Meditācija – tās nav ātrdarbīgas visu izārstējošas zāles, kas atrisinās visas jūsu problēmas, arī ne īpašs līdzeklis pret galvassāpēm, bezmiegu vai tml. Tas ir pakāpeniskas izaugsmes un atspirgšanas process, kas ar laiku nostiprina pārliecību, ka ir iespējams tikt galā ar ikvienu dzīves situāciju.
Kad lasām grāmatas par meditāciju vai bieži, kad meditāciju demonstrē dažādas grupas, tiek uzsvērta meditācijas tehniskā puse. Rietumos cilvēkiem vispār ir raksturīga tendence pirmkārt interesēties par meditācijas “tehnoloģiju”. Taču daudz svarīgāka meditācijas puse ir ne tehnika, bet dzīves veids, meditācijas gars, kuru vēl citādi sauc par “uzstādījumu”, un tas ir saistīts ne tik daudz ar fizisko ķermeni kā ar mūsu noskaņu un iekšējo attieksmi.
Bez tam ir svarīgi saprast, ka uzsākot meditācijas praksi cilvēks nonāk pilnīgi citā realitātes dimensijā. Parasti mēs smagi cīnāmies, lai kaut ko sasniegtu, bet meditācijā viss ir tieši otrādi. Tas ir pilnīgi pretēji tam, kā mēs parasti darbojamies, jo šeit nav vietas godkārīgiem centieniem, ne pieņemšanai, ne atraidīšanai, ne cerībām, ne bailēm. Meditācija – tas ir vienkāršas būšanasjautājums, izkušanas līdzīgi tam kā sviesta pika izkūst saulē. Tajā nav nekā kopīga ar mūsu “zināšanu” par šo priekšmetu vai pilnīgu “zināšanu” trūkumu. Patiesībā lai cik daudz mēs arī nenodarbotos ar meditāciju, tai nevajadzētu zaudēt svaigumu, jaunumu itin kā tas viss atkal notiktu pirmo reizi.
Continue reading “Meditācija – kā sasniegt rāmu dvēseles stāvokli. Sogjal Rinpoče”