www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Bernhards, Boriss
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Ceļinieki



Brīvmūrnieki – tempļa cēlāji savā sirdī2.11.2004
Brīvmūrnieki jeb masonu ložas Latvijā joprojām eksistē, lai gan dalībnieku skaits lēnām pieaug. Taču mīts par to negatīvo darbību ir tikpat populārs kā pirmās neatkarības laikā, ko iespējams izskaidrot ar bailēm no nezināmā – brīvmūrnieku noslēpuma. Mazliet vairkāk izprast brīvmūrniecību palīdzēja viens no kustības pārstāvjiem – Māris Slokenbergs.

Droši vien daudziem vispār nav skaidrība par ko būs šis stāsts. Jāteic, ka tas ir tikai saprotami, jo viena no brīvmūrnieku pamatpazīmēm ir to slepenā darbība. Tik slepena, ka pat mūsdienās dzīvojošie brīvmūrnieki ir neziņā par kustības sākotnējiem dalībniekiem, izplatības vietām un precīzu darbību, ir tikai vispārīgi priekšstati, ko izskaidrot un atklāt varētu arī rūpīgs zinātnieks, kurš ir nesaistīts ar tiem. Vairāk nekā 200 gadu ilgās eksistences laikā brīvmūrnieki ir izdomājuši speciālu valodu un savu kolēģu atpazīšanas žestus, ir pasludinājuši klusēšanu par augstāko tikumu, savu dzīvi pakļāvuši rituāliem un izskaidrojuši simbolos. "Taču arī savstarpēja atpazīstamība ir atkarīga no paša cilvēka vēlmēm, jo citiem atklājas tikai tie brīvmūrnieki, kuri paši to vēlas," piebilst Māris Slokenbergs – brīvmūrnieks Latvijā.

Mazliet par vēsturi, cik nu tā vispār zināma

Brīvmūrnieki jeb masoni paši savas organizācijas vēstures pirmsākumus meklē te faraonu Ēģiptes, te antīkās Grieķijas, te pat Ādama un Ievas laikos. "Tomēr brīvmūrniecības principi, pēc kuriem darbojas arī mūsdienu ložas, pamatā veidojušies Anglijā, pilsoņu kara laikā, kad cilvēki škietami visi dalījās divās grupās atkarībā no atbalsta vienai vai otrai partijai. Slepenas tikšanās kļuva par vietu, kur brīvi diskutēt par aktuāliem jautājumiem, nesaistīti ar politisko, reliģisko vai kādu citu specifisku pārliecību," stāsta M. Slokenbergs.

Savukārt, masonu tikšanās vietu – ložu izcelsmi paši masoni saista ar Viduslaikiem, kad pa visu Eiropu klīda viduslaiku brīvmūrnieki, kas cēla milzīgās katedrāles. "Mūsdienās gan reālu tempļu celšana nav aktuāla. Mums jāceļ templis pašiem sevī, savā sirdī, lai pasauli padarītu labāku," apgalvo M. Slokenbergs. Masoni izplatījuši pat šādu versiju: cilvēks esot salīdzināms ar neaptēstu, neapdarinātu akmeni, un par brīvmūrniekiem viņi sevi saucot arī tāpēc, ka uzskatot – tieši viņu pienākums ir šos neaptēstos akmeņus apdarināt, lai tie labi derētu kopā visā pasaules ēkā un atbilstu Augstākās Būtnes – Visuma Celtnieka nodomiem.

Latvijā brīvmūrniecības tradīcijas arīdzan ir senas

Brīvmūrniecības kā ‘jaunas domāšanas’ ideja ienāca Latvijā 18. gs. vidū līdz ar Apgaismības laikmeta pasaules skatījumu, kuras uz Latviju atveda bagātie tirgotāju un dižciltīgo dēli, kuri, studējot kādā no Eiropas universitātēm, paši bija kļuvuši par brīvmūrniekiem. Latvijā ļoti liela ir ietekme no austrumu un rietumu pasaules brīvmūrnieku tradīcijām. "Tā, piemēram, Krievijā brīvmūrnieki sāka iesaistīties politikā, kas radīja negatīvu attieksmi pret tiem gan no sabiedrības, gan citu brīvmūrnieku puses. Arī Latvijā nonākušas šīs atziņas, tāpēc vēl joprojām daudzi uzskata, ka brīvmūrnieki plāno pārņemt varu pasaulē, gandrīz kā teroristi," skaidro M. Slokenbergs.

Vecākā Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" dibināta jau 1750. gadā, tomēr par to nekas īsti nav zināms, jo viss noticis ļoti lielā slepenībā, gandrīz bez jebkādas publicitātes.

Latvijas Pirmās Republikas laikā darbojās divas masonu ložas: "Jāņuguns" loža Rīgā un "Enkurs" Liepājā, kuras apvienoja tajā laikā daudzus sabiedrības inteliģences pārstāvjus un valsts amatpersonas, piemēram, Rīgas pilsētas ‘galva’ Alfrēds Andersons, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Andrejs Krastkalns un daudzi citi. Tomēr tām ar antisemītiskiem apgalvojumiem ‘uzbruka’ daudzas citas kustības, piemēram, labējie ekstrēmisti – "Pērkonkrusts", kuri centās piedēvēt brīvmūrniekiem ciešo saistību ar ebrejiem.

"PSRS laikā brīvmūrnieku darbība Latvijā gan bija aizliegta un tā reāli neeksistēja. Nedaudz līdzīgs ložai Latvijā tika īstenots studentu korporācijās, bet arī tās bija ļoti dažādas. Daudzi inteliģences pārstāvji gan turpināja, kuri emigrēja vai uzsāka darbību kādā ārzemju ložā. Es pats, piemēram, dzīvoju Zviedrijā, kad mans draugs uzaicināja mani iesaistīties masonu ložā. Tā no 1978. gada esmu brīvmūrnieks," vēsta M. Slokenbergs.

Taču pēc neatkarības atjaunošanas loža "Jāņuguns" atsākusi darbību. 1996. gada aprīlī oficiāli reģistrēja arī otru Rīgas brīvmūrnieku grupējumu – "Brīvmūrniecības Atjaunošanas biedrību Latvijā. Mazliet vēlāk 2002. gada oktobrī Vācijas ložas ietvaros tika dibināta arī Jāņa loža "Pie zobena". Vienojoties šo ložu pārstāvjiem ar Vācijas Apvienotajām lielložām, tika panākta vienošanās dibināt neatkarīgo Latvijas lielložu. "Taču Latvijā tā skaitliski ir neliela, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Latvijā varētu būt tikai aptuveni 150 brīvmūrnieki, tomēr to skaits pakāpeniski palielinās," stāsta M. Slokenbergs.

Brīvmūrnieki darbībā – toleranti un nevardarbīgi

Lai gan brīvmūrnieku viens no uzvedības un attieksmes pamatprincipiem ir tolerance, tradīcija nosaka, ka brīvmūrnieku ložas veido vīrieši. "Francijā ir arī sieviešu ložas, bet tas ir liels retums. Latvijā kas tāds varētu veidoties, ja kāda sieviete no Latvijas iesaistītos Francijas sieviešu ložā, attiecīgi ievērojot visus brīvmūrnieku noteikumus, laika gaitā dibinātu savu ložu arī Latvijā," izskaidro M. Slokenbergs.

Tolerance tiek ievērota arī pret visa veida pārliecībām, tāda katram cilvēkam var būt sava, jo loža ir vieta, kur ar informācijas un kolektīvu pārdomu palīdzību tiek veidota apzināta individuāla rīcība. "Lai nerastos domstarpības vai mēģinājumi ietekmēt citam citu ārpus masonu ložas, parasti brīvmūrnieki izvairās apspriest politiku, biznesu un reliģiju," stāsta M. Slokenbergs. Protams, ikdienā gadās saskarties ar šo jautājumu risināšanu starp diviem brīvmūrniekiem, tomēr piederība masonu ložai ir nenozīmīga šajā procesā. "Tikai dažkārt pēc visu ložas biedru vēlmes tiek apspriestas kādas konkrētas problēmas, piemēram, mūsu ložā ir daudzi ārsti, tad nu mēs vienreiz diskutējām par veselības sistēmas problēmām Latvijā. Tomēr brīvmūrnieki ir vairāk filozofi nekā problēmu risinātāji," vēsta M. Slokenbergs.

Par reālās darbības procesuālo kārtību zināms ir maz, jo šī informācija ir slepena. Lai gan reliģiskajai konfesijai nav nozīmes, svarīga ir pārliecība par dieva esamību visiem brīvmūrniekiem, kas izpaužas arī daudzajos rituālos. Nezināmajos rituālos arī slēpjas brīvmūrnieku noslēpums. "Tas netiek izpausts, lai saglabātu rituālā pārdzīvojuma spēku. Nevar teikt, kas tev tiek jautāts vai likts darīt, jo tad jaunais brīvmūrnieks vairs nespēs to izjust, jo process būs zināms un jau iepriekš pārdomāts. Rīcībai ir jābūt patiesai. Ļoti daudz tas ir darbs pašam ar sevi. Ja jautā, kas esi tu pats un kurp tu ej šai pasaulē, tad tie ir jautājumi tev pašam," mazliet negribīgi skaidro M. Slokenbergs.

Līdztekus sevis pilnveidošanai norisinās arī redzamāka darbība. Tomēr šīs aktivitātes neaizņem daudz brīvā laika, jo katrs brīvmūrnieks pamatā darbojas kādā sfērā, kas arīdzan ir laikietilpīga nodarbe. "Apmēram reizi mēnesī ir ložas tikšanās, kad kāds no brāļiem nolasa savu referātu par kādu aktuālu tēmu. Pēc tam seko vakariņas ar neformālām sarunām. Gandrīz katrā tikšanās reizē arī tiek uzņemti jauni dalībnieki, tātad norisinās viss uzņemšanas rituāls, kurā piedalās visi ložas brāļi," stāsta M. Slokenbergs.

Norisinās arī dažādu nacionālu un starptautisku pasākumu organizēšana un dalība tajos. Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem sabiedrībai no brīvmūrnieku darbības ir ložas ietvaros savākto ziedojumu anonīma izmantošana labdarbībā. "Latvijā bieži nākas diskutēt par prioritāro palīdzību, jo brīvmūrnieki nav bagāti. Krievijā un daudzviet Eiropā pat ir organizācijas vai pansionāti, kurus pilnībā uztur ložas," izklāsta M. Slokenbergs.

Iesaistīšanās brīvmūrnieku ložās

Interesanta ir sistēma, kādā vispār iespējams kļūt par brīvmūrnieku – "kāds draugs aicina savējo kļūt par brīvmūrnieku, uzskatot, ka viņš atbilst brīvmūrniecības idejām un spēs uzticīgi pildīt ložas noteikumus. Tad seko uzņemšanas rituāls un pakāpeniska hierarhiska attīstība ložu iekšējā organizācijas kārtībā. Protams, ka cilvēks var izstāties no ložas, ja viņš nespēj gūt gandarījumu no tās. Brīvmūrniecības vai vispār sabiedrībā eksistējošo likumu pārkāpumu gadījumos brīvmūrnieku var izslēgt no ložas, kas gan Latvijā nekad vēl nav noticis," skaidro M. Slokenbergs. Tā gan šķiet mazliet pārspīlēta šķietamā godīguma akcentēšana, jo grūti iedomāties, ka mūsdienās dzīvojošs brīvmūrnieks nekad nav pārkāpis, piemēram, braukšanas ātruma ierobežojumu.

Būtiska ir ģimenes iesaistīšana brīvmūrnieku aktivitātēs. "Sievas pat dažkārt ļoti labi zina, ko mēs darām ložas ietvaros, bet tās neizpauž šo informāciju. Ar dažādiem pasākumiem, piemēram, Jāņu svinībām, brīvmūrnieki iesaista savu ģimeni šajā kustībā. Tikai žēl, ka tuvākajiem draugiem un ģimenei, kas zina par piederību ložai, nākas saskarties ar apkārtējās sabiedrības negatīvo attieksmi," apgalvo M. Slokenbergs.

Nepamatots negatīvisms pret brīvmūrniekiem tiek pausts arī daudzās aptaujās un forumos interneta www lapās. Šo negāciju ierobežošanas labā informācija par brīvmūrniekiem tiek publiskota pēc pašu brīvmūrnieku iniciatīvas arvien biežāk. "Nākamā gada martā pat plānoti pasākumi sabiedrības informēšanai par brīvmūrniecību, taču viss, lai novērstu šo joprojām valdošo negatīvismu," informē M. Slokenbergs.

Taču rituālā nemainība un specifiskā slepenība varētu būt arī mehānisms, kā attīstīt brīvmūrniecību arī turpmāk, jo līdz ar informācijas aprites ātruma un apjoma pieaugošajām iespējām ir radušies draudi tās darbībai un virzībai uz mērķi – veidot jēgpilnu sabiedrību, kuras eksistencei nepieciešama skaidrība par pasaules uztveri un iekšējai pārliecībai, kas nosaka praktisko rīcību. Visnozīmīgākais – masonu loža ir tikai viens no veidiem, kā cilvēks domubiedru lokā rada savu dzīves pašpiepildījumu vispārējas labklājības un attīstības labā nevis cenšas slepenā organizācijā mainīt vai vardarbīgi ietekmēt sabiedrības attīstības procesu.

Ieva Meļko - Izglītība un Kultūra



 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv