www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Bernhards, Boriss
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Vai tiešām nav cita ceļa?03.06.2007

Parasti cilvēkam dzīve ir miglaina un vienveidīga nodarbe – eksistence, kurā, lai arī netrūkst dažādu prieka brīžu, iezīmējas tikai ar apātisku pāreju no vienas aktivitātes pie citas, un tas viss tikai, lai konstatētu, ka laime, ko viņš meklē, patstāvīgi aizslīd.

Tāda cilvēka dzīve raksturīga ar tukšuma sajūtu un notrulinātu vēlmi aizpildīt šo tukšumu. Nezinot, kurp viņu velk, cilvēks pamana sirdī iemitinājušos spiedošu veltīguma sajūtu un drīz vien apjauš, ka dzīve slīd no rokām, iztērēta uz bezjēdzīgu cilvēcīgi triviālu sīkumainību.

Ko Brīvība nozīmē Jums? Brīvība darīt to, ko Jūs uzskatāt par pareizu? Brīvību ticēt sev? Brīvību sekot savas sirds balsij?

Kad pēc mums atnāk nāve, vienā īsā mirklī acu priekšā paiet visa dzīve, visi pavadītās dzīves notikumi – skaidri, koši, pilnīgi ar sajūtām un no jauna pārdzīvotām jūtām. Tikai nedaudzi mirkļi – bet to ir pietiekoši, lai varētu caurskatīt visu svarīgo no pagājušā.

Paveras iespēja piešķirt harmoniju iepriekšējam brāzmaino notikumu haosam, pamanīt parastākajās neparastu skaistumu lietās, kam vienaldzīgi esam gājuši garām, vai tās būtu maigas ziedlapiņas, stiepjas pretim rītas saulei, vai zemes smarža pēc lietus. Silta mīļotā cilvēka elpa, kas blakus aizmidzis, vai apkārtējās pasaules burvības atspulgs plati atplestās bērnu acīs. Dziedinošs drauga rokasspiediens skumju brīdī vai naksnīgās debess noslēpumainais zvaigžņu mirdzumā. Pirmās satikšanās svētlaime un pirmā skūpsta trīsas. Leduspuķu maģija loga rūtī ziemā un lapa, kas atnesta pēkšņā vēja brāzmā, uguns deja kamīnā, bezgalīga gluda klusa jūra. Citiem vārdiem - ikdienas maģija katras dienas noslēpumā.

Pārsteidzoši, bet tikai tajā brīdī, uz paša nāves sliekšņa mēs saprotam, ka jau sen-sen esam bijuši miruši, un tikai pēdējais mirklis uz brīdi atdzīvinājis mūs, parādot pasaules brīnumu.

Bet pēc tam nāve mūs paņem.

Vai tiešām tikai viņas atnākšana mūs, dzīvē pusakli murgojošus, padara pa īstam skaidri redzošus? Kas tas ir, vai noteikums bez izņēmuma, lietu dabas nosprausta notikumu gaita? Vai tiešām nav cita ceļa?

 

 


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv