www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Kāpēc mēs nevaram just garīgo pasauli, tāpat kā mēs jūtam mūsu pasauli?17.12.2004
Ļoti iespējams, ka kopā ar mums, vienā telpā atrodas arī citas pasaules. Bet mēs ar tām nesaskaramies. Tās atrodas citā dimensijā, mēs tās nekad neizpratīsim, ja paliksim tikai mūsu dabas robežās. Acīmredzot citā, pilnā, īstā pasaulē atrodas visa, kas notiek ar mums, cēloņi, dzimšanas un nāves cēloņi, iespējams, arī mūsu rīcību sekas.

Starp mums atrodas cilvēki, kas ir ieguvuši papildu maņu orgānus, kuri ļauj viņiem sajust citu, plašāku patiesību tajā pašā mūsu pasaulē. Viņiem izdevies it kā pavērt savu sajūtu robežas un ieraudzīt visus posmus, kuri notiek pirms cilvēka dzimšanas mūsu pasaulē un kuri seko pēc viņa nāves. Izejot no mūsu sajūtu robežām, šie cilvēki redz savādāku visa radītā ainu - ar tā cēloņiem un sekām. Tajā pašā laikā mēs varam vērot tikai nelielu fragmentu, neredzot ne ar mums notiekošā cēloņus, ne mūsu rīcību sekas.

Cilvēki, tādi paši kā mēs, bet ieguvuši papildu maņu orgānus, tiek saukti par kabalistiem jo ir ieguvuši iespēju "lekabel" - "saņemt" augstākās zināšanas, baudu, spēku. Pati metode, kas ļauj iziet ārpus mūsu dabas robežām, tiek saukta par "Kabalu", jo ļauj saņemt un izprast visu, kas atrodas ārpus mūsu dabas, izprast patieso, "ārējo" visumu. Par slepeno šī zinātne tiek saukta tāpēc, ka ir paslēpta no mums, tiem, kuri ir dzimuši un dzīvo savu piecu maņu orgānu robežās.

Kabalas metode ir paredzēta cilvēkam un ļauj iegūt no dzimšanas trūkstošas īpašības-vēlēšanās, ar kuru palīdzību cilvēks var iegūt visas pasaules patieso izjūtu. Tādā veidā jebkurš cilvēks, mācoties Kabalu, var iziet no mūsu pasaules robežām un izprast citas puses īsto pasauli, kura ir apkārt mums un kurā mēs patiesībā eksistējam.

Pati metode ir dziļa un sarežģīta, bet jebkurš, dzimis uz Zemes var to apgūt.

Jo vairāk, kabalisti apgalvo, ka cilvēks, kamēr nesasniegs īsto izjūtu un eksistenci, neizies savas Zemes dzīves laikā no savas pasaules robežām, būs spiests piedzimt šinī pasaulē atkal un atkal - kamēr nepanāks eksistenci visuma pilnā apjomā.

Kabalisti, t.i. tie, kas vienlaicīgi jūt un dzīvo pilnā, patiesā dimensijā, paziņo mums savus jēdzienus. Viņi saka, ka bez mūsu pasaules vēl eksistē liels daudzums citu. Un visi tie līdzīgi koncentriskām sfērām atrodas viens otrā, bet mūsu, viszemākā pasaule, atrodas šā centrālajā vismazākajā sfērā, visu sfēru centrā. Un to mēs saucam par mūsu visumu.

Katra no sfērām saucas par pasauli. Pavisam ir 5 sfēras, pasaules. Tie, kas atrodas kādā sfērā var just tikai savējo un zemākās sfēras, bet augšējās nevar. Tāpēc mēs savā pasaulē, viszemākajā sfērā, varam just tikai mūsu pasauli. Bet, ja cilvēks savās sajūtās paceļas augstākā sfērā, viņš jūt arī zemākās. Tāpēc kabalisti savās sajūtās vienkārši dzīvo vairākās pasaulēs vienlaicīgi un tādēļ zina visus notikumu cēloņus un sekas.

Ar Kabalas palīdzību, iegūstot papildus maņu orgānus un tādējādi paplašinot uztveres robežas, cilvēks "redz" aizvien plašāku vides ainu. Viņa pasaulīte no maza patiesības fragmenta pārvēršas pasaules sistēmas pilnā ainā. Tā dēļ visi notikumi, visas domas, rīcības, viss kļūst skaidrs, jo cilvēks izprot to avotu.

Katru reizi uz katras pakāpes aizvien plašāk pavērusies aina tiek saukta "šī, viņa pasaule", tāpēc, ka tā ir kļuvusi par attiecīgā cilvēka pasauli, bet tas, ko viņš vēl nav izpratis, šis papildu fragments, kuru viņš izpratīs nākamajā pakāpē, tiek saukts par "nākotnes pasauli", jo savā nākotnes stāvoklī, varbūt pēc brīža, viņš to izpratīs.

Metode, kura dod iespēju ar savām sajūtām ieiet pilnā pasaulē, šīs pasaules absolūti skaidra un patiesa apgūšana balstās uz vienīgo galveno garīgo īpašību: tā kā garīgā pasaulē nav materiālo ķermeņu un robežu, tad visas atšķirības starp garīgiem objektiem, garīgiem ķermeņiem atrodas tikai to īpašību sakrišanā vai atšķirībā.

Ja divi garīgie objekti ir vienādi savās īpašībās, tad viņi apvienojas vienā, jo garīgā pasaule ir īpašību, vēlēšanos pasaule. Bet ja divi garīgie objekti-vēlēšanās atšķiras viens no otra, tad savu vēlēšanos atšķirības robežās tie tiek uzskatīti par attāliem, bet savu vēlēšanos sakrišanas robežās - par tuviem.

Garīgā telpa - tā nav fiziskā telpa, bet vēlēšanos lauks, kur par augstāko vēlēšanos tiek pieņemta Radītāja īpašība-vēlēšanās, bet par zemāko - Viņam pretēja. Starp šīm malējām vēlmēm eksistē 5 pamatpakāpes, starpposmi-vēlēšanās, kas tiek saukti par pasaulēm.

Cilvēks ar savu vēlmju-īpašību palīdzību var pārvietoties pa šīm pasaulēm-posmiem atkarībā no tā, kā mainās viņa vēlmes. Tiklīdz cilvēka vēlēšanās kļūst līdzīgas kaut kādas noteiktas pakāpes vēlmēm, viņš savās iekšējās sajūtās uzreiz ar to savienojas, jo sakrīt to īpašības.

Cilvēks dzimst viszemākās pakāpes, pilnīgi egoistiskas vēlēšanās, līmenī, kurš tiek saukts par "mūsu pasauli". Tomēr cilvēka uzdevums, vēl esot ieģērbtam fiziskā ķermenī, ir iziet visu pasauļu pakāpes un saplūst savās sajūtās ar Radītāju - augstāko pakāpi. Tādā gadījumā cilvēks sevī visas pasaules, visas vēlēšanās, sapludina ar Radītāja īpašībām. Viņš kļūst kā Radītājs - Radījuma mērķis.

Mūsu pasaulē mēs sajūtas saņemam no ārienes pēc tā paša īpašību sakrišanas principa: lai sajustu kaut ko no ārpuses, iekšējā maņu orgānā jābūt tādām pašām īpašībām, kā tas ir arī jūtamajā objektā. Tas ir līdzīgi radiouztvērējam: pieņemošais konturs pats izveido svārstības, kādas ir pieņemamajam vilnim, citādāk viņš to nejutīs. Toties sajutīs tieši to vilni, vienu no daudziem, kurš būs līdzīgs viņa īpašībām. Tā arī mēs no ārpuses jūtam tikai to, kam ir līdzība mums iekšā.

Vēl vairāk, mēs pat nejūtam to, kas ir ārpus mums, bet jūtam tikai mūsu reakcijas uz ārējo iedarbību. Piemēram, mēs nepieņemam skaņu no ārienes tieši, bet jūtam mūsu auss membrānas vibrācijas, kas rodas no skaņas avota izraisīta gaisa viļņa spiediena. Tādējādi mēs paši "pieņemam", jūtam nevis vilni, bet mūsu reakciju uz tā spiedienu. Visi mūsu maņu orgāni ir ierīkoti tā, ka mēs tikai reaģējam, "atsaucamies" uz kaut kādu ārējo kairinātāju, bet jūtam sevī nevis viņu pašu, un ne to, kas nāk no viņa, bet savas iekšējās reakcijas uz kaut ko pārejošu. Tas ir, galu galā jūtam mūs pašus.

Bet, lai arī tādā veidā reaģētu uz ārējo kairinātāju, mūsos jābūt īpašībai, līdzīgai tam. Piemēram, cilvēks reaģē uz pārestību, bet pele - nē, tāpēc, ka viņā nav šīs īpašības. Tā arī cilvēks savukārt nereaģē uz kaut kādām garīgo spēku izpausmēm, jo nav viņā līdzīgu īpašību.

Toties, ja cilvēks iegūst garīgas īpašības, tad, līdzīgi radiouztvērējam, viņš nekavējoties kļūst uztverīgs pret attiecīgajām ārpuse esošajām īpašībām un spēkiem. Tikai pēc jauno īpašību iegūšanas cilvēks var sākt just jauno pasauli sev apkārt.

Tieši tāpat mēs savas pasaules piemēros varam redzēt, ka neattīstīts cilvēks atšķiras no attīstīta ar to, ka pēdējais ir vairāk ieguvis visdažādākās zināšanas, sajūtas, īpašības, un tāpēc viņš ir spējīgs lielākā mērā saprast un sajust signālus no ārpuses. Tikai ar to arī cilvēki viens no otra atšķiras.

http://www.kabbalah.info/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv