www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Drosma, Drosmis, Elīna
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Ceļinieki



Baznīcas lāsts4.11.2004
Saskaņā ar kristīgo ētiku ļauno jācenšas mazināt ar labu, taču kā izskaidrojams tas, ka psalmu grāmatā sastopam lāstus un ļauna vēlējumus? - jautājām Rīgas Romas katoļu baznīcas kardinālam Jānim Pujatam. «Jāatceras, ka seno austrumtautu likumos pastāvēja atmaksas tiesības. Tas nozīmē, ka ļaundarim drīkstēja atmaksāt ar ļaunu. Psalmi atspoguļo ciešanu nomāktu un izmisušu cilvēku, kurš lūdzas, lai Dievs soda vajātājus. Tātad viņš atmaksu uztic Dievam. Vecās derības kontekstā šāda lūgšana (piemēram, 109. psalms) nekas anormāls nav. Dievs vainīgo var sodīt. Vai nepelnīti ļaunu cilvēku lāsti var skart arī ticīgu, godprātīgu cilvēku? Labas gribas cilvēkus lāsti neskar, taču dažādas dzīves grūtības nākas piedzīvot ikvienam. Un tās nav jāuzskata par lāstu, jo grūtībās tiek kaldināts tikums. Ir arī problēmas, kuras cilvēkam jāpiedzīvo savu grēku dēļ. Kristus runā par cilvēku, kura dvēsele ir tukša. Pār viņu agri vai vēlu sāks valdīt ļaunie spēki (Mateja 12: 43 - 45). No šiem «iemītniekiem» cilvēku neatbrīvos ne ekstrasensi, ne burvji, ne kāds cits, kurš citu neveiksmes veiksmīgi izmanto sava biznesa interesēs. Ļaunie spēki cilvēku pametīs paši, tiklīdz viņš sāks svētīgu dzīvi. Priesteri nereti praktizē arī īpašas ļauno garu izdzīšanas lūgšanas.»

Baznīcas lāsts

Rīgas Debesbraukšanas pareizticīgo baznīcas virspriesterim Nilam Druvaskalnam jautājām par to, kas ir baznīcas lāsts. «Baznīcas lāsts (anatēma) skar tos cilvēkus, kuri rīkojušies pretēji baznīcas un Bībeles likumiem. Baznīcas sinode šādos gadījumos grēcinieku uz laiku atšķir vai izslēdz no baznīcas. Atšķirtie zināmu laiku nevar saņemt baznīcas sakramentus. Taču arī par šiem draudzes locekļiem baznīca uzņemas pilnu atbildību. Anatēmas galvenais mērķis - mudināt grēcinieku pārdomāt savu negatīvo rīcību un nožēlot grēkus, kuru sekas parasti būtiski ietekmē gan viņa paša, gan tuvāko dzīvi. Atšķirtajiem cilvēkam parasti dod iespēju savu rīcību nožēlot un pēc zināma laika viņus atkal atjauno draudzē. Apustulis Pāvils Bībelē daudz runā par to, ka cilvēki, kuri necienīgi pieņēmuši svētos sakramentus, bieži slimo un nereti pat sakramentu pieņemšanas laikā nomirst.

Savukārt attiecībā uz nekristītajiem pareizticīgo baznīcā lieto terminu «vispārējā anatēma» jeb lāsts. Protams, tad, kad šie cilvēki tiek nokristīti (tas var notikt ikvienā vecumā), lāsts vairs nav spēkā. Taču līdz kristībām minētie cilvēki atrodas pilnīgā sātana eņģeļu rīcībā, jo nekristīta dvēsele pasaules būtības kontekstā ir anomāla parādība,» uzskata N. Druvaskalns. «Par Dieva lāstu jeb sodu īpaši daudz runāts Vecajā derībā. Tas parasti skar cilvēkus, kuri pārkāpj Dieva baušļus. Arī katras vispagāniskākās reliģijas svētajos rakstos atrodami aizliegumi zagt, zaimot Dievu, iekārot cita sievu - tātad arī tad, ja šie cilvēki dzīvo Āfrikas vidienē un neko nav dzirdējuši par Jēzu Kristu un desmit baušļiem, viņu liktenis atkarīgs no dzīves saskaņā ar savu sirdsapziņu. Ne velti kāds no svētajiem tēviem teicis: zvaigžņota debess ir debesu valstības ikona, kur katrai zvaigznītei ir sava vieta. Arī Mozus min, ka baušļiem jābūt uzrakstītiem uz katra sirds «plāksnītes».»

Rīgas Balss - Baiba Knābe



 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv