Meditācija – kā sasniegt rāmu dvēseles stāvokli. Sogjal Rinpoče

Meditācija – tās nav ātrdarbīgas visu izārstējošas zāles, kas atrisinās visas jūsu problēmas, arī ne īpašs līdzeklis pret galvassāpēm, bezmiegu vai tml. Tas ir pakāpeniskas izaugsmes un atspirgšanas process, kas ar laiku nostiprina pārliecību, ka ir iespējams tikt galā ar ikvienu dzīves situāciju. 

Kad lasām grāmatas par meditāciju vai bieži, kad meditāciju demonstrē dažādas grupas, tiek uzsvērta meditācijas tehniskā puse. Rietumos cilvēkiem vispār ir raksturīga tendence pirmkārt interesēties par meditācijas “tehnoloģiju”. Taču daudz svarīgāka meditācijas puse ir ne tehnika, bet dzīves veids, meditācijas gars, kuru vēl citādi sauc par “uzstādījumu”, un tas ir saistīts ne tik daudz ar fizisko ķermeni kā ar mūsu noskaņu un iekšējo attieksmi.

Bez tam ir svarīgi saprast, ka uzsākot meditācijas praksi cilvēks nonāk pilnīgi citā realitātes dimensijā. Parasti mēs smagi cīnāmies, lai kaut ko sasniegtu, bet meditācijā viss ir tieši otrādi. Tas ir pilnīgi pretēji tam, kā mēs parasti darbojamies, jo šeit nav vietas godkārīgiem centieniem, ne pieņemšanai, ne atraidīšanai, ne cerībām, ne bailēm. Meditācija – tas ir vienkāršas būšanasjautājums, izkušanas līdzīgi tam kā sviesta pika izkūst saulē. Tajā nav nekā kopīga ar mūsu “zināšanu” par šo priekšmetu vai pilnīgu “zināšanu” trūkumu. Patiesībā lai cik daudz mēs arī nenodarbotos ar meditāciju, tai nevajadzētu zaudēt svaigumu, jaunumu itin kā tas viss atkal notiktu pirmo reizi.

Continue reading “Meditācija – kā sasniegt rāmu dvēseles stāvokli. Sogjal Rinpoče”

Meditācija izpārdošanā.

Pēdējā laikā arvien pieprasītāka kļūst meditācija. Izdevniecības izdod kaudzēm grāmatu par meditāciju un iedzīvotāji tās tūlīt izpērk. Gudri vīri piedāvā dažādus lekciju ciklus un priekšlasījumus par meditāciju, kurus cilvēki aktīvi apmeklē un ar lielu interesi tver katru dzirdēto vārdu. Pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir uzradušies dažādi meditācijas klubi, skolas, virzieni. Izrādās, ka meditācija var būt kristīga, ezotēriska, astroloģiska, gastronomiska, kosmiska, austrumu un rietumu tradīcijās balstīta.
Kas tad ir meditācija un kāpēc tā ir tik pieprasīta? Ja ieskatāmies svešvārdu vārdnīcā, tad uzzinām, ka vārds meditācija ir cēlies no latīņu vārda meditatio , kas nozīmē dziļas pārdomas, koncentrēšanos sevī. Pati meditācija gan ir vēl senāka par latīņu valodu un sanskritā to apzīmē [bhavana – kopt]bet tibetiešu valodā [gom – iepazīties]. Continue reading “Meditācija izpārdošanā.”

Minimālās piepūles likums

Dabas gudrība izpaužas viegli un bez piepūles… tā ir bezrūpīga, harmoniska un mīlestības piepildīta. 
Ļaujoties harmonijai, priekam un mīlestībai, mēs bez jebkādas piepūles varam gūt panākumus un veiksmi.

Minimālas piepūles likums… vai nepretošanās princips. Zāle nepūlas augt, tā vienkārši aug. Zeme nepūlas griezties ap savu asi. Tās būtība ir galvu reibinošā ātrumā griezties ap savu asi un brāzties cauri Visumam. Bērnu būtība ir dzīvot svētlaimē. Un cilvēku būtība ir viegli un bez piepūles piepildīt savus sapņus.

Senajā Indijas filozofijā vēdismā šo principu pazīst kā enerģijas ekonomijas principu jeb “dari mazāk, paveic vairāk”. Pietiek ar neskaidru domu, kura atrod savu izpausmi, neprasot no tevis ne mazāko piepūli. Tas, ko mēs parasti saucam par brīnumu, patiesībā nav nekas cits kā minimālās piepūles likuma izpausme.

Grāmatā “Sapņošanas māksla” Dons Huans saka Karlosam Kastaņedam: “…mēs izšķiežam lielāko daļu savas enerģijas, lai nosargātu savu svarīgumu…

Continue reading “Minimālās piepūles likums”

Spēka dziesmu grāmatas atvēršanas svētki

Grāmatas  “Spēka dziesmas” atvēršanas svētki 16. novembrī teātra namā “Jūras vārti”. Sākums plkst 18:00  

Programmā:
tautasdziesmu kodu lobīšana
dziedāšana koklētāja Anša Jansona pavadībā kopā ar Kristīni Kārkli-Puriņu, Airu Rūrāni, Katrīnu Binderi, grupu “Dārdi” – Aismu Graumani un Rihardu Valteru
plašāka informācija jurasvarti.lv 

Continue reading “Spēka dziesmu grāmatas atvēršanas svētki”

Advaita, Advaita Vēdanta vai neduālisms

Advaita, Advaita Vēdanta vai neduālisms – tā dēvē Vēdantas filozofijas atzaru, kas apgalvo, ka pastāv tikai viens Avots, viss notiek tajā un nav nekā, izņemot to. Avotu sauc par Brāhmanu, Ātmanu, Apziņu, Potencialitāti, Klusumu, Dievu, Sirdi utt. Dzenbudismā un Dzogčenā to varētu saukt par Tukšumu, Daoismā – par Dao. Izpausmju daudzveidība mulsina un liek domāt, ka esam savrupi un nodalīti no Dieva. Tas ir ciešanu pirmcēlonis. Pievēršot uzmanību Avotam un pārstājot identificēties ar prātu un ķermeni, cilvēks atklāj neierobežotu dimensiju, kas atrodas aiz laika, formu, izpausmju un mērvienību robežām, kas ir VIŅŠ PATS. Līdz ar to, tiek apjausts, ka pati koncepcija, kuras ietvaros cilvēks dzīvo dzīvi, ir novērsies no garīgā ceļa, no jauna sāk piekopt to, praktizēt un tad kaut ko sasniedz, ir maldīga, jo nav nekā, izņemot Avotu. Šķietamais meklētājs pazūd un paliek tikai Avots. Personībai ar to nav nekāda sakara. 

Continue reading “Advaita, Advaita Vēdanta vai neduālisms”

Samierināšanās un pieņemšana

Ja paraugāmies tuvāk uz jau pieminētajām „lietām” un „nelietām”, mēs ikdienas dzīvē varam saskatīt daudz interesantu aspektu, pie kuriem ir vērts nedaudz pakavēties.

Viens no šādiem aspektiem ir divi cilvēka emocionāli stāvokļi. Sauksim tos tā, lai gan patiesībā emocionāls (lasi – saistīts ar emocijām) ir tikai viens no turpmāk apskatītajiem stāvokļiem, tomēr ērtības labad paliksim pie šī apzīmējuma attiecībā uz abiem. Runa būs par samierināšanos un pieņemšanu. 

Continue reading “Samierināšanās un pieņemšana”

Ieraugi sevi sevī!

Katrs, kuram ir izdevies, kaut uz mirkli atbrīvoties no prāta gūsta, zina, cik patīkami tas ir. Kāds lidojums un brīvība pārņem. 

Kāds vienmēr teiks, ka viņš nav spējīgs meditēt, ka tas nav viņam. Vienmēr ir jautājums, kā apstādināt domas un neko nedomāt? Bet svarīgāk ir, kur atrodas mūsu apziņa.

Meditācija ir lielisks veids, kā apturēt prāta skrējienu un ieklausīties sevī. Meditācija ir gan lūgšana, gan piedošana, gan pateicība. Katra lieta, ko mēs darām koncentrējoties tikai uz to, atrodoties šeit un tagad, ir meditācija. Pat tik ierastas ikdienišķas lietas, kā zobu tīrīšana, grīdas mazgāšana var būt kā meditācija, ja vien tajā brīdi ar savu apziņu atrodies šajā procesā. Mūsu spēkos ir izveidot meditāciju kā dzīvesveidu, katru mirkli atrodoties saskaņā ar sevi, nepazaudējot to brīnišķo saikni ar savu sirsniņu.

Continue reading “Ieraugi sevi sevī!”