www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Malvīne, Malvis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Ceļinieki laikā. Kas ir laiks?05.03.2007

Mēs visi esam kādreiz lasījuši Andersena pasaku “Sniega Karaliene”. Tās ievadā bija runa par burvju spoguli, kurš kādreiz eksistējis, bet ticis sasists sīkās drumslās. Viena šī spoguļa drumsliņa trāpa acī Gerdas brālim Kajam, un... ... pasaka sākas.
Viss ir daļa no vienota vesela. Katrai vissīkākajai spoguļa drumslai piemīt tās pašas īpašības, kas Spogulim, kurš atainoja visas pasaules zinības. Katrā tā lauskā var pamanīt vienota plāna esamību. Bet likt kādu no šīm lauskām rāmītī un kārt pie sienas spoguļa vietā, nozīmē – sagrozīt patiesību izraujot no lappuses atsevišķu teikumu. Visas pretrunas, kas pastāv mūsu sociālajā realitatē – ir radītas mākslīgi. Patiesībā dzejnieki un šamaņi, mācītāji un zinātnieki, astrologi un psihoanalītiķi runā par vienu un to pašu.
Tagad tuvojas beigām galaktiskais cikls 5125 gadu garumā, un visi ģeofiziskajā, emocionālajā un mentālajā plānā notiekušie procesi paātrinās. Varētu teikt, ka laiks kļūst blīvāks un intervāli starp pasaulē notiekošajām pārmaiņām kļūst arvien īsāki. Pie laikmetu sliekšņiem cieši sinhronizējās Makrokosmā un Mikrokosmā notiekošie procesi. Tas nozīmē, ka globālas izmaiņas var skart ne tikai mūsu pasaules klimatu un ekonomiku, bet arī ikvienu no mums individuāli. 2006. gads bija pēdējā laika vienība daudzos apakšciklos. Sākot ar 2007. gadu kosmoss sāk rakstīt prologu jaunajam Ūdensvīra laikmetam, kurš de facto sākas 2012. gada 23. decembrī.
Dzīvot pārmaiņu gados nav viegli, jo kosmosā notiekošie procesi grūž mūs ārā no ierastā dzīves ritma. Lai spētu pielāgoties jaunajam solim, jaunajam dzīves ātrumam, mums vispirms jāpārskata sava attieksme pret laiku. Attīstoties tehnogēnajai civilizācijai, priekšplānā ir izvirzījušies telpas un matērijas jēdzieni. Laiks kļuvis vienkārši par mērvienību, ar kuru tiek mērīta materiālo vērtību radīšanā ieguldītā enerģija. Patiesībā Laiks ir tā substance no kuras tiek austa pastāvošā realitāte. Zirnekļtīkla pavedieni, kas veido pasaules struktūru. Laikam piemīt savas emocijas, un visi vēstures cikli ir šo emociju projekcija telpā. Daudzām senajām kultūrām laiks bija svēts, un laika cikli tika izmērīti ar mūsdienām pārsteidzošu precizitāti. Sekojot planētu un zvaigžņu cikliem cilvēks ieguva apjausma par laika ciklisko struktūru. Saprata, ka jaunā spirāles vītnē laiks atkārto pats sevi, tikai citā plaknē. Tornado virpulī un gliemežnīcas formā mēs varam redzēt laika būtību. Un kaut arī lineāras kalendārās sistēmas dominante mūs stipri vien attālinājusi no adekvātas laika izpratnes, uz laikmetu sliekšņa kosmoss tomēr par sevi atgādina. Mēs sākam ar vien krasāk sajust, ka dzīvojam disonansē ar absolūto Laiku. Dabas katastrofas, epidēmijas, indivīdu psiholoģiskais diskomforts, kas rada rūgšanas procesus sabiedrībā ir tikai šīs disonanses blakusprodukti. Galaktika turpina vērpt vēstures ciklus tāpat, kā līdz šim. Tikai daudzi no mums vairs nespēj noturēties Visuma diktētajā ritmā. Nevēloties mainīties daudzi meklē glābiņu iluzorā realitātē un izdara secinājumus par pasaulē notiekošajām tendencēm, tikai balstoties uz to, ko var redzēt televizora ekrānā. Apzinīgākie dzīvo tādēļ, ka jāpilda pienākumi pret tuvākajiem un savu sociālo statusu. Veidojas dziļi individuāli ritmi, kuri sakņojas ieradumos, dažādās atkarībās un ir iepīti grūti atšķetināmos savstarpējo attiecību mezglos. Kā rezultātā cilvēks sāk justies nepiederīgs grandiozajam Laika straumes plūdumam.


Kas ir laiks? Kā tas saistīts ar cilvēka apziņu un telpu? Viennozīmīgas atbildes nav. Karloss Kastaneda savos darbos vairākkārt uzsver, ka mēs esam uztverošas būtnes un mūsu uztveres potenciālās iespējas ir bezgalīgas. Cilvēku iekšējais dialogs ir tas, kas fiksē apziņu tikai vienas laika-telpas plaknes ietvaros. Tieši iekšējais dialogs veido cilvēcisko būtņu kopējo realitāti jeb tonālu. To pasauli, kura izkārtojas uz laika vektora, kas savieno pagātni ar nākotni. To pasauli, kura ir izskaidrojama, jo pastāv notikumu secība uz laika ciklos.
Tolteku izpratne par pastāvošo realitāti kardināli atšķīrās no mūsējās ar to, ka primāra bija nevis telpa, bet laiks. Laiks veidoja telpu un visu tajā pastāvošo realitāti. Tieši šis apstāklis nevis fantāzijas trūkums noteica to, ka Mezoamerikas civilizācijām ritens izgudrošana, tā arī nekļuva aktuāla. Pasaules izpratne neradīja nepieciešamību ekspansijai telpā. Cilvēks dzīvoja laika straumē. Laika upē, kuras aizsākums un beigas pazūd bezgalībā, un kurā piedzimšana un nāve, kļūst par relatīviem jēdzieniem. Mēs joprojām atrodamies šai plūsmā, tikai nozaudējuši savas patiesās koordinātes. Tāpēc bieži vien jūtamies apjukuši un neaizsargāti, it kā uz upē palaista papīra kuģīša. Šāds papīra kuģītis perfekti ataino mūsu subjektīvās koordinātes, kuras laika straumē kļūst nedrošas un apšaubāmas. Telpa ap mums, tāpat kā kuģītis, ir laikā esošās apziņas izveidota trausla, samērā īslaicīga struktūra. Saistīt savu apziņu ar telpas koordinātēm, nozīmē pakļaut to bailēm par personisko drošību, nozīmē nepārtraukti atrasties iekšējā dialoga varā, nozīmē būt nebrīvam. Atrasties apkārtējo apstākļu gūstā. Tikai balstoties uz laika koordināšu sistēmu mēs varam iegūt drošus atskaites punktus un varu pār apkārtējiem apstākļiem. Visa mūsu dzīve rit laika līnijās, bet viņas nav mūsu liktens atspoguļojums. Viņas varētu nodēvēt par visuma dzijas dzīpariem, kuri var izteikt visas iespējamās realitātes. Mēs izvēlamies vienu, kurai sekot. Laika līnijas krustojas, met mezglus, saplūst – un mūsu dzīve sasaistās ar citu dzīvju dzīpariem. Citu dzīves saistās ar vēl citām, un tā līdz bezgalībai. Tās veido to laika audumu, kas ir mūsu apjaustā realitāte. Tas, ko Meksikas magi dēvē par visu cilvēcisko būtņu kopējo tonālu. Jungs – par kolektīvo zemapziņu.
Senajā Grieķijā virs ieejas Delfu svētnīcā bija rakstīts – Iepazīsti pats sevi. Arī mums ir jāizprot, kas mēs esam patiesībā. Nerunāšu par to, kādēļ mūsdienu cilvēka ticība astroloģijai stipri vien atgādina māņticību. Sākšu ar galveno:
Viduslaiku alķīmiķu tekstos ir aptuveni šādas rindas –
Viss ir viens. Tas, kas augšā – tas arī lejā. Jo Mikrokosms atkārto Makrokosmu, un vieni un tie paši principi darbojas Debesīs un uz Zemes. Pasaule ir radīta pēc viena plāna un cēloņu – seku likumsakarību virknes darbojas visos tās līmeņos. Ir trīs galvenie elementi, no kuriem būvēta Pasaule un kuri atrodas visā, kas bijis, ir un būs. Tie ir Sērs, Dzīvsudrabs un Sāls.
1. Sērs – Aktīvais, fiksētais sākums. Tas akcentē vīrišķo principu Kosmosā. Tas ir pašpietiekams, karsts, stabils. Tas ir enerģijas pirmavots. Visu lietu un būtņu gara aspekts.
2. Dzīvsudrabs – Pasīvais, mainīgais sākums. Tas akcentē Kosmosa sievišķo principu. Tas ir pakārtots, auksts, plūstošs, un nemainot savu būtību ataino jebkuru formu. Tas ir enerģijas transformators. Visu lietu un būtņu substances aspekts.
3. Sāls – Struktūra, kas veidojas pirmo divu principu mijiedarbības rezultātā. Tā ir enerģijas saņēmēja. Matrice, kurai dod dzīvību Sērs un Dzīvsudrabs. Visu lietu un būtņu uzbūves aspekts.

Visi ezotēriskie atskaites punkti, izriet no galvenā – Vieni un tie paši principi, tikai dažādās formās, darbojas visos līmeņos. Piemēram:
1. Numeroloģija – 1 + 2 = 3
2. Astronomija – Saule; Mēness; Zeme
3. Fizika – Gaisma; Spogulis; Attēls
4. Cilvēks – Dzīvības spēks; Psihe; Indivīds
5. Dzimumattiecības – Vīrietis; Sieviete; Bērns
6. Abstraktais – Gars; Dvēsele; Matērija.
Ceru lasītājs nojauš, ka šajos tekstos neiet runa par konkrētiem ķīmisķiem elementiem (Senlaikos visas ezotēriskās zinības tika pierakstītas šifrētā, tikai iniciāciju izgājušiem ļaudīm saprotamā formā). Astrologs nevar nepamanīt šajos tekstos, nepārprotamas norādes uz Sauli un Mēnesi. Tad par ko patiesībā iet runa, un kas ir tā matrice, kuru atdzīvina aktīvais un pasīvais sākums. Varbūt tā ir Zeme? Bet ja tiešām šeit iet runa par Sauli, Mēnesi un Zemi, tad kādēļ nav norādes uz Zodiaku – zvaigznāju sektoriem, kuri, ja tic ezotēriskajai tradīcijai, diferencē Saules, Mēness un planētu enerģijas?
Patiesība ir elementāri vienkārša. Zodiaks nav jāmeklē zvaigznājos! Tā patiešām ir struktūra, kas diferencē Saules, Mēness un planētu enerģijas, bet atrodas tā - tepat ap mums. Tā ir Zemes aura jeb zinātniski izsakoties – planētas noosfēra. Pēc ekliptikas krustpunktiem orientēta matrice (apelsīns), kurā griežas Zeme. Tādēļ šī Matrice (Sāls) arī tiek apzīmēta ar aplī ievilktu krustu, kas simbolizē 4 debesspuses, 4 stihijas, 4 temperamentus. Teiciens: [Katrs nes savu krustu] – nozīmē, ka katra indivīda raksturs, ko nosaka enerģijas akcenti viņa auras struktūrā, noteic arī viņa likteni uz šīs planētas. Haldeju magi dalīja katru apļa ceturtdaļu (sezonu) vēl 3 daļās, kā rezultātā ieguva 12 sektorus. Tos piesaistīja ekliptikas joslā redzamajiem zvaigznājiem un sāka dēvēt par Zodiaka zīmēm.

Laika gaitā zināšanas, kas īstenībā ir Zodiaks - tika piemirstas, nozaudētas vai apzināti sajauktas. Astrologi joprojām turpina strādāt šai sistēmā. Diemžēl nepilnīga izpratne par to, ar kādiem lielumiem Astroloģija operē, neļauj efektīvi pielietot to mūsdienu apstākļos.
Arī Maiju-Tolteku zodiaks veidots uz klasisko četru stihiju (zeme, gaiss, ūdens un uguns) bāzes, tikai katrai no tām ir nevis trīs (kardinālā; fiksētā; mainīgā), bet gan piecas (polārā; kardinālā; centrālā; signāla; izejošā) izpausmes formas.
Loģiski, ka no pirmajiem trim skaitļiem tiek atvasināti arī skaitļi, kuri izsaka Zemes auru jeb Zodiaku. 3 Zeme + 1 Saule = 4. Kā arī 3 Zeme + 2 Mēness = 5.
4 debespusēs; 4 stihijās; 4 temperamentos; krustā un kvadrāta Jūs atradīsiet 4. Pārgrieziet uz pusēm ābolu – un atradīsiet 5. Pieci, tā ir pentagramma; mēness cikls; labā un ļaunā atziņas auglis; 5 elementu Dao Zvaigzne; 5 laika Tatvas Vēdiskajā kultūrā; pa pieciem pirkstiem uz rokām un kājām. Ja zodiaks ir Zemes aura, kas ir cilvēka auras attainojums Makrokosmā – tad, starp Zemi un cilvēku jābūt paralēlēm. 5 orbītas sektori, katrā no 4 sezonām lieliski sasaucas ar 5 pirkstiem uz katra no 4 ķermeņa locekļiem. 5 reiz 4 – tas arī ir Sakrālais zodiaks, kurš strukturē, gan Zemes, gan cilvēka auru. Es lietoju pierasto vārdu – Aura, kaut gan pareizāk būtu teikt – Astrālā matrice. Par auru dziednieki dēvē emanācijas, no kurām austs cilvēka astrālais ķermenis. Astrālā matrice attaino indivīda nospiedumu laika straumē. Mirklis izrauts no mūžības veido savu – individuālo mūžību. Tas ir, gan liktenis, gan ģenētiskais kods, gan Ego un Superego. Bet precīzāk – Cilvēka astrālā matrice attaino struktūru, pēc kuras šajā realitātē iemiesojies gars veidos savu apziņu (individuālo tonālu). Tonāls, pretstatā Naguālam (bezgalībai), apzīmē subjektīvo realitāti, ko var aprakstīt vārdiem. Maiji uzskatīja, ka visas redzamās pasaules tonāls veidots no 20 solārajiem simboliem.
Tie ir spēki, kas veido Galaktikas. Visu evolūcijas procesu izejmateriāls. Tā kā it visu Kosmosā vieno vieni un tie paši principi, arī Zemes aurā var izdalīt 20 sektorus, katrs no tiem atbilst vienam universālajam simbolam. Tā arī ir mūsu planētas matrice. Polārie simboli ir izvietoti katrs pretim savai debesspusei. Katrs no tiem kalpo par izejas staru piecstaru zvaigznei. 4 pentagrammas – austrumu, ziemeļu, rietumu un dienvidu – iezīmē Zemes aurā 20 zīmju sākuma punktus. Katrs sektors aktivizējas līdz ar vienu dienu jeb Zemes apgriezienu attiecībā pret Sauli. Zvaigznes, tai skaitā arī mūsu Saule ir galaktiskās enerģijas transformators. Saule attiecībā pret galaktikas centru spēlē to pašu lomu, ko mēness attiecībā pret Sauli. Ne velti maiju valodā Saule un diena tiek apzīmēta ar vienu vārdu – Kin. Katram kin piemīt sava unikāla enerģētika, kad atstāj iespaidu uz visu, kas notiek konkrētajā dienā. Tādēļ visus cilvēkus var sadalīt 4 lielās apakšgrupās - Austrumu, ziemeļu, rietumu un dienvidu virziena pārstāvjos. Ar ko kina iespaids uz indivīda personību atšķiras, piemēram, no iespaida, ko atstāj planētu stāvoklis Horoskopā? Kin enerģija ir tā, kas formē cilvēka auru, tā ir kosmiskās uguns enerģija. Cilvēka aura veidota no šīs uguns emanācijām, tādēļ Tolteki teic, ka savā augstākajā izpausmes formā – cilvēks ir starojoša būtne. Mūsu aura Redzošajiem atgādina olveida kokonu, kas pīts no smalkiem uguns enerģijas pavedieniem. Katra solārā simbola enerģētika veido kokonus pēc noteikta šablona. Varētu teikt, ka tās ir tekstūras vai mustura nianses cilvēka kokonā. Tā ir pamatenerģētika, ko izmainīt nav iespējams. Kamēr cilvēka apziņa nav sasniegusi enerģētiskā kokona līmeni, tā var snaust praktiski neietekmējot cilvēka dzīvi. Bet atliek apziņai mosties un sākt piepildīt kokonu, kā cilvēka uzvedībā sāk sevi izpaust enerģija, ko nes viens no 20 solārajiem simboliem. Dzimšanas dienas valdošā kina enerģija. Maiju jeb Tolteku zodiaks ataino cilvēku, kā Mikrokosmu, struktūru kas evolucionē laikā. Tas ir indivīds – Brahmans (radošais cilvēks). Viņš atrodas pasaulē, bet nav tai pakļauts.
Viņš pats ir pasaule.

Visas kalendārās sistēmas izriet no astronomiskajiem cikliem. Senēģiptiešu, ķeltu, maiju un tolteku kalendāri tika radīti ar mērķi – sinhronizēt mikrokosmā un Makrokosmā notiekošos procesus. Maksimāli pielāgot cilvēku dzīves ritmu, kosmosā ritošajiem cikliem. Par šo kalendāru atskaites punktiem kalpoja Saules sistēmas planētu (pirmkārt Zemes) periodi. Visas laika atskaites sistēmas ir cieši saistītas ar astroloģiju (ar Heliocentrisko astroloģiju), jo Saule, nevis Zeme, ir patiesais sistēmas centrs. Pati Saule savukārt iekļaujas citas, bezgala lielākas sistēmas ietvaros, kuras centrs HUNAB – KU griež ap sevi visu Galaktiku. Zeme ir mūsu atskaites punkts, jo uz tās mēs atrodamies patreiz (šajā dzīvē ).
Ņemot vērā, ka visi Kosmiskie cikli atkārtojas noteiktos laika intervālos, tos var atainot ar ciklisko kalendāru palīdzību (līdz laikam, kad varu pār Veco pasauli iekaroja romieši, tādu izmantoja gandrīz visos seno kultūru reģionos). Praktiski, Cikliskais kalendārs ir vienīgais reālais mantojums, ko mēs saņēmām no Atlantu civilizācijas. Tajā bija ietvertas gan zināšanas par Saules sistēmas uzbūvi, gan atslēgas kosmosa harmonijas viļņu un cilvēka bioritmu sinhronizācijai. Kalendāra apļu spirāli, varētu nodēvēt par nabas saiti, kas vienoja Zemi ar kosmosu. Vēstures gaitā, tā tika barbariski pārcirsta un aizvietota ar surogātu (līnijas tipa kalendāru, kurā no patiesajām vietām aizslīdējuši pat gadu sākumpunkti). Īsto dienu skaitu mūsdienu kalendārā saglabājis tikai februāra mēnesis. Tas apdalītais, kuram Romas imperators Augusts atņēma dienas, lai pieliktu savā vārdā nosauktajam mēnesim. Šis ķeizars nekādi nevarēja pārdzīvot, ka viņa priekšteča Gaja Jūlija Cēzara vārdā nosauktais mēnesis, sanāk par dienu garāks. Pēc šī kalendāra, kuru izveidojusi cilvēku muļķība un modificējusi lepnība – mēs dzīvojam vēl šobaltdien. Ir grūti sasniegt gara un miesas harmonija, kad apziņai vardarbīgi uzspiests nedabisks, mākslīgi izveidots laika ritms.
Tieši tādēļ sāksim ar Sākumu. Ar Zemes gadu, kas ir viens riņķis ap Sauli jeb 365,24... Zemes apgriezieni ap savu asi. Zemes orbītā eksistē 4 atskaites punkti – ziemas (Saule dienvidos), pavasara (Saule austrumos), vasaras (Saule ziemeļos) un rudens (Saule rietumos) saulgrieži. Ķeltu krusts simboliski attaino pašu ZEMI.

Enerģija plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, un pārvēršas matērijā. Laiks plūst no austrumiem uz rietumiem, un iegūst telpiskumu. Šo līniju krustpunktā veidojas Fiziskā Pasaule. Te ir Nekurienes vidus – šeit un tagad.
Cikliskajos kalendāros tika izmantots viens no 2 atskaites punktiem. Ziemas saulgrieži (22. decembris) un pavasara saulgrieži (21. marts). 13 mēnešu kalendāram (28 dienas jeb 4 nedēļas katrā + 1 tukšā diena) par atskaites punktu kalpoja Ziemas saulgrieži, kad Zeme atradās savas orbītas visaugstākajā punktā. 18 mēnešu kalendārs (20 dienas katrā + 5 nelaimīgas dienas gada nogalē) sākās Pavasara saulgriežos, kad Zeme šķērsoja debesu ekvatoru. Šis kalendārs sinhronizēja ar 20 Solāro simbolu zodiaku. Abu ciklu mijiedarbība veidoja garākus savstarpēji saistītus gadu ciklus, kuri visi harmoniski iekļāvās vienā Zemes ass precesijas ciklā.
Daudzi ezotēriķi tagad mēģina iebīdīt klasiskajā zodiakā trīspadsmito zīmi, bet 13 mēnešu kalendārs ir pastāvējis jau ļoti sen.
1.Beth: 22.decembris – 18.janvāris. Ķeltu tradīcijā veltīts bērzam. Astroloģiski – Mežāzis. Laiks, kad veidojas gada fundaments. Laiks, kad īpaša uzmanība jāveltī zīmēm, vēstnešiem. Tas ir sākums, kad viss ir iespējams. Sapņojiet uzmanīgi un esiet vērīgi, pat zaglis un krāpnieks, var izrādīties gudrības un pieredzes nesējs. Šajā laikā zemapziņas vēlmes var iekļūt materializācijas ciklā, un tad 4.mēnesī būs redzami pirmie rezultāti.
2.Luis: 19.janvāris – 15.febrāris. Veltīts pīlādzim. Astroloģiski – Ūdensvīrs. Laiks, kad parādās gada pretrunas. Agrāk tika uzskatīts, ka šeit valda pārmaiņu vēji un Dievi lemj, kuram no varoņiem atdot savu labvēlību. Liela vara dota arī piektdienas dievietei Briggitai (Baltās Dievietes veidolā). Tieši viņa attēlota uz Taro kāršu 17. arkāna. Arī mūsdienās šā mēneša enerģijas var izprovocēt partneru nomaiņu, gan dzimumattiecībās, gan biznesā. Šai laikā tiek ziedots mirušo gariem, lūdzot to labvēlību jaunajā ciklā. Ūdeni iespējams vērst, gan par dzīvības, gan par nāves ūdeni. Arī šis laiks atrodas uz nestabiliem svariem, kurus jebkurš sīkums var nosvērt uz vienu vai otru pusi. Šeit nav neizšķirta. Ir vai nu uzvarētāji, vai – zaudētāji.
3.Nion: 16.februāris – 15.marts. Veltīts osim. Astroloģiski – Zivis. Tas ir Poseidona – pasaules ūdeņu un iedvesmas pavēlnieka mēnesis. Labvēlīgs jūrniekiem, dzejniekiem, komponistiem, aktieriem un klauniem. Ne velti tieši šajā laikā Venēcijā tiek rīkots gada krāšņākais karnevāls. Tās ir Dzīvās tradīcijas atskaņas mūsdienās. Šeit veidojas gada ritms, valda enerģijas, kas veidojas dejas laikā starp tās dalībniekiem. Kopības izjūta sensitīvajā līmenī. Tādēļ laiks labvēlīgs arī jaunu darba kolektīvu izveidei.
4.Fearn: 16.marts – 12.aprīlis. Veltīts alksnim. Astroloģiski – Auns. Tas ir Brana (senēģiptiešu Oziriss) svētdienas un atdzimšanas dieva mēnesis. Šeit pavasara saulgriežos Zeme tiek apaugļota. Sākas jauns Saules cikls. Enerģija iegūst mēru un izplatās četros virzienos. Šeit var uzsākt Jaunu dzīvi vārda tiešā nozīmē. Fearn ievada 7 mēnešu pilnbrieda posmu gadā. Šeit indivīds sāk realizēt sevi, kā pašpietiekama struktūra. Šeit var nolikt uz stabiliem pamatiem arī augošu uzņēmuma, mājas vai ģimenes projektu.
5.Saille: 13.aprīlis – 10.maijs. Veltīts ievai. Astroloģiski – Vērsis. Tas ir Auglības un intuitīvās gudrības dievietes Persefones mēnesis. Viduslaikos dēvēts arī par raganu mēnesi. Šeit gads un mēs līdz ar to sākam realizēt savu neatkārtojamo individualitāti. Šeit ir vieta sadzīves maģijai, kurai patiesībā ir tikai virspusēja saikne ar maģiskām svecēm un buramvārdiem. Tā ir maģija, kas eksistē skolās un ielās, baznīcās un tirgos, starp laulības partneriem un valdības vīriem. Tā ir sevis pozicionēšanas māksla (Tolteku stalkings).
6.Uath: 11.maijs – 7.jūnijs. Veltīts vilkābelei. Astroloģiski – Dvīņi. Jaunavu mēnesis, kura aizgādne ir Hēra – pavarda sargātāja, pārbauda mūsu nodomu tīrību. Šajā laikā bija pieņemts atturēties no rupjām, miesiskām baudām. Šeit mēs paši izvērtējam sevi un liekam sev objektīvu atzīmi, brīvu no žēluma pret sevi un tāpat arī no personīgā svarīguma apziņas. Mēs tīram savu māju un zemapziņu, lai ļautu atmostos Bērnam, kurš mīt ikvienā no mums.
7.Duir: 8.jūnijs – 5.jūlijs. Veltīts ozolam. Astroloģiski – Vēzis. Pār šo mēnesi valda zibeņmetis Zevs (ķeltu Dagda, latviešu Pērkons). Gada centrālais mēnesis, kurš koncentrē sevī mistisko spēku. Tas ir apaļā galda centrs, kurā sēž Avalonas karalis Artūrs, un katrā pusē viņam atrodas seši bruņinieki. Tas ir gada lūzuma punkts, pēc kura gada dilstošās puses mēneši pēc spoguļsimetrijas principa sāk atkārtot gada augošās puses mēnešus. Tā ir arī atpūta ceļā, sava spēka un iespēju pilnīga apzināšanās.
Skaitļu rindas vidū notiek mistiskā transformācija, kad tekošie procesi pāriet jaunā līmenī. Tas var būt jauns sākums, bet var būt arī pirmais solis uz leju. Gada otrajā pusē ir grūtāk īstenot iecerēto, bet ja tas tomēr izdodas – rezultāti vienmēr pārspēj iecerēto.
8.Tinne: 6.jūlijs – 2. augusts. Veltīts kadiķim. Astroloģiski – Lauva. Tas ir Hērakls, arī Lanselots (karaļa Artūra labā roka). Cīnītāju un bruņinieku mēnesis. Šeit indivīds turpina sava spēka apziņas spārnots turpina ceļu jaunā līmenī. Šeit sākas misija.
9.Coll: 3.- 30.augusts. Veltīts lazdai. Astroloģiski – Jaunava. Tā ir ražas dieviete Demētra (ķeltu Banba, latviešu Spīdola). Gudro un viedo aizgādne. Mēnesis saistīts ar pieredzes ceļā iegūtu gudrību un veiklību, otro iniciāciju, sirds ceļa jēdzienu. Tas, ka tieši šajā mēnesī katoļi dodas svētceļojumā, lai slavinātu Dievmāti – arī ir Dzīvās tradīcijas atskaņa oficiālajā reliģijā.
10.Muir: 31.augusts – 27.septembris. Veltīts vīnogulājiem. Astroloģiski – Svari. Saistīts ar dievu Dionīsu un ražas novākšanas svētkiem. Tie ir rezultāti – pelnīts atalgojums vai barga tiesa. Šajā mēnesī tiek maksāti karmiskie parādi. Var nākt gaismā daudz kas, līdz šim rūpīgi slēpts. Arī mīlestība.
11.Gort: 28.septembris – 25.oktobris. Veltīts efejai. Astroloģiski – Skorpions. Mēnesis saistīts ar pazemes valdnieku Aīdu un viņa svītu. Tas ir laiks, kad Persefone atgriežas atpakaļ pazemē. Gada enerģijas ir sasniegušas kulmināciju un iet uz norietu. Šai laikā valda tādas pašas enerģijas, kā 3. mēnesī. Tikai tās ir krietni eksaltētas. Ja 3. ir iedvesma, tad 11.- ekstāze. Agrāk šai laikā tika rīkoti bakhanāliju svētki. To dalībnieki pirms orģijām parasti ēda haluciogēnās sēnes (sauktas ambrosia jeb dievu ēdiens). Mūsdienās tas vairs nav aktuāli, jo visa dzīve bieži vien atgādina nepārtrauktu orģiju, kas izstiepta laikā un tādēļ zaudējusi savu intensitāti. Šis mēnesis jūtu un prāta asumu pastiprina un to var izmantot, lai sasniegtu emocionālai, mentālai vai garīgai atklāsmei nepieciešamo enerģijas līmeni. Tikai jāatceras, ka nedisciplinēti jaunu apziņas apvāršņu atklājēji, savus kruīzus bieži vien beidz psihiatriskās slimnīcas palātā.
12.Peith: 26.oktobris – 22.novembris. Veltīts niedrēm. Astroloģiski – Čūsknesis. Faraonu un valdnieku mēnesis. Šeit ir gada jumts. Sasniegtais tiek strukturēts un saglabāts. Šeit laika vilnis pierimst, jo nav vajadzības vairs kur skriet, vai ko pierādīt. Peith veicina noslieci uz meditāciju un iedziļināšanos sevī. Un tā nebūt nav tukša laika nosišana. Dažreiz gadās, ka no personīgās apziņas apcirkņos tiek atrasts dimants, kādu pasaulē nesameklēsi.
13.Ruis: 23.novembris – 20.decembris. Veltīts plūškokam. Astroloģiski – Strēlnieks. Karaļa Artura svītā, tas ir Parsifāls. Bruņinieks, kurš ziedoja sevi Svētā Grāla meklējumiem. Sengrieķu tradīcijā, tas ir viedais Kentaurs Heirons, kuru dievi pēc nāves uznesa debesīs. Trīspadsmitais ir meklētāju, sapņotāju un gaišreģu mēnesis. Šeit ir pāreja jaunā kosmiskās hierarhijas līmenī, tamdēļ šai laikā ir viegli saraut nevēlamas saites, atmest sociuma nosacītus domāšanas stereotipus. Šis ir labs laiks arī avantūristiem, kuri dzīvo pēc principa – kas neriskē, tas nedzer šampanieti.
Kāpēc trīspadsmit? 13 skaitļu rinda ir unikāla pēc savas būtības. Tajā pastāv vienību savstarpējā simetrija vairākos līmeņos. Tieši ar 13 skaitļu rindu var attēlot universālo laika straumi matemātiskos terminos. Ja 12 skaitļu rinda apzīmē statisku struktūru, tad 13 apzīmē – harmonijas vilni, nebeidzamo kustību un transformāciju, kas pastāv Visumā.
Šajā rindā savstarpēji saistīti kļūst 1 un 13; 2 un 12; 3 un 11; 4 un 10; 5 un 9; 6 un 8.
7. atrodoties rindas viducī, kļūst par mistiskās ass skaitli.
Pirmie trīs skaitļi 1.- 3. ievada vilni. No 4.- 10. vilnis sasniedz maksimumu. Beidzamie 11.- 13. veido viļņa izskaņu. Skaitlis 13, kā noslēdzošais, dod impulsu jaunam vilnim.
1. Sākums; Vienotība; Potence
2. Polaritāte; Duālisms; Emocijas
3. Ritms; Kustība; Iedvesma
4. Mērs; Stabilitāte; Forma
5. Iekšējais centrs; Individualitāte;
6. Līdzsvarots duālisms; Sintēze
7. Mistiskais centrs; Spēks; Enerģija
8. Kosmiskais mērs; Rezonanse; Harmonija
9. Saules centrs; Garīgums; Prāta skaidrība
10. Atklāsme; Atklāšanās; Materiālā izpausme; Rezultāti
11. Izjaukts līdzsvars; Maksimums; Laika viļņa putu galotne
12. Pašstabilizējoša struktūra
13. Universālās kustības noslēgums; Pāreja jaunā vilnī.

20 solāro simboli savijoties ar 13 vibrācijām veido Maiju svēto gadu jeb 260 dienu Colkinu. To varētu attēlot, kā Radītāja spēli uz ksilofona. Ksilofona dēlīši izgatavoti no 20 universāliem materiāliem, un katram no tiem ir 13 dažādas toņkārtas. Laika dzīpari vibrējot nepārtrauktā 13 vibrāciju ritmā rada unikālu Laika simfoniju.
260 dienu ciklā četri 13 vibrāciju viļņi veido vienu Virpuli jeb savdabīgu 52 dienu mēnesi.
Austrumu vilnis – Inicē. Uzsāk procesus. Valdošā enerģija labvēlīga mācību cikla vai sporta nodarbību uzsākšanai. Jaunam biznesa virzienam, jaunam amatam, jebkuras jaunas vielas apguvei. Tieši šajā vilnī visvieglāk sākt jaunu dzīvi.
Ziemeļu vilnis – Attīra no liekā. Stabilizē procesus. Valdošā enerģētika palīdz saglabāt sasniegto. Noturēt savu taisnību cīņā ar oponentiem, nevēlamās tiesas prāvās. Tajā pašā laikā ir viegli atmest smēķēšanu, atkarību no alkohola vai azarta spēlēm. Ziemeļu vilnis prasa no cilvēka būt tīram, kā kalnu sniegs. Tas saglabā evolūcijai nepieciešamo, bet ir nesaudzīgs pret visu kaitīgo un nevēlamo.
Rietumu vilnis – Notiek pilnīga ieslēgšanās procesos. Mēs izjūtam situāciju un mainām to, ja nepieciešams. Izmaiņas sevī neizbēgami nes līdzi izmaiņas apkārtējā telpā. Darbojas princips – izglābies, un apkārt tev izglābsies daudzi. Mūsu attieksme ietekmē līdzcilvēku jūtas, un viņu attieksmi pret mums. Var dzimt mīlestība. Var nomirt mīlestība. Mēs varam mainīt savu subjektīvo realitāti caur savu emocionālo attieksmi pret to.
Dienvidu vilnis – Virpuļa enerģētika darbojas ar pilnu jaudu. Kontrolējot savu enerģētiku mēs kontrolējam apkārtējo realitāti. Mēs darbojamies un veidojam vēlamo rezultātu ar savu nodomu spēku. Cilvēks ar veselu enerģētiku šajās 13 dienās var kalnus nogāzt. Ja vēlamies varam savu enerģētiku materializēt arī naudas formā. Kaut arī tas nav vienīgais iespējamais rezultāts. Mēs varam sasniegt to, uz ko koncentrējam savu enerģiju.

Zīm. attēlots Solāro simbolu izkārtojums virpulī, kas sākas 2006.gada 28. decembrī.
Tālākais balstās uz faktu, ka mazie un lielie cikli ir savstarpēji saistīti. Tiem piemīt vienas un tās pašas īpašības. 1 diena pēc piedzimšanas ir viens turpmākās dzīves gads, jo diena ir viens Zemes apgrieziens ap savu asi, bet gads – viens Zemes apgrieziens ap Sauli. Mēs varam saspiest laiku, un varam to paplašināt. Mēs varam paveikt gada uzdevumus 52 dienās... Gadu veido 52 nedēļas, 13 četru nedēļu mēneši. Bet ja gadu pēc saulgriežu punktiem dalīsim ceturkšņos, katrā no tiem ietilps 13 nedēļas. Gads veidos vienu 52 nedēļu laika Virpuli, bet piecgade būs 260 vienību Colkins. Savukārt, ja dienu aizvietojam ar mēnesi, tad 4 gadi veidos vienu 52 mēnešu virpuli, bet 20 gadu cikls veidos Colkinu no 260 mēnešiem. Tāda ir laika enerģijas uzbūve. Mazākie cikli veido arvien lielākus. Colkins ir līme, kas savstarpēji sasaista visus mazos un lielos ciklus.
Dienas, kā zīlītes kreļļu virtenē, un viena diena nav līdzīga otrai. Tomēr visā kreļļu virtenē ievērots zināms raksts, kuram piemīt harmonija. Kreļļu virtene tā ir Zemes orbīta, un viens planētas apgrieziens ap savu asi (diennakts) – viena kreļļu zīlīte. Dienu virtenes veido spirāles. Spirāles veido kalendāros ciklus, kas ataino laika straumes virzienu un īpatnības.
Mēs skolā mācamies vēstures interpretāciju, bet nekā nezinam par procesiem, kuri šo vēsturi veido. Ja mums nepaskaidro pamatus, mēs nespējam aiz interpretācijas saskatīt būtisko. Vēsture, tāpat kā Galaktika un laika straume, virzās pa spirāli. Zinot pagātni, mēs varam prognozēt nākotni. Zinot procesus, kas notiek laika straumē, mēs varam mainīt nākotni. Arī mūsu dzīvi, mūsu personālo vēsturi veido cikli – un ieslēgties tajos mēs varam jebkurā savas dzīves gadā. Mēs varam sākt no nulles jebkura cikla sākumpunktā. Mūsu veselība, panākumi un dzīvesprieks ir mūsu pašu rokās. Un sākas viss ar izpratni – mēs esam ceļotāji LAIKĀ. Tieši laiks veido telpu, kā subjektīvo realitāti.

Teksts: Ivo Puriņš


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv