www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Linda, Janīna
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Apzināšanās un apziņas modināšana.03.09.2009

Apzināšanās (apziņas atmošanās) ir galvenā atslēgas prakse katram cilvēkam, tā kā sarkans dzīpars izvijās cauri dzīvei un pie visa, ko darām, pievieno harmoniju, efektivitāti, skaidrību, akurātumu, precizitāti uc. Ja rodas sajūta, ka situācija ir disharmoniska un rīcība nepareiza, nepieciešams vienkārši atmodināt apzināšanos. Un tā ir pati labākā izeja no jebkuras nepatīkamās situācijas.

Kas ir apzināšanās?

 Apzināšanās ir apziņas atmošanās, nepārtraukta uzmanība, kas piepilda katru dzīves mirkli, kad, veicot kādas darbības, nenotiek maldīšanās domu ceļos, bet visa uzmanība ir veltīta tam, kas tiek darīt konkrētajā acumirklī.
 Vairumos gadījumu mūsu uztvere ir līdzīga pusmiega stāvoklim, kurā zemapziņas līmenī tiek „kadrveidīgi” skanēts dotajā mirklī notiekošais. Tad, uztverta tēlu formā, informācija tiek detalizētāk apstrādāta ar domāšanas aparāta palīdzību. Tādejādi cilvēks zaudē kontaktu ar tīro realitāti, kas viņam tagad tiek nomainīta ar [karmisku] nosacītību pilnām domām. Apzināšanās atmodina snaudošo apziņu.
 Apzināšanās praktizēšanas mērķis ir novērst uzmanību no domām par notiekošo un pašu notiekošo tieši šajā brīdī. Kā ir teicis viens dzen meistars: „Kas es ēdu – es ēdu, kad nesu ūdeni – es nesu ūdeni”. Tas ir ārkārtīgi svarīgs, var teikt galvenais akcents; tā arī ir pati būtība praksei, kas atmodina mūsu apziņu un sekmē tās evolūciju.
 Savā dziļākajā būtībā apzināšanās un meditācija ir sinonīmi. Meditācija atšķiras tikai ar to, ka tās laikā jūs praktizējat apzināšanos maksimāli komfortablos, „siltumnīcas” apstākļos. Tomēr cilvēks nevar pavadīt gadus sēžot aizvērtam acīm. Apzināšanās, atrodoties ikdienas kustībā, ir vēl ātrāk virzošāka prakse. Turklāt, kāda tad ir jēga bezdarbībai dzīves garumā? Pat ja kustībām nav jēga, tad kustību neesamībai tāpat nav nekādas jēgas! Ja tā nebūtu, dzīve neizietu no neizpaustas nirvānas stāvokļa. Gudrība ir darbīgā, radošā skaidrībā.

Pie kādiem nosacījumiem  apziņas atmodināšanas prakse ir veiksmīga?

 Visa sāls ir tajā, lai jūsu uzmanību padarītu nepārtrauktu, lai uzmanība ne uz mirkli nenovirzītos uz blakus domām. Pateicoties šādai nepārtrauktai apziņas modrībai, rodas tāds kā neikdienišķs, smalks pārdzīvojums – it kā jūs būtu vairāk pamodies. Sākumā liekas brīnumaini, ka šī pārsteidzošā brīvības sajūta, nepārtrauktā „tagad” pilnīguma sajūta, esamības sajūta jau tāpat ir vienmēr bijusi ar jums un šķiet tik savādi, ka neviens to nepamana un neviens par to nerunā.
 Apkārtējā telpa un priekšmeti zaudē apmērus, jo tam visam pamatā ir tikai domu veidoli. Raugoties uz pierastajiem priekšmetiem, jūs sākat saprast to izmēru nosacītību. Kļūst grūti noformulēt, vai priekšmeti ir lieli vai mazi, vai tie ir tuvu vai tālu, taču šis apstāklis nekādi neapgrūtina jūsu kustības un darbības; tieši otrādi, padara tās precīzākas, iekļūstošas būtībā.
 Apzināšanai padziļinoties var rasties mūžības sajūta, it kā notiekošais ar jums ir bijis vienmēr, attālumi līdz priekšmetiem var šķist bezgala tāli. Ķermenis sāk tikt pieņemts it kā no malas. Arī notiekošā ātrums zaudē ierastos kritērijus un pat vienkāršās darbībās un situācijās tiek piedzīvota neapverami ātra sajūtu plūsma. To nevar izstāstīt ar vārdiem. Nekas nav salīdzināms ar tiešo pieredzi.

Kā apgūt apzināšanās praktizēšanu?

 Sākumā apzināšanās praktizēšana vairumam cilvēku šķiet pilnīgi neiespējama. Tomēr ar laiku, saistībā ar regulāru meditāciju veikšanu, apzināšanās kļūst par arvien vairāk pašsaprotamu stāvokli, tā kļūst spontāna. Pilnīgai realizācijai var būt vajadzīgi gadi. Tas tiešām nav viegli, taču tieši apzināšanās attīstīšana ir īstā evolūcijas atslēga, tā ir kā aukla, kas pievelk aiz sevis visus veiksmīgas personības parametrus.
 Pati grūtākā cīņa ir cīņa pašam ar sevi. Un jo vairāk mēs pieliekam piepūli, jo smagāka šī cīņa kļūst. Atrisinājums ir – pārstāt piepūlēties un apspiest savu prātu. Nepieciešams izbeigt visus centienus, padoties un atslābināt prātu. Tad apzināšanās izlīs spontāni kā dabiska pamošanās. Parasti cilvēks atrodas nepārtrauktā prāta saspriegumā, kas aizšķērso ceļu skaidrai īstenības uztverei. Nereti ar saviem centieniem iesācējs praktizētājs vēl vairāk pastiprina šo saspringumu, kas noved pie stresa un nervozitātes. Pareiza prakse notiek bez piepūles, kad prāts ir atslābis un mierīgs. Apziņa jau līst pati, jums tikai nevajag tai traucēt.
 Evolūcija, kas virzīta ar nodomu, salīdzinājumā ar „gadījuma” cikliem, paātrinās desmitiem reižu. Apzināšanai un meditācijai kļūstot dziļākai, visas [karmiskās] izjūtas, ko jums bija lemts izdzīvot dažādos dzīves notikumos, sāk nākt pie jums bez redzamiem iemesliem, bez atkarības no notikumiem, un paiet ar vismazāko pretestību ne tik ilgi un mokoši, kā tas notiktu, apziņai atrodoties sadzīviskā līmenī. Protams, jāsaprot, ka pretestība, pieņemšanas un spontānas atslābināšanās līmenis ir ļoti individuālas lietas.
 Kamēr jūsu karma atbrīvojas bez redzamas atkarības no notikumiem, no malas jūs varat izskatīties visai dīvains. Citiem šķitīs, ka jūsu pasaules uztvere ir neadekvāta. Lai to novērstu, pastāv dažādas prakses - „stalkings” (tolteku mācība), „iluzorais ķermenis” (budismā) – kurās jūs, neapgrūtinot citus ar saviem pārsteidzošajiem pārdzīvojumiem, uzvedieties nevis saskaņā ar savu iekšējo pasauli, kuru cilvēki neredzēs un nesapratīs, bet „normāli”, saskaņā ar sadzīvisko līmeni.
 Atklājot sev jaunas pasaules, pirmajā laikā gandrīz katram rodas vēlēšanās parādīt šīs pasaules ap sevi esošajiem cilvēkiem. Vairumos gadījumu to nav vērts darīt. Ja tomēr vēlaties mēģināt, tad dariet to ļoti uzmanīgi bez aizvainojuma izrādīšanas, ja jūs nevēlas saprast. Katra pasaule dzīvo pēc saviem likumiem. Un  ja kādām ir jāizdzīvo zemes ilūziju laiks, jūs tur neko nespēsiet mainīt.
 Ikdienas praksē apzināšanās uzturēšanai var lietot uzstādījumus, ar kuru palīdzību var sevī izsaukt attiecīgo stāvokli. Šie uzstādījumi it kā atmodina sapratni un izraisa stāvokļa maiņu pie nosacījuma, ja jūs nešaubīgi tiem uzticaties. Tie var būt uzstādījumi, ka sniegti raksta „Tehnika koncentracii i meditacii (castj II)” nobeigumā, kā arī ir noderīgs uzstādījums saskarsmei, kas sniegts rakstā „ispolnenije želanij – čudo samoprogrammirovanija” (rakstus meklēt noradītajā saitā progressman.ru – tulkotāja piezīme), vai citus uzstādījumus, kas derēs tieši jums.
 Visbeidzot, vēlos atgādināt, kā jālasa teksti par pašattīstību. Tie jālasa tā, it kā tie spētu glābt jums dzīvību. Katru tehniku un katru analīzi jāattiecina uz savu dzīvi. Svarīgi saprast, ka visu sev derīgo, ko esat no izlasītā sev atraduši, var un vajag izmantot tieši tagad, uzreiz. Ja jūs to atliekat „līdz vasarai” – tā nav nekas vairāk kā ilūzija.

Igors Satorins
progressman.ru
No krievu valodas tulkoja Ģirts       


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv