www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Māra, Marita, Mārīte
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Skaņas mitoloģija22.05.2007

Skaņa kā parādība, šķiet, ir labi pazīstama. Vai tajā var atrast mītoloģiju, jo skaņa taču ir svārstības, ko sadzird ar ausi? Tomēr, kā izrādās, tas nav tik vienkārši. Viss sākas ar to brīdi, kad cilvēks mēģina apcerēt un iepazīt tuvāk šo skaņu. Skaņa izrādās vesela sarežģīta pasaule, un kā tāda tā ir saistījusi cilvēku uzmanību jau kopš seniem laikiem tik daudz, ka kļuvusi par būtisku nojēgumu dažādās reliģiskās, mītoloģiskās sistēmās.

Nereti skaņa tiek uzskatīta par visuma radīšanas spēku. Kur ir svārstības, kur ir enerģija, tur arī rodas pasaule, kosmoss. Te vietā būtu minēt seno indiešu sakrālos tekstus, kur izteikta doma par to, ka pasaules ir radušās, kad dižais Brahma ir izelpojis, un šī izelpa, būdama sava veida kosmiskā skaņa, radīja visas mūsu redzamās un neredzamās pasaules.

Arī citās domāšanas sistēmās skaņa tiek uzskatīta par radošu, sakrālu spēku, te lai pieminam sufijus - ezotērisku islama sektu. Mūzikai sufiju praksē un rituālos ir milzīga nozīme, viņuprāt mūzikas instrumentu spēle, ja to dara dziļi un pilnvērtīgi, ir līdzvērtīga Dieva lūgšanai. Pilnvērtību nodrošina skaņas piepildījums ar svaru, tieši tā sanskritā skan šis vārds - 'svara', un tas apzīmē dievišķās enerģijas, dievišķo trīsu klātbūtni.

Te būtu vietā, kā jau šādos gadījumos parasts, minēt arī senos grieķus. Zināms, ka Pitagors un dažs labs cits gudrais skaņu ir pētījis sīki un pamatīgi un ir šo to arī atklājis. Tāpat zināms, ka senajā Grieķijā ir izteikta ļoti loģiska doma: ja jau skaņa ir kāda priekšmeta regulāras svārstības, tad, acīmredzot, ikviena regulāra svārstība rada skaņu.

Jautājums ir tikai par to, vai cilvēks ikreiz to spēj sadzirdēt. Priekšmets, kura lielums ir samērojams ar cilvēka augumu, piemēram, stīga, rada cilvēkam uztveramu skaņu. Ja kustīgais priekšmets ir, teiksim, planēta, kas atrodas regulārā kustībā, tad tā arī rada skaņu, vienīgi cilvēka ausij tā ir nedzirdama. Tomēr grieķi apcerēja arī šāda veida skaņu un radīja jēdzienu "sfēru mūzika", ar to apzīmējot kosmisko skaņu, ko savā kustībā rada visas planētas kopā.

Jūdu un kristiešu tradīcijā skaņas pārdabiskajam aspektam nav pievērsta tik liela uzmanība, tomēr ikvienam nāk prātā Vecajā derībā minētās taures, kas sagrāva Jērikas mūrus. Jaunās derības Jāņa evaņģēlijs iesākas tā: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur viņu viss ir radies, un bez viņa nekas nav radies, kas ir. [..] Un vārds tapa miesa, un dzīvoja mūsu vidū". Šeit minētais 'vārds', protams, grieķiski ir 'logos', un logoss - tā nav tikai skaņa. Tomēr netieši arī šajā tekstā ir iezīmēts skaņas kosmogoniskais vai pat teogoniskais aspekts.

Un nu pievērsīšos skaņas fizikālajai dabai. Es gribētu uzsvērt domu, ka arī šādā aspektā skaņa ir sarežģīta parādība, tēlaini izsakoties - vesela savdabīga pasaule.

Ieskandinot kādu instrumentu, piemēram, iestrinkšķinot stīgu, šķiet, ka ir dzirdama tikai viena skaņa, tomēr ikviens, kas ir mācījies fiziku, zina, ka reālu priekšmetu akustiskās svārstības ir saliktas, tās veido gan pamattonis, gan daudzi virstoņi, un tie visi skan vienlaicīgi.

Ar īpašiem paņēmieniem var nodalīt saliktas skaņas sastāvdaļas - virstoņus. Stīgu instrumentu gadījumā tā ir flažoletu spēles tehnika, to lietojot, ir dzirdami atsevišķi virstoņi. Dažādu atsevišķu virstoņu izmantošana ir pūšamo instrumentu darbības pamatā. Piemēram, virstoņu svilpe, kas ir diezgan vienkāršs instruments - to veido gara cilindriska caurule ar īpaši veidotu svilpes spraugu.

Mainot iepūtiena leņķi, stiprumu, kā arī pēc vajadzības aizspiežot vai atverot svilpes vaļējo galu ar rādītājpirkstu, var izspēlēt diezgan daudz dažādu virstoņu. Turklāt vienlaicīgi, vājāk vai stiprāk, skan arī pamattonis. Šādu svilpi mēdza gatavot no koka mizas, ko vēlā pavasarī vai agrā vasarā īpašā veidā "nobraucīja" no gara, taisna zara. Vēl nesen esmu vērojis šādas svilpes gatavošanu Latgalē, un instrumenta gatavotājs man stāstīja, ka to esot spēlējis savās ganu gaitās.

Spēlēšanās ar vienas skaņas sastāvdaļām ir arī citu mūzikas instrumentu darbības pamatā. Kā piemēru gribētu minēt vargas jeb vargānu. Šis instruments ir pazīstams visā Eirāzijā un vēl plašāk, arī Latvijā tam ir vairāku gadsimtu vēsture. Vargas ir viens no arheologu visvairāk atrastajiem instrumentiem Latvijā, atradumi parasti lokalizēti viduslaiku piļu tiešā tuvumā. Domājams, ka vargas Latvijā ir bijušas pilsētnieku deju mūzikas instruments, līdzīgi kā citās viduslaiku Eiropas zemēs. Instrumentu veido metāla rāmītī iestiprināta elastīga tērauda mēlīte, to iestrinkšķinot, ir vāji sadzirdams viens tonis. Lai pastiprinātu vargu skaņu, metāla rāmītis ir jāatbalsta pret spēlētāja zobiem, un tad ir lieliskas iespējas spēlēties ar dažādajiem virstoņiem. Visu daudzveidīgo vargu skaņu spektru veido pamattoņa un dažādo virstoņu kombinācijas.

Vēl 19. gadsimtā daudzi Vidzemes kalēji pratuši izkalt šo mūzikas instrumentu. Tā paša gadsimta valodnieka Kārļa Kristiāna Ulmaņa vārdnīcā šis mūzikas instruments nosaukts par 'zobu spēlēm', vēl cits tā nosaukums ir 'biuvas'. Arheologi šo instrumentu mēdz saukt arī par ducekli.

Nobeidzot tēmu par spēlēšanos ar vienu skaņu, es gribētu pievērsties vienam no vissarežģītākajiem mūzikas instrumentiem - balsij. Šā instrumenta darbībā apvienojušies gan stīgu, gan pūšamo, gan arī pašskanošo instrumenti elementi. Arī balss rada gan pamattoni, gan daudzus jo daudzus virstoņus, to kopums un savstarpējās attiecības ir svarīgas individuālā tembra veidošanā. Līdzīgi kā iepriekšapskatīto instrumentu gadījumā, arī balss skaņai iespējams "nodalīt" virstoņus no pamattoņa. Parasti ikdienā cilvēks to nedara, tomēr pasaulē ir zināmas dažas mūzikas kultūras, kur balss skaņas "sadalīšanas" tehnika jeb tā saucamā "virstoņu dziedāšana" ir nozīmīgs muzicēšanas veids.

Domāju, ka šobrīd mēs kopā jau varam atbildēt uz jautājumu: vai ir iespējams radīt mūziku, izmantojot vienu pašu skaņu

Valdis Muktupāvels
www.music.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv