www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Terēze, Gundega
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Atbildība 28.12.2007

Izrādās, ka es nodarbojos ar visu ko, tikai lai nedarītu to, kas ir jādara. Es Rīkojos, Izpaužos, Piedalos, Attīstu: Es Nopietnas Lietas daru, nevis kaut kādus niekus!

Tas ir tāpat, kā ar mājasdarbu skolā. Un viss tādēļ, ka tas, ko ir jādara – ir sarežģīti, nesaprotami, biedējoši.

Šovasar Gelendžikā Slava savas „apskaidrošanās” procesā lasīja fragmentu no Nīla Donalda Volša. Tajā tekstā kā reiz par to arī bija. Ka cilvēki ir gatavi darīt visu, ko viņiem teiks, jebko. lai tikai nevajadzētu domāt pašiem!

Pietiek mācīties, meklēt, novērot, gaidīt kaut ko, iesildīties uz sīkumiem un ilūzijām, ka „vajag vēl kaut ko saprast”. Vajag nevis piedalīties svešās dzīvēs, bet radīt savējo! Nevis izvēlēties no tā, ko tev piedāvā citi, bet radīt pašam! To, ko tu pats vēlies!!

Visas šīs runas „tā ir/tā izveidojās/tā sanāca/tādi apstākļi" un tamlīdzīgas, viss mūsu dzīvē, uz ko mēs nevaram dot skaidru atbildi, kāpēc tas ir tā un nevis citādi – tas viss ir tikai un vienīgi veids, kā paslēpties no atbildības. Tās ir neizdarītās izvēles, nepieņemtie lēmumi, tā ir silta un ērta jau iemīta taciņa, pa kuru ejot, nav jādomā!

Vēl lieliskas aizbildināšanās ir „es nezinu”, „es aizmirsu”, „man ir vienalga”, „es neko negribu”. Vells, tos vispār ir jāizvāc no manas sarunvalodas!

Un vēl var slēpties no lēmumiem un atbildības, vienkārši nogaidot krūmos, kamēr kāds vai kaut kas beigu beigās pieņems šos lēmumus tavā vietā.

Pastāvīgs darbs, mācības augstskolā, izdaudzinātais „pastāvīgais pāris”, viss „pastāvīgais”, ko vien var iedomāties – ir tieši šāda iemīta taciņa, kurā viss ir labi un silti. Tomēr dažreiz tu izstūrē „nulltajā kilometrā” – kad visas bezgalīgās izvēles ir tavā priekšā un tev ir jāizlemj, ko dzīvē tālāk darīt. Tas notiek, piemēram, tad, kad ir pabeigta augstskola, bet par darba vietu vēl neesi domājis. Un tieši šajā brīdī kļūst bailīgi un neomulīgi. jo nav gatavu risinājumu. Vitaļika terminoloģijā – tas ir nestabilais stāvoklis. Un tieši šādos – nestabilajos stāvokļos – notiek liels iekšējais darbs.

Tāpēc, starp citu, kā es saprotu, vadītāja (menedžera) uzdevumi un nodarbošanās ar biznesu vispār ļoti veicina cilvēka attīstību – nav tēta, nav mammas, nav nekāda priekšnieka, kurš pateiktu priekšā, kas ir jādara!

Bet jādara ir daudz un ātri.

Un saproti taču, ka tieši pēc šiem „nestabilajiem stāvokļiem” ir jādzenas (pareizāk sakot, nevis pēc viņiem pašiem, jo šie stāvokļi ir tikai pazīme tam, ka tu esi sasniedzis savas pasaules robežas. Un jo biežāk tu šīs robežas sasniegsi, jo ātrāk šīs robežas pletīsies :)) )

Un es domāju par sevi, sak, ka es taču meklēju šos stāvokļus... bet izrādās, ka ne vella es nemeklēju, bet slēpjos. Un slēpjos es savās siltajās un mājīgajās neizdarītajās izvēlēs.

Kaut kādas muļķības sanāk! Cilvēki muld par to, ka vēlas brīvību, bet vienkārši neprot būt brīvi! Un mācīties negrib. un pat tie, kuri mācās – meklē mazāko iespēju, lai atkal iemuktu krūmos :))) Brīvība – tas ir sarežģīti, tas jums nav ziepju burbuļus pa vannu dzenāt! :) Izrādās, ka

MĒS VIENKĀRŠI NEPROTAM BŪT BRĪVI.

Un vēl par mīlestību (te nesen uzpeldēja arī tāds jautājums). Patiešām sanāk, ka mīlestība – tā arī ir visīstākā brīvība :) Nu, vai arī otrādi :))) Jo visa apmācība un pilnveide taču nav nekas cits, kā apmācība uzņemties atbildību, pakāpeniska atbrīvošanās no tieksmes apvainot citus tajā, kas notiek ar tevi, un vispār atbrīvošanās no jebkurām negatīvām reakcijām.

Uz ko un par ko tu vari dusmoties, ja tu pats pilnībā veido savu dzīvi? Kuru tu vari apskaust, ja tavā dzīvē viss nenotiek tā, kā tu gribi? Izņemot mīlestību, nekas cits pāri arī nepaliek!!! :)))

Un šeit visu laiku ir nepieciešams, pastāvīgi raut pušu apburto loku „Lai iemācītos uzņemties atbildību, to ir jāuzņemas, bet lai to uzņemtos – tas ir jāiemācās, bet lai iemācītos, to ir jāuzņemas...”! Tad iznāk tā, ka nav nekādas citas izejas, kā tikai ŅEMT atbildību. Ņemt, tieši šajā brīdī, nenovilcinot laiku, neslēpjoties aiz attaisnojumiem un darbiem-aizbildinājumiem!

Ņemt ar laiku arvien vairāk un vairāk.

Citiem vārdiem, recepte ir vienkārša - DARI! Kā es šobrīd redzu attīstību – vispirms cilvēks meklē dzīves jēgu, kavē laiku ar prāta konstrukcijām un tamlīdzīgi, bet pēc tam viņš sāk RĪKOTIES. Sākumā viņš rīkojas haotiski un nejēdzīgi, pēc principa „nav svarīgi ko darīt - galvenais ir darīt”, bet pēc tam, pakāpeniski, ja viņš neatkāpjas un nepadodas, tad viņa darbības pakāpeniski kļūst arvien strukturētākas, arvien mērķtiecīgākas un arvien vairāk apzinātas.

Un galvenie šķēršļi šajā ceļā ir – bailes un slinkums!!! Viss, tikai šie, nekas cits netraucē virzīties uz priekšu!

Hāfs

http://klein.zen.ru/archive/aug2002/msg00463.html

iesūtīja Wu


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv