www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Rūsiņš, Sandris, Alīna
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Domas koncentrācija18.05.2011
Šajā brīdī es braucu Vecmīlgrāvja – Rīgas autobusā un domāju: «Ko nozīmē domas koncentrācija?» Galvenā ideja ir kā motorlaiva, mana uzmanība – ūdensslēpotājs. Tiklīdz es palūkošos pa labi, pa kreisi vai – nedod Dievs! – atpakaļ, sekas būs kritiens ūdens saltumā. Citiem vārdiem, doma pārtrūks, taču to nedrīkst pārtraukt.

Ģeniālie cilvēki gan iemanījušies pamest vienu aci pa labi, otru pa kreisi, un «slēpju skrējienā» varbūt iezīmējas mazi līkumi, ne vairāk. Stāsta, ka Jūlijs Cēzars varējis vienlaikus darīt piecus darbus (laikam jau zibenīgi pārslēdzot uzmanību «turp un atpakaļ»). Šajā ziņā doma ir līdzīga maiņstrāvai vados vai kadru nomaiņai kinofilmā, vai acu mirkšķināšanai: zibenīgi pārtraukumi netiek pamanīti. Es saku «zibenīgi». Īstenībā tie ir vēl ātrāki par zibens skrējienu. Zibenim mēs paspējam ievērot formu un krāsu, to izdodas pat nofotografēt.

Mūsu doma tiek «pārrauta» neskaitāmas reizes, taču bieži vien mēs to nemanām. Pēc jogas mācības pietiek saglabāt pozitīvu, koncentrētu domu 60 sekundes bez pārtraukuma, un cilvēks sasniedz Dieva realizāciju, samadhi vai arī visaugstāko gara stāvokli.

Kaut arī mans stāstījums risinās raiti, šajā braucienā, to pārdomājot, esmu jau pārtraucis savu domas pavedienu reizes piecas: palūkojies uz Ķīšezera plašumiem, kuri vienmēr nes brīvības sajūtu, negribot noklausījies pasažieru sarunu utt. Tiesa, šajās minūtēs jau esmu paguvis uzrakstīt lappusi. Tomēr, strādājot vienatnē, klusā un netraucētā nostūrī, es būtu izdarījis uz pusi vairāk un darba process būtu patīkamāks, ar mazāku enerģijas patēriņu.

Es tomēr neesmu indiešu imperators Ašoka, kurš, kāpjot zirgā, pāris sekundēs paguvis apzināties un izprast pasaules būtību visā tās varenībā. Es neesmu arī jogas meistars, kurš spējīgs tuvināt roku kobras kapucei un atraut to atpakaļ – pirms indīgo zobu trieciena. Tomēr šie koncentrācijas speciālisti nelabprāt runā ar parastiem mirstīgajiem un reti kad atstāj tiem savus manuskriptus. Tā tomēr ir nepilnība. Pat Indijas garīgais sūtnis Amerikā Svami Jogananda pēc bezgalīgiem koncentrācijas un meditācijas slavinājumiem savos apcerējumos tikai pāris skopas rindkopas veltī tās saturam – galvenajiem domu tēliem un izpildījuma tehnikai.

Ja 60 sekundes ilga koncentrācija var novest līdz augstākajiem sasniegumiem, tad tikpat ilgs domas pārtraukums uz visas Zemeslodes izraisītu katastrofu: aviodispečers aizmirstu nospiest pogu, vilciena mašīnists – samazināt ātrumu, iznīcinātājs ar bumbu lādiņu ietriektos kalna nogāzē utt. Mēs reizēm marksistiski domājam, ka pasauli vada un organizē mašīnas, ražošanas līdzekļi… Nē, pasauli vada Viņas Augstība Doma.

Pietiek drūmo pareģojumu, kā būtu, ja būtu. Labāk padomāsim, kā iemācīties koncentrēt domu pēc jogas metodēm. Sāksim ar vienkāršo. Reizēm literatūrā tiek aprakstīti viegli saprotami un praktiski noderīgi koncentrācijas paņēmieni.

- Aplūkojiet kādu priekšmetu vai personas fotogrāfiju, kādu gleznu vai ainavu. Iegaumējiet pašas sīkākās detaļas, maigākās nokrāsas un šķietami nenozīmīgas īpatnības. Pēc minūtes ilgas vērošanas aizveriet acis un mēģiniet atsaukt atmiņā visu redzēto. Ar laiku tas izdosies arvien labāk, stiprināsies atmiņa un iztēles spējas.

- Līdzīgā veidā pēc aplūkošanas atsauciet atmiņā, kādas izskatās veikala skatlogā novietotās preces.

- Izlasiet kādu vārdu, teikumu, skaitli vai skaitļu rindu. Aizveriet acis, uzrakstiet to atmiņā ar krāsainiem, ugunīgiem burtiem vai cipariem.

Reizēm, lai iegaumētu uzvārdus, telefona numurus vai dzejas rindas, ir lietderīgi tajos atrast loģiskas vai matemātiskas sakarības, asociācijas ar zināmiem skaitļiem, faktiem.

- Iegaumējiet un domās «atskaņojiet» kādu melodiju.

Kad Latvija vēl peldēja «dziļajos padomju ūdeņos», es, būdams jauns cilvēks, jautāju pazīstamam arodbiedrību darbiniekam: «Man zināms, ka jaunībā esat interesējies par jogu. Šī mācība interesē arī mani, vēl pats nezinu kādēļ. Iemāciet, lūdzu, pāris jogas vingrinājumus!»

Šis partijas biedrs it labi apzinājās, ko nozīmē «jaunatnes samaitāšana ar buržuāzisko ideoloģiju». Tomēr viņam bija atsaucīga sirds. Sekundi padomājis, vīrs pieņēma «gudrā Zālamana lēmumu».

«Paņemiet rokā skrūvīti,» viņš sacīja. «Aplūkojiet to pamatīgi. Koncentrējiet uz to savas domas. Noskaidrojiet skrūvītes materiālu, mēģiniet izprast un iztēloties tās ražošanas procesu, novērtējiet tās platumu, garumu, krāsu, vītņu skaitu. Līdz ar to jūs mācīsieties koncentrēt domu.»

Principā pareizs piemērs, tomēr man skrūvīte vēl nebija izkritusi, lai koncentrētu domu tik zemā līmenī. Tikpat labi ar rotaļu lāpstiņu var atvairīt plūstošu vilni. Arī tā ir koncentrācija! Mans draugs gribēja noskaidrot, cik ilgi normāls cilvēks var brīvprātīgi nodoties bezjēdzībai. Vilnīša gaiņāšanu viņš spēja izturēt veselu pusstundu!

Toties koncentrēta doma mūsu apziņu aicina uz augstāku mērķi, to tuvinot plašākām un dziļākām dimensijām. Koncentrēta doma ir talantīgu zinātnieku un mākslinieku ierocis, bet ne monopols.

Astoņdesmit procentus no ārpasaules iespaidiem mums dāvā redze. (Tiek minēti arī 70 un 75 procenti, bet tā nav būtiska atšķirība.) Mūsu garīgajā pasaulē tai atbilstoša ir iztēles nozīme.

- Viens no koncentrācijas veidiem un līdzekļiem – zīmējiet! Vēl labāk – krāsaini un priecīgi gleznojiet! Tad krāsas ar savām gaišajām vibrācijām jūs dziedinās.

Iztēle ir kā buras, kas aiznes saulainā tālumā pašiedvesmas burinieku.

«Mana labā roka kļūst silta un smaga… Mana sirds sit ritmiski un mierīgi… Mana elpa ir lēna un plūstoša…» Vai pazīstat? Kuram gan šodien nav zināmi šie pašiedvesmas formulējumi, autogēnā treniņa apgalvojumi. Vārdiskā iedvesma. Jāsaka: zemā līmenī. Maza nozīme «plikiem» vārdiem. Vienīgais mierinājums: arī tiem – neapzināti un bāli, kā Saules atspulgs no Mēness virsmas – nāk līdzi iztēles ainas. Pārtulkojot šos pašus apstiprinājumus angļu vai spāņu valodā, to iedarbība nemainīsies. Kas paliek nemainīgs? Dziļākā jēga, kam izpausme – iztēles aina.

- Ja vēlaties sasildīt savu labo roku, iztēlojieties, kā asinsvadi paplašinās, tajos ieplūst siltas, mirdzošas, sārtas asinis.

Man bijuši raibi piedzīvojumi autovadītāju kursos. Tuvojoties pagriezienam, pāris sekundēs nekādi nevarēju ieslēgt gaismas signālu, samazināt gāzi, pagriezt stūri utt. Ielu krustojumā nav laika nodoties garīgiem vingrinājumiem. Lietas labā tos izdarīju, staigājot pa Lielajiem kapiem. Es spēlēju šoferi. Krustceļos iztēlojos, kā nospiežu ar pirkstu gaismas slēdzi, mazlietiņ atslābinu muskuļus, ar labo roku pagriežu iedomāto stūri utt. Pēc pāris dienām un apmēram piecdesmit «kapu mēģinājumiem» process norisinājās kā smērēts. Nu jau darbojos automātiski. Pareizo manipulāciju ainas biezā slānī bija nogulušās zemapziņā. Ja, mainoties mašīnas konstrukcijai, es vēlētos tās «pārprogrammēt», piemēram, slēdža vietā nospiest pogu, man nāktos reizes 50 ceļu krustojumos veidot jaunu iztēles ainu.

Iedvesma kā himna

Vai esat ievērojuši, kas vieno dažādu, reizēm pat savstarpēji naidīgu valstu himnas. Tās ir pozitīvi apstiprinošas! Tādēļ jau tās ir himnas, nevis bēru dziesmas.

Vajag izslēgt no savas valodas izteicienu: «Es vairs nebūšu slikts!» Veidojot šo šķietami pozitīvo apgalvojumu, cilvēkam jācīnās pret divām negācijām. Pirmā ir «nebūšu». Vārdi, kas sākas ar «ne-», jebkurā gadījumā mūsu zemapziņā sludina noliegumu, aizliegumu, nevarību. Tie nav aicinoši. Arī vārdā «slikts» mēs neatradīsim pozitīvo aicinājumu, bet tūliņ iedomāsimies par slikto īpašību, ar kuru vēl kaut kad cīnīsimies. Tātad ir jāsaka: «Es esmu labs!» Tūliņ arī jāiztēlojas sava rakstura «rožu lauks», kas uzziedējis pilnā krāšņumā.

- Vismaz piecas minūtes ilgi iztēlojieties, ka jūs esat mierīgs, drosmīgs, savaldīgs – tieši tajās situācijās, kurās līdz šim demonstrējāt pretējo. Ja vajadzīgs, atkārtojiet šo vingrinājumu trīs, piecas, kaut vai piecdesmit piecas reizes dienā. (Varbūt, ka nevajadzētu iztēloties dzīvībai bīstamas situācijas, bet tikai nepatīkamas, mazliet riskantas. Domai ir tieksme realizēties. Jebkurā gadījumā «piefantazējiet» laimīgas beigas.)

Šis iztēles vingrinājums atmaksāsies ar visaugstāko «peļņas procentu». Jogi salīdzina jebkuru rakstura trūkumu ar brūci, kas iztecina no organisma litriem asiņu, kaut arī palēnām. Vienīgā izeja – brūci sadziedēt.

Otra līdzība – muca ar caurumu, kas simbolizē negatīvo īpašību, pārdzīvojumu, emociju. Lej mucā ūdeni, cik pietiek spēka, bet agri vai vēlu tas aizplūdīs.

«Ikviens templis no fragmentiem liels!» skan Austrumu aforisms. Lāčplēša varonība tiek prasīta retu reizi. Uzcelt sava rakstura «templi» no miljons fragmentiem – arī tā ir varonība. Kā gan jūs varēsiet uzreiz darīt brīnumus, ja ikdienā zaudēsiet cīņu ar pašu to niecīgāko?

«Raksturs ir maiņas monēta garīgajā pasaulē,» saka filozofs Svami Vivekananda. Raksturs ir «maiņas monēta» arī dziednieka sasniegumos. Kamēr dziednieks to nesapratīs, darba rezultāti nebūs ilgstoši un augstākā līmenī. Es šaubos, vai tie būs pozitīvi.

Koncentrācija uz pozitīvu raksturu – svēta lieta.

Jānis Arvīds PLAUDIS

Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv