www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Linda, Janīna
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Mūsu mēmie draugi.31.01.2005

Vai esi kādreiz brīvā dabā redzējis kumeļu, kā tas, ārā ticis, priekā lēkā. Dzīves prieku tas jūt visā savā būtībā, vai nē ?

Bet vai tu esi pilsētā jel reizi aplūkojis nogurušās būtnes, kas iejūgtas smagos ratos, stāv ar gurdeni nokārtu galvu, izdzisušu skatu un izliektām kājām — nepatīkams skats. Redzi, tāds kā dzīves priecīgais kumeļš varētu but arī pieaudzis zirgs — bet cilvēks šo priecīgo kumeļu pārvērtis nožēlojamā un cietošā būtnē. Vai tas nav briesmīgi? Vai zirgiem no visiem dzīvniekiem vairāk nebūtu tiesības celt apsūdzību pret cilvēku ?

Bet zirgs klusē, viņā bēdīgais izskats pat nevienam no šiem trulajiem un bezdomīgajiem cilvēkiem nekrīt acīs. Tie to nemaz neredz, un tiem tas arī neko neteic. Dzīvnieks klusē, bet arī cilvēka sirds klusē, jo cilvēciskais tur ir izzudis.

Bet katram zirgam jau savs kungs un īpašnieks! Visa pasaule jau sastāv no divām kategorijām dzīvu būtņu: nopirktiem un pircējiem, vergiem un vergu turētājiem. Katrs īpašnieks var darīt ko grib ar savu īpašumu. Katrs īpašnieks mēģina iegūt cik vien iespējams daudz labuma no sava īpašuma. Tāpat tas tiek darīts ar zirgu. No katra dzīvnieka jau var izspiest tikdaudz kā tas atmaksājas. Un ja ne citādi, tad dzen to tik ilgi, kamēr tas krīt. Un kad tas sabrūk, kas par to, zirgs jau ir tik pacietīgs un kluss. Tas velk uzliktās nastas līdz nokrīt un mirst klusēdams Viņš nepazīst sāpju kliedzienus kā cilvēks - Viņš vienmēr klusē - Tikai kad zirgs nokrīt un beidzas, tad īpašnieks redz, ka ir par daudz prasījis no viņa. Bet tad jau ir par vēlu, īpašnieks steidz to nokaut, lai paspētu viņa ādu pārdot un glābt daļu no naudas, kas izdota par zirgu.

Tas viss pieder īpašniekam, neviens tur nekā nevar iebilst, vismazāk sirds drīkst ko sacīt. Sirds visvairāk kavē veikalus, un tāpēc sirdi arī ienīst. Katrs zirgs iet šo sāpju un skumju ceļu vientuļš un aizmirsts, līdz nāve iestājas. Dažu reizi savā dzīvē zirgs pretojas: sper un kož. Bet no tā viņu drīz atradina, un zirgs to vairs neatkārto. Zirgam uzliek uzpurni, šo nejēdzīgo ierīci, sper ar kāju pa vēderu jeb sit pa degunu. Zirgs to ļoti ievēro un atceras uz visiem laikiem. Drīz tas jau atrodas tādā stāvokli, ka visu pacieš un vairs nepretojas. Kad kādam zirgam ir bijusi laime būt par jājamo vai arī jāšanas sacīkšu zirgu, gala rezultāts ir tas pats. Kad tas vairs nav derīgs, to pārdod par vezuma zirgu. Vai atminiet skaisto, priecīgo kumeļu brīvībā, kas jautri lēkāja? Ak, nedomājiet par to! Aizmirstiet! Tas varētu Jums sagādāt bezmiega naktis, un līdzēt, kā jau zināt, var tikai zirga īpašnieks.

Tomēr Jūs nedrīkstiet aizmirst, ka katrs zirgs ir bijis jautrs un priecīgs. Tik cilvēks ir tas, kas šo prieku iznīcina. Žēl! Žēl ne tikai zirga, bet arī cilvēka, kam nav sirds!

H. Naveilers. žurnāls "PSICHE" 1936.gads


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv