www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Maiga, Milija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Maksis Heindels. Slavēt vai pelt?05.05.2005

Slavēt vai pelt.

Rožkrustieši sevišķu vērību piegriež kalpošanai līdzcilvēkiem. Bieži dzirdam jautājumus „Kā es varu saviem līdzcilvēkiem kalpot? Man nav ne mazākās izdevības”. Tādēļ ir no svara aizrādīt, ka „kalpot” nenozīmē izdarīt varoņa darbus, piemēram, glābt cilvēku dzīvības, apvaldot trakojošus zirgus, vai mesties degošā mājā, lai glābtu iedzīvotājus no sadegšanas. Tādi gadījumi notiek reti. Tie nav ikdienīgi. Turpretim ik dienas mums ir dota iespēja kalpot saviem līdzcilvēkiem, kādu stāvokli arī neiejemtu.

Tai kalpībai, ko še gribam aizrādīt, ir daudz lielāka vērtība, nekā varoņdarbiem. Cilvēkam reiz jāmirst šā vai tā. – Tāpēc ir no lielāka svara palīdzēt cilvēkiem tikt uz pareizā dzīves ceļa, kas ved uz piepildīšanos nekā viņu no nāves aizsargāt.

Gaužām jānožēlo, ka lielākā cilvēku daļas ir patmīlīga un skaudīga. Mēs cenšamies iegūt dzīvē vislabāko, ko tā mums var sniegt, neievērojot savus līdzcilvēkus. Bieži mēs salīdzinām citu panākumus, īpašumus un iegūto stāvokli ar savu. Ja nu izrādās, ka tie ir spējīgāki un bagātāki, tad mēs tos apskaužam un ienīstam. Lai pamazinātu viņu nozīmi citu acīs un sevi celtu, tad runājam par tiem ļauni un noliedzoši. Nepietiek ar vārdiem vien, arī ar darbiem stājamies tiem pretim, mēģinādami tos pārspēt un paši nostāties viņu vietā. Ja esam to panākuši, tad liekulīgi nožēlojam tos un solāmies atbalstīt.

Ja mēs dzirdam par citiem ļaunu stāstam, tad nejautājam, vai tiešām tā ir, bet ticam vissliktāko, pie kam sevī domājam, ka esam par tiem labāki un pārāki.

Dažos gadījumos, kur otra nopelni ir nenoliedzami un katram zināmi, mēs ar nepatiku tam piekrītam, domādami, ka viņu slava mums kaut ko nolaupa un paceļ tos pāri mūsu stāvoklim.

Tādas ir vispārīgi cilvēku attiecības. Cik nožēlojami tas arī nav, lielākā daļa cilvēku liek otram šķēršļus ceļā uz panākumiem. Nežēlība un vienaldzība cilvēkos atnes daudz ļaunuma un posta. Padomājiet tik par valšķu savstarpēju apkarošanos.

Cik lielu labumu mēs atnestu cilvēkiem, ja tos uzmudinātu un slavētu, kur tie to pelnījuši! Sekošam teicienam ir dziļš saturs: „Vislabākajā no mums ir tik daudz ļauna, un visļaunākajā tik daudz laba, ka vienam otru nepienāktos pelt”.

Mājās veikalā birojā, darbnīcā un ielās mēs ikdienas sastopam cilvēkus, kam vajaga mūsu padoma un uzmundrinājuma. Ko saule dod puķei, to dod iespaidīgs vārds cilvēkam. Ja kāds savu darbu pareizi un labi padarījis, tad mūsu atzinība to pamudinās nākošo darbu vēl labāk veikt. Ja kāds ir kļūdījies un darbs tam nav izdevies, tad līdzcietīgs, simpātisks vārds un paļāvība viņa darba panākumiem to ierosinās darbu no jauna sākt un sekmīgi beigt.

Ja tev kāds ar patiku stāsta ļaunu par otru, tad esi uzmanīgs, netici tam un sargies baumas tālāk izplatīt. Mēģini ar visiem iespējamiem līdzekļiem pārliecināt stāstītāju baumas tālās neizplatīt. Ne tev, ne citam neatnesīs labumu ļaunu valodu izplatīšana.

Tā kalpot cilvēkiem pirmā mirklī liekas ļoti viegli, bet ka padomā, cik pašaizliedzīgiem un nesavtīgiem mums jābūt, tad tas tomēr prasa no mums zināmu pašdisciplīnu un stingru gribu. Cilvēkam ir ļoti grūti pašam sevi, savu es sānus nobīdīt, iedzīvoties cita stāvoklī, slavēt un atzīt viņu.

Cik grūti arī nebūtu, tomēr ar laiku un pacietību mēs varam iegūt šādas vēlamas īpašības. Apkārtējie cilvēki mūs cienīs un griezīsies pie mums nevien bēdās un raizēs, bet arī priekos un līksmē. Mēs iekšēji kļūsim pilnīgāki un bagātāki. Citu panākumi darīs arī mums prieku. Pēlēji un ļaunās baumas stāvēs no mums tālu.

Nepiemirsīsim, ka vismazākais labais darbs iespiežas mūsu sirds dīgļātomā, un ka jūtas un pārdzīvojumi, kuras to pavada, arī mūsu viņpasaules dzīvi ietekmēs. Tādēļ vienmēr padomāsim, kā palīdzēt un kalpot līdzcilvēkiem. Ja kāds pie mums nāk, lai vienu vai otru pazīstamu nostādītu nevēlamā gaismā, tad lūgsim to klusēt un klusēsim arī paši. Kā sniega bumba, no kalna veldamās, piejem arvien lielākus apmērus, tā arī pļāpas un apmelošana no mutes mutē piejem nenojaužami nevēlamus apmērus, atnesdamas lielas rūpes un bēdas apvainotajiem. Ģimenes top izpostītas, sabiedrībā jukas ienestas, cits atstāj tēvzemi un cits iet nāvē. Ļaunas mēles ir sabiedrības slogs un ļaunums. Mūsu pienākums ir stāvēt pāri šiem ļaunumiem, būt labiem un cēliem. Nevis pelt citus un tiem ļaunu darīt, bet gan tos slavēt un atbalstīt ir katra garīgi attīstīta cilvēka uzdevums.

http://tradition.lf.lv/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv