www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Junora, Anšlavs
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Pasaules lāpīšana un tautas glābšana II, jeb ko neņēma vērā Kārlis Markss17.02.2009

Šo nelielo rakstiņu varētu uzskatīt gan kā turpinājumu 2008. gada sākumā uzrakstītajam „Pasaules lāpīšana un tautas glābšana” (http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=1780&mode=thread&order=0&thold=0), saistībā ar šā brīža notikumiem pasaulē un dažam jaunām atziņām.

 

Ievadam neliels nupat elektroniski saņemts citāts: 

«Владельцы капитала будут стимулировать рабочий класс покупать все больше и больше дорогих товаров, зданий и техники. Толкая их тем самым на то, чтобы они брали все более дорогие кредиты, до тех пор, пока кредиты не станут невыплачиваемыми.

Невыплачиваемые кредиты ведут к банкротству банков, которые будут национализированы государством, что в итоге и приведет к возникновению коммунизма».


© Карл Маркс, 1867 г.

 

Kādreiz lasot Marksa darbus, pieķēru sevi pie domas, ka šis cilvēks patiešām zina, ko runā – teorētiski nopamatots bija viss līdz pēdējam. Arī pievestā citāta pirmā daļa lieliski apraksta to, kas ir noticis šodienas pasaulē. Bet vai īstenosies citāta otrā daļa? Varbūt nepiesauksim komunismu, bet nostādīsim jautājumu tā – vai radīsies labāka iekārta par to, kas ir pašlaik? Un kādi ir priekšnoteikumi, lai tā rastos?

            Viena no marksisma filozofijas tēzēm apgalvo, ka no daļas var spriest par veselo. Ir taču loģiski, ka no tortes gabala var spriest par visu torti.

            Šo tēzi mazliet apspēlēsim. Ja mēs pieņemam sabiedrības kopumu kā veselo, paraudzīsimies uz  daļu kā raksturlielumu. Ejot dziļumā, izdalot arvien mazākus un mazākus sabiedrības kopumus, nonāksim pie tā, ka pati mazākā sabiedrības daļa ir cilvēks kā sabiedrības loceklis. Nākošā mazākā daļa virs cilvēka ir ģimene. Tātad, gan cilvēks, gan ģimene ietver visas tās īpašības, kas ietvertas sabiedrībā.

            Ejam tālāk. Pieņemsim, mums kaut kas ļoti nepatīk ģimenē otrā cilvēkā. Mēs nolemjam otru cilvēku mainīt. Sākumā apstrādājot ar vārdiem, kad tas nepalīdz, sadodam fiziski kārtīgi pa kaklu. Vai tas palīdzēs radīt jaunas, harmoniskākas (lasi – labākas!) attiecības? Vai vispār ar idejām un varmācību var mainīt (lasi – uzlabot) otra cilvēka būtību? Un vai vispār ideja, ka es tagad ņemšu un mainīšu to otru, nav pašos pamatos absurda?

            Atcerēsimies, ka teiktais attiecas arī uz sabiedrību kopumā. Paraudzīsimies, ko ir devušas revolūcijas. Vai tās, apslaktējot tos, kas bija pret, ir izveidojušas ko labāku?

            Būdams izteikts materiālists, Markss neņēma vērā vienu nelielu, bet būtisku faktoru – cilvēka apziņu. Cilvēka apziņa ir tā, kas nosaka, kam cilvēks ir vai nav gatavs. Un ikkatra viena cilvēka apziņas summa ir tā, kas nosaka, kam ir vai nav gatava sabiedrība. Protams, sabiedrības / nācijas kolektīvā apziņa ir kas vairāk par vienkāršu aritmētisku summu; droši vien mēs varam runāt par atsevišķo vektoru kopēju veidojumu telpā un pat kaut ko vēl, taču lieta kas ir acīmredzama – ikkatra viena apziņa spēlē būtisku lomu kolektīvās apziņas veidošanā (uzsvēršu – apziņa, nevis prāts! Var pajautāt jebkuram, vai zagt ir slikti, un prāta līmenī sekos atbilde, ka jā. Taču tikai apziņa noteiks, vai cilvēks patiesi nezags, kad radīsies izdevība). Vai cilvēku apziņai degradējoties (vai vismaz nepaliekot kvalitatīvi labākai), ir iespējams izveidot ko kvalitatīvi labāku sabiedrības pārvaldē?

                Secinājums – tikai tad, kad būs gatavs mainīties IKVIENS KATRS PATS, var manīsies sabiedrība un veidosies kaut kas labāks.

            Mana pārliecība saka, ka iekārta, ko Markss nosauca par komunismu, agri vai vēlu notiks. Tieši tā – šī iekārta notiks pati, taču to nevar uzcelt vai vardarbīgi izcīnīt ar revolūcijām.

            Velkot paralēles ar Austrumu Jugām vai laikmetiem, neviļus rodas ķecerīga doma – vai Satja Juga gadījumā nav tas pats Marksa komunisms.

 

/Ģirts/

 

 


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv