www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Terēze, Gundega
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Versija par nabadzību garā24.04.2007

            „Svētīti garā nabagie, tiem piederēs debesu valstība” – tas ir viens no visbiežāk citētajiem Bībeles tekstiem. Citēts saistībā ar dažādām lietu izpausmēm, jo satur ļoti plašas interpretācijas iespējas.

            Šo rindiņu autors ir savācis nelielu kolekciju ar, sauksim tās par varbūtējām versijām. Pat pārliecinātajiem kristiešiem (atsevišķi aptaujātiem), no kuriem nevienam nebija šaubu, par ko tad īsti ir vēstījums, katra aptaujātā nešaubīgums ar sišanu pie krūts – es zinu, kā tā tas ir un citādi tur nemaz nevar būt! - netraucēja sniegt trīs dažādas skaidrojuma versijas. Kolekcijā ir arī kristiešiem nepiederošu garīgo ceļinieku atziņas (attīstot domu tālāk – ja jau viens mazs citātiņš tiek nointerpretēts tik dažādi, cik plašas parafrāzes var veikt par visas Bībeles vēstījumu. Tāpēc vien jau diezin vai ir saprātīgi noliegt Bībeles vēstījuma traktējumus, kuri atšķiras no koncesiju „citādi tur nevar būt!” sludinātajiem).

            Autors atļausies izteikt pārdomas par sev vistuvāko (un sev pieņemto, kaut arī „akmenī neiecirsto”) versiju, sasaistot to ar dažādām parādībām mūsu ikdienas dzīvē. Versiju jau labi pasen portālā „e-mistika” kādā sarunā izteica Guga – viņam pienākas puse no daudzmiljonu honorāra par šo publikāciju virtuālajā telpā.

            Mēs ierodamies uz zemes no mātes miesām nākuši. Pliki. Bez nekā (uzkrājumi „kausā” šajā gadījumā ir cits stāsts).

            Tā kā zārkam nav bagāžas nodalījuma, bez nekā mēs šo zemi arī atstājam.

            Pa vidu starp šiem „galapunktiem” mēs iesaistāmies procesos, kas tiek dēvēti par „laicīgiem”. Laicīgums ilgst no pirmā „bez nekā” līdz otrajam „bez nekā”. Laicīgajos procesos mēs kaut ko lietojam. Precīzāk, esam saņēmuši lietošanā. Tas var būt dzīvoklis, māja, mašīna, zeme, citi īpašumi, nauda. Mums var rasties ilūzija, ka tas mums „pieder”. Taču faktiski tas viss nav nekas vairāk kā uzskates līdzekļi skolā – kamēr mācies, paturi to globusa modeli rokā; kad jādodas no skolas mājās – esi tik laipns un noliec visu klases skapī!

            Nabags ir tas, kam nekas nepieder. Garā nabags ir tas, kurš APZINĀS, ka viņam nekas nepieder, ka viss pārejošais ir tikai saņemts lietošanā. Tad nu tādiem, kas to patiesi APZINĀS, ir sasniedzama „debesu valstība” (kas ar to domāts, šeit neanalizēsim, tas būtu komplicēti un tas nav arī šo pārdomu objekts, kaut arī – tā pat kā viss dzīvē – visnotaļ sasaistās kopā).

            Vienas garīgas kustības [dogmāti] pārstāvji, meklējot utis citu garīgo kustību vadītāju kažokos, nereti uzsver bagātības momentu. Piemēram, uz Sai Babu tiek radīts ar pirkstu par viņa dārgajiem pārvietošanās līdzekļiem, arī Ošo nereti tiek nolīdzināts līdz ar zemi par viņam sadāvinātajiem rolsroisiem, ar to pašu bagātības koku pa to pašu vietu tiek sista sahaga jogas pamatlicēja Šri Matadži. Cilvēki nesaprot, ka ne jau bagātība vai nabadzība ir tā, kas nosaka garīguma klātbūtni. Garīguma klātbūtni nosaka attieksme pret šo laicīgo mantu. Un gan jau minētajiem ar šo attieksmi viss ir bijis un ir kārtībā.

            Pie laicīgajiem mācību uzskates līdzekļiem pieder ne tikai mantas un īpašumi. Lielisks uzskates līdzeklis ir, piemēram, attiecības. Cik daudz greizsirdības stulbuma ciešanu ir jāizdzīvo, lai saprastu, ka tas otrs cilvēks jau tev ne mazākā mērā nepieder. Cik daudz rūgtuma ir jānorij, līdz saproti, ka arī iecerētā supergrandiozā biznesa plāna rezultāts tev nepieder! Un arī plakāts ar uzrakstu „karjera”, izejot no klases, būs jāiekar atpakaļ klases plakātu skapī.

            Nobeiguma vietā vēl divas domas. Jā, lielos vilcienos stāsts atkal ir par nepieķeršanos un pašpietiekamību. Noteikti lasītāju vidū atradīsies ekstrēmie fundamentālisti, kas šeit izteiktajā saklausīs aicinājumu atteikties no naudas, īpašumiem, utt. Ne par to ir runa; tieši otrādi, aicinājums ir – izmantot, baudīt un priecāties par visu, kas iedots lietošanā! Vēlams tikai attieksmi izkopt.

            Otrs moments – viens no lielākajiem Radītāja izveidotajiem paradoksiem ir, sauksim to par netiekšanās paradoksu. Tad, kad ir gana un tad, kad vairs netiecies – tad viss atnāk pats!     

Ģirts


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv