās krīzes un jūras paisumos-bēgumos, par ko sīkāk tiks runāts tālāk.
17. Tēze. Ikreiz tajās dienās, kad kalendārā ir jauns mēness, humorālie šķidrumi, tā kā tie ir atkarīgi no Mēness, apsīkst; pilnmēness laikā tie pieaug. Reizē ar jau minētām dienām humorālie šķidrumi stipri svārstās Mēness ceturksnī. Tas ir vienkāršs un tīri astroloģisks pierādījums, bet ja to pielieto dažādās nozarēs, tad astrologs pārsniegtu savas profesijas robežas un kļūtu par zemkopi, ķīmiķi un t.t. .
18. Tēze. Bet reizēm ir derīgi šos cilvēkus brīdināt. Piemēram, es brīdinu ķīmiķus: pilnmēness nav labvēlīgs metālu kausēšanai, jo gaiss kļūst pārāk mitrs. Bet, arī tas neizslēdz lielu aspektu*7 izvēli, kas ir labvēlīgi] viņu darbam.
________________________________________

*1 Gaišais diennakts laiks 7 stundas 49 minūtes ir norādīts pareizi. Tumšais diennakts laiks ir 24 stundas  mīnuss 7 stundas 49 minūtes, t.i. 16 stundas 11 minūtes, kas, aptuveni, divreiz vairāk par gaišo diennakts laiku.
*2 Traktātos “Fizika” un “Par debesīm”, Aristotelis izklāstīja teoriju, saskaņā ar kuru, Visums sastāv no zemmēness pasaules, kura sastāv no četriem primāriem elementiem – zemes, ūdens, gaisa, un uguns un ēteriskā rajona, kas ir apkārt (virsmēness pasaules). Katram no četriem zemmēness elementiem ir divas īpašības: ugunij – siltuma un sausuma īpašība, gaisam – siltuma un mitruma īpašība, ūdenim – aukstuma un mitruma īpašība, zemei – aukstuma un sausuma īpašība.
*3  Leņķis, ko veido saulesstari ar horizontu, Prāgas platumā vasaras saulgriežu dienā ir 63,4|, t.i. aptuveni četrreiz vairāk, nekā ziemas saulgriežu dienā (16,4|).
*4  Gaišā diennakts laika divreiz samazināšanās un četrreizējās samazināšanās saulesstaru slieces horizontam dēļ.
*5  Vācu jūdze – aptuveni Zemes rādiusa 1/3000 par 3-4 reizēm lielāka par Anglijas jūdzi.
*6  Efektīvā biezuma trešā daļa, reizinātā ar 1/8 no triju citu kopējās iemeslu darbības, kas izskatītas 10. tēzē, dod 1/24.
*7  Domāti aspekti astroloģiskajā nozīmē
 

Johans Keplers (1571 – 1630).
rozenkreicers.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv