www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Junora, Anšlavs
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Seksuālās propagandas mīts jeb seksualizācijas īstā seja04.05.2008

Sērfojot pa internetu, ļoti bieži jāsaskaras ar erotiska vai pornogrāfiska rakstura materiāliem, jo tīmekļa izklaides nesaraujami saistītas ar šo jomu. Tā ir vieta, kur vecāki ielūkojas retāk par bērniem, iespējams, tādēļ nezina īstos šādas informācijas izplatības mērogus. Globālas sekas mana jaunās paaudzes uzvedībā bez grūtībām, taču vai tas viss ir bezcerīgi? Kādi ir tā cēloņi?

Tas, ko ļoti daudzi sauc par pagrimumu un aicina apkarot, ir likumsakarīgu sociālu un kultūrvēsturisku procesu posms. Iemeslu tam ir daudz. Pietiekami daudz, lai nemēģinātu turpmāk visas problēmas norakstīt uz atklātu kailu ķermeņu bilžu demonstrāciju kiosku skatlogos, slēpjot tos no svešām acīm. Seksualitātes propaganda tiek sludināta no visām malām. Televīzija, precīzāk kaut vai MTV ar afroamerikāņiem raksturīgo vērtību skalu un estētiskiem kritērijiem, lasāmviela, kuras kvalitāte nemitīgi rūk, vecāku aizņemtība. Negribētos piekrist arī tiem, kas pauž pretējas galējības, reliģisku vai citu motīvu vadīti, piemēram, aicinot atteikties no dzimumsakariem līdz kāzām. Taisnība ir pa vidu, kā teicis Bernards Šovs. Manuprāt, viens no būtiskākajiem cēloņiem tam, ko mēs redzam zem morālo kritēriju amerikanizācijas mērces, ir attiecīgas informācijas blokāde nesenajā pagātnē. Veidojot hiperbolisku padomju uzskatu definīciju, varam vērsties pie 1924. gada instrukcijas, kur ir 12 dzimumdzīves kanoni, kam būtu jāseko. Daži no punktiem skan šādi:

"Dzimumaktam nevajag bieži atkārtoties. Nav jābūt greizsirdībai. Nav jābūt seksuālām perversijām." Dabiski, ka tāds kanonisms un kategorizācija veicina slepenu pretestību, gluži kā bēdīgi slavenais sausais likums, kas savulaik noveda vareno impēriju līdz masu alkoholismam. Ošo, indiešu filozofs, ezotēriskās mācības pamatlicējs, kādreiz ir teicis, ka slimīga interese par pretējo dzimumu un apsēstība ar seksu meklējama tieši aizliegumā. Viņš teica: ja kāds pēkšņi izdomās apsegt kokus ar drānu un turpmāk uzskatīt tos par nepiedienīgiem, uzradīsies žurnāli, kuros koki būs redzami kaili.

Tādējādi smagais ideoloģiskais mantojums, kas noliedza seksualitāti, noved pie pilnīgas anarhijas šai jomā mūsdienās. Jāuzdod jautājums: bet vai tad slikti, ja cilvēkam jau kopš mazotnes ir pieejama informācija? Tas ir pat ļoti labi! Taču no tā izriet, ka informācijai jābūt daudzpusīgai, tai jāskar ne tikai miesiskā cilvēku attiecību daļa, bet jāietver sevī arī izpratne par mīlestību. Sanāk, ka problēma ir dialoga trūkumā starp vecākiem un bērniem, nevis informācijas pieejamībā un kvalitātē. Ja paši vecāki uzņemtos pavadoņu lomu strīdīgajā jautājumā un bērns nebaidītos vērsties pie tiem ar savām problēmām, cik daudz kļūmju izzustu! Varbūt progresīvajā laikmetā tā arī mēdz notikt un es neesmu informēts, taču manā skatījumā tendence ir pretēja visos laikos. Apspriežot savas intīmās dzīves detaļas ar vienaudžiem, pusaudzis rada sev deformētu priekšstatu par īsto dzimumu ētikas būtību. Tas pats attiecas uz pornofilmām. Toties, ja bērns skaidri zinātu, ka pastāv jūtas, simpātija, ka sekss ir attiecību sastāvdaļa, nevis izklaide, interese par aizliegto augli būtu veselīgāka, ar laiku, iespējams, izzustu pavisam.

No pagātnes nāk ne mazums aizspriedumu. Cik jaunu cilvēku kompleksi ir saistāmi ar nosacītas vecmammas lāstiem, pieķerot mazdēlu pašapmierinoties? Lasot tīņu forumus, kur tie norūpējušies par savu seksualitāti, es atklāju, ka problēma ir aktuāla joprojām. Viņi interesējas, vai nodarboties ar masturbāciju drīkst, cik bieži utt. Proti, tās pašas šaubas, kas raksturīgas noteiktam vecumam visos laikos.

Secinājums: trūkst kvalitatīvas informācijas un vecākās paaudzes gatavības apspriest minētās problēmas. Nereti paši vecāki ir tādu aizspriedumu varā, ka tiem nepieciešams seksologa apmeklējums. Tādēļ jābaidās nevis no propagandas, kas jau noformētam priekšstatam nevar kaitēt, bet, gluži otrādi, no aizlieguma un noklusēšanas. Bērns atrod apliecinājumus pieaugušo melīgumam un pārstāj tiem uzticēties. Tā ir ideāla platforma abpusējas uzticības būvēšanai, bet bieži vien tā tiek ignorēta. Tādēļ vēlāk bērns var neklausīties vecāku teiktajā, pat ja tie patiešām atklāj dialoga nepieciešamību. Atradis, piemēram, sengrieķu apgleznoto amforu attēlus, pusaudzis var atklāt, ka seksuālā dzīve ritējusi arī toreiz, nerunājot jau par Pikaso vai Klimta skicēm. Tādējādi viņam veidojas priekšstats par visu intīmo sfēru kā par kaut ko nepiedienīgu. Tā rodas bezgalīgā kolektīvās daiļrades masa, kad vēstures grāmatas skolēni piezīmē dažnedažādus orgānus antīkām dievībām. Jo pusaudži slimīgi uztver šo jautājumu, kas tiek pašu vecāku un sabiedrības projicēts.

Runājot par kristiešiem raksturīgo atturības sludināšanu, jāmin, ka tai ir būtiski trūkumi. No vienas puses, kā pretstats, kā atslēga no garīguma vārtiem, kā pretēja ierakumu puse mūsdienu seksisma vājprātā tā ir attaisnojama un slavējama. Taču no otras, cilvēka seksualitāte ir ļoti daudzveidīga, ko noliedzot indivīds vienkārši norobežo sevi no ļoti daudzām iespējām un atklājumiem. Vecumā, kad notiek savas seksualitātes pētīšana, dažs labs sāk kultivēt brīvas attiecības un steidz izmēģināt ko jaunu. Reliģija to asi nosoda. Tā vēlas izolēt cilvēku no seksualitātes. Es tomēr uzskatu, ka, atsakoties no tā, kas ir dots no dabas, organiski, persona aizsāk Krusta karu pret sevi pašu, galu galā spiesta dzīvot nemitīgos sirdsapziņas pārmetumos. Uzskatu, ka pusaudzim būtu jāatļauj izpaust sava seksualitāte līdz zināmai robežai, piemēram, izaicinošu apģērbu formā. Jo tādējādi kāda meitenīte gūs pieredzi un vairs tā nedarīs, nevis visu mūžu pūlēsies apslāpēt šādu vēlmi. Jo iespējams, ka visu mūžu ilgstošais nosodījuma slogs izpaudīsies pavisam perversā veidā, vēlmē rīkoties diametrāli pretēji. Epizodiski pieminot praida gadījumu, Kaspara Dimitera sieva minēja ļoti raksturīgu lietu. Drīzāk attiecinot to uz seksualitātes polaritāti, viņa bilda: "Bērnam taču jābūt kauns!"

Diezgan traģiski redzēt līdzīgi domājošos vecākās paaudzes pārstāvjus, kas orientēti uz virspusīgu problēmas risinājumu. Sākot ar "ja strādātu no rīta līdz vakaram, muļķības ātri izvēdinātos" līdz "būtu padienējis...". Jo tas tikai turpina sen aizsāktās aplamības un tumsonības ķēdi. Spriedelējot par dogmatisma postošo ietekmi uz cilvēku psihi, atļaušos novilkt paralēli ar bēdīgi slaveno maniaku Andreju Čikatilo kā galējības pārstāvi, kas tika tvarstīts teju ne desmit gadu garumā. Toreiz likumsargiem trūka pieredzes par šāda tipa noziegumiem, tādēļ viņam izdevies tik ilgi būt brīvībā, bet runa ir par viņa fenomenu no cita viedokļa. Negribas attaisnot zvērības, vēl jo mazāk citēt viņu, bet vai šis nelaimīgais varmāka zināmā mērā nav bijis vides un sociālās dzimumu politikas upuris? Nekad necietu, kad cilvēki attaisno savu uzvedību ar vides faktoru ietekmi, jo visos laikos cilvēki izaug dažādi. Proti, ir izvēle. Čārlijs Mensons, arī slavens slepkava un sava veida laikmeta iezīme, uzskatīja, ka ir sabiedrības slimīguma spogulis. Neraugoties uz to, ka kāds kritiķis tam oponēja ar "Māte Terēze arī ir sabiedrības spogulis", zināma tiesa taisnības te ir. Minētais Čikatilo bija vājredzīgs, vājš un kautrīgs. Tas izraisīja vispārēju nosodījumu un izsmieklu. Galu galā kompleksi pārņēma arī intīmo sfēru. Un izrādījās, ka seksuālo apmierinājumu izsmiekla objekts gūst jau nu tikai no vardarbības. Atvainojiet par detaļām, bet viņa sieva izmeklēšanā zobojās par viņa impotenci, piemetinot, ka pārim esot bijuši intīmie sakari labi ja reizi pusgadā.

Te nu atkal cita saruna par cilvēku neuzmanību, kuras rezultātā maniaks spēja ar skaidri saskatāmām seksuālām deviācijām brīvi uzturēties veselu ļaužu vidū un viņi nepievērsa uzmanību tā dīvainībām. Saruna par nepietiekamu sabiedrības interesi vienam par otru, bet tā ir cita opera. Tagad runa par to, ka Čikatilo uzskatīja savas vēlmes par aizliegtām. Mūsdienās, metot akmeni ortodoksālo seksualitātes apkarotāju dārzā, maniaks varētu iegādāties intīmpreču veikalā attiecīgas ierīces, galu galā sastapt domubiedrus un realizēt savas tieksmes. Iespējams, ka šādi tiktu izglābtas viņa upuru dzīvības. Mums ir iespēja redzēt televīzijā dokumentālas filmas, kurās tiek analizēta biseksualitāte kā cilvēka daudzveidīgās psihes fenomens, lasīt visādus bukletus par geju attiecībām. Un tas ir lieliski, jo ir izvēle. Ir informācijas brīvība.

Taču, kā jau minēju, šī informācija prasās pēc paskaidrojumiem, kuri jāsniedz vecākiem. Atļaušos pastāstīt anekdoti par attiecīgo tēmu, kas daiļrunīgi attēlo informācijas trūkumu satīriskā formā:

"Māte māca meitu:

- Meitiņ, vīrieši ir drausmīgi nelieši. Tie var tēlot mīlestību, runāt par jūtām un dāvināt ziedus, bet visiem viņiem prātā ir viens. Esi uzmanīga! Tiklīdz vīrietis nonāks izdevīgā situācijā, viņš noteikti pūlēsies tevi seksuāli izmantot. Visi vīrieši vēlas tikai vienu - iemīt dubļos tavu godu, apkaunot visu mūsu dzimtu, meitiņ!

Meitene uzmanīgi klausās, apliecina sapratni par jautājumu un zvēr nereaģēt uz vīriešu provokācijām. Paiet kāds laiks, un viņa ierodas mājās izpūrušiem matiem, gandrīz nepiedienīgā paskatā, krūšturis uzvilkts pāri kleitai... Uz mammas uztraukto vaicājumu par notikušo meita apmierināti bilst:

- Māmiņ, neuztraucies. Tev bija taisnība. Viņš arī sākumā skandēja dzejoļus, dāvināja man ziedus, bet, tiklīdz mēs palikām divatā, izvirtulis gribēja mesties man virsū. Bet viss beidzās labi, māmiņ. Es neļāvu viņam to izdarīt. Metos virsū pirmā un atņēmu viņam godu, apkaunojot visu viņa dzimtu!"

Runa ir par līdzsvaru, kura koordinātes bērna galvā nespēs ielikt neviens cits kā vecāki. Nekādi bukleti nelīdzēs, ja šo faktu turpinās apiet pusaudža tuvākie. Noliedzot, ka pastāv milzīga dažādība seksuālajā jomā. Sludinot, ka jābaidās no savām vēlmēm un ka cilvēki, kas dod priekšroku nedaudz atšķirīgam attiecību modelim vai formai, ir nepieskaitāmi. Zinātniskās grāmatas par seksualitāti reti nonāk bērnu rokās, tālab jaunā paaudze burtiski slāpst bez informācijas.

Vai banneri ar dekoltē attēliem mājaslapu malās veicina seksuālā kulta popularitāti? Vai meitenītes, kas iepazīšanās portālos liek divdomīgas bildes ar atklātām intīmām vietām, kuras, citējot Dimā, "rāda tikai aptiekāram", rīkojas šādi žurnāla "Cosmopolitain" ietekmē? Vai varbūt viņas tiek zombētas ar reklāmas starpniecību, kur, pat reklamējot tēju, it kā netieši fokusējas uz modeles gurnu vai vēl ko tiešāku? Nē, viņas atdarina vecāku un citu pieaugušo uzvedību, pārņem to vērtības. Redzot vecākus strīdamies savā starpā, klausoties sarunās, vērojot notiekošo. Uztverot gaisā virmojošas noskaņas, iesūcot sevi tādas laika iezīmes kā materiālisms, patērētāju filozofija, globāla attieksme pret vājo dzimumu kā pret mantu utt. Tas savukārt nozīmē, ka iestājies laiks ar nobīdītiem akcentiem. Un pēcnācēji ir mūsu lakmusa papīriņš.

Tādēļ jābeidz uztraukties par jauniešu dekadenci, par nepieņemamām izklaidēm, izvirtībām. Dabiski, ka mēs atšķiramies un brīžiem vairs viens otru nesaprotam. Bet vainīgs ir neelastīgums un atteikšanās no kompromisa. Tādēļ vajag viņiem palīdzēt, paplašinot zināšanu un interešu loku, nevis otrādi. Arī daudziem vecākiem nenāktu par skādi pārlasīt kādu tīņu grāmatu. Lūk, tā, manuprāt, jāreaģē, kad Perisa Hiltone metaforiski klauvē pie durvīm. Kas notiks, ja mēs, vēloties pasargāt mūsu bērnus no seksuālā kulta taustekļiem, vienkārši paslēpsim viņus skapī?

Ivans, www.tvnet.lv

 iesūtīja Edgars


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv