www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Emīlija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Kabala - pamattēzes07.04.2005
Atveriet man sirdi,
Un es atvēršu jums pasauli
(Grāmata "Zoar")

Kas es esmu un kāpēc es eksistēju?
No kurienes mēs nākam, kurp ejam, un kāpēc šeit atrodamies?
Vai ir iespējams, ka mēs jau kādreiz esam dzīvojuši šajā pasaulē?
Vai mēs varam izzināt sevi un Visumu?
Kāpēc pasaulē ir ciešanas, un vai ir iespējams no tām izvairīties?
Kā iegūt mieru, labsajūtu un laimi?


Vairums cilvēku no paaudzes paudzē mēģina izprast šos mūžīgi mūs vajājošos jautājumus, bet tā kā tas notiek no paaudzes uz paaudzi, tas liecina par to, ka līdz pat šim laikam neesam guvuši izsmeļošas atbildes.

Vērojot dabu, Visumu, mēs atklājam, ka viss mūs aptverošais eksistē un darbojas pēc noteiktiem, mērķtiecīgiem likumiem. Turpretī skatoties uz sevi – kā radības kroni - mēs atklājam, ka cilvēce eksistē it kā ārpus šīs loģiskās sistēmas likumiem.

Piemēram, redzot, cik gudri daba mūs izveidojusi: visas mūsu ķermeņa daļas, katru šūnu, cik precīzi un mērķtiecīgi tās darbojas mūsu organismā, mēs neesam spējīgi atbildēt uz jautājumu- kāpēc viss šis organisms eksistē.

Viss, kas mūs aptver, ir piepildīts ar cēloņu-seku sakarībām: nekas netiek radīts bez mērķa, fizisko ķermeņu pasaulē eksistē noteikti kustības, pārveidošanas, pārtapšanas likumi. Tie paši principi pastāv arī augu un dzīvnieku valstībā.

Bet galvenais jautājums- kāpēc viss tas eksistē? - ne tikai mēs, bet visa mūs aptverošā pasaule - paliek bez atbildes. Vai šajā pasaulē ir tāds cilvēks, kurš kaut vai reizi mūžā nebūtu uzdevis sev šādu jautājumu?

Pastāvošās zinātniskās teorijas apgalvo, ka pasaulē valda nemainīgi fizikas likumi, kurus mēs neesam spējīgi ietekmēt. Iznāk, ka uzdevums ir tikai, gudri tās izmantojot, laimīgi nodzīvot savus 70-120 gadus gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, sagatavojot augsni nākošajām paaudzēm. Bet kāda gan jēga tām eksistēt?

Vai cilvēks evolūcijas ceļā izveidojies no vienkāršākiem radījumiem, vai dzīvība uz zemes atnesta no citiem debesu ķermeņiem, tas lietas būtību nemaina. Ir tikai divi datumi: dzimšanas un miršanas. Bet tas, kas starp tiem - neatkārtojams, tāpēc arī varētu teikt:"Dzīve nav nekas, jo beigās tik vai tā gaida nāve, tumsa.

Kur gan paliek gudrā, visu paredzošā, loģiskā, neko lieku neradošā daba? Katram atomam, katrai šūnai cilvēka organismā ir sava nozīme, lai nodrošinātu tā funkcionēšnu- bet viss organisms kopumā? Kāda ir tā nozīme? Varbūt eksistē mums vēl nezināmi likumi un mērķi?

Mēs esam spējīgi izzināt tikai to, kas atrodas zemākā attīstības pakāpē par mums. Uztveram un izprotam nedzīvā, augu un dzīvnieciskā eksistēšanas jēgu, bet cilvēka eksistēšanas jēgu mēs neizprotam, jo to, acīm redzot, var sasniegt tikai no vēl augstāka attīstības līmeņa.

Mūsu pasaules izzināšana aprobežojas ar tās reakcijām no mūsu darbības rezultātiem, kuras mēs uztveram ar saviem pieciem maņu orgāniem: redzi, dzirdi, garšu, tausti un ožu, vai aparātiem, kuri var tikai pastiprināt šo uztveri.

Viss, kas nav atkarīgs no mūsu sajūtām un pētījumiem, vienkārši netiek uztverts, it kā neeksistē attiecībā uz mums, bet tas, kas liekas eksistējošs, eksistē tikai mūsu sajūtās. Bet būtnes ar citiem maņu orgāniem to izprastu savādāk.

Bez tam, mums ir liegta iespēja izjust šo orgānu trūkumu.Un tā kā cilvēks nejūt sestā pirksta trūkumu rokai un aklam cilvēkam nav iespējams izskaidrot, kas ir redze, tā cilvēks nekad neatklās dabas slēptās formas, izmantojot viņam pieejamās izpētes metodes.

Kā māca Kabala: eksistē mūsu maņu orgāniem neuztverama garīgā pasaule, kuras centrā atrodas mūsu visums – viņas maza daļiņa, un mūsu planēta atrodas šīs garīgās pasaules centrā. Tā informācijas, domu un jūtu pasaule, kura materiālo likumu ietekmē iedarbojas uz mums caur dabu un gadījumu, liek mums zināmos apstākļos attiecīgi rīkoties.

Būtībā mēs esam mūsu apkārtējās vides vergi. No mums nav atkarīgs, kad un par ko piedzimt, ar kādiem mērķiem un dotībām, ar ko satikties dzīvē un kādā vidē atrasties. To nosaka visas mūsu reakcijas, rīcība un mūsu rīcības sekas, bet kā gan tādā gadījumā izpaužas mūsu rīcības brīvība?

Kabala māca, ka ir četri izziņas veidi, kurus cilvēks var un kurus viņam ir nepieciešams apgūt.

Radīšana:

Pasauļu radīšana un tās attīstības izzināšana tādā apjomā, kāds pieejams cilvēkam. Kādā veidā Radītājs pakāpeniskas samazināšanas rezultātā radīja pasaules un radījumus, kas tajās mīt. Garīgo un materiālo pasauļu savstarpējās ietekmes likumi un to sekas.

Cilvēka radīšanas mērķi, apvienojot dvēseli un ķermeni, augstākās vadības ietekmē izzinot dabu un nejaušības faktoru, ar divu savstarpēji līdzsvarotu gaismas un tumsas spēku sistēmu palīdzību radīt ilūziju par brīvas gribas sistēmu.

Funkcionēšana:

Cilvēka būtības izzināšana, viņa savstarpējā saikne ar garīgo pasauli. Cilvēka ienākšana un aiziešana no šīs pasaules. Kādu iespaidu no augstākām pasaulēm uz mūsu pasauli un katru no mums atstāj mūsu rīcība. Katra cilvēka ceļš no pasauļu radīšanas sākuma līdz augstākā mērķa sasniegšanai.

Dvēseļu pārdzimšana (riņķošana):

Katras dvēseles būtības un pārdzimšanas izzināšana. Cilvēka rīcība un rīcības sekas šajā un nākošajās dzīvēs no pasaules sākuma līdz tās galam. Kādā veidā un kāpēc dvēsele iemiesojas ķermenī, un kāpēc attiecīgs ķermenis iegūst attiecīgu dvēseli.

Nejaušības noslēpums un cilvēku sugas ar tās dvēseļu pārdzimšanu noteiktā kārtībā 6000 gadu garumā izzināšana. Dvēseļu saistība ar pasauļu vadības sistēmām, viņas pārdzimšanas, dzīves un nāves cikli – viss tas, no kā atkarīga mūsu dzīve šajā pasaulē.

Vadība:

Mūsu pasaules izzināšana – nedzīvās, augu un dzīvnieku valsts būtība, viņu būtības nozīme un augstāko pasauļu vadība pār tām. Augstāko spēku vadība un mūsu izpratne par dabu, laiku un telpu.

Augstāko spēku, kas liek kustēties materiāliem ķermeņiem, izzināšana. Kādā veidā vienots iekšējais spēks virza visu dzīvo un mirušo uz noteiktu mērķi. Vai var izskaidrot cilvēka dzīves galveno noslēpumu, neskarot jautājumu par tās pirmavotu.

Šie jautājumi kaut vai reizi mūžā ir skāruši jebkuru cilvēku. Cilvēka garīgās dzīves galvenie jautājumi ir gan indivīda, gan visas cilvēces eksistences jēgas meklējumi. Kopš XX gs. otrās puses, varam novērot cilvēces pastiprinātu tieksmi pēc reliģijas.

Visas filozofijas, kuras radušās tehniskā progresa un dažādu dabas katastrofu cēloņu rezultātā, nav devušas cilvēkiem garīgo mierinājumu. Kabalā tiek skaidrots, ka no visām pastāvošajām baudām, mūsu pasaulei ir tikusi tikai pati mazākā dzirkstelīte, tā saucāmā "Ner dakik". Tieši viņas klātbūtne materiālajos objektos sniedz mums baudu.

Citiem vārdiem runājot, visas patīkamās sajūtas, kuras cilvēks izjūt dažādās situācijās, kā arī no dažādām lietām, rodas tieši no šīs dzirksteles klātbūtnes tajās. Bez tam, visas savas dzīves laikā cilvēks ir spiests meklēt aizvien jaunus objektus, cerot iegūt lielāku baudu, nenojaušot, ka tās ir tikai drazas, bet šīs dzirksteles "Ner dakik" būtība paliek nemainīga.

Pasaulē eksistē tikai divi ceļi, kā likt cilvēkam saprast, ka vislielāko baudu var sasniegt tikai garīgo vērtējot augstāk par materiālo un tie ir:

1. Toras ceļš.
2. Ciešanu ceļš.

Toras ceļš - tas ir patstāvīga un labprātīga nepieciešamība apzināties pakāpenisku egoistisko īpašību izskaušanu sevī, kad Toras gaisma tiek izmantota tāpēc, lai apzinātos, ka egoisms ir ļaunums. Otrs cēļš ir priekš tiem, kas izjūt tieksmi pēc reliģijas – "hozrei be tšuva": pilnīgi laicīgs, materiāli labi nodrošināts, mierīgs cilvēks pēkšņi sāk izjust spēcīgu neapmierinātību: pazūd dzirkstele – "Ner dakik". Savā ierastajā darbībā viņš negūst apmierinājumu, prieku, zūd dzīves jēga. Līdzīgā veidā Torā tika nolādēta čūska: nekam tā nejūt garšu, jebkurš ēdiens, lai cik daudz tā viņai nebūtu, garšo pēc zemes.

Tā arī mūsu paaudzē tieši pie materiālās pārpilnības sāk izpausties garīgais bads. Un cilvēks sāk meklēt apmierinājumu, kaut arī bieži tas ir grūts un ērkšķains ceļš. Starp šiem diviem ceļiem tad arī atrodas izvēles brīvība. Atliek vienīgi novēlēt cilvēkiem laikus "izvēlēties dzīvību", kā to iesaka Tora, un neiet pa ciešanu ceļu, kurš jau reiz ticis iziets.

http://www.kabbalah.info/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv