www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Emīlija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Par dzīves jēgu16.09.2015

1. Kas ir dzīves jēga?

Visbūtiskākā cilvēka pamatatziņa(svarīgākais dzīves jautājums), kasnosaka cilvēka uzskatusmērķus unrīcību.

Daudzi cilvēki nezina atbildi uz savu svarīgāko dzīves jautājumu, nesaprot tā būtiskumu un vispār neaizdomājas par dzīves jēgu, kas rada viņu dzīvē pārpratumus un padara viņus par ļaunu cilvēku manipulāciju upuriem.

Dzīves jēga ir atbilde uz jautājumu, kādēļ vispār cilvēks dzīvo, kam viņš šajā dzīvē ir noderīgs un ko viņš šajā dzīvē grib sasniegt un izdarīt.

Atbildot uz dzīves jēgas jautājumiem maziski, cilvēks pats sevi noniecina un devalvē. Piemēram, uzskatot par dzīves jēgu pelnīt daudz naudas, cilvēks sevi padara par pērkamu dvēseli, naudas vergu un nostājas uz ceļa, pa kuru ejot viņš kļūs par ļaunu, zemisku cilvēku.

2. Dzīves nejēgas pamatatziņas

Plaši izplatīti maldi: Viss ir relatīvs. Dzīve ir bezjēdzīga. Dzīvei jēgas nav.

No tā izriet: Dzīves jēga ir “baudīt dzīvi” (jādzīvo, ja jau dzīvo, jāgūst no dzīves viss patīkamais, ko var gūt, un jāizvairās no visa nepatīkamā; jāizbauda ik mirklis, jātiecas pēc patīkamām sajūtām un maksimāli jāizvairās no sāpēm un grūtībām)

3. Dzīves nejēgas sekas

“Dzīves baudīšana” kā dzīves jēga = egoisms  – Egocentrisms – Sabiedrisko struktūru sairšana (Visi domā tikai par sevi, neviens negrib būt tas muļķis, kuram jāvelk viss vezums un kuram pārējie kāpj uz galvas) – Negatīvi dzīves apstākļi, dzīves kvalitātes pasliktināšanās – “Dzīves baudīšanas” iespēju samazināšanās – utt. uz leju …

4. “Dzīves baudas”

Jutekliskās baudas
·    Garšīgi paēst, izgaršot ēdienus un dzērienus, pierīties
·    Masāžas, sekss, seksuālās dzīves “dažādošana”, seksuālās perversijas
·    Komforta (maksimāli iespējama bezgrūtību, bezpiepūles) esamība

Apziņas izmaiņu baudas
·    Apdullinoša mūzika
·    Smēķēšana, alkohols, narkotikas

Emocionālās baudas 
·    Ceļošana, piedzīvojumu meklēšana, TV, seriāli, extrīms, spēles, soc.tīklu mānija, datorspēles, azartspēles
·    Kolekcionēšana, mantu mānija (mantas, to esamība svarīgāka par cilvēkiem), shopings (iepirkšanās kāre)
·    Uzslavas, pagodinājumi, ārišķīgi nopelnu un nozīmības apliecinājumi
·    Sajūta, ka esi līderis, vislabākais, visgudrākais, visskaistākais, visstiprākais utt., vēlme būt pirmajam, pašapmierinātība, narcisisms, nesodāmības sajūta
·    Pārākuma apziņa, ambīciju apmierināšana, kritizēšana, komandēšana, pavēlēšana
·    Naudas kāre, varaskāre, citu pazemošana, paverdzināšanas kāre, sadisms, mocītkāre …

5. Baudas apnīk, notrulina, iztukšo

Baudām piemīt pārsātināšanās efekts: Baudas apnīk! Baudas notrulina un iztukšo! Jo vairāk baudu gūts, jo vairāk gribas vēl – lielākas un spēcīgākas!

Baudas izsūc spēkus no cilvēka. Baudu izraisītais iekšējais tukšums spiež cilvēkus meklēt arvien jaunas un spēcīgākas baudas, kas savukārt notrulina vēl vairāk un izsūc iekšējos spēkus vēl vairāk. Un tā nepārtraukti līdz brīdim, kad cilvēkam savu spēka rezervju vairs nav un iegūt tās no citiem parazītiski – vampīriskā ceļā arī vairs nav iespējams.

Sākot skriet arvien jaunu baudu meklēšanas vāveres ritenī, cilvēks nolaižas līdz dzīvnieciskam līmenim vai pat zemāk un ir spējīgs pastrādāt visdrausmīgākos un visnejēdzīgākos noziegumus.

5. Dzīves nejēga

“Dzīves baudīšana” ir nepilnvērtīgu cilvēku dzīves jēga, kas tos grūž postā.

“Dzīves baudīšana” kā dzīves jēga ir nāves ideoloģijas elements, kā mērķis ir nemanāma un pakāpeniska cilvēku nogalināšana.

6. Cilvēka būtība

Cilvēks ir garīga būtne. Cilvēks nevar pilnvērtīgi dzīvot bez augstākiem garīgiemideāliem un bez savas misijas apziņas.

Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēks nevar pilnvērtīgi dzīvot viens pats, tikai priekš sevis un domājot tikai par sevi. Kas ir derīgs tikai sev, nav derīgs it nekam.

Cilvēks ir būtne, kura nevar pilnvērtīgi dzīvot bez nepārtrauktas garīgas izaugsmesKurš apstājas (garīgā izaugsmē), tas mirst.

7. Mācīšanās kā dzīves jēga

No cilvēka būtības izriet un cilvēka attīstība apstiprina, ka vienīgā dzīves jēga ir MĀCĪŠANĀS un no tās izrietošā nepārtrauktā izaugsme. Dzīve ir viena liela un bezgalīga skola!

Cilvēka mācīšanās iespējas dzīves laikā ir neierobežotas. Pasaulē izzināmā, apgūstamā un iemācāmā apjoms ir bezgalīgs.

Mācīšanās ir dzīves jēga gan no ateistiska, gan no kristīga, gan no reinkarnāciju (“dvēseļu pārceļošanas”) reliģiju skatu punkta.

8. Radīšana kā dzīves jēga

Kā obligāta un neaizvietojama mācīšanās sastāvdaļa ir RADĪŠANA. Teorija bez prakses ir maznoderīga. Mēģinot kaut ko radīt, cilvēks mācās. Radot cilvēks nostiprina savas zināšanas un prasmes un paver sev jaunus apgūstamā horizontus. Nemēģinot radīt, cilvēks pilnībā negūst mācību.

Standarta augstākie radīšanas līmeņi: cilvēka radīšana (ģimenē, kā skolotājam, kā sabiedrības loceklim) un sociālu kolektīvu radīšana (ģimene, interešu pulciņi, darbavieta, uzņēmumi, biedrības, kustības (reliģiskas, politiskas, sabiedriskas), organizācijas, valstis utt.)

9. Kalpošana kā dzīves jēga

Kas ir derīgs tikai sev, nav derīgs it nekam. Cilvēks, kurš koncentrējas tikai uz sevi, kurš mācās tikai sev, kurš rada tikai sev, gala beigās zaudē mācīšanās un jaunā uztveršanas spēju. Lai uzturētu dzīvību, ir nepieciešama nepārtraukta informatīvi – enerģētiska apmaiņa ar apkārtējo vidi, ar citiem cilvēkiem, tāpēc jārada ir priekš citiem jeb ir JĀKALPO citiem.

Ir pareizi teikts: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Kas arī nozīmē: Kalpo savam tuvākajam kā sev pašam.

Lai dzīvotu laimīgi, lai būtu patiešām veiksmīgs, no sirds un dvēseles ir jākalpo citiem (jāmīl apkārtējie), jācenšas patiešām palīdzēt citiem viņu vislabākajās un viscēlākajās vēlmēs, kā arī jāpalīdz cilvēkiem tikt galā ar zemisko un dzīvniecisko.

10. Nav jākalpo cilvēku netikumiem

Ir jāmīl un jākalpo tuvākajam, bet … Nav jāizdabā citu kaislībām un grēcīgām iegribām.

Ir jāmīl tuvākais, bet ne viņa netikumi. Pret tuvākā netikumiem ir jāizturas neiecietīgi un pret netikumiem ir jācīnās.

Nav jākalpo ļauniem cilvēkiem un “dzīves baudītājiem” viņu netikumos, jo tā tiek atbalstīts viņu destruktīvais dzīvesveids. Šādu cilvēku netikumiskās vēlmītes principā ir neapmierināmas, viņi ir nepateicīgi, arvien pieprasīs vēl un vēl, centīsies uzkundzēties tam, kurš palīdz.

Ja palīdz, kalpo un izdabā cilvēku netikumiem, tad uzzina, ka… Nepateicība ir pasaules alga … un kā jebkura alga, arī tā ir jānopelna

11. Noderīgākās profesijas un to misijas

Ir daudz veidu kā kalpot, mūsdienās visizplatītākais – caur izvēlēto profesiju. Katrai profesijai ir sava misija. Profesija bez misijas – bezjēdzīga vai antisabiedriska darbošanās.

Sabiedrībai visnoderīgākās profesijas:
1. Skolotāji, garīdznieki, rakstnieki, žurnālisti … (Misija: audzināt, mācīt, izglītot, apgaismot cilvēkus)
2. Ārsti (Misija: rūpēties par cilvēku veselību, izārstēt, padarīt cilvēkus veselus )
3. Lauksaimnieki (Misija: pabarot cilvēkus)
4. Inženieri, meistari,  būvnieki, programmētāji … (Misija: labiekārtot cilvēku dzīves telpu, radot instrumentus, ēkas, ierīces, tehnoloģijas)
5. Juristi, ierēdņi, politiķi … (Misija: nodrošināt sabiedrisko kārtību)
6. Policisti, karavīri, tiesneši (Misija: cilvēku aizsargāšana, ļaunprātīgo nelaimju izraisītāju atrašana un sodīšana )
7. Grāmatveži, finansisti, banku darbinieki (Misija: matemātiski uzskaitīt sabiedriskos labumus)

12. Antisabiedriskās profesijas

·    T.s. “seileri” un mārketinga speciālisti (produktu iesmērētāji)
·    Reklāmisti, Publisko attiecību (PR) speciālisti (maldinātāji un meļi, kuru galvenais uzdevums ir pozitīviskot jebkuru, parasti negatīvu, parādību; viens no skolotāju pretmetiem)
·    Visu veido apkalpotāji, t.s. “servisa” darbinieki (jāapkalpo jebkurš, bet galvenā mērķauditorija ir tie, kam “labs serviss” ir visbūtiskākais – piekasīgi ļautiņi, kam visbiežāk ir zems morāles līmenis)
·    Pūļa izklaidētāji (entertaiment industrijas darboņi)
·    Kredītpiedzinēji un algotņi (par naudu karojoši “karavīri”)
·    Alkohola, cigarešu un citu narkotiku ražotāji un izplatītāji
·    Prostitūtas, zagļi, krāpnieki, killeri …

Asinizatora (mēslu izvedēja) vai apkopēja profesija ir sabiedriski daudzkārt noderīgāka un daudzkārt cienījamāka par “seileru”, mārketinga un PR speciālistu, kā arī jebkāda paveida naudas pelnītāju (biznesmeņu) darbošanos.

13. Nauda kā augstākā vērtība visu samaitā un padara nederīgu

Ja sabiedriski noderīgām profesijām atņem vai ievērojami samazina misijas apziņu(aizstājot to ar nepieciešamību pelnīt naudu un personisko prestižu), tad šo profesiju pārstāvji sāk kaitēt sabiedrībai, pārvēršoties par saviem pretmetiem un sabiedrības ienaidniekiem.

·    Skolotājs – naudas pelnītājs necenšas iemācīt, imitē mācīšanas procesu un galējos gadījumos apzināti maldina un melo apmācāmajiem.
·    Ārsts – naudas pelnītājs necenšas izārstēt, bet tikai nodarbojas ar ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, kuri nedod cilvēkam veselību. Galējos gadījumos ārsts – naudas pelnītājs apzināti neizārstē (lai saglabātu klientus) vai pat apzināti bojā cilvēku veselību (lai paplašinātu savu klientu bāzi), vai veic daudz drausmīgākus noziegumus (cilvēku orgānu tirdzniecība utt.)
·    Lauksaimnieki – naudas pelnītāji audzē nekvalitatīvu pārtiku mērenos gadījumos vienkārši krāpjot patērētāju (piemēram, atšķaidot pienu ar ūdeni), bet galējos gadījumos izmantojot īpaši neveselīgas pārtikas radīšanas, apstrādes vai uzglabāšanas metodes (ķimikālijas, radiācija, ģenētiski modificēti produkti utt.)
·    Inženieri – naudas pelnītāji nerūpējas par būvju (infrastruktūras) sabiedrisko labumu un to drošību, tāpēc tās kļūst funkcionāli neefektīvas, neizturīgas un mēdz sabrukt.
·    Juristi, ierēdņi un politiķi, kuriem galvenais ir pelnīt naudu, kļūst par vislielākajiem sabiedrības ienaidniekiem, jo viņi rada kroplu un ilglaicīgi dzīvot nespējīgu sabiedrisko kārtību, kurā attaisno savus netikumus. Sabiedrības atveseļošanas praktiskā realizācija sākas ar ļoti stingru šīs grupas “attīrīšanu” no antisabiedriskiem elementiem.
·    Policisti un karavīri, sākot kalpot zelta teļam (naudai), pārvēršas par bandītiem, pie tam par visbīstamākajiem bandītiem.
·    Grāmatvežiem, finansistiem, banku darbiniekiem un arī tirgotājiem nauda kā visa mērs ir visdabiskākā, tāpēc no vienas puses šai profesiju grupai peļņas kāre ir vismazāk nosodāmā (bet tāpat nosodāma) un no otras puses šīs grupas cilvēki tāpēc nedrīkst tikt pielaisti pie sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanas. Šīs grupas cilvēkiem obligāti ir jābūt kādam hierarhiski pakļautam. Ja tas tā nav, tad viņi samaitā sabiedrību līdzīgi kā juristi, ierēdņi un politiķi, tikai no grāmatvežu – baņķieru – tirgotāju  puses tas ir dabiskāks process ar mazāku ļaunprātības devu.

14. Kā cilvēkiem atņem dzīves jēgu?

·    Noklusē, maldina, melo. Pirmkārt, par “dzīves baudīšanu” kā dzīves jēgu un šāda dzīvesveida destruktīvajām sekām.
·    Diskreditē mācīšanos. Pārlieku teoretizējot, sarežģot, padarot nesaprotamu, piepičkājot ar svešvārdiem un akadēmiskām definīcijām, mācot fragmentāri un mazbūtisko, neievērojot mācīšanas secību no vienkāršā uz sarežģīto, no saprastā uz pagaidām nesaprotamo, neveido pamatus (universālu izpratnes un zināšanu bāzi)
·    Nesniedz pamatinformāciju, sapratnei nepieciešamos pamatprincipus (universālus atslēgprincipus)
·    Formalizē un komercializē mācību procesu.

Rezultātā cilvēki it kā kaut ko mācās, bet nesaprot, it kā eksistē informācijas pārpilnība, bet cilvēki ir informatīvi izsalkuši, viņi nezin, ko meklēt, kā meklēt un sameklēto nesaprot. Tādējādi  cilvēki tiek atsvešināti no zināšanām un viņos likvidē vēlmi mācīties.

·    Samazina radīšanas iespējas. Tiek piedāvāts viss gatavs. Darba organizācijā valda tendence visu stingri reglamentēt, kas nedod cilvēkiem iespēju realizēt savu radošo potenciālu. Cilvēkam darbā tiek atvēlēta tikai mehāniskas skrūvītes, “robota” funkcija un tiek ierobežota tā pašizpausme.
·    Diskreditē un kropļo ģimenes jēdzienu. Ģimene ir galvenā cilvēka radošo spēku izpausmes vieta, bet bērni viena no augstākajām katram cilvēkam pieejamajām radīšanas iespējām. Ģimeni diskreditē, parāda kā novecojušu parādību, izkropļo, par ģimeni pasludinot perversas “dzīves baudītāju” kopības un plaši reklamē bērnu radīšanas nevajadzību un tēzi par bērniem kā apgrūtinājumu.
·    Diskreditē kalpošanas idejas un altruismu. Reklamē un veicina egoismu, alkatību un strādāšanu tikai par naudu. Attiecīgi rodas apstākļi, kad vairums cilvēku negrib kalpot, uzskata to par kaut ko pazemojošu. Ir izplatīts uzskats, ka kalpo tikai dīvaiņi, muļķi un neveiksminieki. Nomelno kalpošanas idejā balstītas ideoloģijas, mācības un sabiedriskās iekārtas.

Kāpēc cilvēkiem atņem dzīves jēgu?
·    Lai atbrīvotu “dzīves telpu”.
·    Lai pazeminātu apkārtējo attīstības līmeni, izceltos to vidū, pārvaldītu un izmantotu tos savām vajadzībām.
·    Lai radītu ļaunu pasaules kārtību (elli zemes virsū – paradīzes zemes virsū koncepcijas pretmetu).

15. Dzīves jēga

Dzīves jēga ir MĀCĪŠANĀS, RADĪŠANA, KALPOŠANA!

/V.1 – 16.09.2015/

/dzivibasskola.wordpress.com/

/infoagentura.wordpress.com/2015/09/16/par-dzives-jegu/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv