www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Ceļojums uz Austrumzemi Viduseiropā.27.06.2007

Uzzinājis, ka marta vidū lielā indiešu krija-guru Hariharanandas 100-gadi svin Minhenē, un tur ieradīsies arī Hariharananda Babas garīgais mantinieks un darba turpinātājs Paramahamsa Pragjānananda (bet šogad viņš Eiropu apmeklē tikai divas reizes) un apdomājis, ka tas nav pārāk tālu no kāda cita liela indiešu Skolotāja pašreizējās dzīves vietas Eiropā, bez tam vēl turpat vien netālu dzīvo arī Osvalds Aura, ar kuru šad tad sarakstos jau vairākus gadus, bez tam visa pārējā situācija ir izveidojusies tā, ka nav lielu problēmu iekārtot 10 dienas mazam ceļojumam pa Eiropu, izlēmu, ka ir pienācis izdevīgs brīdis, lai vienā pasākumā savienotu vizītes pie vairākiem unikāliem cilvēkiem un pie viena arī aprunātos un pajautātu kādu padomu ne tikai priekš sevis, bet arī pajautātu šo cilvēku skatījumu par mums visiem interesējošām problēmām. Resp. pajautātu par Rietumu un Austrumu kultūru dialogu un ideju sadursmi, par nacionālā un universālā attiecībām, skatījumu uz ekoloģisko un ģimenes krīzes situāciju utml.

Parunājies ar draugiem un paziņām diezgan viegli arī atradu līdzbiedrus šajā piedzīvojumā, katru ar savu skatījumu un savām interesēm. Cilvēku, kas vārdos grib dzīvot nogrieznī, bet nezin kāpēc nepārtraukti cenšas ielūkoties aiz šī nogriežņa robežām, cilvēku, kas dodas tālāk nekā pašam ir zināms, žurnālistu, kas pie viena ir arī diezgan šerpu latviešu zintnieku skolnieks un cītīgs sekotājs, un divus Iekšējā Vārda kristietībā ceļu atradušus patiesus meklētājus. Ļoti dažādi cilvēki, ļoti raibs pulciņš, bet tomēr šķiet mēs visi kopā veidojām visai jauku Austrumzemju ceļotāju Rietumos ansambli. Šajā ansamblī gan pēdējā brīdī nācās izdarīt nelielas korekcijas – mūsu žurnālists divas dienas pirms izbraukšanas kārtīgi apslima, bet viņa vietā fantastiskā veidā, izliekot paziņojumu Interneta masu saziņas līdzekļos, uzradās sens paziņa, cilvēks, kas nopietni studē ķīniešu kultūru un iespējas, ko sniedz „otrā loģika”, kam iepriekš vienkārši nebiju iedomājies par plānojamo ceļojumu ierunāties.

Mūsu Iekšējā Vārda sekotāji ceļojumam pievienoja vēl papildus vērtību sarunājot mums vēl vienu vizīti – pie kādas kristiešu lauku kopienas Alpu kalnos.

Domāju, ka šis ceļotāju ansamblis, dialogi, kas risinājās ceļojuma laikā, un piedzīvojumi un kolīzijas šo nedaudzo dienu laikā paši par sevi būtu to vērti, lai par to uzrakstītu kādu stāstu, bet mans uzdevums šajā nelielajā rakstā gan vairāk būs atklāt to, ko mums izdevās pajautāt intervijās, un kaut ko no tā, ko mēs uzzinājām, sajutām plānotajās tikšanās.

Patiesībā pirmā plānotā tikšanās mūsu ceļojumā bija Lietuvā – piedzīvot un sajust Kērnavas, seno lietuviešu karaļu pilsētas atmosfēru. Kērnava mūs sagaidīja ar ļoti stipru vēju un īpatnēju, it kā mākoņainu, bet tai pat laikā Saules piepildītu laiku. Tā ir vieta, kur satiekas lietuviešu kristietības sākumi un senais uguns ziedoklis. Līdz ar to jau šeit, ceļojuma pašā sākumā mēs pieredzam gan kultūru sadursmi, gan arī satikšanos. Šī satikšanās laikam jau ir arī mūsu ceļojuma galvenais mērķis.

Tālāk mūs gaida nakts cauri Polijai un diena cauri Čehijai. Čehijā braucam pa mazliet netradicionāliem ceļiem un priecājamies tiklab par Čehijas senajām dažādu laikmetu pilīm, kā arī par pastorālām dabas ainavām. Diemžēl šī nav tā reize, kad varam atļauties tam veltīt vairāk laika, jo mūs gaida tikšanās Minhenē. Mazliet skumstam par to, bet varbūt kādu nākamo reizi varēsim to darīt kā atsevišķu programmu. Viduseiropas kultūras un arī misticisma vēsture taču pati par sevi ir tik bagāta.

Nākošā dienā esam Minhenē un arī simtgades pasākumā. Paramahamsadži ir pavisam vienkāršs, jautrs un pieejams un piekrīt intervijai kādā brīvā brīdī. Biju sagatavojis kādus jautājumus, un arī mūsu līdz neatbraukušais žurnālists man bija iedevis dažus, bet brīvais brīdis Pragjānanandam atrodas pilnībā negaidītā situācijā 100-gades svētku vakariņu laikā, un tajā brīdī iepriekš sagatavotais materiāls man nemaz nav pie rokas.

-          Šobrīd te notiek Jūsu Skolotāja simtgades svinības. Pie mums daudzi cilvēki saka, ka nav vajadzīgi ārēji Skolotāji, ka cilvēks var būt Skolotājs pats sev. Ko Jūs par to sakāt?

-          Tas ir atkarīgs no cilvēka attīstības līmeņa. Tad, ja cilvēks jau ir visai tālu attīstīts, var arī nebūt vajadzīgs Skolotājs. Kad students mācās augstskolā, tad jau viņš daudz var izdarīt arī patstāvīgi. Kad mēs augam, mums vajag citu cilvēku palīdzību. Bērns nāk uz skolu pirmajā klasē, kā jūs iedomājaties, ka viņš varētu būt pats sev skolotājs? Garīgajā dzīvē ir tieši tāpat.

-          Latvijā daudzi praktizē tādas vai citādas formas dziedināšanu, sākot no tradicionālās zintniecības un beidzot ar dažāda veida un dažādas apmācības moderno laiku ekstrasensiem un hīleriem. Ko Jūs par to sakāt?

-          Reāla dziedināšana ir parādīt cilvēkam viņa patieso dabu un parādīt, kāpēc Dievs ir devis cilvēkam šo ķermeni, un kā viņam tas ir jālieto. Vai tas ir labi vai slikti, nodarboties ar dziedināšanu, tas ir atkarīgs no dziedinātāja attieksmes. Ja tas tiek darīts ar lūgšanu, ar patiesu attieksmi, vēršoties pie Dieva, tas var būt labi. Praktizēt to tīri komerciāli, tas nav nekas labs.

-          Pie mums daudzi cilvēki ļoti bieži pamēģina kādu vienu garīgu mācību, tad atkal kādu citu, praktizē kādas vienas budisma skolas mācības, piemēram, tad pamēģina kādu citu, tad praktizē kādu cīņas tradīciju vai indusu jogu, vai kādu daosu izcelsmes mācību, tad atkal atgriežas pie kaut kā jau iepriekš darīta un praktizē arī pilnīgi dažādas lietas vienlaikus. Ko Jūs par to sakāt?

-          Arī materiālā dzīvē, ja jūs nepārtraukti mainīsiet skolas, ja ik pa brīdim mainīsies Jūsu skolotāji, kas notiks? Tieši tāpat arī garīgajā dzīvē. Nepārtraukti manīt un klīst no vienām mācībām pie citām parasti tikai dod apjukumu prātā. Ir labi, ja cilvēks iet pie skolotāja, izvēlas kaut ko vienu un dara to sistemātiski noteiktu, pietiekami ilgu laiku. Tas tad arī sniegs noteiktu rezultātu. Iegūt lielāku atvērtību konkrētam ceļam, tas palīdz labāk. Nepārtraukti mainīt skolas un mācības, nepalīdzēs cilvēkam viņa garīgajā ceļā.

-          Jūs esat krija jogas skolotājs. Ko Jūs varat pateikt cilvēkam, kas meklē kādu piemērotu garīgo ceļu, par krija jogu? Kā krija joga var palīdzēt cilvēkiem?

-          Krija joga ir vienkārša un pieejama tehnika, ko katrs var praktizēt. Ja cilvēks praktizē nopietni, ar sirsnīgu attieksmi, izmaiņas būs ļoti spēcīgas. Tā palīdzēs fiziskajam ķermenim, tā var palīdzēt iegūt ķermenim labāku veselību, tā padara cilvēku mierīgāku, mīlošāku, atvērtāku, sakārtotāku. Domāšana paliks spēcīgāka ievērojamā mērā. Un visbeidzot tā ir ceļš pie Dieva. Krija var palīdzēt dzīvot piepildītu dzīvi, bet, protams, daudz kas ir atkarīgs arī no tā, cik nopietni cilvēks praktizē.

-          Jūs esat mūks un dzīvojat mūka dzīvi. Dzīvot kā mūkam, šodien daudzi cilvēki saka, ka tas nav ceļš, ka tā ir nepareiza pieeja. Daudzi domā, ka Indijas problēmas lielā mērā izraisīja pārliecīga pasaules noliegšana, attiekšanās no pasaules. Ko Jūs par to varat teikt?

-          Cilvēkam būt vai nebūt mūkam no tā nav atkarīgs garīgā progresa ātrums. Mūks var būt tad, kad cilvēkam ir šī vajadzība, ja viņš tiešām ir aicināts visu dzīvi veltīt tikai garīgam meklējumam. Svarīgi, lai cilvēks dzīvotu dzīvi, kurai ir aicināts. Bez tam mūka stāvoklis, tas ir iekšējs stāvoklis, nepieķeršanās stāvoklis, cilvēks var dzīvot ārēji parastu sociālo dzīvi un būt mūka stāvoklī. Ne jau uzvilkt noteiktas krāsas apģērbu nozīmē kļūt mūkam. Šodien Rietumos cilvēki lielākoties nedzīvo labu ģimenes dzīvi. Viņi vispār nedzīvo iekšēji laimīgas dzīves. Šodien ir ļoti vajadzīgas labas, sakarīgas, draudzīgas un mīlošas ģimenes. Ģimenes ar labiem bērniem, kurās valda harmoniskas attiecības utt. Tas nav nekādā sakarā ar mūka dzīvi. Mūka dzīve, tas nozīmē vienkārši dzīve, kas veltīta Dievam. Mūka ceļš, tas ir sens tradicionāls veids kā cilvēkam dzīvot garīgo dzīvi, ja viņš tādā veidā ir aicināts. Šāda prakse ir Indijā, šāda prakse ir arī citās kultūrās. Pašā par sevi šajā tradīcijā nav nekā ne laba, ne slikta. Viss atkarīgs no tā, kā cilvēki dzīvo. Krija jogā mums ir gan skolotāji – ģimenes cilvēki, kuriem ir bērni utt., gan citi, nedaudzi, kas ir mūki. Krija joga ietver šos abus garīgās dzīves zarus.

-          Bet kā tad ar bramačarju?

-          Ko nozīmē bramačarja?! Tā nozīmē disciplinētu dzīvi. Dzīvot disciplinētu un atbildīgu dzīvi, tas ir svarīgi, nevis pilnībā atbrīvoties no seksuālās vēlēšanās. Nav jākrīt no vienas galējības otrā. Parastam cilvēkam vislabākais ir dzīvot sabalansētu dzīvi, dzīvot līdzsvarā. Ne par daudz, ne par maz, tik daudz, cik ir vajadzīgs, lai būtu sabalansētā stāvoklī.

-          Šobrīd pasaulē notiek daudz negatīvu lietu. Daudzi cilvēki runā par iespējamu fundamentālas katastrofas tuvumu, nosauc pat visai netālus datumus. Ko Jūs par to sakāt?

-          Kāpēc radīt cilvēkos bailes? Cilvēkiem ir pašiem savas idejas un vajadzības, kāpēc viņi to dara, bet tas nav darīts, lai veicinātu labo. Vajag vairāk mīlestības, vairāk harmonijas, lai lietas pozitīvi mainītos. Cilvēki vēlas iegūt kādu praktisku labumu uz citu rēķina, tāpēc izplata bailes.

-          Bet problēmas reāli eksistē, savstarpēja agresija, terorisms, ekoloģiskā krīze utt.?!

-          Izeja ir respektēt vienam otru, redzēt labo cilvēkos un veicināt labo sevī un tad arī citos. Dievs ir viens kaut arī ir daudz reliģiju. Nevajag apgalvot, ka tikai kāds viens ceļš ir patiess. Tā nav pareiza attieksme. Pirmkārt jau reliģiskajiem līderiem ir jānāk kopā un jādiskutē atvērti, respektējot vienam otru. Cilvēkiem jādzīvo laba, gaiša dzīve vienotībā ar Dievu. Mēs visi piederam vienai ģimenei. Vairāk sakārtotības, vairāk labestības. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs. Mazāk reliģiska fundamentālisma, mazāk fanātisma.

-          Mēs visi zinām klasiskos jogas novirzienus – Karma joga, Bhakti joga, Gjāna joga, Radža joga. Kāda ir krijas vieta šajā sistēmā?

-          Krija joga ir pēc būtības saknes tehnika. Krija joga ir ļoti sena meditācijas sistēma. Patandžali „Joga sutrās” nav nosaukta pēc sava nosaukuma neviena cita jogas sistēma. Vienīgā, kas ir nosaukta, ir krija joga. Pie tam tā ietver tiklab karma jogas, kā arī bhakti jogas un arī gjāna jogas daļas sevī. No krija jogas ir vēlāk atdalījušās vairākas atšķirīgas jogas sistēmas. Ja cilvēks vēlas integrālu attīstību, krija joga var palīdzēt. Tā attīsta gan intelektuālo, gan emocionālo pusi.

-          Krija joga pievērš lielu lomu elpas kontrolei un meditācijai par elpošanu. Kā meditācija par elpošanu var palīdzēt?

-          Elpa ir dzīvība. Nav elpošanas, nav dzīvības. Elpošana ir fundamentāls princips ikvienā dzīvojošā būtnē. Pēc Bībeles Dievs iepūta dzīvu dvašu, tātad elpa ir arī mūsu saite ar Dievu. Tā nepieder mums, bet Dievam. Elpošana ir arī tieši saistīta ar mūsu emocijām. Ja mēs dusmojamies, elpa kļūst ļoti nemierīga. Nomierinot elpu, varam veicināt mieru sevī. Ja gribam dzīvot sabalansētu dzīvi, elpa var ļoti palīdzēt. Caur elpu var sasniegt vienotību ar dievišķo. Krija jogā mēs uzsveram, ka ir jāizmanto lietderīgi ikviens elpas vilciens, mūsu ikdienas aktivitāšu laikā būt šajā dievišķā klātbūtnē. Es runāju šobrīd ar Jums, bet es novēroju savu elpu. Starp ieelpām un izelpām es pieredzu meditācijas stāvokli. Tādā veidā meditāciju var padarīt nepārtrauktu tiklab dienā, kā naktī. Tas ir ļoti viegli. Nav vajadzīgi nekādi rituāli, puķes vai augļi vai citas lietas. Pieredzējuši praktiķi to praktizē 24 stundas diennaktī. Mēs novērojam elpu, lai saglabātu rāmu stāvokli, mieru, mīlestību.

-          Tas ir par pieredzējušiem praktiķiem, bet ko lai dara parastais cilvēks? Jūsu ieteikums, cik vismaz laika dienā parastajam ikdienas cilvēkam vajadzētu veltīt garīgai praksei?

-          Vispirms cilvēkam nevajadzētu atdalīt garīgo dzīvi no savas ikdienas dzīves, no sava biznesa, no sava darba. Cilvēka biznesa, cilvēka ģimenes dzīve – viss var būt garīgs. Bet, lai uzturētu šo garīgo attieksmi, ka mans darbs tā ir garīga kalpošana, mana ģimenes dzīve, mana sadraudzība ar draugiem, ka tajā visā ir garīgā klātbūtne, šī mīlestība, šis miers un prieks, cilvēkam vajag tomēr kādu brīdi sistemātiski meditēt. 15 minūtes kaut sākumā, 20 minūtes, pusstundu ikdienas. Tas cilvēkiem ļoti palīdzēs. Rezultāts būs ilgāka, laimīgāka dzīve ar dievišķā klātbūtnes apziņu arī ikdienas aktivitātēs.

-          Jūs esat no Indijas un mācāt jogu, kas ir indiešu izcelsmes mācība. Daudzi cilvēki uzskata, ka diezin vai Indijas mācības var būt noderīgas eiropiešiem. Citi pat saka, ka tās eiropiešiem nav vispār lietojamas. Ko Jūs par to sakāt?

-          Mēs neesam pirmkārt ne eiropieši, ne indieši, mēs esam pirmkārt cilvēki. Un kā cilvēkiem mums ir visiem vienas un tās pašas pamata vajadzības. Ja Jūs vairāk meditēsiet, Jūs varēsiet vairāk palīdzēt cilvēkiem. Jūs labāk redzēsiet, kas ir tiem labs. Un tur nav nekādas nozīmes eiropietis vai indietis. Mums šobrīd mūsu konkrētajā krija jogas līnijā ir visai daudz eiropiešu izcelsmes Skolotāju.

-          Paldies Jums par interviju!

Mūsu nākošais apmeklējumu mērķis ir doties pie kāda indiešu izcelsmes ievērojama garīgā Skolotāja, kas dzīvo Vācijā, bet nevēlas lieku popularizēšanu. Interviju neizdodas sarunāt tiešā veidā. Sarunājam gan, ka drīkstam aizsūtīt jautājumus rakstiski. Vieta, kur šis cilvēks ir apmeties uz dzīvi, ir ļoti skaists Vācijas stūrītis. Kalni un pauguri, brīnišķīgas upīšu ielejas. Mazliet pabraukājam, pabaudām pavasara dabu. Ievērojam, ka liela daļa vietējo ir kļuvuši par mūsu meklējamā Skolotāja faniem. Daudzi viņu zina, daudzās mājās un arī iestādēs ir viņa fotogrāfijas. Daudzi arī regulāri dodas pie viņa uz apmeklējumiem. Daudzi vietējie arī bauda savu tīri praktisku labumu no tā, ka arvien un arvien jauni apmeklētāji no visām pasaules malām tomēr atrod ceļu pie šī Skolotāja (pirms pavisam neliela brīža par šo cilvēku nevarēja atrast nekādu informāciju arī Internetā, tikai pēdējā laikā ir parādījušies kādi materiāli) uzturot viesu namus un apkalpojot šo garīgo tūristu plūsmu.

Šī Skolotāja mācība ir ļoti vienkārša. Tiek uzsvērta nepieciešamība dzīvot vienkāršu un skaidru dzīvi. Ikviens tiek aicināts atkārtot kādu Dieva vārdu. Ne kādu indiešu mantru, bet vislabāk tieši Dieva vārdu savā paša valodā. Tādu, ko pats vislabāk saprot, izjūt. Šo vārdu vajadzētu padarīt par savu otro dabu. Lai tas skan cilvēka būtnes iekšienē kā ikviena soļa, ikvienas aktivitātes pavadījums. Tā arī ir visa mācības būtība.

Pamatpadoms ir - cilvēkiem ir jādzīvo normāla dzīve, jāstrādā un jāpalīdz citiem, kam ir vajadzība pēc palīdzības.

Jautājumā par redzējumiem un vīzijām – vienmēr ir jālieto veselais saprāts. Nevajag piešķirt kādu īpašu nozīmi redzējumiem un šāda veida pieredzēm vispār.

Jautājumā par šobrīdējo pasaules stāvokli un kā to izmainīt – situācija nav vienkārša, demoralizācija ir jau klātesoša, bet, ja gribam palīdzēt, vispirms ir jāieiet dziļi sevī un jābūt pašiem rāmiem un laimīgiem. Un tad cilvēkiem ir jābūt stiprai gribai izmainīt stāvokli. Valdību un atbildīgo institūciju atbildība ir ļoti liela šajos jautājumos. Taču ikviens var uzturēt lūgšanu, kas var mainīt atmosfēru. Lūgšanai ir ļoti liela nozīme.

Jautājumā par katastrofām – daudzas katastrofas ir jau notikušas tāpēc, ka trūkst globālu zināšanu kā cilvēka darbības un jaunievedumi ietekmē tos vai citus faktorus. Cilvēkam ir jākoncentrējas uz uzlabošanu, uz labā vairošanu cilvēcē, ne uz destrukciju. Cilvēkiem ir tikai varas un naudas mērķi, un nekas cits. Vispārcilvēciskās vērtības atrodas ļoti mazā vērtē šobrīd. Ir jāmaina vērtības un jāpaaugstina morāles un ētikas līmenis. Tad briesmas mazināsies. Pievērsties dievišķajam ir ļoti būtiski. Visos apstākļos cenšaties atcerēties dievišķo.

Par ģimenes lomu – ir svarīgi, lai būtu harmonija ģimenēs. Ja nav harmonijas, tad labāk ir šķirties. Bet Rietumu valstīs seksuālās brīvības dēļ cilvēkiem ir tendence dzīvot kopā tikai kādu brīdi. Kad viņu seksualitāte nejūtas pietiekoši apmierināta, viņi šķiras, un neredz un nesaprot, ka viņi salauž savu ģimeni un salauž arī citas ģimenes. Viņi iemīlas tikai uz emocionālā pamata un nesaprot, cik lielā mērā tādējādi vairo pasaulē ciešanas.

Kad cilvēki koncentrējas tikai uz savas seksuālās apetītes apmierināšanu un uz neko citu, tad viņi krāpj viens otru. Pat dzīvojot vienā mājā katram no laulātajiem ir savi mīļākie un mīļākās. Bet tas ir liels trieciens bērniem. Cilvēki izturas nolaidīgi pret saviem bērniem. Vecākiem ir jābūt par piemēru saviem bērniem. Mazu bērnu jūtas nedrīkst ievainot. Bērnu sirdis un prāti ir ļoti maigi un viegli ievainojami. Un to nevar izdzēst pēc tam no prāta. Viens no ģimenes pamatuzdevumiem ir nodrošināt bērniem laimīgu un aizsargātu, miera pilnu bērnību.

Ja ģimenē pavisam nav harmonijas un ir tiešām jāšķiras, nekādos apstākļos nevajadzētu jaukt vēl citas ģimenes. Jūsu seksuālo attiecību problēmas nedrīkst skart citas ģimenes. Atrisiniet savas ģimenes problēmas, vai šķiraties. Bet, ja meklējat citu partneri, meklējiet vientuļu cilvēku, nelaužiet citas ģimenes, lai apmierinātu savu seksualitāti. Laulībā seksualitāti vajag balansēt. Patiesībā seksuālās vēlēšanās nav apmierināmas. Jo vairāk jūs vēlaties, jo dziļāk tajā iegrimstat. Tam pašam par sevi nav gala. Tāpēc koncentrēties uz savu bērnu vajadzībām vispirms ir labāk kā tikai uz savām. Labāk ir veidot ģimenē stipras vērtības un palīdzēt veidot bērnu raksturus demonstrējot noturību pašiem savu pienākumu pildīšanā. Ja ģimenē dominēs tikai savu vēlmju apmierināšana, bērnu prāti būs ievainoti ievērojamā mērā un psiholoģiskās problēmas vēlāk neizbēgamas. Mēģiniet ienest harmoniju savās ģimenēs izpildot savus pienākumus un neatstājot arī ticību garīgajām vērtībām, Dievam un nodošanos dievišķajam. Bērni ievērojamā mērā mācās no paraugiem.

Par palīdzēšanu ciešanās esošiem cilvēkiem un ticību – ikviens cilvēks tic augstāka Spēka eksistencei apzinīgi vai neapzinīgi. Līdz ar to arī, ja kādi cilvēki, kas atrodas ciešanās, formāli netic Dievam vai augstāku spēku eksistencei, cilvēkiem, kas vēlas palīdzēt, ir jālūdz dziļi sevī un tādējādi var piesaukt garīgo spēku palīdzību ikvienam cilvēkam, ticīgam vai neticīgam. Ārēji nevienam nav nepieciešams zināt, ko cilvēks dara iekšēji.

Par veģetārismu – ēst veģetāri vai neveģetāri, tas pamatā ir tikai ieradums, kas nostiprinājies ģimenē vai kultūrā. Ir lietas, ko mēs nespējam mainīt. Nevar teikt, ka ēst neveģetāri būtu grēks. Tas ir tikai ieradums, nevis grēks. Bet, protams, attiecībā uz ēšanu ir nepieciešams ieviest paškontroli.

Kas notiek pašnāvības gadījumā? – ir dažādi gadījumi. Ja cilvēks ir slims un nav neviena, kas viņu pieskata, un tad viņš izdara pašnāvību, tas ir viens gadījums. Bet, ja cilvēkam ir biznesa vai ģimenes problēmas un viņš izdara pašnāvību, tas ir cits gadījums. Ir cilvēki, kuri domā, ka pasaule ir slikta, viņi nevēlas cīnīties dzīves cīņā un viņi izdara pašnāvību. Bet, kad viņi atstāj ķermeni, ciešanas nebeidzas līdz ar ķermeņa atstāšanu. Ciešanas turpinās arī pēc nāves. Ja cilvēks nevar izturēt ārējus apstākļus un izdara pašnāvību, tas ir viens gadījums, bet, ja cilvēkam ir tik lielas fiziskas sāpes, ka viņš vairs fiziski nespēj panest, tad tas nav tik ļoti slikti kā iepriekšējā gadījumā. Ja ir apkārt cilvēki, kas cietēju mīl, viņam būs vieglāk jau tāpēc vien un viņš mazāk domās par tādām lietām kā pašnāvība. Ja kādi cilvēki ir nedziedināmi slimi un ļoti fiziski cieš, mēs varam lūgt Dievu, lai atvieglo ciešanas, lai sniedz mieru un mierīgu aiziešanu, ja cilvēkam ir pienācis laiks aiziet.

Par darbu un darba attiecībām – lai kur mēs arī nebūtu, lai kur mēs arī nestrādātu, te vienmēr būs vienas vai otras problēmas. Mēs nevaram izvairīties no problēmām. Ja vien ir iespējams, labāk ir nemainīt darbu bez būtiskas vajadzības. Ir jācenšas būt draudzīgam, harmoniskam, mīlošam attiecībās ar darba kolēģiem un palikt iekšēji vienotam ar garīgajiem principiem. Var darīt jebkuru darbu, ja to dara kā kalpošanu. Tas dos savu pieredzi, un tad arī atradīsies tas, kas mums ir labāk piemērots. Daudzi cilvēki šodien nav īpaši godīgi. Negodīgumu vajag kontrolēt. Godīgumam un patiesumam ir pašam sava neatkarīga vērtība. Tāpēc kontrolēt negodīgumu un pašiem saglabāt godīgumu ir tas, ko var darīt.

Par svētvietām un to apmeklēšanu – tas ir atkarīgs no Jūsu ticības un ticējumiem. Ja mēs zinām, ka šī konkrētā vieta ir svētvieta, tas ir labi to apmeklēt.

Par Džjotiš vai astroloģijas nepieciešamību – ja jums ir nauda, jūs varat izmēģināt dažādas lietas. Slims miljonārs tiek ārstēts citādi kā slims nabags. Džjotiš vai astroloģija nevar sniegt cilvēkam apgaismību. Tāpat ar astroloģijas piedāvātajiem aizsardzības līdzekļiem – dārgakmeņiem un tamlīdzīgi. Ja jums ir nauda, jūs varat tos nopirkt, bet nabags tos nekad nenopirks. Un tie tāpat neatbrīvo cilvēku no negatīvās karmas. Neviens no šiem cilvēkiem neredz visu, tāpēc ne reti ejot pie dažādiem astrologiem utml. jūs varat saņemt atšķirīgus padomus. Kas ir svarīgi, ka cilvēkam ir stipra paļāvība uz Dievu un viņš lūdz un izpilda Dieva vārda atkārtošanas meditāciju. Tas var palīdzēt jebkurā gadījumā ar vai bez astroloģijas.

Pavadām šajā vietā divas dienas un tad dodamies pie Osvalda Auras. Osvalds Aura dzīvo pie Bodenes ezera. Alpos, jau priekškalnēs, ir sācis snigt. Snieg divas dienas no vietas. Braucot pār pāreju fantastiskas ainavas, brīnišķīgi skati uz ezeru no kilometra augstuma. Ar Osvaldu tiekamies viesnīcas restorānā no rīta. Osvalds Aura ir cilvēks, kas redz auras. Neparasti gadījumi Osvaldam ir bijuši jau bērnībā, bet tikai, kad bijis jau pieaudzis cilvēks, kāda pusaugu meitene ir ieraudzījusi viņa spontāno gaišredzību un iemācījusi tehniku, ar kuras palīdzību Osvalds ir padarījis savu redzēšanas spēju sistemātisku un lietojamu, lai konkrēti un pēc vajadzības palīdzētu cilvēkiem. Osvalds ir trenējies austrumu cīņās, ikdienā strādā apsardzē. Viņš ir vairākkārt uzstājies Vācijas un Austrijas televīzijās, uzrakstījis grāmatu par savu dzīvi, piedalījis kā līdzautors grāmatas rakstīšanā par jauno pedagoģiju. Viņš konsultē vairākus ārstus, kas darbojas ar dabas dziedniecību. Viņš uzskata, ka aurredzību principā var iemācīt gandrīz katram cilvēkam un uzskata par savu pienākumu to mācīt pēc iespējas vairāk cilvēkiem, neprasot par to samaksu.

Aura uzskata, ka agrāk mūki un vientuļnieki ieguva gaišredzību pēc ilga darba, un viņi nebija ieinteresēti izplatīt šo spēju. Viņu uzskats bija, esmu tik ilgi un smagi strādājis, lai to attīstītu, kāpēc man būtu tagad kādiem cilvēkiem daudz par to jāstāsta. Viņi izstāstīja par to un iemācīja to tikai dažiem tuvākajiem skolniekiem, kuri pierādīja, ka ir tikpat cītīgi meklētāji kā pats Skolotājs. Bet Osvalda viedoklis ir, ka šobrīd to iemācīt iespējami lielākam cilvēku skaitam var palīdzēt risināt globālās problēmas, jo aurredzība var padarīt cilvēku labāku.

Kad cilvēks redz negatīvo emociju un negatīvo darbību aurisko izskatu, viņam būs grūti neko nemainīt, palikt šo negatīvo emociju un negatīvo darbību varā.

Viņš stāsta, ka ļoti svarīgi, lai mazinātu negativitāti, ir arī mācīt cilvēkiem pareizi atslābināties. Viņš demonstrē mums, cik ātri un ar kādiem vienkāršiem paņēmieniem to var izdarīt cilvēks ar nelielu pieredzi.

Aura saka, ka divās dienās praktiski ikvienam cilvēkam var iemācīt tik daudz, lai viņš ieraudzītu, ka tāda lieta kā aura pastāv. Attīstīt tālāk šo spēju, padarīt to sistemātiski lietojamu, protams, tik un tā būs darba jautājums. Viņš pats esot strādājis pie savas iedzimtās spējas attīstīšanas 20 gadu.

Vēl viņš stāsta, ka dažādu krāsu nozīme aurā mainās atkarībā no konteksta, situācijas un krāsas toņu niansēm. Tas varot būt ļoti dažādi dažādās situācijās. Visā šajā padarīšanā esot tikai dažas nemainīgas, fiksētas lietas.

Ar šo metodi varot noskaidrot slimības, iekšējās problēmas, raksturu, un sameklēt problēmu dziļākos, psiholoģiskos vai pagātnes cēloņus.

Tālāk seko demonstrējumi. Mēs visi kļūstam par eksperimenta trusīšiem, un katram mums pastāsta par mūsu konkrētajām pašreizējām problēmām, un iespējamajiem cēloņiem. Demonstrējums liekas diezgan pārliecinošs.

Ir pagājušas četras stundas mazā seminārā un sarunā ar Osvaldu Auru un mēs dodamies tālāk. Atkal skaisti, piesniguši kalni – Vācijas Alpu lielceļš.

Nākošais ceļojuma mērķis ir tikšanās ar Miera Lielkunga kristīgo kopienu, kas apmetusies dziļi augstā Tauera kalnu ielejā 1500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Apkārt virsotnes ap 2 km un nedaudz virs, varenu dižegļu mežs un pļavas. Pļavas šobrīd piesnigušas ar pusmetru dziļu sniega kārtu. Ceļa pēdējais posms uz Miera Lielkunga kopienas mājām un pamatsaimniecību ir kopienas ļaužu pašu rokām izbūvēts. Tas ved virs pamatīgas kraujas pa pavisam šauru dzegu, vienā vietā busiņa ritenis gandrīz izslīd, bet vēlāk es iemanos, un nobraukt pa šo ceļu vairs nav nekādu problēmu. Tālu apakšā kopienas bišu drava. Vairāki desmiti cilvēku, gan ģimenes ar maziem bērniem, gan vidēja vecuma cilvēki, gan pensionāri dzīvo vienotā kopienā, nodarbojas ar lauksaimniecību un mākslām un risina jautājumu kā izveidot sakarīgu sadzīvi balstītu kristīgajās vērtībās un Dievatziņā. Viņi sauc sevi par katoļiem šī vārda sākotnējā nozīmē (vispārējs, universāls). Bet sapulcējušies tur ir cilvēki no dažādām konfesijām, pārsvarā tām, kas jau nu Vācijā un Austrijā ir visvairāk - luterāņi, katoļi, bet arī tādi, kas agrāk vispār nav bijuši kristīgi. Rituāls ir ļoti vienkāršs. Katru dienu divreiz dienā kopīga lūgšana, ko varētu saukt arī par meditāciju, jo lielākā daļa no tai veltītās pusstundas tiek pavadīta iegrimstot klusumā. Iesākot lūgšanu, kāds teksts no Rakstiem, tad kopīgs klusums, nobeidzot kāda svētdziesma. Tas arī apmēram viss. Priekš tā Miera Lielkunga kopienā ir uzbūvētas speciālas telpas, atsevišķi vīriešiem un atsevišķi sievietēm. Tā kā mēs nedaudz nokavējām uz rīta lūgšanu, mums gan visiem nācās pievienoties sievietēm, jo vīri jau bija sākuši, bet no tā netika taisīta nekāda problēma. Klusumu, ieklausīšanos klusumā uzskata par ļoti svarīgu kā es vēlāk uzzinu intervijā.

Kopiena pastāv kopā jau 27 gadus, bet pirms 17 gadiem viņa ir izjukusi iekšēju domstarpību dēļ. Tad veidojusies no jauna, bet daži ir aizgājuši. Tagad nepārtraukti tā pastāv 17 gadu. Tomēr kopienā ir vairāki cilvēki no pirmās kopienas. Veidojot jaunu kopienu pieņēmuši dažus lēmumus, dažas izmaiņas iekšējā kārtībā, lai novērstu tādu domstarpību veidošanos, kā pirmajā kopienā, kas noveda pie izjukšanas. Viens no tiem ir neļaut iekšējām domstarpībām augt un attīstīties. Ja kaut kas kādam rodas pret kādu citu, tas ir jānes visu priekšā un jāizrunā. Otra lieta ir, ka iestājoties kopienā dod solījumu, ka apņemas panest arī personīgas sāpes, neskriet tūlīt projām, ja rodas aizvainojums, bet risināt to lūgšanā, iekšējā klusumā nest Kristus priekšā. Cilvēki, kuriem dabisku apstākļu dēļ ir grūtības dzīvot kopā – piemēram, ģimenēm ar maziem bērniem un pensionāriem, kuriem gribas mieru un klusumu – ir uzcelti atsevišķi nami, lai viņi viens otram netraucētu. Kopiena ir diezgan uzmanīga kontaktos ar apkārtējo pasauli. Šad tad tiekot veikts kāds kalpošanas darbs slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, bet tas nav sistemātiski. Attiecības ar oficiālajām baznīcām esot draudzīgas, bet tikai neformālas un tās neesot īpaši biežas. Kopiena ir gandrīz pašpietiekoša. Tas ir, ka principā tā gandrīz ar visu vajadzīgo sevi var apgādāt. Tikai pavisam nedaudz lietu ir vajadzīgas no ārienes. Visi līdzekļi kopienā ir kopīgi. Visi dienas darāmie darbi tiek kopīgi nolemti kopsapulcē pēc brokastīm, un visi kopā tos paveic. Neviens nedzīvo bez darba. Liels uzsvars ir uz mūziku. Visiem kopienas locekļiem, arī cilvēkiem, kas iestājas kopienā pensijas vecumā un nekad agrāk to nav darījuši, ir jāapgūst kāds mūzikas instruments. Muzicēšanai ir speciālas telpas un tā tiek uztverta kā garīgās prakses daļa. Cilvēki nodarbojas arī ar citām mākslām – glezno, veido, nodarbojas ar kokdarbiem utt. Ēdiens ir vienkāršs, bet ļoti augstvērtīgs – piena un medus produkti, maize, ogas un augļi. Tas viss ir no pašu saimniecības. Nedaudz no saimniecības blakus produktiem tiekot pārdots arī uz āru, bet salīdzinoši nedaudz. Kopienā nav speciālu darbnīcu komercijai vai kaut kā tml. kā tas ir dažās citās kopienās un klosteros.

Uzturēties kopienā ir tiešām patīkami. Piedalīties kopīgā lūgšanā arī. Šeit dzīvojošo cilvēku acis ir gaišas un starojošas. Runājot kopienas locekļi ļoti cenšas skatīties tieši acīs, laikam jau saskaņā ar teoriju, ka acis ir dvēseles spogulis.

Vairums šeit dzīvojošiem cilvēkiem esot bijušas kādas dvēseles sāpes, kas tos ir novedis kopienā, bet to nevar īpaši just. Cilvēki liekas gaiši, pozitīvi, atvērti, smaidīgi.

Ne visu par kopienu bija iespējams uzzināt īsajā brīdī, ko tur pavadījām, bet arī tik daudz, cik pieredzējām vienā nepilnā pie kopienas pavadītā dienā, tā arī ir patiešām interesanta pieredze.

Atvadāmies no kopienas un dodamies tālāk. Vēl izbraucam tūri pa Alpiem, vakara pastaigā apskatām Austrijas seno galvaspilsētu Gracu, apmeklējam seno ķeizarvalsts kūrortu Bādeni un arī Vīni. Bet šajā gadījumā tie jau ir ceļojuma blakus mērķi.

/Guga/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv