www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Māra, Marita, Mārīte
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Cukurs - saldais dzīves zaglis22.09.2009

Šodien  (HFCS) ir iecienītākais saldinātājs lielākajā daļā bezalkoholisko dzērienu un pārtikas produktu izgatavošanā.Palasiet uz iepakojuma.1997,g. vispasaules  HFCS produkcija pārsniedza 8 miljardus kilogramu (Freeston)

Atceries, dabīgā fruktoze ir  dabīga vairuma augļu un dārzeņu sastāvdaļa. Tā ir dabiska pārtika. Ķermenis,  var viegli sagremot samērīgu  daudzumu dabīgās fruktozes bez minerālu uzkrājuma izmantošanas.Dabīgā fruktoze neizraisa cukura karuseli asinīs, ja nepārdozē. No dabīgā cukura neveidojas atkarība.

Paaugstinātās fruktozes kukurūzas sīrups, tieši pretēji, nevar tikt viegli pārstrādāts, īstenībā tas nomāc  gremošanu, ir rada atkarību un izraisa virkni bioķīmisku kļūdu, kā mēs to vēlāk redzēsim.  HFCS ir neīsts; Neēdams.

Šajā rakstā cukurs nozīmē rafinēts, sintētisks biešu  un niedru cukurs  kā arī HFCS. Fizisku kaitējumu šie visi nodara diezgan līdzīgi. Vēlāk par to sīkāk.

KAS IR OGĻHIDRĀTI?

Visiem ir zināms, ka pārtika pastāv trijās formās: tauki, proteīns un ogļhidrāti. Vairums pārtikas dažādās proporcijās satur visas trīs formas.

Ogļhidrāti sastāv oglekļa, ūdeņraža skābekļa. Pamata ogļhidrāti ir cukurs, ciete un celuloze. (Dorland, p121)

Cukuri ir saldie ogļhidrāti-vienas vai divu molekulu savienojumi:monosaharīdi vai disaharadīdi.

Cietes ir pamata ogļhidrātu uzglabāšanas forma augos. Cietes ir polisaharīdi, kas nozīmē vairāk kā divu ogļhidrātu molekulu sasaiste. Cietes šķeļas veidojot cukurus-tieši tādēļ paturot kādu brīdi mutē krekeri tas kļūst salds.Celuloze sastāv no garām ogļhidrātu  šķiedru saitēm, pamatā lai nodrošinātu auga struktūru. Tieši celuloze apgādā mūs ar  šķiedrvielām mūsu pārtikā.

Augos pārsvarā ir cukuri, dārzeņos savukārt cietes. Un abos protams ir celuloze.

SAREŽĢĪTS PRET VIENKĀRŠU

Ābolā ir dabīgs cukurs: fruktoze. Kartupelī ir dabīga ciete. Taču šie ir pilnīgi ēdamie, kuŗos ir daudz kas vairāk ka vienkārši nošķiriti ogļhidrāti. Āboli un kartupeļi,kas izaudzēti labā augsnē satur arī vitamīnus, minerālus, enzīmus. Šādi ēdamie ir kompleksie ogļhidrāti, kas nozīmē, ka tie ir pilnīgi ēdamie.

Problēma rodas ar pārstrādātu cukuru un cieti. Baltajam galda cukuram nav barības vielu. Baltmaize ir apstrādāta, mākslīga ciete.Tie nav ēdieni-viņi neapgādā ķermeni ar barības vielām. Mēs tos saucam par vienkāršajiem ogļhidrātiem.Pat ja tie sašķeļas līdz atsevišķai glikozes molekulai-tas tik un tā ir pilnīgi cits glikozes galaprodukts nekā, piemēram, apēdot ābolu. Tas tāpēc ,ka ābols vienkārši nesašķeļas atsevišķās glikozes molekulās. Citas barības vielas un faktori piedalās gremošanas procesā, kas ir nepieciešami lai ķermenis varētu vispilnīgāk izmantot glikozi: enzīmi, minerāli un vitamīni.

Baltajam cukuram un maizei ir nepieciešami enzīmi, vitamīni, minerāli un insulīns no ķermeņa, lai kaut kā darbotos. Un notiekošā darbība ir kairinājums, izvadīšana un aizsardzība nevis barošanās.

Visi enzīmi un barības vielas ir tikušas apzināti izņemtas no baltā cukura un miltiem apstrādes rezultātā. Rezultātā mums ir sintētiski, cilvēku izgatavoti ogļhidrāti, kādu dabā nav.Ķermenis pret šādām vielām izturas kā pret svešķermeni, kā narkotiku.

Citādi uz to paraudzīties šādi: Salikto ogļhidrātu šķelšanas rezultāts ir noderīga glikozes molekula. Vienkāršie(rafinētie) ogļhidrāti savukārt zarnu traktā sāk  rūgt , jo nav sagremojami. Rezultāts ir alkohols, etiķskābe, ūdens un oglekļa dioksīds.  (Dufty  183.lpp)

Izņemot ūdeni nemaz ne tik  noderīgas lietas..

Papildus šiem blakusproduktiem, vienkāršie ogļhidrāti nekontrolējami un nedabiski palielina  glikozes līmeni asinīs. Un tā ir rafinētā cukura patiesa problēma-pēkšņs, straujš liela daudzuma glikozes pieplūdums.

Lielākā daļa grāmatu, ārstu un diētalogu pamanās neievērot šo vienkāršo atšķirību starp vienkāršajiem un saliktajiem ogļhidrātiem.Viņi runā par āboliem un kolu kā par ogļhidrātiem, jo raugi abi gala rezultātā sašķeļas līdz glikozei, ķermenim nepieciešamajai formai.Tā ir tipveida medicīnas pieeja. Tā pati mentalitāte, kas uzskata, ka askorbīnskābe ir C vitamīns(par to atsevišķs raksts).Tā pati mentalitāte, kas uzstāj, ka piens ir labs proteīna vai kalcija avots.(Arī par to ir nepieciešams raksts-īsumā, jebkuŗš pasterizēta piena produkts kļūst ne tik vien nevērtīgs ķermenim, bet pat kaitīgs). Milzums informācijas, ļoti maz izpratnes.Tāda tipa diētalogi jauc organisko dārzniecību ar organisko ķīmiju.Vai "veselīgas pārtikas" mentalitāte, kas cilvēkiem nākamajā dienā pēc izoperēta kuņģa operācijas aicina pacientus uzēst kartupeļu biezeni ar mērci un cukurotu limonādi no bundžiņas, tā teikt , "spēku atgūšanai".

Lielākā daļa diētalogu ir mācīti domāt, ka diabēts ir ģenētisks un tādējādi var tikt kontrolēts ar zālēm.

Kā jebkurā citā veselības jomā, lielais vairums no publikācijām ir nepamatota spekulācija. Jo sliktāk, ja tie ir autoritatīvi darbi. Nemaz  negribas sākt apspriest.

Ar cukuru ir apēst nenozīmē sagremot: tas ka jūs  to esat apēduši nenozīmē, ka tas tiks izmantots. Tieši tāpēc kaloriju skaitīšana, ēdienu kombinēšana, asinsgrupai pielāgotas pārtikas meklēšana un visādas citādas aizejoši untumi ir nesvarīgi:nav svarīgi ko jūs ēdat; svarīgi ir ko ķermenis var pārstrādāt.

Ja jūs pārlasīsiet pēdējās trīs sadaļas, jūs visdrīzāk zināsiet par cukuru vairāk nekā 90% veselības aprūpes profu.Tas kļūs acīmredzams, kad mēs nokļūsim līdz diabētam.

ĪSVĒSTURE

 Viljama Daftija( William Dufty) "Cukura blūzs" bija 70to vidus klasika.Neatvairāmā, neformālā veidā, grāmata sniedz plašu cukura ekonomikas vēsturisko un politisko ieskicējumu sākot ar 15. gadsimtu līdz pat mūsdienām. Daftijs izmanto pamatīgas atsauces pamata datiem, tostarp arī par tirdzniecības impērijām, kas izveidojās ap cukuru:sīrupa, ruma un vergu. Cukura nodokļi vien padarīja bagātus Anglijas, Francijas, Spānijas un Holandes valdniekus, līdz ar vergu tirgoņiem, pārvadātājiem un plantāciju īpašniekiem. ( 33.lpp.) Daudzu mūsdienās pazīstamo bagātnieku naudasmaisi sāka pildīties jau tolaik.

Dafijs velk interesantas paralēles starp opiju un cukuru, jo abas ir lietas ,kas mums nav vajadzīgas, abas kļuva par milzīgu ienākumu un nodokļu avotiem, abiem ir tumša vēsture pilna ar neaptveramām cilvēku ciešanām un abas pēc ilga atkarības perioda var izraisīt fizisku deģenerāciju un nāvi.

RAFINĒT SĀKA VĒLĀK

Pirmajos cukur industrijas gados, cukurniedres tika pārvērstas sīrupā un rumā, lai varētu pārvest pāri okeāniem. Cukurs pats vēl bija jēls:viegli brūnā krāsā un vēl aizvien tam piemita daļa no sākotnējās uzturvērtības. Dabīgais cukurs neizraisa diabētu; ja jūs ēdat par daudz dabiskā medus, jums vienkārši paliek slikta dūša.

Cukurniedru rafinēšana attīstījās pakāpeniski un īsā laikā izplatījās visur pasaulē.Rafinēšana sākās ar vecajām akmens dzirnavām ko darbināja ūdens vai vējš, kur graudi tika samalti miltos.Laikam ejot mašinērija ārējo graudu čauliņu lobīšanai uzlabojās, un viss kas palika bija balts iekšējais vienkāršais ogļhidrāts bez minerāliem un vitamīniem. Tieši tāpat kā ar cukurniedrēm un bietēm. Pārstrādes metodes, kas atņēma visus vitamīnus, minerālus un enzīmus kļuva tik labas radot viendabīgus baltus kristālus, ka cukura cena  ļoti pazeminājās it visur pasaulē.

Un cukura patēriņš pasaulē tikai turpināja pieaugt. Kas reiz bija tikai bagāto delikatese kļuva par pamata preci visiem.Lielākā daļa informācijas avotu lēš, ka 20 % no vidusmēra amerikāņa diētas kalorijām ir cukurs.Vienkārši iedomājieties, ka  caurmērā 20% no visa tā ko amerikāņi ēd nav nekādas barības vērtības.( Nevietā būtu piezīme, ka amerikāņi ir stulbi un rij, ko pagadās.Tā ir industrija, kas lieliem soļiem ir ielāčojusi arī Latvijā, tāpēc domāt ,ka mums tas nedraud ir, maigi izsakoties, muļķīgi) Vēl jo sliktāk, tāda pārtika ir fiziski destruktīva, kā mēs to vēlāk arī redzēsim.

Daftijs kārtu pēc kārtas atklāj un pierāda, ka mūsdienu cilvēce deģenerējas kā rase, kļūstot arvien slimāka un vārgāka no desmitgades uz desmitgadi.Protams nekas 20 gados pēc "Cukura Blūza" iznākšanas nevar apstrīdēt šādu apgalvojumu: palūkojieties sev apkārt. Šķiet puse no mūsu skolasbērniem ir vai nu Ritalīna, inhalātora, vai kaut kāda veida pretalerģijas preparāta. Palūkojieties uz deģeneratīvo slimību pieaugumu.

Vairāk zinātniskā darbā DR.Vestons Praiss( Weston Price) nonāca pie tāda paša secinājuma  žurnālā "Pārtika un Fiziskā deģenerācija.  Dr. Prais 30tajos gados ceļoja apkārt pasaulei pētot dažādu iedzimto, primitīvo tautu zobus un galvaskausus;kādus tik varēja atrast-amerikāņu indiāņus, Šveices Alpu cieminiekus, eskimosus, aborigēnus, skotu primitīvos, Fidžī salu iedzīvotājus un citus.

Praisa  secinajumi nav apstrīdami-no reizes uz reizi, kad cilvēki tika pakļauti rietumu pārtikai-baltajam cukuram un baltajiem miltiem-dažu gadu laikā zobu puve, tuberkaoloze un artrīts, sasniedza "civilizēto" nāciju apjomus.Praiss atklāja, ka kamēr cilvēku grupa palika izolēta un ēda ar savu"primitīvo, vienkāršo  barību", zobu puve un deģeneratīvās slimības bija praktiski nulle.

Praisa darbu neviens pat nav mēģinājis atspēkot.

CIK CUKURA MUMS PATIESI IR NEPIECIEŠAMS?

Baltā necik, atsaucoties uz Dafiju.Taču modernās vajadzības ir komercijas, reklāmas un politikas radītas.. Cik jūs pazīstat cilvēku, kas izdzer vismaz 0.33 l limonādes( ar šo vārdu es apzīmēšu jebkuru saldināto dzērienu , ko jūs veikalā varat atrast) dienā?Ja mēs varētu izkristalizēt cukuru no tā daudzuma, mums sanāktu apm. 10 tējkarotes. (Appleton, p 16) Ieberiet 10 tējkarotes cukura kolas pudelē un paskatieties. Vai tas ir daudz? Normālā asinsritē, kas ir aptuveni 5 litri, visu laiku ir jācirkulē apmēram 2 tējkarotēm glikozes.Tas nozīmē, ka viena kola uz  vismaz 4 stundām paaugstina cukura līmeni asinīs 5 reizes.

Apstāsimies uz mirkli.Tas ir viens dzēriens. Vai pazīstat kādu, kas dzer vairāk kā vienu dzērienu dienā?Vai varbūt stundas laikā?Parēķiniet..

Tam visam pievienojiet cukuru saldajos ēdienos, saldējumā, ievārijumos, želejās, mākslīgajos augļu dzērienos un konfektēs.Tas viss vēl pat nemaz nepieminot slēpto cukuru, kas atrodams kečupā, pārstrādātās gaļās, zīdaiņu pārtikā, dažādās mērcēs, pārslās un lielajā vairumā visu apstrādāto produktu, kuru etiķetes jums var gadīties palasīt.

Jā, starp citu, vai jūs zinājāt ,ka alkohols ir cukurs? Tātad pieskaities vīnu, alu, stipros dzērienus. Un pat tabaka! Vai jūs pamazām gūstat kopainu? Vai jums šķiet, ka pazīstat kādu ar divām tējkarotēm glikozes asinīs?

CUKURA ABSORBCIJA(UZSŪKŠANĀS)

Visvienkāršākais cukurs ir glikoze. Kā dabīgais tā iegūtais cukurs beigās sašķeļas līdz glikozei, kas ir viena molekula. Gremošanas traktā tā ātri tiek uzsūkta un nekavējoties nokļust asinsritē.

Glikoze ir nepieciešama šūnu darbībai, jo īpaši smadzeņu šūnu darbībai.

Glikozes līmenis asinīs ir svarīga lieta. Par daudz un mēs kļūstam diabētiķi. Par maz- ģībstam.

Ķermenis ir  izdomājis daudzus veidus kā noturēt glikozes līmeni asinīs noteiktā diapazonā : 90 - 140 miligrami uz decilitru. (Guyton, 863.lpp.)

Aizkuņģa un virsnieru dziedzeri darbojas roku rokā, lai ik mirkli smalki regulētu cukura līmeni asinīs. Ja asinīm plūstot cauri aizkuņģa dziedzeris sajūt augstu glikozes saturu asinīs tas izstrādā insulīnu. Insulīns atbrīvojas no glikozes divējādi

novada uz šūnām

noglabā aknās glikogēna veidā

Virsnieru dziedzeris tieši otrādi-tiklīdz cukura līmenis asinīs krītas, tas sūta hormonu kas tiek saukts par kortizolu, lai tas ziņotu aknām, ka nepieciešama noglabātā glikoze. Un ķermenis ir gatavs rīkoties;cīnieties vai bēgt.

Lieliska, neskaitāmu tūkstošgadu evolūcijas rezultāts, sistēma, kas ,ēdot dabīgus produktus ir spējīga pati perfekti regulēt cukura līmeni asinīs. Bet tad uz skatuves parādījās cilvēku izgatavotais cukurs-savienojums, ko daba nekad nebūtu izgudrojusi. Šī jaunā ķīmiskā viela piedāvājot asinsritei tik daudz glikozes bez pierastajam, līdzi nākošajām šķiedrvielām, minerāliem un enzīmiem - bija un ir uzbrukums cilvēka bioķīmijai, kas attīstījusies gadsimtiem ilgi.Visi šie tik vērtīgie uzkrājumi, ko ķermenis bija plānojie izmantot savādāk, tagad ir jāmobilizē un jāizlieto , lai tiktu galā ar  80 kg nedzīvas nepārtikas gadā. Tā sacīt "bads no pārticības".

PĒDĒJAIS AICINĀJUMS PĒC ALKOHOLA

Alkohols ir cukurs.Tas ir rafinēts cukurs un vēl vairāk-fermentēts cukurs.Fermentēts nozīmē-pussagremots. Nodaļā par VĒZI (drīzumā) mēs redzēsim, kā vēzis zeļ vidē ar mazinātu skābekļa daudzumu vai pilnīgi bez tā. Tīeši tāpēc vēzim patīk rafinētais cukurs-slikti sagremojams, tas ķermenī fermentējas. Alkohols jau ir fermentēts. Fermentācija notiek anaerobā vidē:bez skābekļa.

Mēs zinam alkholosko dzērienu izcelsmi:

dzēriens              izcelsme

vīns                      vīnogas

alus                      mieži

viskijs                  rudzi vai kukurūza

džins                   rudzi vai kadiķogas

rums                    cukurniedres

degvīns               kvieši

 

Šie alkoholiskie dzērieni ir atsevišķu ogu vai graudu fermentēts cukurs. Alkohols ir super rafinēta viela. Tas nokļūst ķermenī bez vitamīniem, minerāliem vai enzīmiem, kas palīdz  tam sadalīties.Cukura izstrādājumiem pirms nokļūt asinīs vismaz ir jāiziet cauri gremošanas sistēmai. Alkohols savukārt pa tiešo no vēdera uzsūcas asinīs.Alkohols sāk momentālu uzbrukumu visām ķermeņa enzīmu, insulīna vitamīnu un minerālu krātuvēm, kas dara visu lai to sašķeltu un uzturētu ķermeņa tik delikāto pH līmeni. Tādējādi alkohola ietekmē ķermenis tik ātri noveco-tieši tāpēc daudzi alkoholiķi izskatās tik veci. Hroniska dehidrozācija(atūdeņošanās).

Visa šīs nodaļas cukura informācija attiecināma arī uz alkoholu.Cukura kaitīgā ietekme uz ķermeni ir daudz ļaunāka no alkohola, jo ir veikts papildus rafinēšanas solis -fermentācija-gremošana vairs nav nepieciešama; viela ir gatavs uzsūkties.

Vai atceraties PR(sabiedrisko attiecību) saukli pirms dažiem gadiem par to, ka glāze vīna novērš sirdstrieku? Vienīgais  labums tajā ir dabīgais piknogenola antioksidants( pycnogenol antioxidant), kas sastopams vīnogās-tik pat labi jūs varat dzert vīnogu sulu. Kārtējais Orvela cienīgs reklāmas meistarstiķis, to pašu cilvēku sarūpēti kā šie "vienkāršie dārgakmeņi":

mums nevajadzētu ēst taukus

aspirīns vienreiz dienā  novērš sirdstrieku

piens stiprina kaulus un zobus

 

ENERĢIJAS TRIECIENS? DRĪZĀK NOPLŪDE

Nav svarīgi kādus sportistus jūs redzēsiet TV  čāpstinot slavenus dzērienus, neviens no viņiem nav tik dumjš. Ko viņi dzer uz soliņa? Ūdeni. Enerģijas ilūzija no rafinēta cukura ir kaut kas tāds, ko cukura reklamētāji ir izcēluši gadu desmitiem. Sākotnējam nervu enerģijas pacēlumam seko  krīze, kad ķermenis tērē enerģiju, lai atgrieztos normālā stāvoklī. Tas padara ķermeni nogurušu, miegainu un izvārdzinātu.Ne tikai cukura reklamētāji, bet arī daudzi medicīnas "eksperti", kas ir cukura impērijas algotie "kareivji" ir publicējuši tūkstošiem pētījumu", pierādot, ka cukurs ir derīgs un dod cilvēkiem enerģiju.V.Daftijs citē šo triju gadsimtu māņu piemērus. Tas notiek vēl aizvien;piemēri rodami praktiski jebkurā populārajā mēnešrakstā. Jums jāsaprot ,ka miljardu dolāru industrija var atļauties nopirkt dažus zinātniekus. Pa ceļam.

Sākotnējais enerģijas pieplūdums ir virsnieru dziedzera šoka reakcija uz ne-pārtiku organismā. Cīnīties vai mukt. Rafinētais cukurs stimulē plašu diapazonu visādu  fizioloģisku reakciju;visas no tām nevajadzīgi tērējot šūnu un sistēmu enerģiju, un visām seko vārgums tiklīdz kā īslaicīgais pacēlums ir pāri. Tad jūs esat nomākts un zvēriņam ir vajadzīga kārtējā deva.

KO ĪSTI RAFINĒTAIS CUKURS NODARA ĶERMENIM?

Ātram pārskatam Apltona grāmatas 68-72 lpp. ir atrodama lieliska tabula. Lūk daži izvilkumi:

Rafinēts cukurs:

nomāc imūnsistēmu
bērnos izraisa hiperaktivitāti
bojā nieres
izraisa minerālvielu trūkumu, jo īpaši hroma, vaŗa,kalcija un magnēzija

padara skābu ķermeņa vidi
pūdē zobus
veicina novecošanu
Gremošanas traucējumi
Artrīts Astma
Candida albicans

samazināta asinsplūsma sirdī
izraisa osteoporozi
izraisa ēdienu alerģijas
izraisa ekzēmu
atherosklerozi
brīvo radikāļu veidošanās
enzīmu funkcijas samazināšanās
aknu un nieru palielināšanās
trauslas cīpslas
migrēnas
asins nosprostošanās depresija

Appletons katru šai problēmu pamato ar atsevišķu pētījumu. Šie simptomi ir viena mehānisma dažādas manifestācijas: cukurs nevar tikt sagremots. Cukurs padara neaktīvus gremošanas enzīmus. Tas paliek traktā, fermentējoties(rūgstot). Daļa no toksiskās masas uzsūcas asinsritē, kur tā skābina asinis. Ķermenis izmisīgi izmanto visu, lai saglabātu normālu pH līmeni asinīs. Augstākminētie simptomi uzrāda šo ķermeņa centienu galarezultātu, cīņas zaudējumu, vai audu bojājumu, kas ir kļuvis par gala izgāztuvi rūgstošjiem atkritumiem pārbāztā sistēmā.

SKĀBAS ASINIS

Kā mēs jau redzējām sadaļā par ūdeni ,pH  ir milzīgs faktors lietojot cukurūdeņus(soft drinks). Ja jūs ielejat glāzi kolas traukā ar ~40 l ūdens, skābes indeksa līmenis uzreiz samazinās no7.8 uz 4.6 (Whang,  22. lpp) Mūsu izdzīvošanas diapazons  ir pH 7.3-7.45 asinīs. Ir acīmredzams, ka mūsu ķermeņiem ir jāveic dažāda veida sarežģītas darbības, lai pasargātu mūsu 5 l asiņu no kļūšanas pārāk skābām. Šis process šķiež vitamīnus, minerālus un enzīmus, kuriem būtu bijis jātiek izlietotiem normālai vielmaiņai. Vai redzat kā cukurs var novecināt ķermeni? Nolietot virsnieru un aizkuņģa dziedzerus?

Vēl viena problēma ar pārlieku skābu gremošanas traktu ir tā, ka labās baktērijas, zarnu flora tiek iznīcināta. Viņu darbs ir gremošanas pēdējās fāzes. Bez tām tiek veicināta pārtikas pūšana un stagnācija gremošanas vietā. Pussagremota ogļhidrāti rūgstoši tāpat kā alus vai vīna taisīšanas procesā. Šie pussagremotie ogļhidrāti nokļūst asinīs tādi kādi ir un rada problēmas locītavās,muskuļos, orgānos-visur kur vien tie apmetas. Lūk, slimību piemēri ,kas rodas šādā veidā:

- osteoarthritis
- hepatīts
- ciroze
- nieru saslimšana
- hronisks nogurums
- kolīts /sakairinātās zarnas sindroms (colitis/irritable bowel syndrome)
- Candida albicans
- skābju atplūde /grēmas (reflux/heartburn)
- hroniskas alerģijas

---------------(See COLON chapter)

Candida albicans ir bieža sēnīšu(yeast)  infekcija, kas norisinās visā ķermenī. Daudzi pētnieki rēķina, ka apmēram 80% amerikāņu sieviešu varētu būt Candida. (Anderson) Pirmais kandidas cēlonie ir floras neasbalansētība- normāla flora kontrolē kandidu un citus potenciāli sliktus organismus. Un pussagremots cukurs ne tikai iznīcina labās baktērijas. Piedevām kandida zeļ tādā vidē.Dubults trieciens no kandidas albikāņiem.

ENZĪMU TRAUCĒJUMI

Daudzas no augstākminētajām problēmām ir nepilnīgas gremošanas un pārtikas sadalīšanās rezultāts. Rafinētajam cukuram piemit spēja mainīt mūsu normālo gremošānas enzīmu formu. (Appleton,  65. lpp) Rakstā par enzīmiem mēs noskaidrojām, ka tas ir slēdzenes un atslēgas princips. Enzīmi ir proteīni, kuriem ir specifiska forma citu specifisku molekulu šķelšanai. Kad rafinētais cukurs izmaina gremošanas enzīmu formu, kuras tur atrodas , lai šo cukuru sagremotu - redziet kas notiek? Cukurs netiek sagremots. Tas vienkārši tur sēž un pūst. Fermentācija.

Tieši tādēļ kola vai alus pirms maltītes nomāks ēstgribu. Un traucēs vēlāk sagremot ēdienreizes taukus un proteīnus. Cukurs iznīcina gremošanas enzīmus.

MINERĀLU TRŪKUMS

Vēl bez  enzīmu iznīcināšanas un asiņu skābināšanas cukur izsmeļ ķermeņa minerālus. Vairums cukura nodarījumu ķermenim var tikt izsekoti caur šīm trīs lietām.

Daudzas dzīvības funkcijas šūnās un audos ir atkarīgas no minerālu klātbūtnes. Daudzu vitamīnu darbība ir atkarīga no minerālu klātbūtnes.

Vispirms, hroma svarīgums insulīna darbībai. Dubults drauds hroma sakarā:

- hroms tiek tērēts ķermeņa mēģinājumos pārstrādāt un izvadīt cukuru

- izsīkstot krājumiem, nepietiek hroma kas ļauj darboties pieejamajam insulīnam .

Šī iemesla dēļ daudzi cilvēki, kam tiek uzstādīta diabēta diagnoze var izrādīties hroma trūkumā. Pat ja insulīns ir pietiekamā daudzumā, tas nevar iedarboties uz cukuru bez hroma kā līdzfaktora. (Appleton, 61.lpp)  Ļoti bieži keletētā  hroma  (chelated chromium) pārtikas piedeva līdz ar cukura aizslēgšanu no pārtikas var normalizēt pacientu , kas ir ticis noteitks par diabētiķi esam.

Ar sekojošū mehānismu cukurs var arī izraisīt osteoporozi:lai šūnas sekmīgi varētu izmantot kalciju asinīs ir nepieciešams zināms daudzums fosfora. Iztrūkstot pareizai kalcija pret fosforu attiecībai -kalcijs ir nepareizā formā. Kaitīgā formā. Formā, kas no kopējā šķīduma nogulsnējas un veido akmeņus žultspūslī, nierēs un aknās.Cukurs iznieko mūsu fosfora krājumus. Cukurūdeņi satur fosforskābi, kas vēl vairāk iedragā fosfora līdzsvaru. (Appleton,  83.lpp) Kalcija trūkuma asinīs  gadījumā ķermenis aizņemas kalciju no kauliem un zobiem. Dr. Vestons Praiss( Dr. Weston Price) pierādīja to  1920os.gados (Price)

Rafinētā cukura izraisītā kalcija nesabalansētība ir tā, kas izraisa zobu bojāšanos, daudz vairāk nekā skābu siekalu uzbrukums zobu emaljai.

Lūk vēl viena  jēlcukura un rafinētā cukura atšķirība. Jēlcukurs nepūdē zobus.Pēc Rojala LĪ( Royal Lee) datiem.

"Rafinēts cukurs ir zaudējis visus savus minerālus un tāpēc izvilks tos pa tiešo no zobiem...svaigi izrautam zobam nekas nenotiek jēlcukura šķīdumā. Ievietojot to rafinēta cukura šķidumā tas tiks ātri izēsts ar caurumiem."

(Sarunas,  46.lpp)

GLIKĒMISKAIS INDEKSS

Piedēklis "emia"  vārda beigās nozīmē -asinīs. Glikēmija nozīmē glikoze asinīs.

Visi ogļhidrātus saturošie ēdieni dažādi iespaido cukura līmeni asinīs . 1981, Deivids Dženkins (David Jenkins) nāca klajā ar veidu kā salīdzināt ēdienus attiecīgi pēc to iedarbības uz cukura līmeni asinīs. (Miller) Viņš to nodēvēja par Glikēmisko Indeksu. GI tiek bāzēts uz  glikozes, kuras vērtība ir noteikta ar 100 vienībām. Ābola GI  piemēram ir 38 un tādējādi tam ir zems glikēmiskais indeks. Baltmaize savukārt ir novērtēta ar  70 -tātad augsts GI.

Baltais cukurs (sucrose) ir rafinēts  un tiek ātri uzsūkts.Tam ir augsts glikēmiskais indekss (65), un tas negatīvi iedarbojas uz citu ēdienu normālu sagremošanu kuņģī un zarnās.Baltais cukurs izraisa strauju cukura līmeņa asinīs kritumu pēc sevis, jo ir iznīcinājis grenošanas enzīmus, kas ir nepiecišami lai pārstrādātu pārējo pārtiku, kas atrodas traktā un gaida savu kārtu.

Dabīgais augļu cukurs, jeb fruktoze pārsvarā ir ar zemu GI  (23). (Miller, 29.lpp) Šūnas ātri un labprāt izlieto fruktozi tādējādi atbrīvojot asinis no tās.

Šeit mēs redzam vienu no biežajām "Atkritumzinātnes" un "Ikviens ir diētalogs" fenomena kļūdām.Daži  "eksperti" teiks , ka nav labi dzert augļu sulas lielā cukura daudzuma dēļ. Šādam apgalvojumam nav nekāda pamata un tas norāda uz  izpratnes trūkumu par veselu pārtiku, kā arī neizpratni par enzīmu un glikēmiskā indeksa nozīmi.Augļi sevī satur enzīmus - maltāzi un invertāzi, kas ir nepieciešāmas lai sašķeltu fruktozi izmantojamā glikozē. Glikoze  attiecīgi tiek vai nu izlietota kā degviela vai uzglabāta. Cilvēki nesaslimst ar diabētu dzerot daudz apelsīnu sulas. Viņi saslimst ar diabētu ikdienā dzerot sešpaku  kolas , ēdod kasti ar virtuļiem vai puskilo saldējuma.

Piedevām agļi ir piesātināti ar vitamīniem, minerāliem, celulozi un dabīgiem antioksidantiem. Tās ir pamata barības vielas.

Alternatīvās ārstniecības praktizētāji dodot padomus vēža slimniekiem, kas ir atteikušies no standarta ārstniecības metodēm, reizēm iesaka pacientiem izvairīties no augļiem un to sulām, jo raugi "vēzim patīkot cukurs". Šādi nepamatoti padomi ne tik vien ir nepareizi; tie atņem pacientam svarīgu tādu barības vielu formu avotu, kuras ir nepieciešmas lai cīnītos ar vēzi un sasparotu imūnsistēmu:antioksidantus. Atzītākie veselās barības speciālisti, kā  MacDougall, Robbins, Dufty, Schultze, Gerson, un citi atzīst, ka normāls augļu un dārzeņu sulu daudzums ir ārkārtīgi noderīgs ikvienam, kas cenšās tikt pāri imunitāti izaicinošai kaitei.

 

http://www.savietis.com


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv