www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Daina, Dainida, Dainis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Par grēku nožēlošanu, sagrauztību un taisnošanu15.02.2008

Par taisnošanu vienīgi ar ticību

Visās Kristīgajās Baznīcās ir pieņemts mācības punkts, ka cilvēkam, pirms viņš iet pie Svētā Vakarēdiena, būs sevi pārbaudīt, redzēt un atzīt savus grēkus, un tos nožēlot, atkāpjoties no tiem un tos atmetot, tāpēc ka tie ir no velna; un ka citādi viņam grēki piedoti netiek un viņš ir pazudināts.

Dažas protestantu konfesijas, lai gan māca, ka cilvēks tiekot taisnots vienīgi ar ticību, bez labiem darbiem, tomēr lūgšanā pie Svētā Vakarēdiena atklāti māca sevis pārbaudi, grēku atzīšanu un to apliecināšanu, nožēlošanu un dzīves atjaunošanu, kā arī piedraud tiem, kuri to nedara, šādiem vārdiem, ka citādi velns ieiešot viņos tāpat kā Jūdā, un piepildīšot viņus ar visādu netaisnību, un izpostīšot ir viņu ķermeni, ir dvēseli; vai ka sajaucot svēto ar profāno, izpelnīšoties elles sodību un mūžīgu pazudinājumu. Šos vārdus garīdznieks paceltā balsī nolasa priekšā tiem, kuri taisās iet pie Svētā Vakarēdiena, un šie tos noklausās, pilnīgi atzīdami, ka tā ir. Un tomēr tie paši — tai pašā dienā dzirdēdami sludinām par taisnošanu vienīgi ar ticību; un vēl, ka Bauslība viņus nepazudinot, tāpēc ka Kungs to viņu labad esot piepildījis; un ka paši no sevis viņi nekā laba darīt nespējot, atskaitot tādu, kas darīts nopelna dēļ; un tādējādi darbos nekāda glābēja spēka neesot, bet tāds esot vienīgi ticībā — atgriežas mājās, pilnīgi aizmirsdami iepriekšējo apliecinājumu, un šo, cik viņi pēc sludinātā par taisnošanu vienīgi ar ticību domā, arī atmesdami.

Kas tad nu ir patiesība — šī vai tā? Divi viens otram pretēji apgalvojumi nevar būt patiesi; viens, ka sevi nepārbaudot, grēkus nepazīstot, neatzīstot, neapliecinot un neatmetot, tātad nenožēlojot, grēku piedošanas nav, tātad nav arī glābšanas, bet mūžīgs pazudinājums; un otrs, ka šās lietas glābšanai neko nelīdz, tāpēc ka Kungs, krustu ciezdams, esot sniedzis pilnu gandarījumu par visiem cilvēku grēkiem to labad, kuri ir ticībā; un ka tie, kuri tic taisnošanai vienīgi ar ticību, uzticēdamies, ka tā ir, un paļaudamies uz Kunga nopelna ieskaitīšanu, esot bez grēkiem, un rādoties Dieva priekšā it kā ar nomazgātu spožu seju.

No sacītā ir skaidrs, ka visu Kristīgās pasaules Baznīcu kopējā reliģija ir, ka cilvēkam būs sevi pārbaudīt, redzēt un atzīt savus grēkus, un pēc tam no tiem atstāties, un ka citādi glābšanas nav, bet pazudināšana. Ka tā ir arī pati Dievišķā Patiesība, ir skaidrs no tām vietām Vārdā, kur pavēlēts, ka cilvēkam būs grēkus nožēlot, piemēram šām: “Jānis sacīja: Nesiet cienīgus grēku nožēlošanas augļus! Jau cirvis kokam pie saknes gul; ikviens koks, kas labus augļus nenes, taps nocirsts un ugunī iemests” (Lk.3,8.9). “Jēzus sacīja: Ja jūs savus grēkus nenožēlosit, tad visi iesit bojā” (Lk.13,3.5). “Jēzus sludināja Dieva Valstības Evaņģēliju: Nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam” (Mr.1,14.15). “Jēzus izsūtīja mācekļus, kuri izgājuši, sludināja grēku nožēlošanu” (Mr.6,12). “Jēzus sacīja Apustuļiem, ka viņiem jāsludina Nožēlošana un grēku piedošana visām ciltīm” (Lk.24,47). “Jānis sludināja nožēlošanas Kristību grēku piedošanai” (Mr.1,4; Lk.3,3). Padomā par šo lietu arī kaut cik ar saprātu, un tad tu redzēsi, ka grēku nožēlošana ir ceļš uz Debesi; un ka ticība, kas šķirta no nožēlošanas, nav ticība; un kas grēkus nenožēlodami nav ticībā, tie ir ceļā uz elli..

Tie, kas ir no darbīgas tuvākmīlestības šķirtā ticībā, un ir nocietinājušies tajā ar Pāvila izteicienu Romiešiem: “Ka cilvēks tiek taisnots ticībā bez bauslības darbiem” (3,28), pielūdz šo izteicienu tāpat kā tie, kuri pielūdz sauli, un top kā tādi, kas neatlaidīgi skatās saulē, no kam viņu redze, neasa tapusi, neko vairs neredz parastā gaismā. Jo viņi neredz, kas tur ar ‘bauslības darbiem’ domāts; proti, ka tie ir rituāli, ko Mozus savās Grāmatās aprakstījis, un kas tur visur nosaukti par ‘Bauslību’, nevis Dekaloga baušļi. Tāpēc arī, lai nedomātu, ka tie ir dekaloga baušļi, viņš paskaidro to, sacīdams: “Vai tad mēs ar ticību Bauslību atceļam? Nekādā ziņā, bet mēs bauslību nostiprinām” (31.p. tai pašā nodaļā”). Kas ar to izteicienu ir nocietinājušies no darbīgas tuvākmīlestības šķirtā ticībā, tie, raudzīdamies uz to vietu tikpat kā uz sauli, neredz arī, kur Pāvils noskaita ticības Baušļus, ka tie ir paši īstenie darbīgas tuvākmīlestības darbi. Kas tad ir ticība bez tās baušļiem? Viņi neredz arī, kur viņš nosauc vārdā ļaunus darbus, sacīdams, ka tie, kas šos dara, nevar ieiet Debesī. No tam ir skaidrs, kāda aklība ir ieviesusies no šīs vienas slikti saprastas vietas.

Sagrauztība, par ko pašlaik saka, ka tā ejot Ticībai papriekš, un tai sekojot Evaņģēlija merinājums, nav grēku Nožēlošana

Reformētajā (t.i. protestantiskajā) Kristīgajā Pasaulē stāsta par kādu īpatnēju baiļošanās, sāpju un briesmu sajūtu, ko viņi sauc par Sagrauztību (lat.: Contritio; vāc.: Busse), kas atdzemdināmajos ejot viņu ticībai papriekš, un kam sekojot Evaņģēlija mierinājums. Viņi saka, ka tā sagrauztība viņos rodoties aiz bailēm no Dieva taisnās dusmības un tai sekojošas mūžīgas pazudināšanas, kas Ādama apgrēkošanās pēc un no tās izrietošas tiekšanās uz ļaunumiem draud katram; un ka ticība, kuŗai tiek pieskaitīts Kunga Glābēja nopelns un taisnība, bez tās Sagrauztibas netiekot dota; un ka tie, kas šo ticību ieguvuši, saņemot Evaņģēlija mierinajumu, proti, ka tiekot taisnoti, tas ir, atjaunoti, atdzemdināti un svēti darīti, bez kādas viņu pašu līdzdarbības; un šādējādi viņi no pazudināšanas tiekot pārcelti mūžīgā svētībā, kas ir mūžīgā dzīvība. Bet attieksmē uz šo Sagrauztību jāapsver: 1. Vai tā ir grēku nožēlošana. 2. Vai tai ir kāda vērtība. 3. Vai tāda maz pastāv.

1. Vai tā Sagrauztība ir grēku nožēlošana, vai nav, par to var spriest no turpmāk sekojošā grēku Nožēlošanas apraksta, /proti,/ ka tā nav, ja cilvēks ne tikai vispār, bet arī atsevišķās lietās nezina, ka ir grēcinieks; ko neviens arī zināt nevar, ja sevi nepārbauda un savus grēkus neredz, un to dēļ sevi nenotiesā. Bet tai Sagrauztībai, ko saka esam nepieciešamu ticības iegūšanai, nav ar šīm lietām nekā kopēja, jo tā ir tikai domāšana un tai sekodama apliecināšana, ka /cilvēks/ esot piedzimis Ādama grēkā un tieksmē uz no tā izrietošiem ļaunumiem, un tāpēc esot padots Dieva dusmībai un tai sekodamam pelnītam pazudinājumam, lāstam un mūžīgai nāvei. No sacītā ir skaidrs, ka šī sagrauztība nav grēku nožēlošana.

2. Tā kā tā Sagrauztība nav grēku Nožēlošana, tad, vai tai ir kāda vērtība. Saka, ka tā sekmējot ticību, kā iepriekšējais tam sekodamo, tomēr tanī neieejot, un jaukdamās ar to nesaistoties. Bet kas cits ir tai sekodamā ticība, ja ne tā, ka Dievs Tēvs ieskaitot cilvēkam sava Dēla taisnību, un tad pasludinot Viņu, kurš nekādu grēku sevī neapzinās, par taisnu, jaunu un svētu, un šādējādi apvelkot viņam Jēra asinīs mazgātus un balinātus svārkus? Kas viņam tad, šinīs svārkos staigājot, ir viņa dzīves ļaunumi, ja ne tikpat kā sērakmeņi, kas iemesti jūras dzelmē? Un kas tad ir Ādama grēks, ja ne kaut kas tāds, kas vai nu ir apsegts, vai atstādināts, vai ar ieskaitīto Kristus taisnību novākts prom? Kad nu cilvēks šīs ticības pēc staigā Dieva Glābēja taisnībā un reizē arī nevainībā — kam tad nu tā Sagrauztība der, ja ne paļāvībai, ka viņš ir Ābrahama klēpī, no kurienes viņš raugās uz tiem, kas nav jutušies sagrauzti pirms ticības, kā uz nožēlojamiem ellē, vai kā uz nedzīviem? Jo saka, ka tiem, kas nejūtas sagrauzti, dzīvas ticības neesot. Tāpēc var teikt, ka tie, kas iegrimuši vai gremdējas pazudinošos ļaunumos, nepiegriež tiem vairāk vērības un jūt tos ne vairāk, kā sivēni, kuri vārtās ceļa grāvja dubļos, jūt to smaku. No sacītā ir skaidrs, ka tā Sagrauztība, nebūdama grēku Nožēlošana, ir nekas.

3. Vai tāda Sagrauztība bez grēku nožēlošanas maz pastāv. Garīgajā Pasaulē es vaicāju daudziem, kas Kristus nopelna pieskaitīšanas ticību pie sevis bija apstiprinājuši, vai viņi kādu Sagrauztību jutuši, un viņi atbildēja: "Kas par Sagrauztību, kad mēs jau kopš zēna gadiem droši ticējām, ka Kristus ar savu ciešanu visus mūsu grēkus ir atcēlis? Ar šādu ticību sagrauztība nesaderas; jo Sagrauztība ir mesties ellē un mocīt savu sirdsapziņu, zinot taču, ka ir atpestīts un no elles izņemts, un tāpēc nav pazudināms." Tam viņi vēl piemetināja, ka Sagrauztības noteikums esot nekas cits kā izgudrojums, kas pieņemts grēku Nožēlošanas vietā, kuŗa tik daudzreiz Vārdā minēta un arī uzlikta /par pienākumu/. Varbūt tā esot kāds sirdsprāta saviļņojums vientiesīgajos, kuŗi maz ko zina par Evaņģēliju, dzirdot vai domājot par mokām ellē. Un viņi sacīja, ka Evaņģēlija mierinājums, kas viņiem jau kopš agras jaunības prātā iespiests, to Sagrauztību tādā mērā esot atstādinājis, ka sirdī viņi par to smējušies, dzirdēdami to pieminam; un ka Elle nevarējusi viņiem vairāk baiļu iedzīt, kā Vēzuva vai Etnas uguns tiem, kas dzīvo Varšavā vai Vīnē; un ne vairāk kā baziliski un čūskas Arābijas tuksnešos, vai tīģeŗi un lauvas Tartarijas (viduslaikos — centrālā Eirāzijas daļa, varbūt arī Tibeta un Mongolija, vēlāk tikai Turkestana) mežos tiem, kas droši, rāmi un mierīgi dzīvo kādā Eiropas pilsētā; un ka Dieva dusmība esot viņus biedējusi un sagrauzusi ne vairāk, kā var Persijas Ķēniņa dusmas tos, kas dzīvo Pensilvenijā. No sacītā, kā arī no apsvērumiem, kas atvasināti no viņu stāstījumiem, esmu pārliecinājies, ka Sagrauztība, ja tā nav grēku Nožēlošana, kāda tā turpmāk būs aprakstīta, nav nekas cits kā fantāzijas uzvedums. Ka Reformētie (protestani) grēku nožēlošanas vietā pieņēmuši Sagrauztību, tas noticis arī tāpēc, lai būtu atšķirība no Romas Katoļiem, kuri prasa grēku Nožēlošanu un reizē arī darbīgo mīlestību (labprātību); un pēc tam kad viņi bija apstiprinājuši taisnošanu ar ticību vien, viņi piedomāja klāt arī iemeslu, proti ka ar grēku Nožēlošanu, tāpat kā ar Labprātību, viņu ticībā ieietu kaut kas no cilvēka, kas izliekas (garšo) pēc nopelna, un to nomelnotu.

— No E. Svedenborga darbiem

iesūtīja Jānis


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv