www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Lūgšana15.04.2007

Cilvēks lūdz piedošanu, bet dzīvesveidu nemaina. Cilvēks skumst par savām likstām, tomēr neatmet nevienu no paradumiem, kas viņu noveduši līdz ciešanu stāvoklim. Taču nav nozīmes tikai lūgt piedošanu, ja dzīvē viss paliek pa vecam. Ja Augstāko Gudrību apgrūtina ar sevis žēlošanu, tā ir nevis bēdāšanās, bet gan liekulība. Arī piespiedu lūgšanai nav nozīmes. Kamēr cilvēki nebūs sapratuši, kāda nozīme ir saiknei ar Augstāko Pasauli, viņu izlikšanās ir tikai zaimošana. Patiesībai nevar samelot, neko nevar noslēpt no visur ieplūstošās Gaismas. Un kālab gan noklusēt apslēpto, sirds izloloto? Saikne ar Augstāko Pasauli būs pievilcīga, kad sirds apstiprinās savu lēmumu.

Labo no ļaunā palīdz atšķirt sirds - tādējādi var aiznest līdz Augstākajam nesatricināmu apliecinājumu. Var atzīt visas salīdzināmās nepilnības, bet ari bez šaubīšanās apliecināt, kas ir labais. Noziedzniekus mēģina atklāt pēc asinsspiediena, bet neņem vērā, ka aizdomas vien jau var satraukt visu organismu. Labāk būtu piebiedroties Augstākajai Pasaulei, kur visi slepenie tīstokli ir atklāti.

Visdažādākās ar lūgšanām saistītās ceremonijas ir gluži veltīgi centieni pastiprināt lūgšanas nozīmi. Simtiem gadu cilvēce centās sevi attīstīt, lai apliecinātu Augstākās Pasaules nozīrņi. Taču tagad tā atkal attālinās no pamatlikumu atzīšanas. Rituālu vietā zinātne tuvina pareizo ceļu, bet dzīves kņadā zinātnes aicinājumi paliek kā vientuļas izpausmes. 
Tāpēc atkal no jauna ir jāpārliecina par Augstākās Pasaules esamību. Kauns cilvēcei, ka tā aizgājusi prom no izziņas krasta!

Cilvēki zina to, ka katrs redz priekšmetus savā apgaismojumā. Jau ir izskaidrotas atšķirības acs uzbūvē, taču nepavisam netiek ievērots tas, ka cilvēki skatās caur savu auru. Ap katru cilvēku ir sava krāsa, un caur to viņš redz. Ja pateiksit šo patiesību ārstiem, viņi smiesies, jo izstarojumu krāsa nav redzama un mācību grāmatās par acu slimībām nav nemaz pieminēta. Bet no satricinājuma var iestāties pat aklums. Ari kurlums un citas sajūtas ir atkarīgas no sirds. Pati izstarošana ir atkarīga no tā, kādā stāvoklī ir sirds. Tātad viss, kas nāk no sirds kā lūgšana, ir ļoti daudzkrāsains. Piesargāsimies no spilgti sarkanās un melnās lūgsnas.

Lūgšana parasti izraisa gaiši zilu un violetu liesmu. Var būt arī sidrabota lūgšana, bet nav iedomājama brūna. Zemes esībā gaismas pamats ir loti būtisks. Var atdarināt balss skaņu, bet sirds izstarojumu nav iespējams viltot.

Lūgšana ir šķīstītāja. Šis apzīmējums nav jāsaprot abstrakti. Garīgā veselība ir fiziskās veselības galvenais pamats. Tieši lūgsna kā reāla saikne ar Augstāko Avotu vislabāk attīrīs organismu no visam slimībām. Inficēšanās notiek tad, kad ķermenis ļauj sevī iekļūt izpaustajiem ļaunuma sūtņiem. Katrs ķermenis ir uzņēmīgs pret daudzām slimībām, bet garīgais spēks neļauj tādiem nemieriem izvērsties. Ja gars spēj pareizi stiprināties ar augstākajām enerģijām, tad tās pasargā ari ķermeni no briesmām. Tāpēc var apgalvot, ka lūgšana ir šķīstītāja.

Gadās nejēgas, kas domā, ka lūgšanai vispār nav vietas lietišķajā dzīvē. Jājautā - kādu darbu tad viņi uzskata par nesavienojamu ar lūgšanu - acīmredzot ļaunu un savtīgu. Patiesi - ļaunums nav savienojams ar lūgšanu, bet katram krietnam darbam ir vajadzīga lūgšana, kas dara pieejamus Augstākos Spēkus.

Lūgšanas laikā bieži notiek izdziedināšanās. Nav grūti saprast, ka saikne ar Augstāko Pasauli palīdz sirdij un iznēsā pa nerviem dziedinošo Svētību. To nav grūti saprast pat no konvencionālās zinātnes viedokļa. Taču nezināšana ir tik liela, ka nemitīgi jārunā pat par tik vienkāršu apsvērumu, jo nedrīkst taču palaist garām nevienu iespēju pieminēt Augstāko Pasauli. Tā rodas vēl viena lūgšana.

Lūgšana ir laba jebkurā laikā, taču ir divi brīži, kad mainās strāvas un kad vērsties pie Augstākās Pasaules ir īpaši vēlams: saulei lecot un tūlīt pēc tās norietēšanas. Bez tam uzrunāt Augstāko Pasauli vēlams, laižoties miegā.
   Zinātne miegu nav izpratusi. Ideja par atpūtu ir primitīva. Ja pirms katras darbības ir garīgs akts, tad tāds neparasts stāvoklis kā miegs īpaši jāatzīmē. Gandrīz pusi dzīves cilvēki sevi uztic neredzamajai Pasaulei. Pirms ieiešanas apslēptajos Vārtos jāattīra apziņa. Doma par Augstāko Pasauli, doma par Sargātājiem jau apgaismos vīstošo apziņu, un sastapšanās būs labākas, un uzbrukumus varēs atvairīt. Vienīgi sirsnīga doma par Augstāko Pasauli var būt necaursitamas bruņas.
   Tā apjautīsim visu daiļāko un vajadzīgāko tālajam ceļam.

fragmenti no "Aum - Agni Jogas Zīmes"
urusvati.agni-age.net/AJ/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv