www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Tālrīts, Gustavs, Gusts
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




„Patiesības meklēšana”04.04.2007

Dž. Krišnamurti. „Komentāri dzīvei”

„Patiesības meklēšana”

Šis vīrs bija pārvarējis ļoti garu ceļu – tūkstošiem jūdžu ar kuģi un lidmašīnām. Viņš runāja tikai dzimtajā valodā un ar milzīgām grūtībām mēģināja piemēroties šai jaunajai un nemierīgajai apkārtnei. Šejienes klimats un pārtika bija viņam pilnīgi neierasti. Viņš bija dzimis un audzis tālā kalnienē un tāpēc šejienes mitrums un augstā gaisa temperatūra atstāja uz viņu jūtamu iespaidu. Viņš bija daudz lasījis, bija bagāts ar zinšanām un arī pats bija šo to uzrakstījis. Kā šķita, viņam bija labi zināmas kā austrumu, tā rietumu filozofiskās mācības, taču pats viņš bija katolis. Viņš sacīja, ka katoļticība viņu neapmierina, taču tā tas bija turpinājies ģimenes pārliecības dēļ. Saskaņā ar pieņemtajām normām viņa laulība bija izdevusies un viņš mīlēja abus savus bērnus. Bērni mācījās koledžā no šejienes tajā tālajā valstī un viņiem bija paredzama spoža nākotne.
 Tomēr neapmierinātība attiecībā uz savu dzīvi gadu garumā pastāvīgi pieņēmās spēkā un pirms dažiem mēnešiem tā sasniedza savu kulmināciju. Sarūpējot visu nepieciešamo sievai un bērniem, vīrs pameta savu ģimeni un tagad bija šeit. Viņam bija pietiekami naudas, lai šeit uzturētos, un viņš ir atbraucis, lai atrastu Dievu. Vīrs sacīja, ka ar garīgo līdzsvaru viņam viss ir kārtībā un ka brauciena mērķis esot pilnīgi skaidrs.

 …
      
Vai Dievu var atrast meklēšanas rezultātā? Vai jūs varat aptvert neaptveramo? Lai atrastu, jums ir jāzina, ko jūs meklējat. Ja jūs meklējat, lai atrastu, tad tas, ko jūs atrodiet būs jūsu paša projekcija; tas būs tas, ko jūs vēlējāties. Savukārt, vēlmes izveidošanās – tā vairs nav būt esamībā, īstenībā. Meklēt īstenību nozīmē to noliegt. Īstenība neatrodas kādā konkrētā vietā, līdz īstenībai nav izveidots ceļš, tās atrašanās vietu nenorāda konkrēts ceļvedis; arī vārds pats par sevi nav īstenība. Vai tad īstenībai būtu jāatrodas noteiktā vietā, īpašā klimatā, starp konkrētiem ļaudīm? Vai tad viņa ir šeit, bet nav tur? Vai tad tikai šis viens ceļvedis vedīs pie īstenības, bet cita nav? Un vai vispār ir ceļvedis? Tad, kad tiek meklēta patiesība, tas, kas tiek atrasts, var būt tikai neziņas rezultāts, jo paši meklējumi ir neziņas izraisīti. Jūs nevarat esamību atrast; nepieciešams apstāties un ļaut esamībai būt.
„Bet ja es nespēšu atrast to, kam nav nosaukuma? Esmu atbraucis uz šo zemi, jo šeit ir daudz smalkāka meklējamā objekta uztvere. Materiālā plāksnē šeit var dzīvot krietni brīvāk, jo nav vajadzīgs tik daudz lietu. Šeit kā nekur citur nenomāc īpašumi. Daļēji tāpēc, lai to sajustu, ļaudis dodas klosteros. Tašu aiziešana klosterī nozīmē psiholoģisku bēgšanu un, par cik es negribu nonākt izolācijā, nolēmu dzīvot savu dzīvi šeit, lai atrastu to, kam nav nosaukuma. Vai esmu spējīgs to atrast?”, cauri pārdomām jautāja vīrs.
Vai tad atslēga ir spējās? Vai tad spēja nenozīmē sekot specifisku darbību kursam, ko nosaka virziens ar visiem nepieciešamajiem pielāgojumiem un atribūtiem? Kad jūs uzdodat šādu jautājumu, vai jūs nejautājat par to, ka vai jums kā parastam cilvēkam ir nepieciešamās īpašības, lai iegūtu kāroto? Protams, ka jūsu jautājums jau sākotnēji sniedz uzstādījumu, ka tikai izredzētie un nevis parastie cilvēki ir tie, kas atrod patiesību. Vai tad īstenības apzināšanās tiek dāvāta tikai nedaudziem, īpaši intelektuāli attīstītiem? Kādēļ mēs vispār jautājam, vai esam spējīgi to apjaust? Mums ir etalons, cilvēka paraugs, kurš, saskaņā ar pieņēmumu, ir atradis īstenību un šis augstu paceltais etalons sēj mūsos mazvērtību. Tādejādi etalons ir pieņēmis milzīgu uzpūstu nozīmi un notiek salīdzināšanās vai pat sacensība starp etalonu un mums pašiem. Mums taču arī ļoti gribas būt rekordistiem! Un vai tad te nu neparādās jautājums „Bet vai es esmu spējīgs?” Vai tas neuzpeld no apzinātas vai neapzinātas sevis salīdzināšanas ar etalonu?
Kādēļ mēs sevi salīdzinām ar ideālu? Vai šāds salīdzinājums nes sev līdzi sapratni? Vai patiešām ideāls vispār atšķiras no mums pašiem? Vai tas viss nav tikai pašprojicēšana, pašizveidots modelis un vai tāpēc nav tā, ka tas traucē saprast mūs pašus tādus, kādi mēs esam? Vai tad salīdzināšana jau pati par sevi nav izvairīšanās no sevis saprašanas? Ir tik daudz veidu, kā aizbēgt pašiem no sevis un viens no šiem veidiem ir – salīdzināšana. Bez sevis sapratnes tā saucamā īstenības meklēšana nozīmē bēgšanu no sevis. Bez sevis izzināšanas, pašatklāsmes tas dievs, ko meklējat – tas ir ilūzijas dievs, bet ilūzija neizbēgami nes sev līdzi konfliktu un skumjas. Bez sevis izzināšanas nevar būt pareizi virzīta domāšana; vēl vairāk – bez pašatklāsmes jebkuras zinības faktiski kļūst par neziņas avotu, kas noved pie nekārtības un sagrausmes. Sevis izzināšana nav galamērķis, tomēr tā ir vienīgais veids, ar kura palīdzību var iegremdēties bezgalīgajā un neizsmeļamajā.
„Vai sevis izzināšana nav kaut kas ļoti grūts un vai tam nav nepieciešams daudz laika?”
Pati koncepcija, ka pašatklāsme ir grūti veicama, kalpo kā traucēklis sevis izzināšanas procesam. Drīkst ko ieteikt? Nedomājiet, ka tas ir grūti vai ka tas aizņems laiku. Neveidojiet priekšstatus par to, kas ir un kas nav. Sāciet darīt. Pašatklāsme jāveic attiecību gaitā. Sevis izzināšana neparādās pašizolācijā. Atteikšanās no attiecībām – tā ir nāve. Nāve ir galēja pretestība. Savukārt, pretestība, kas piemīt jebkurai apspiešanas, atteikšanās, aizstāšanas formai, ir traucēklis sevis izzināšanas procesam. Taču pretestība sevī ir jāatklāj un pretestības atklāšanai lieliski kalpo attiecības. Aktīva vai pasīva pretestība ar visiem saviem pieņēmumiem, vērtējumiem, salīdzinājumiem un spriedumiem ir noliegums tam, kas IR. Tas, kas IR, atrodas aizklātā stāvoklī un TĀ aizklātā stāvoklī ESOŠĀ apzināšanās bez nepieciešamības izdarīt izvēles veicina atklāšanu. Šī atklāšana ir gudrības sākums. Gudrība ir nepieciešama, lai parādītos nezināmais, bezgalīgais, neizmērojamais.


Tulkoja Ģirts

   


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv