www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Melānija, Imanta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




TAISNĪBA UN NETAISNĪBA14.06.2007

Kamēr tiek uzskatīts, karotājiem ir jāatšķir labais no ļaunā un jācenšas rīkoties taisnīgi izvairoties no kļūdām, samuraja Ceļš ir dzīvs.

Taisnība un netaisnība apzīmē labo un ļauno. Taisnība tas ir labi, netaisnība-slikti. Parasti ļaudis apzinās labo un ļauno, taisnīgumu un netaisnību, taču viņiem šķiet neinteresanti un garlaicīgi rīkoties taisnīgi un būt cēlsirdīgiem. Slikti uzvesties un rīkoties netaisnīgi ir daudz jaukāk un vienkāršāk, tāpēc daudzi cilvēki izdara izvēli par labu nepareiziem un sliktiem darbiem un viņiem kļūst grūti rīkoties pēc taisnības un darīt labu.

Absolūts muļķis, kurš neatšķir labo no ļaunā vai taisnīgumu no netaisnības, nav tā vērts, lai ar viņu runātu. Vienreiz apjaust kaut ko kā nepareizu un sliktu, bet pēc tam nerīkoties pēc sirdsapziņas un taisnības un izdarīt to kas ir netaisnīgi, nav bruņinieka cienīgi. Tā ir mūsu laikmeta nepilnības liecība. Tam par iemeslu ir cilvēku nespēja pārciest likstas un izturības trūkums. Vispārīgi ņemot izturības trūkums ir visnotaļ izplatīta parādība, taču jūs konstatēsiet, ka tam par iemeslu ir mazdūšība. Tāpēc karavīri uzskata par ārkārtīgi nozīmīgu vienmēr rīkoties taisnīgi un uzmanīties no kļūdām.

Ir trīs veidi(ceļi), kā rīkoties taisnīgi.

Pieņemsim, ka jūs grasāties doties uz kaut kurieni ar savu paziņu kam ir simts zelta unces. Viņš grib uz prombūtnes laiku atstāt zeltu jūsu mājās tā vietā lai ņemtu to līdz un raizētos par to ceļā. Pieņemsim, ka jūs pieņemat zeltu un noslēpjat to tur, kur neviens to nevarēs atrast. Bet tagad pieņemsim, ka jūsu biedrs nomirst ceļā no saindētas pārtikas, sirdstriekas vai cita iemesla deļ. Neviens cits vel nezin, ka draugs ir atstājis zeltu jūsu namā, un neviens nezin, ka tas ir pie jums.

Šajā situācijā, ja jūs bez kāda viltīga aprēķina pasērosiet par traģēdiju. Paziņosiet par zeltu bojā gājušā radiniekiem un, pēc iespējas ātrāk, nosūtīsiet to viņiem, tad varēs teikt, ka jūs esat rīkojušies patiesi taisnīgi un izdarījuši labu darbu.

Bet tagad pieņemsim, ka jūsu ceļa biedrs ar zeltu bija tikai paziņa, nevis tuvs draugs. Neviens nezina par zeltu, kuru viņš jums atstājis, un nav neviena, kas par to varētu uzprasīt. Uz kādu brīdi jūs esat nokļuvis sarežģītos apstākļos, jums ir uzsmaidījusi veiksme; kāpēc gan nenoklusēt par notikušo?

Ja jums būs kauns pieķerot sevi pie šādām domām, mainiet savu lēmumu un atgrieziet zeltu kam pienākas, un par jums varēs teikt, ka jūs esat rīkojies taisnīgi, izvairoties no negoda.

Tagad iedomāsimies, ka kāds jūsu mājā - sieva, bērni vai kalpi - zina par zeltu. Pieņemsim, ka jūs atgriezīsiet zeltu likumīgiem mantiniekiem, lai izvairītos no negoda par savtīgiem nolūkiem, kuri var rasties kādam no jūsu mājiniekiem, kā arī, lai nebītos no tiesiskām sekām. Tad par jums varēs teikt, ka jūs esat rīkojies taisnīgi, lai pasargātu citus cilvēkus no negoda.

Bet kā jūs rīkosities ja vispār neviens nezina par zeltu? Šajā gadījumā būs grūti noskaidrot, ka jūs esat tas, kas zina kā rīkoties pareizi un arī tas, kas rīkojas pareizi.1

Nepieciešamības rīkoties pareizi attīstības procesu iesākumā diktē bailes zaudēt to cilvēku cieņu, kas ir jums tuvi, sākot ar jūsu imenes locekļiem un beidzot ar kalpiem, bet pēc tam vēlēšanos izdarīt kaut ko sliktu slāpē un apzināti rīkoties taisnīgi veicina bailes no visas sabiedrības apsmiekla un nosodījuma. Ja jūs sekojat šim principam, rīkoties pēc sirdsapziņas jums kļūst ierasti, līdz ar ko jūs attīstāt tādu domāšanu, kas dod priekšroku pareizai rīcībai un nepieļauj nepareizu.

Tas pats attiecas arī uz karotāju bezbailību, jo tie, kas dzimuši drosmīgi un nenotrīs zem bultām un lodēm kaujas laukā, var just satraukumu, jo pienākums, kas viņus virza padara viņu ķermeņus par mērķi. Viņu bezbailība un gara spēks izpaužas arī fiziski - pats par sevi saprotams, ka viņi arī ir nepārspējami kaujā.

Ir arī tādi, kas vilcinās briesmu brīdī. Viņu sirdis un ceļgali trīc pat, tad ja viņi iet uz priekšu kopā ar drosminiekiem; viņu rīcību diktē bailes no apsmiekla, jo saprot - ja viņi paliks iepakaļ, viņu biedri to ieraudzīs. Lai arī šie karotāji ir daudz sliktāki par īstiem drosminiekiem, taču kad viņi izturēs šo pārbaudījumu atkal un atkal, pastāvīgi piedaloties kaujās, viņi pieradīs tā rīkoties - viņu prāts nomierināsies un viņi kļūs par izciliem bruņiniekiem. Un nemaz neatšķirsies no tiem, kas ir dzimuši drosminieki. Tāpēc, kad pienāk laiks rīkoties pareizi un būt drosmīgiem citas izejas nav savādāk - kauns un negods. Ja jūs rīkojaties netaisnīgi un jūs neuztrauc tas, ka citi cilvēki var jūs par to pelt vai arī jūs esat bailīgi un vienaldzīgi pret to, ka ļaudis smiesies par jūsu mazdūšību, jums vairs neviens un neko nespēs iemācīt.

SAMURAJU KODEKSS „BUSIDO SJOSINSJU”


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv