www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Minna, Vilhelmīne
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Ceļinieki



Brīvmūrniecības galvenās idejas18.10.2004

1. Vācijas Seno Brīvo un Pieņemto Mūrnieku lielloža (A.F.u.A.M. lielloža)
2. Brīvmūrnieku brālības būtība
3. Garīgais darbs
4. Loža
5. Tradīcijas
6. Pasaules uzskats, reliģija
7. Noslēpums

1. Vācijas Seno Brīvo un Pieņemto Mūrnieku lielloža (A.F.u.A.M. lielloža)

Vācijas Seno Brīvo un Pieņemto Mūrnieku lielložas (die Großloge der Alten Freien und Angenommenen Maurer von Deutschland, turpmāk - Vācijas A.F.u.A.M. lielloža) brīvmūrnieki turpina savas brālības tradīciju, kas balstīta uz cilvēka cieņas, brīvības un pašnoteikšanās principiem. Brīvmūrnieku darba svarīgākais saturs ir saglabāt šo mantojumu un, atbilstoši šodienas prasībām, to atjaunināt idejās un darbos. Paturot savu patību, tā sadarbojas ar citām vācu lielložām "Apvienoto Vācijas lielložu" (VGLvD) ietvaros un ir visaptverošās brālības sastāvdaļa.

A.F.u.A.M. lielloža ir atvērta pretrunīgām idejām un visdažādāko sabiedrības slāņu locekļiem. Balstoties uz viņu pārliecībām, tā apvieno garīgi un sociāli atvērtus vīrus ar dažādiem filosofiskiem, reliģiskiem un politiskiem uzskatiem, un tādā veidā īsteno "Veco Saistību" uzdevumu - apvienot tādus cilvēkus brālīgā saskaņā, kas savādāk paliktu sveši. Lai arī kā brīvmūrnieki izskaidrotu savu pārliecību, tomēr noteicošais ir tas, kā viņu attieksme pret cilvēkiem izpaužas dzīvē.

2. Brīvmūrnieku brālības būtība

Brīvmūrnieku brālības būtība ir kopīga ideja, iecietīga brālīga vienotība un sevis bagātināšana simboliskā pārdzīvojumā. Kā ētiskas savienības locekļi brīvmūrnieki iestājas par cilvēcību, brālību, toleranci, miermīlību un sociālu taisnīgumu. Kā brālīgi vienotu cilvēku kopa tā vingrinās šo vērtību apgūšanā savās ložās. Kā simboliska kopa brīvmūrniecība kalpo ideju un vienotības padarīšanai par iekšēju pārdzīvojumu. Šeit slēpjas tās savdabīgums iepretim visām citām biedrībām ar novecojušiem mērķiem.

Atbildot uz mūžseno jautājumu "Kas ir brīvmūrniecība?", ir svarīgi apjaust brīvmūrnieku brālību kā idejas, biedrības un simbola apvienojumu. Šī daudzveidība ļauj izpausties dažādām cilvēku tieksmēm. Vieniem var vairāk patikt garīgie kontakti, citiem būtiskākas var likties cilvēcīgās attiecības ložā, vēl citiem svarīgākais būs tradīcijas un simboli. Tomēr pilnībā brīvmūrniecība izpaužas vienīgi visu tās elementu mijiedarbībā.

3. Garīgais darbs

Brīvmūrnieki zina, ka viņu atzītās vērtības ir nepārtraukti jāatjauno, mainīgo apstākļu iespaidā jāprecizē un ar jaunu sparu jāiedzīvina. Brīvmūrnieku brālība atturas no politisku programmu formulēšanas un nepiedalās politisko partiju savstarpējās cīņās. Ložām ir jābūt vietām, kur ar informācijas un kolektīvu pārdomu palīdzību tiek veidota apzināta individuāla rīcība. Savu joprojām svarīgo apgaismības uzdevumu Vācijas A.F.u.A.M. lielložas brīvmūrnieki veic, pārvarot aizspriedumus, sekojot laika garam un kopīgi cenšoties meklēt patiesību.

Brīvmūrnieki uzskata, ka gan atsevišķu cilvēku, gan sabiedrisko grupu jēgpilnai eksistencei ir nepieciešamas divas lietas: ir jābūt skaidrībai par pasauli, kurā mēs dzīvojam un ir jābūt iekšējai pārliecībai, kas nosaka praktisko rīcību. Ar informācijas un kolektīvu pārdomu palīdzību ložām ir jākalpo par palīgu šajā grūtajā orientēšanās procesā. Īstenības atspoguļojums cilvēcības, brālības, tolerances, miermīlības un sociālā taisnīguma gaismā var dot pieturas punktus sarežģītajā izšķiršanās brīdī.

Brīvmūrnieki nezin, kā pasaulei būtu jābūt iekārtotai detaļās, jo tā atsakās veidot sabiedriski politiskas utopijas. Tomēr humānisma un tolerances jēdzieni dod viņiem iespēju laikus saredzēt briesmas un atbilstoši rīkoties.

4. Loža

Brīvmūrnieku darbības pamats ir loža. Tā ir garīgā darba centrs, satikšanās vieta un īpašs apziņas stāvoklis. Lai darbs būtu sekmīgs, ir nepieciešama atklāta, godīga un izpalīdzīga saskarsme. Lai apzīmētu savu ciešo vienotību un savstarpējo uzticību, brīvmūrnieki sauc sevi par "brāļiem". Ložas saviesīgajā dzīvē piedalās arī brīvmūrnieku sievas un ģimenes. Neraugoties uz to, tradicionāli brīvmūrniecība ir vīriešu vienotne. Šeit nav pretrunu ar vīriešu un sieviešu vienlīdzības ideju, jo arī biedrības, kas apvieno tikai vīriešus vai tikai sievietes, ir likumīgas un saprātīgas cilvēku sabiedrības pastāvēšanas formas.

Dažādu brāļu kopīgā sadzīve ložā dara nepieciešamu saprašanos jebkurā dzīves situācijā, citu brāļu rakstura īpatnību izpratni un palīdzību vajadzības gadījumā. Brīvmūrnieciskā tolerance nenozīmē neieinteresētu vienaldzību pret citu viedokli, bet gan gatavību respektēt partnera vai pat pretinieka pārliecību godīgā diskusijā. To bieži vien traucē egoistisks uzvedības stils un citas cilvēciskas nepilnības. Šo nepilnību pārvarēšana ar sarunu, pamācību un piemēra palīdzību ir brīvmūrnieciskā darba pastāvīgs objekts.

5. Tradīcijas

Brīvmūrniecība ir pārmantojusi tradīcijas, kuru izcelsme ir meklējama viduslaiku mūrnieku ģildēs. Rituālie darbi kalpo sekojošiem mērķiem:

• jaunu locekļu iesvētīšanai,
• cilvēcisko attiecību padziļināšanai brālības ietvaros,
• brīvmūrnieku morālisko normu apjēgšanai,
• atsevišķo brāļu garīguma sakopošanai un dvēseles pacilāšanai.

Brīvmūrniecības pamat simboli ir Svētā Likuma grāmata, taisnleņķis un cirkulis. Tie atgādina par cilvēka ētiskajiem pienākumiem, vienotību ar līdzcilvēkiem un par viņa saistību ar pārlaicīgo. Brīvmūrniecība neuzspiež nekādus reliģiskus simbolus, kurus tā atstāj katra brāļa personiskās pārliecības ziņā.

Kaut arī brīvmūrnieku saskarsme ne vienmēr norit tradicionālajās formās, tomēr pēc noteikta rituāla noritošajiem darbiem tiek piešķirta centrālā loma. Pie kam ir veltīgi strīdēties, vai rituāli darbi ir brīvmūrniecības mērķis vai līdzeklis, vai kopība nodrošina rituāla izpildīšanu, vai arī tradīcijas primāri kalpo kopības veidošanai.

Nav apstrīdams, ka visas brīvmūrnieku aktivitātes kā ap kodolu grupējas ap saskarsmi ložā jeb tempļa darbiem. Jāpieņem, ka brīvmūrniecības dzīvotspēja lielā mērā balstās uz cauri gadsimtiem saglabātām nemainīgām formām un simboliem.

Brīvmūrniecība izmanto vienkāršo atziņu, ka dvēselisko noskaņu ilgākai uzturēšanai ir nepieciešami jutekliskie veidoli. Šim nolūkam tā izmanto daudzus simbolus un simboliskas darbības, kurām gan ir īpaši nosaukumi, bet tie nav jāsaprot burtiski. Tā, piemēram, ar "Svētā Likuma grāmatu" tiek saprasta Bībele. Tomēr šajā gadījumā tā nav jāsaprot, ka Dieva atklāsme vai cilvēces vēstures vēstījums, bet gan kā visu tikumisko normu un vērtību simbols.

Savā rituālajā būvē brīvmūrniecība rada iekšēja miera un kontemplācijas telpu, kas bieži pietrūkst mūsdienu cilvēkam. Jāuzsver, ka brīvmūrnieku tempļa darbi spēj vienlaikus ietekmēt gan cilvēka emocionālo, gan racionālo daļu. Darbība, vārdi un mūzika veido harmonisku vienību.

6. Pasaules uzskats, reliģija

Brīvmūrniecība nav ne reliģija, ne baznīca. Tā ar apjaustu vērtību un kopīgu simbolu palīdzību apvieno visdažādāko pasaules uzskatu un reliģisko pārliecību cilvēkus. Piederība kādai konfesijai netraucē dalībai brīvmūrniecībā.

Brīvmūrnieciskais rituāls dod pieredzi, kas iziet ārpus ikdienišķās sadzīves. Tomēr šī parādība ir izskaidrojama tīri psihiski, nevis pārdabiski vai pat maģiski. Brīvmūrniecība balstās uz reliģiskiem pamatiem, ciktāl tā tradicionāli lieto jēdzienus, kas skaidro cilvēka vietu pasaulē un viņa saistību ar pār laicīgo. Tomēr brīvmūrniecība nav nekāda reliģija. Tai nav nekādu dogmu un tā ļauj izpausties katrai individuālai pārliecībai. Konfesionāli saistītie brīvmūrnieki ložā nejūt nekādus savas ticības ierobežojumus un ciešā saskarsme ar citādi domājošiem nesatricina viņu ticības pamatus. Lai to nodrošinātu, ložās nav pieļaujamas diskusijas par konfesionāliem jautājumiem.

Gan brīvmūrniecība, gan baznīcas nodarbojas ar garīgām vērtībām. Tomēr brīvmūrniecība nekonkurē ar baznīcām. No otras puses jāpiebilst, ka visi, kas stāv tālu no baznīcas, brīvmūrnieku ložās var piepildīt savu vēlmi pēc kulta ceremonijas. Vācijas A.F.u.A.M. lielloža pārstāv to brīvmūrniecības daļu, kas akceptē jebkuru pārlaicīgo orientāciju un pievērš uzmanību tikai cilvēku laicīgajām lietām.

7. Noslēpums

Brīvmūrniecība nav nekāda pagrīdes organizācija. Tās vēsture, būtība, mērķi, satversme un vadošo personu vārdi ir publiski pieejami. Pat rituāli ir bijuši publicēti. Neraugoties uz to, brīvmūrnieki klusē par savu tradīciju detaļām. Šī klusēšana sargā garīgo pārdzīvojumu un stiprina uzticību.

Brīvmūrniecības patreizējais stāvoklis sabiedrībā liek ložām izskaidrot savu brīvmūrniecisko identitāti publiski. Šādam pozitīvam publicitātes darbam ir trīs uzdevumi:

• pārvarēt aizspriedumus un izplatīt informāciju apkārtējā pasaulē,
• radīt ložām iespēju garīgi un sociāli kontaktēties ar pie ložām nepiederošiem cilvēkiem,
• saistīties ar personām, kas meklē iespēju iestāties ložā.

No otras puses, pat vēl šodien tiek noliegts publiski izplatīt informāciju par brīvmūrnieku rituālajām parašām un iekšējām lietām, kaut arī bieži dzirdami aicinājumi uz pilnīgu atklātību. Sabiedrībā tomēr tiek atzīts, ka drīkst pastāvēt principiāli publiskai apspriešanai nepieejamas lietas. Atteikšanās no tām laupītu brīvmūrniecībai ne tikai būtisku tās sastāvdaļu. Tā nodotu savus principus un apdraudētu iekšējo vienotību, kas pamatojas uz klusēšanu un uzticību.

izmantoti materiāli no Brīvmūrnieku ložas Jāņuguns mājaslapas.


 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv