www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Kazimirs, Izidors
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




CILVĒKS UN STIHIJAS21.03.2007

Ūdens

Ūdens kā dzirkstošs avots izlaužas no zemes dzīlēm, tas viļņo upēs, ezeros, un jūras plašumos. Ūdens var pārvērsties ledū un tvaikā. Ūdens sakrājas miglā un nokrīt kā lietus, sniegs vai krusa. Tas modina mūs vasaras rītos svaigā un veldzējošā rasā. Ūdens nemitīgi maina veidolu un tā raksturu var ietekmēt pat vismazākais šķērslis tā ceļā.  Ūdens ir tik plūstošs, maigs un tik jūtīgs, taču tai pat laikā spēj būt stiprāks par akmeni.

Ūdens stihijas cilvēka pasaules skatījums un psihe – Jūtas – Melanholija. Ūdens cilvēks arvien vairāk dzīvo emociju un jūtu pasaulē. Vairāk par visu viņu interesē jebkuras norises vai objekta smalkais, neredzamais, dziļais aspekts. Pasauli viņš redz (tver) plašumā.

Priekšplānā esošo var uztvert nepilnīgi, jo tiecas ielūkoties dziļumā: cilvēks peld laivā pār jūras klaidu un lūkojas dzelmē. Viņš visu redz izmainītā veidā, jo Saules stari lūzt laužoties cauri ūdens virsmai. Tās atspulgs rotaļājas ūdens virmā un dzīļu pasauli rāda vēl jo valdzinošāku.

Ūdens stihijas cilvēku vienmēr interesē dziļākā būtība. Viņš labprāt stāsta par to, bet nekad nepasaka visu. Viņa attieksme pret to ir maiga un jūtīga. Lai ar ko šis cilvēks nenodarbotos, viņš rūpīgi tam gatavojas – izveido vidi sākot ar darba vietu un beidzot ar paša iekšēju sagatavošanos.

Ūdens cilvēks uzskata, ka attīstība notiek no iekšpuses uz ārpusi. Viņš var pat vispār noliegt vieliskā lauka esamību. Ūdens cilvēks jūt to īpašo robežu vai atšķirtību, kas ir gluži kā iekšējā lauka sargs. Šāds priekšnieks savā kabinetā ir laba sekretāra sargāts, tāpat kā smadzenes no ārējas iedarbības sargā galvaskauss. Vēl kāds sargāšanas veids ir īpašās valodas – latīņu valoda mediķu, biologu un kristīgo garīgo vadoņu starpā, zīmju, formulu un speciālo rakstu valodas, kuras izmanto ķīmiķi, matemātiķi vai datorspeciālisti. Pat zinātniskais žargons ir neapzināta sagāšanās no profāniem. Tepat līdzās arī paaudžu un dažādā intelektuālā līmeņa ļaužu sadzīves valoda, kuri realitātē nozīmē ko citu.

Ūdens cilvēka emocionālā pasaule, iespējams, ir ļoti smalka. Tie var būt arī emocionāli bloki, kompleksi, neapzinātās atmiņas, īpašās aizsardzības sistēmas, kurās slēpjas viņa jūtas un arī viņš pats īsti nezin, ko viņš jūt. Augstā līmenī šāds cilvēks spēj just ļoti dziļas emocijas un tai pat laikā tomēr neplosīt pats sevi. Tikpat dziļi viņš spēj just līdzi citiem viņu bēdās un dvēseles krīzēs. Pie tam šī līdzjūtība ir arī prasme patiesi palīdzēt un emocionāli atbalstīt.

Ūdens cilvēka emocionālā pasaule ir mīkla priekš apkārtējiem un arī priekš paša. Viņa ārējā rīcība un reakcija bieži neatbilst iekšējām jūtām un, ja kāds vēlas šai viņa slēptajai pasaulei tuvoties, Ūdens cilvēks pēkšņi pazūd kā iztramdīta forele. Ūdens cilvēks mēdz kļūdīties savos vērtējumos, jo arī citu jūtu un uztveres pasauli iedomājas tikpat dziļu kāda tā ir pašam. Taču realitātē tā nebūt nav, vismaz, kas attiecas uz zemes un gaisa stihijām.

Ūdens cilvēks arvien jūt, ka jebkam notiekošajam ir kāda dziļāka jēga un slēpta nozīme. Šī sajūta var arī nebūt saistīta ar ticību Dievam, karmas likumiem vai kam tamlīdzīgam. Slēpto jēgu viņš var meklēt arī ministru, prezidentu un politiķu runās vai pat kaimiņu čalošanā. Viņam piemīt spējas aizvien pamanīt simbolus, zīmes un mājienus, kurus pat to devējs neapzinās.

Cilvēkiem no malas Ūdens cilvēks var likties iracionāls un grūti saprotams. Viņa viedoklis pēc citu stihiju cilvēku domām ir pilnīgi neracionāls: Ūdens cilvēks var nepieņemt izdevīgus piedāvājumus, bet mesties neprātīgās avantūrās un pilnīgi mierīgi izturēties pret neveiksmēm. Savukārt pats Ūdens cilvēks apkārtējos redz kā pārāk virspusējus. Viņaprāt, tie pievērš uzmanību tikai  ārēji redzamajam, nevis iekšējām dzīlēm. Vai viņi vispār apjauš, ka pastāv kas tāds – domā Ūdens cilvēks.

Ūdens cilvēka dzīves telpa

Ar Ūdeni saistītie elementi un lietas. Rietumi – Vakars – Krēslas stunda – Saulriets - Klusums – Mīlestība – Auglība – Dzelme.

Ūdens krāsas – balta, zilganzaļa, jūras zila un visdažādākie zili zaļie toņi, zili violeta, melna.

Formas un veidoli – noapaļotas un plūstošas formas.

Ūdens mājā biežāk sastopamais stils ir dabiskums.  Vislabprātāk ūdens cilvēks dzīvo vienģimenes lauku mājā. Tas var būt arī ļoti sen būvēts, dabas vidē iekļāvies nams, kurš glabā daudz senas atmiņas un kurā mīt noslēpumainas skaņas un valda īpaša sena romantiska aura. Tajā tās iemītniekiem jāsajūtas ērti. Ūdens cilvēka mājā dzīvo, nevis demonstrē bagātību. Lietas un mēbeles var būt pat nolietotas, bet mīļas un ērtas, tāpēc tās netiek izmestas. Suns vai kaķis ir bieži iemītnieki šādās mājās.

Dabiska koka mēbeles, pašaustas segas un gultas pārklāji, katūna vai zīda aizkari. Māla trauki. Arī dzīvas uguns klātbūtne raksturīga Ūdens mājas noskaņām – sveču gaisma vai kamīna uguns atspulgi uz sienām vairo romantisko un mājīgo noskaņu, kas tā patīk Ūdens cilvēkam. Fonā skanoša mierīga klasika, meditatīva vai tautas mūzika.

Māja var būt piekrāmēta, plauktiņos un uz kumodēm bieži redzamā vietā noliktas tuvo fotogrāfijas vai gleznas pie sienām. Taču mājas var būt iekārtotas arī atstājot daudz brīvas telpas un mīļās atmiņu lietas var tikt noslēptas plauktos un atvilknēs. Ūdens cilvēka mājās visbiežāk ir daudz istabas augu un puķu vāzēs. Arī akvāriji vai strūklakas. Mīkstās krokās krītoši aizkari, mēbeles ar apaļiem stūriem.

Ūdens cilvēkam patīk ēnains, pat krēslains, dažbrīd noslēpies apgaismojums, izplūdušas gaismas rotaļas. Gaismas rotaļas ūdens atspulgos. Rīspapīra spuldzes vai apaļas laternas.

Ūdens cilvēka dārzs – lokveida celiņi un romantiskas līkumainas taciņas vijas cauri dārzam. Noslēpumaini stūrīši un meditāciju dārziņš – vieta, kur neviena garāmejoša acs nevar iztraucēt Ūdens cilvēka mierīgās pārdomas. Putnu būrīši un barotavas ziemā, ūdens trauki putniem, kur tie labprāt dzer un mazgājas. Daudz ziedošu puķu un vīteņveida augu – kuplu un smaržīgu ziedošu koku un krūmu. Vēlme dārza vidi padarīt iespējami tuvāku dabai – neizkopts nostūris, kurā brīvi vairojas dabiskās puķes un augi, kur slēpjas naktstauriņi un mazie putni netraucēti vij ligzdas.

Ūdens stihijas augi: aloje, ābele, bumbiere, goba, firziķi, hibisks, kāļi, kokosrieksti, krokusi, ķirši, lobēlijas, mirtes, tomāti, zemenes, ... Ar ūdens stihiju saistītie augi bieži ir arī mitru vietu augi – dažādas ūdensrozes, lēpes, skalbes, ūdenslilijas, vīgrieži. Arī citi mitrumu mīloši augi ar lielām lapām. Un, protams, ka ikvienā augā sastopas vairākas stihijas.

Ūdens stihijas aromāti: rozes, sandalkoks, mimoza, citrons, jasmīns, kampars, vanilja, timiāns, kumelītes, eikalipts, lilijas.

Ūdens stihijas dievības un mītiskie tēli: Njords, Manannans, Neptūns, Poseidons, Mēness, Nāras, Undīnes, Reinas meitas.

Zeme

Zeme ir dievišķā izpausme formā, taustāmā veidolā. Tā ir visa pamats un stabilitātes apliecinājums. Drošība un miers, ilgstoša veidošanās un lēnas izmaiņas.

Zemes stihijas cilvēka pasaules skatījums un psihe– Sajūtas – Flegmatiķis. Zemes cilvēks ir vērsts uz vielisko un blīvo lauku. Viņš nenoliedz smalko, neredzamo, bet viņš to nevērtē tik augstu, kā materiālo, redzamo, taustāmo. Viņš ir praktiķis, kurš noteikti stāv uz zemes un balstās uz faktiem, nevis uz pieņēmumiem un minējumiem. Kamēr smalkais, neredzamais nav izpaudies vieliskā veidolā, pēc Zemes cilvēka domām, tam nav lielas jēgas. Arī par izzināšanas un izpētes vērtu Zemes cilvēks uzskata tieši vielisko un blīvo, materiālo. Tipisks Zemes cilvēks atbalsta tikai praktiskas mācības, nevis teorētiskas studijas.

Aplūkojot lietu vai objektu, Zemes cilvēks sajūsminās par detaļām. Ūdens cilvēku viņš uzskata par izklaidīgu un tādu, kurš nejēdz skatīties īstajā virzienā un ieraudzīt, to, ko būtu jāierauga: detaļas, sīkumus, izliekumus, nokrāsas. Zemes cilvēks necieš abstrakciju, filosofēšanu un teoretizēšanu, kas savukārt tik ļoti valdzina Ūdens cilvēku. Savukārt Ūdens cilvēks Zemes cilvēku uzskata par sīkumainu praktiķi, kurš aiz detaļām neredz sapni un pilnību.

Raksturojot kādu lietu, Zemes cilvēks izvairās no abstraktiem jēdzieniem un smalkām niansēm. Viņam patīk konkrēti, precīzi un jēgpilni formulējumi. Zemes cilvēkam ir pašam sava vārdnīca – precīzs vārdu un jēdzienu kopojums un viņš pieņem, ka arī citi šos vārdus saprot tieši tāpat. Viņam pat neienāk prātā, ka ir cilvēki, kuri nemaz netiecas pēc viennozīmības un noteiktas nemainības. Tas attiecas arī uz citām zīmju sistēmām. Zemes cilvēks mēdz iedomāties, ka apkārtējiem viņa grimases un žesti jāsaprot tieši tā, kā viņš tos domājis un šādu skaidrību vēlas arī no citiem. Nesapratis, viņš pajautā ļoti tieši: Ko tu ar šo gribi sacīt? Bieži vien ir citādi – ne Zemes cilvēks saprot citas stihijas, ne citi saprot viņu.

Zemes cilvēkam parasti nav raksturīgas pretrunīgas emocijas – ja viņš ir priecīgs, tad – priecīgs, ja nikns, tad – nikns. Viņa emocionālie stāvokļi var mainīties visnotaļ krasi, taču apkārtējiem tie vienmēr ir labi pamanāmi. Citiem Zemes cilvēka emocijas ir daudz vieglāk pieņemamas, nekā Ūdens cilvēka emocijas, jo Zemes cilvēks ir dedzīgāks neskatoties uz to, ka ir primitīvāks. Atbrīvošanās no emocionāla primitīvisma un uztveres paplašināšana ir Zemes cilvēka galvenais iekšējās dzīves uzdevums, ja viņš vēlas savu pasaules uztveri padziļināt. Zemes cilvēks parasti atsaucas uz citu jūtām, lai arī ne vienmēr tās izprot dziļi un smalki. Turklāt viņa paša emocionālās izpausmes ir dabiskas, dedzīgas, izteiksmīgas un tiešas. Viņš dzīvo!

Ikdienā un darbā Zemes cilvēks ir praktiķis, izpildītājs. Viņa interesēs nav vīt noslēpumainas intrigas, ne arī saskatīt notiekošajā kādas slepenas rokas pieskārienus. Viņam interesē tieši, reāli notikumi un pārdzīvojumi, praktiskās dzīves prieki un bēdas. Bet, protams, ka viņš nenoliedz varas esamību. Padotā stāvoklī Zemes cilvēks arvien vēlas saņemt precīzus paskaidrojumus un norādes. Ja tādu nav, viņš pats visu konkretizē – citādi viņš nesaprot, kā strādāt. Ūdens cilvēks, Zemes cilvēka priekšnieks, viņu uztver kā aprobežotu, bet tomēr centīgu un izpildīgu darbinieku.

Cēloņus Zemes cilvēks redz saistībā ar sekām un atgādinājums par Dieva vai liktens gribu, viņaprāt, ir tukša demagoģija. Viņš var nebūt ateists, bet drīzāk pieslieties teistu viedoklim, ka Dievs pasauli ir radījis, bet pēc tam to atdevis cilvēku ziņā, kuri visu veido tālāk pēc zināmām likumībām. Karmas likumu “Ko sēsi, to pļausi”, viņš uztver kā reālus un konkrētus likumus: putra, kas paša vai cita ievārītam būs vien jāizstrebj. Cēloņu un seku likumu Zemes cilvēks var izprast pat ļoti dziļi. Brīvās gribas principu pat augsti attīstīts, garīgi domājošs, Zemes cilvēks iekšēji neatbalsta un intuitīvi tās īstenošanu uztver kā atgriešanos haosa stāvoklī.

Zemes cilvēka dzīves telpa

Ar Zemi saistītie elementi: Ziemeļi – Rudens – Veidols – Tauste, Maņas - Zeme, akmeņi, smiltis – Kalni – Pļavas – Meži ...

Krāsa: Zaļa, visi brūnie zemes toņi.

Forma: kvadrāts, stūrainas, stabilas formas.

Arī Zemes cilvēka māja, tāpat kā Ūdens cilvēka mājā valda dabiskas noskaņas un patīkami aromāti. Arī tajā daudzas lietas gatavotas no dabiskiem materiāliem. Daudz izmantots koks, metāls, pinumi, lins, neglazēta keramika, Āfrikas vai indiāņu tautu tradīcijā darināti primitīvās mākslas darbi.

Taču ir arī cita Zemes cilvēka māja, kas ir visjutekliskākā no visām. Tā ir ļoti grezna, prieks un valdzinājums tajā ienākušā jutekļiem, ožai, taustei un acīm. Tā ir māja, kurā valda samts, velūrs un satīns, ar zeltītu brokātu apšūtiem spilveniem pilns dīvāns. Šai mājā būs daudz gleznu un to stils var būt visdaudzveidīgākais, bet nešaubīgi tās būs klasiskas vērtības zeltītos rāmjos. Turpat līdzās var atrasties Veneras vai Afrodītes statuete, pilnasinīgas nēģeru princeses tēls vai mājas saimniekam tuva svētā attēls. Vēl turpat būs arī milzīgs daudzums dažādu krāsu sveču, ēterisko eļļu pudelīšu vai vīraka nūjiņu un tamlīdzīgu lietu.

Mājas interjers nešaubīgi apliecinās saimnieka tiekšanos pēc bagātības un materiālas drošības un zināmā mērā arī piezemētības. Mājas, kurās valda zemes elements, viss ir nemainīgs, liels un stabils – skapji, dīvāni un galdi ir lieli un smagnēji. Mājas iekārtojums var nemainīties gadiem un pat gadu desmitiem. Apdarē bieži tiek izmantots akmens, čuguns, flīzes un smagnējs koks.

Zemes cilvēka dārzs nešaubīgi saglabās arī savu pielietojamības elementu – tajā būs daudz sakņaugu, dārzeņu, pie palodzēm piestiprināti ārstniecības augu un garšaugu podiņi un kastītes. Zemes cilvēks savā dārzā bieži neaizraujas ar eksotiku, bet viņam svarīgi saglabāt vietējos augus un viņa mājas vide cieši iekļaujas apkārtējas dabas vidē.

Zemes stihijas augi: zemē augošie augi, sakņaugi, spēcīgi koki un augi ar stipru sakņu sistēmu. Ozoli, burkāni, bietes, kāļi, kartupeļi.

Ēteriskās eļļas: pačuli, ciprese, vetivers, neļķes, egle.

Zemes stihijas dievības un mītiskie tēli: Zemes un auglības dievības: Freirs un Freira, Nerthus, Audhumbla, Kernuns, Ceridvena, Māra, Jumis, Velns, Dēmetra, Geja, rūķi, milži.

Uguns

Uguns stihija ir spontāna, radoša un iedvesmojoša enerģija. Tā mums var nest gan labo, gan ļauno, ja esam atļāvušies būt pavirši vai pārsteidzīgi pret tās skaisto spēku. Uguns mūs silda saltumā un dod mums gaismu tumsā. Tai ir īpaša saistība ar intuitīvo un tas uguni padara šķietami līdzīgu ūdens stihijai – arī Uguns var rosināt apgaismību un intuīciju, taču šī apgaismība būs pēkšņa un negaidīta kā liesma. Sākumā bija Uguns un Ledus – vēsta senās islandiešu leģendas. Ziemeļu ceļā jāapzinās, ka Uguns un Ledus ir pirmatnējās un svarīgākās stihijas šo tautu ikdienā vēl joprojām – uguns, ledus un jūras krāsas vēl arvien dzīvo Norvēģijas un Islandes valstu karogos.

Uguns stihijas cilvēka pasaules skatījums un psihe – Intuīcija – Holērisks. Uguns tips ir pašcentrēts, aizrautīgs sajūsmas pilns. Viņam ir spēcīga ticība pašam sev. Viņš ir nepacietīgs, viņa straujais raksturs dažkārt aizskar citu jūtas, taču viņš intuitīvi jūt, ko ir pārkāpis. Uguns un optimisms, kas viņam piemīt tik izteikti, ātri pielīp arī citiem, kas viņa tuvumā. Uguns cilvēks savas dzīves jēgu saskata smalkās enerģijas nodošanā vieliskajā pasaulē. “Brīnums ir dzīve” – viņš saka. Uguns cilvēks spējas dot tādas izmaiņas, kas ierosina vēl veselu maiņu vilni un radikāli maina visu.

Uguns cilvēka teikumi ir īsas, konkrētas frāzes, kas bieži līdzinās pavēlēm. Viņa vārdu krājumā visbiežāk sastopami darbības vārdi un vislabprātāk viņš tos lieto pabeigtības formā: izdarīt, nevis darīt. Uguns cilvēkam ir grūti lasīt garus dabas un norišu aprakstus, kas pārpilni epitetiem, salīdzinājumiem un citiem stilistiskiem valodas smalkumiem. Viņam nav pieņemamas arī bezpriekšmetu frāzes. Un, ja Uguns cilvēks nesaņem skaidrojumu, uz ko sacītais attiecas, viņš to nešaubīgi attiecina uz sevi. Viņam patīk īsi aforismi, koncentrētas, viedas atziņas. Svarīgi, lai tās ir enerģiski paustas domas – kā saukļi vai lozungi. Viņu tracina tādas juridiskas frāzes, kā apakšā parakstījies, augstāk minētais vai tml.

Uguns cilvēka emocionālās izpausmes ir spilgtas un vētrainas, taču apkārtējiem tās bieži var likties uzspēlētas vai pārspīlētas. Uguns cilvēks nespēj pieņemt stagnāciju. Viņš pats ir tik dedzīgs, aizrautīgs un azartisks, ka aizrauj sev līdzi arī citus un viņa iedvesmojošā attieksme katrā ziņā liek mainīt arī apkārtējo (cilvēku, mehānismu, sižetu) darbības ātrumu.

Uguns cilvēkam ir grūti veidot attiecības ar Zemes un Ūdens cilvēkiem. Viņi ir veidoti tik dažādi, viņu dziļākā iekšējā būtība ir ļoti atšķirīga un tomēr viņi nespēj pastāvēt viens bez otra. Zemā līmenī Zemes cilvēki necieš Uguns cilvēku, jo uzskata viņu par tukšu klaigātāju un laistu. Savukārt Uguns cilvēks Zemes cilvēku uzskata par stulbu, aprobežotu un piezemētu. Taču pilnveidojies un paaugstinājis savu garīgo un intelektuālo, kā arī kultūras līmeni, šis pāris spēj sadarboties ļoti veiksmīgi: katrs otrs spēj to, kas vienam nav pa spēkam. Uguns atdzīvina un iedvesmo viņaprāt garlaicīgo Zemi. Savukārt Zemes cilvēks materiālā veidolā īsteno Uguns idejas un fantāzijas, kas bez atbalsta vienkārši izkūpētu gaisā.

Ūdens cilvēks Uguns cilvēku uzskata par rupju būtni, kura profanizē cēlas vērtības, garīgas īpašības un lietas. Uguns viegli sola, bet pat nedomā solīto pildīt un, ja arī pilda, tad rezultāts tā vai tā ir pilnīgi atšķirīgs no iecerētā. Tomēr gudra Uguns Ūdeni atbrīvo no nevajadzīgas spriedzes, pie tam Ugunij piemīt īpašas spējas parādīties īstajā vietā vajadzīgajā brīdī. Ūdens kaitina Uguni ar savu nenoteiktību, bet tai pat laikā viņu tik ļoti valdzina tā sarežģījumi, ka viņš tos iznest pasaulē un pasaule taču nespēs neatsaukties.

Uguns cilvēka dzīves telpa

Ar Uguni saistītie elementi un jēdzieni – Vasara - Dienvidi – Dienas vidus – Laime – Dzīvesprieks – Saule – Vizualizācija – Vulkāns – Uguņošana – Transformācija – Radošums – Aktivitāte.

Uguns veidols – trijstūris, piramīda.

Uguns stihijas krāsas – visi ugunssarkanie toņi un nokrāsas.

Tā kā Uguns cilvēki ir ļoti aktīvi un kustīgi, savas mājas viņi mēdz iekārtot kā vidi, kur patverties. Uguns cilvēku mājas bieži rada noslēgtības iespaidu. Māja ir viņu miera vieta, kur atjaunot spēkus un enerģiju. Uguns cilvēkiem piemītošā dabiskā intuīcija un nākotnes notikumu nojausma ir tā, kas bieži ienes garīguma atmosfēru viņu mājās. Šeit bieži tiek ierādīta vieta altārim vai īpaši izvietotiem priekšmetiem, kuru novietojums var atgādināt altāri.

Uguns cilvēku mājas vidē svarīga vieta tiek ierādīta centram, ap to vai tajā novietojot mājai svarīgas mēbeles, piemēram galdu. Svarīgs ir gan katras telpas centrs, gan visas mājas centrs. Uguns cilvēka mājā bieži var ieraudzīt kvalitatīvus un jaukus priekšmetus un lietas, kas piesaista arī citus. Atšķirībā no Gaisa cilvēka, Uguns cilvēks savas mēbeles un lietas sakārto dabiski, nevis pakļaujoties jaut kādiem noteiktiem principiem.

Tā kā redze ir Uguns stihijas svarīgākā maņa, viņa mājā arī aizvien atradīsies īpaši iekārtoti nostūri vai plaukti, kuriem nedrīkst pieskaties – kas paredzēti tikai apskatei. Mēbeļu pārklājiem un aizkariem Uguns cilvēki visbiežāk izvēlas greznus, krāšņus audumus un spilgtus rakstus. Uguns mājās stūri visbiežāk ir aizpildīti, tādējādi nosacīti tuvojoties centram. Telpas centrs bieži tiek izcelts arī ar apgaismojumu – tas tiek izgaismots īpaši spilgti.

Šī Uguns māja ir noslēgta, pat svētsvinīga. Neskatoties uz tās iekšējo vērsumu, tā demonstrē pārpilnību un eleganci. Grezni svečturi, statuetes, biezi gobelēni, mīksti paklāji, arī austrumu stilā, kamīni. Izteikts uguns mājas elements ir logu vitrāžas, citi stikla priekšmeti, kuros rotaļājas saules vai sveču gaisma. Uguns mājas audumi ir samts, žakards, brokāts, smags zīds, sarežģītiem rakstiem un krāsu pārejām rotāti audumi. Iemīļoti ir arī rupji vilnas audumi.

Otrs Uguns mājas stils ir pilnīgi pretējs - ļoti ekspansīvs, intensīvs, kustīgs. Tā ir ārējā jeb atvērtā Uguns māja, kas pilna kontrastiem un šķietami nesaderīgiem krāsu un stilu akcentiem. Šeit valda trokšņi, metāla elementi un abstraktā māksla. Šāda māja der arī, piemēram Ūdens cilvēkiem, kuri grimst savās emocijās. Šeit cilvēki nevis iet, bet skrien, viss notiek skaļi, brāzmaini, pēkšņi.

Uguns stihijas augi: sildošie un asie augi – ingvers, pipari, sīpoli, paprika, kanēlis, koriandrs, rozmarīns nātres; dzeloņainie augi – vilkābeles, rozes, akmeņozoli, kaktusi; Saules augi – krāšņi ziedošie augi un augi ar krāšņiem augļiem - saulespuķes, pīpenes, pienenes, pīlādži.

Uguns stihijas dievības un mītiskie tēli: Tūrs, Lokijs, Lughs, Pērkons, Marss, Aress, Hēfaists, Ra, Apolons, Vulkāns, Fēnikss, salamandras, pūķi.

Gaiss

Gaisa stihijas cilvēka pasaules skatījums un psihe – Domas – Sangviniķis. Gaisa elements koncentrē ideju un domāšanas enerģiju. Tā pārsvarā ir teorētiskā un abstraktā doma. Viņiem piemīt spējas būt brīviem no ikdienības un redzēt visu objektīvi un ar nākotnes skatījumu. Ikvienā viņu darbībā un domā ir kāds racionāls grauds. Gaisa tipam nepiemīt dziļas jūtas. Saskarsmē viņi vislabprātāk saglabā loģiku un skatījumu no malas. Viņi labprāt kontaktē un vienmēr atrodas ceļā.

Gaisa tips pārvalda domas, tas ir racionālais cilvēks. Caur analīzi un loģiku viņš nonāk pie objektīviem kritērijiem. Taktiski un diplomātiski cilvēki ir tie, kuros pārsvarā Gaisa stihija. Intelektuāļi un mākslas cienītāji. Ideālisti un humānisma piekritēji. Progresīvi, uz nākotni vērsti cilvēki, kuri vēlas justies brīvi. Gaisa stihijas cilvēki prot skaidri un noteikti paust savas domas. Var būt labi skolotāji. Gaisa cilvēkus vada loģika un skaidrais prāts tur, kur citiem darbojas sirds un emocijas. Viņi parasti rīkojas pārdomāt, nemēdz riskēt, drīzāk ir piesardzīgi un izvērtē visus par un pret. Mēdz būt neizlēmīgi un nepamanīt to, kas svarīgs un nepieciešams tuvākajiem.

Gaisa cilvēki dzīvo domu pasaulē un uztver to caur argumentiem, nevis caur jūtām. Citu emocionālās izpausmes vai emocionāla uztvere viņam rada problēmas. Īpaši sarežģīti šajā sakarībā viņam saprasties ar Ūdens cilvēku, kas ir Uguns dabiskais pretmets. Bet lai cik tas nebūtu neparasti, abas šīs stihijas zināmā mērā fascinē viena otru, tiecas viena pie otras, bet par saprašanos to nekādi nevar saukt.

Gaisa stihija ir mentālās enerģijas stihija. Tā ir brīvība, kustība, attīstība, aizrautība un pacilātība. Gaisa stihijas cilvēks visam notiekošajam meklē kādu dziļāku domu. Gaisa stihijas cilvēkam raksturīgās nodarbošanās ir saistīta ar sabiedrisku darbošanos, tā var būt žurnālistika, statistika, faktu un notikumu apkopošana, informācijas apstrāde un nodošana tālāk. Visu līmeņu starpniecības pakalpojumi – sākot no pastnieka līdz tulkam starptautiskā simpozijā un Valsts prezidenta preses sekretāram. Gaisa stihijas cilvēkam svarīgs ir rezultāts. Gaisa stihijas cilvēka dzīves jēga un misija ir viņā pašā. Īpašas Gaisa stihijas cilvēku spējas ir pārtulkot sarežģīto līdzību, simbolu un zīmju valodu vienkāršā, zemes cilvēkiem saprotamā veidā.

Veidols, ar ko visprasmīgāk prot darboties Gaisa cilvēks ir vārds – pašu cilvēku izdomāts apzīmējums lietām un notikumiem. Gaisa cilvēkam piemīt īpašas spējas apjēgt situāciju un pie tam notiekošo paust vārdos – abstraktās formās, kas nav pats notikums, bet ir tikai tā apraksts, raksturojums. Gaisa cilvēka valoda parasti ir dinamiska, bet ne vienmēr tā ir īsa un konkrēta. Tai bieži tomēr raksturīgas atkāpes, paskaidrojumi, pat iespējamas liriskas piebildes.

Emocionāli Gaisa cilvēks var likties nedaudz dīvains, varbūt pat vēss. Un tas attiecas gan uz viņa attieksmi pašam pret sevi, gan pret citiem. Arī par savām problēmām un sāpēm viņš var runāt tā, it kā tās būtu neīstas. Dažkārt viņiem raksturīgi pat emocijas ieprogrammēt, izdomāt, kādas emocijas viņos kurā brīdī izpaudīsies. Augstā garīgā un dvēseliski pilnveidotā līmenī Gaisa cilvēks pats ir iedvesmojies no pozitīvām emocijām un pozitīva skatījuma uz dzīvi un spēj šo sajūtu dot arī apkārtējiem.

Praktiskās ikdienas dzīves situācijās Gaisa cilvēks ļoti bieži orientējas labāk par daudziem citiem. Ja Uguns cilvēks zin, no kurienes vējš pūš, tātad, no kurienes viņš šeit ieradies, tad Gaisa cilvēks labāk zin, kurp tas pūš, kādā virzienā notiek kustība. Zināmā mērā tās ir labas prognozētāja spējas. Vēl pie tam viņam piemīt arī organizatora dotības – viņš redz mērķi un arī ceļus, kā pie tā nonākt. Turklāt viņš labi zin arī to, kad pienācis laiks apstāties. Saprātīgi cilvēki darīs gudri, ja uzklausīs Gaisa cilvēku tālredzīgos brīdinājumus.

Gaisa cilvēka dzīves telpa

Ar Gaisu saistītie elementi un jēdzieni: Austrumi – pavasaris – rītausma – vējš visās tā izpausmēs

Forma: Vertikāls taisnstūris.

Gaisa mājā aizvien ir daudz gaisa un plašuma. Valda klasiskais stils, skaidras un gaišas līnijas. Elegance un atturīga gaume ir tik raksturīga Gaisa stihijas mājas dizainā. Organizētība un līdzsvarotība, atturība un pārsteigums. Minimālisms ir raksturīgākais gaisa mājas stils. Te nav nekā nejauša un untumaina. Viss ir kārtīgs, mājā maz dekoratīvu elementu. Šai mājai vairāk raksturīgi augsti griesti, jumta logi, apgaismoti celiņi.

Gaisa mājā aizvien atrodas vieta grāmatām, gleznām. Vienmēr labā kārtībā un pamanāmas ir dažādas elektroiekārtas, skaņu, video un datortehnika.

Interjerā un apģērbā izmantotais audums ir plāns, bet stingrs. Tam raksturīga vienveidīga faktūra un krāsa, labprāt tiek izmantoti kokvilnas audumi. Iespējamas vertikālas svītras.

Gaisa dārzs ir klasiski kopts, plaši zālāji, viegli kopjamas nolaidenas nogāzes ar atsevišķi augošiem slaidiem kokiem, tās var būt priedes, tūjas. Cirpti dzīvžogi.

Gaisa stihijas augi: vīteņaugi, it īpaši ziedošie vīteņaugi - puķuzirņi, lavanda, lauvmutītes, kļava, pētersīļi, dilles, palmas, majorāns ...

Ēteriskās eļļas: elpošanu atvieglojoši, atsvaidzinoši aromāti – anīss, bergamote, kajaputs, citronzāle, priede, citrons, eikalipts laurs, kadiķis ...

Gaisa stihijas dievības un mītiskie tēli: Odins, Merlins, Merkurs, Hermejs, elfas, fejas, silfīdas.

Gunta Saule 
http://www.sauleskoks.lv/ruunas


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv