www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Nanija, Ilgmārs, Igmārs
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Pazemība16.02.2007

Pazemība — tā ir tēma, par kuru pat kristīgajās aprindās nedzird daudz runājam. Kas patiesībā ir pazemība?

“Kas savu brāli, kuru viņš redz, nemīl, kā tāds var mīlēt Dievu, kuru viņš neredz?” (1. Jāņa 4:20)

Tā ir nopietna doma: “mūsu mīlestību uz Dievu mēra pēc mīlestības, kura parādās ikdienas attiecībās ar cilvēkiem”. Ja mūsu mīlestība pret Dievu netiek apstiprināta ar mīlestību pret līdzcilvēkiem, tad mūsu Dievmīlestība ir liekulība. Tieši tāpat ir ar pazemību. Ir viegli iedomāties, ka mēs esam pazemīgi Dieva priekšā. Taču vienīgā pietiekamā pazīme, kas liecina par īstu pazemību Dieva priekšā, ir pazemība pret mūsu līdzcilvēkiem. Tā rāda, ka pazemība ir kļuvusi par daļu no mums. Patiesi pazemīgs cilvēks nenovēršami uzrādīs raksturīgo Dievbērnības zīmogu, kas nozīmē, ka viņš neko negrib zināt par savu personīgo lieliskumu un pašapmierināti nenodarbojas ar savām priekšrocībām un tikumiem (patiesiem vai iedomātiem).

Ja sirds pazemība ir kļuvusi par patiesu mūsu dzīves nostāju, nevis par īslaicīgu prāta pacēlumu uz Dievu, par Viņu domājot vai To lūdzot, tad tai noteikti ir arī jāparādās mūsu attiecībās ar līdzcilvēkiem. Pazemība mūsos tikai tad ir patiesa, ja mēs to izdzīvojam savās dienišķajās gaitās. Ikdienišķās dzīves nenozīmīgi sīkumi un nepatikšanas ir svarīgi apliecinājumi mūžībai, jo tie uzrāda mūsu patieso prāta stāvokli. Tieši mums vismazāk apzinātajos acu mirkļos parādās, kas mēs patiesībā esam un kāda ir mūsu pazemība. Lai īsti izpētītu pazemību cilvēkā, mums ir jāzina kā tas uzvedas visdažādākajās situācijās, mums būtu labu laiku jāskatās viņa aizkulisēs un viņš jāpavada ikdienas dzīvē un gaitās.

Tieši tā domāja arī Jēzus — kad mācekļi strīdējās, kurš no viņiem esot lielākais; kad Viņš redzēja kā farizeji viesībās un sinagogās mīlēja ieņem pirmās vietas, un arī kad Viņš pats deva piemēru mazgājot mācekļiem kājas. Tā Jēzus mācīja pazemību: tāda pazemība, kas netiek apliecināta arī attiecībās ar cilvēkiem, Dieva priekšā ir nekas.

To pašu māca arī Pāvils — Rom. 12:10; :16-17, 1.Kor. 13:4-5 + nevar pastāvēt mīlestība bez pazemības, jo pazemība ir mīlestības sakne. Gal. 5:13 un 26, Ef. 4:2; 5:20-21, Fil. 2:3 2:5-8, Kol. 3:12-13 un 1.Pēt 4:10…

Bieži tiek uzdodts jautājums: kā varētu citus vērtēt augstāk nekā sevi pašu, ja mēs redzam, ka svēttapšanā un gudrībā dabīgajās un saņemtajās dotībās jeb dāvanās, mēs esam stipri pārāki par viņiem. Šādi jautādams cilvēks skaidri parāda cik maz viņš saprot no patiesas sirds pazemības.

Patiesa pazemība ir tur, kur Dieva gaismā atzīst personīgo niecīgumu un ir gatavs atteikties no sava “es”, lai Dievs varētu būt viss. Cilvēks, kurš ir spēris šo soli, var teikt: “kad es Tevi atradu, mans Dievs, es pazaudēju sevi”. Šāds cilvēks sevi vairs nesalīdzina ar citiem. Dzīvodams Dieva klātbūtnē, viņš ir atmetis jebkādu domu par sevi pašu. Attiecībās ar citiem cilvēkiem viņš sevi uzskata par neko un sev negrib neko; būdams Dieva kalps, viņš ir visu kalps.

Patiesi pazemīgais nesajūt ne dusmas, ne skaudību. Viņš spēj slavēt Dievu, kad citi tiek izcelti pār viņu un saņem lielākas svētības nekā viņš. Kad viņš dzird, ka citi tiek slavēti, bet viņš pats neievērots vai pat nonicināts, viņš panes to mierīgi, jo dzīvojot Dieva klātbūtnē viņš ir mācījies no Pāvila atziņu — es neesu nekas (2. Kor. 12:11). Viņa griba ir Jēzus griba.

Pazemīgā cilvēkā “es” vietu ieņem Jēzus. Tādēļ nepārspīlējot var teikt: pazemīgajam ir vara piedot tā, kā piedeva Jēzus. Viņa pazemība nenozīmē tikai pašpazemošanās domas vai vārdus, bet tā nozīmē patiesi pazemīgu sirdi, pilnu apžēlošanās, draudzīguma, lēnprātības un pacietības. Jēzus mācekļi ir vipirms jāpazīst pēc viņu draudzīguma un pazemīgās būtības. Pazemība padara attiecības ar cilvēkiem panesamas un patīkamas. Patiesi pazemīgiem cilvēkiem piemīt noslēpumains pievilkšanas spēks un viņi neapzināti iegūst cilvēku mīlestību, cieņu un uzticību. Āmen.

— No Andrew Murray grāmatas “Pazemība” u.c., augusts 2006

http://www.noslepums.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv