Jēzus kaps Indijas ziemeļos – viena no vēstures lielākajām mistērijām

Jēzus kaps Indijas ziemeļos – viena no vēstures lielākajām mistērijāmŠis būs pielikums manam ceļojumu rakstam “Mazā Tibeta un Kašmira – Mistiskās Šangrilas meklējumos”. 

Rakstā es pieminēju manis apmeklēto Rozabalas kapu Šrinagarā, Kašmirā. Daudzi tic, ka šajā kapā ir apglabāts Jēzus Kristus. Pēc raksta saņēmu daudzus jautājumus no draugiem un paziņām. Izskaidrojot faktus, ko esmu papētījis, daudzus ieintriģēju, un mani iedrošināja padalīties ar šo iespējami sensacionālo atklājumu arī ar citiem. Ticēt vai neticēt, tāpat kā kurai reliģijai piederēt ir katra paša izvēle un tiesības, es tikai mēģināšu atklāt to, ar ko esmu sastapies. Kādam tās varbūt liksies muļķības, jo ir cilvēki, kas nepieņem nekojaunu un savādāku, bet varbūt kādu tas pamatīgi aizraus un dos iedvesmu pašiem papētīt šo teoriju tuvāk, jo internetā informācijas ir ļoti daudz. Arī man pašam, nonākot Kašmirā pie Jēzus kapa, sākumā raisījās smaids, bet vēlāk, sākot pētīt tuvāk, mani šis sensacionālais atklājums ierāva patiesības meklēšanas atkarībā.

Continue reading “Jēzus kaps Indijas ziemeļos – viena no vēstures lielākajām mistērijām”

Kas piedzima pēc šķīstās ieņemšanas?

Marija.

Tas pārsteidz nesagatavotus daudzus, kuri nav katoļi. Šķīstā ieņemšana attiecas uz Jaunavas Marijas, nevis Jēzus dzimšanu.

To bieši jauc ar nevainīgās ieņemšanas doktorīnu, saskaņā ar kuru Marija ieņēma Jēzu caur Svēto Garu.

Savukārt šķīstās ieņemšanas doktorīna nozīmē, ka Marija tika ieņemta parastā ceļā, bet ieņemšanas brīdī bija pasargāta no iedzimtā grēka.

Continue reading “Kas piedzima pēc šķīstās ieņemšanas?”

Gaismas Likums. Aramiešu mistērijas.

1. Ja kāds vēlas saprast Jēzu no Nācaretes (Iesvētīto) un Mariju Magdalēnu (Eksaltēto), kā arī visu to, ko viņi ir mēģinājuši un joprojām mēģina mums pateikt, tam ir jāpiepūlas saprast to daudzslāņu psiholoģiju, kas ir būtiska daļa valodai, kurā viņi runāja. Esmu pārliecināts, ka ja to nedara, iespēja saprast kaut ko no tām brīnišķīgajām lietām, ko Jēzus mums ir piedāvājis Jaunajā Derībā un kas ir pateikts agnostiķu un apokrifu tekstos, ir gauži niecīga.

Continue reading “Gaismas Likums. Aramiešu mistērijas.”

Kristietība kā sapnis: Jēzus Kristus brīnumstāsts no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām

Kristietības mācības pamatā ir Jēzus nevainīgā ieņemšana, Kristus dzimšana Ziemassvētkos, Dieva labās vēsts sludināšana par piedošanu, Jēzus Kristus brīnumi, ierašanās Jeruzalemē ebrejuPashā svētkos, savas krucifikācijas un Jūdas nodevības paredzēšana un Jēzus Kristus augšāmcelšanās Lieldienās. 
Kritiķi apgalvo: Šis stāsts nes sevī daudzas mitoloģisku sapņu pazīmes.
Continue reading “Kristietība kā sapnis: Jēzus Kristus brīnumstāsts no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām”

ATBRĪVOŠANA UN DZIEDINĀŠANA. Tēvs Rufuss Pereira

Pirmais avots , caur ko var ienākt ļaunums, esam mēs paši, mūsu personīgie grēki un liela daļa iekšējās dziedināšanas ir garīgā dziedināšana. Tas ir kad es dziedinu savas sarautās attiecības ar Dievu. Ja mēs liekam pārāk lielu akcentu uz fizisko dziedināšanu, tas ir pret to, ko māca Bībele, jo Kungs saka, papriekš dzenieties pēc debesu valstības, tad pārējās lietas jums tiks piemestas. Garīgā dziedināšana notiek tad, kad es atzīstu savu grēku un to izsūdzu. Continue reading “ATBRĪVOŠANA UN DZIEDINĀŠANA. Tēvs Rufuss Pereira”

Svēto kults

Svēto kulta iesākumi meklējami laikā, kad parādījās pirmās publiskās kristiešu pielūgsmes vietas, kuras reizēm mēdza būvēt mocekļu apbedīšanas vietās. Nereti šādos gadījumos baznīca tikai nosaukta šī mocekļa vārdā un viņš tika uzskatīts par baznīcas aizbildni. Pakāpeniski tradīcija iecelt par aizbildņiem mirušos svētos izplatījās un tos sāka uzskatīt gan par konkrētas profesijas aizbildņiem, īpaši, ja dzīves laikā tie paši bijuši šīs profesijas pārstāvji, gan par dažādu slimību aizbildņiem. Praktiski katrai dzīves svērai tika izraudzīts kāds svētais.

Continue reading “Svēto kults”

Arhibīskaps Antonijs “Par Jēzus lūgšanu”

Dvēsele …, kas dzīvo juteklisko dzīvi, dzīvo aizrauta daudzveidīgos iespaidos, ko glabā atmiņa, ko uztver caur redzi, dzirdi, ožu, garšu un tausti. Prāts seko atmiņai līdzīgi vergam tā, ka viss tas iekšējā cilvēkā, kam jābūt prāta vadītam, ietverot piecas ārējās maņas, ņem pārsvaru pār prātu. Ārējās sajūtas vada to, kas nostiprinās atmiņā, un šie iespaidi sagūsta un tur savā varā gan prātu, gan sirdi, lai gan kā prāts tā sirds ir dārgākais cilvēciskās būtnes centrs, kas ir domāts, lai būtu Dieva mājoklis. Kad cilvēks iegrimst ar prātu un sirdi iespaidos, kad sāk vadīties no jutekliskuma, tad viņa dvēsele sāk dzīvot dzīvi, kas ir zemāka par dabisko – kaislību dzīvi. Kad uztveres valda pār prātu, tad prāts, ko tādējādi paverdzina gribēšanas, ir zaudējis brīvību, ko saņēmis kā lielāko dāvanu no Dieva, un tas pilnīgi izjauc iekšējā cilvēka līdzsvaru. … Tādā pilnīgā iekšējā nekārtībā cilvēks nav spējīgs uz skaidru apziņu, uz garīgu gavēni, pat to vēloties viņš nevar kontrolēt ne prātu, ne jūtas. Viss viņā ir nekārtībā no dzīves, kas nav bijusi veltīta skaidrībai un uzmanībai. Continue reading “Arhibīskaps Antonijs “Par Jēzus lūgšanu””

Āmen.

Ar Ticību pašlaik /cilvēki/ saprot neko citu kā domāšanu, ka lieta ir tāda (ka tā ir), tāpēc ka Baznīca to tā māca, un tāpēc ka saprātam tā nav skaidra, jo saka: “Tici un nešaubies!” Ja kāds uz to atbild: “To es neaptveru,” tad saka, ka tāpēc jau esot jātic. Tāpēc pašreizējā ticība ir ticība nezināmam, un to var saukt par aklu ticību; un tā kā tā ir citas /personas/ teikums citai, tad tā ir iestāstīta ticība. Ka šī nav garīga ticība, būs redzams turpmāk. Continue reading “Āmen.”

Pašanalīze

Parūpējieties par sevi no visas sirds un pārbaudiet, vai jūs ko neizlaižat nedarītu, lai vēlāk jums nebūtu sev jāsaka: “Pilnus 10 vai 20 gadus es esmu darījis visu, ko Jēzus Mācība man norādījusi, un tomēr joprojām es stāvu turpat, kur sākumā, neizjūtu sevī nekādu īpašu apgaismību un no tā saucamās Mūžīgās Dzīvības sevī arī nejūtu ne drusciņas! Kas tad man īsti trūkst?” Continue reading “Pašanalīze”

Reinkarnācija un karma Bībelē

Norādes uz reinkarnāciju Jaunajā Derībā, kas norāda, ka reinkarnācijas doktrīna bija vispārīgi atzīta.

Vispārīgi runājot cilvēki neapzinās, ka Jaunajā Derībā ir nepārprotamas norādes uz reinkarnāciju. Tos, kuri lasījuši rakstu ‘’ Imperators, nevis pāvests atbildīgs par reinkarnācijas doktrīnas [izslēgšanu]’’ (Share International,  Marts 1982), varētu tas interesēt. P. Andreass ir teicis: ‘’Skumjā kārtā Bībelē acīmredzami trūkst norāžu par to. Patiesībā mēs varam uzdot jautājumu: ja jau no reliģiskā skatu punkta reinkarnācija ir tiks svarīga lieta, tad kāpēc Bībelē par to tik maz ir minēts?’’ (par to arī raksts). Pēc šī raksta it kā sanāk, ka dažas Bībeles rindas norāda, ka kopš seniem laikiem reinkarnācijas idejas atbalstītāji un pretinieki ir nikni ‘’karojuši’’ savā starpā. Mēs atļausimies tam pilnībā nepiekrist, jo nekur Bībelē neesam atraduši norādi uz šādu ‘’niknu karošanu’’, ja vien autors nav domājis niknu karošanu Bībeles skaidrotāju starpā; taču pati reinkarnācijas mācība Jaunajā Derībā tika uztverta vairāk nekā pašsaprotama…

Continue reading “Reinkarnācija un karma Bībelē”

Svētā lūgšana

Kā namatēvam tā savai saimei vienkāršā veidā jāmāca.

Mūsu Tēvs debesīs!
Svētīts lai top Tavs vārds.
Lai nāk Tava valstība.
Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā.
Bet atpestī mūs no ļaunā.
Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi.
Āmen.

Continue reading “Svētā lūgšana”

Par grēku nožēlošanu, sagrauztību un taisnošanu

Visās Kristīgajās Baznīcās ir pieņemts mācības punkts, ka cilvēkam, pirms viņš iet pie Svētā Vakarēdiena, būs sevi pārbaudīt, redzēt un atzīt savus grēkus, un tos nožēlot, atkāpjoties no tiem un tos atmetot, tāpēc ka tie ir no velna; un ka citādi viņam grēki piedoti netiek un viņš ir pazudināts.

Continue reading “Par grēku nožēlošanu, sagrauztību un taisnošanu”

Pašaizliedzības ceļš

Tagad draugs man saka: “Nāc, atstāj šo vietu, es tevi vedīšu kādā citā apvidū!”

Mēs ejam caur brīnišķu aleju. […] Bet aleja nu kļūst arvien šaurāka un koki zemāki, bet toties stāv ciešāk viens pie otra. […] Bet ceļš kļūst arvien nogurdinošāks. […] Bet nu aleja jau ir tik šaura un ceļš tik ērkšķains un brikšņains, ka uz priekšu mēs varam tikai ar lielām pūlēm! Vēl nav redzamas nekādas beigas, kaut gan draugs saka, ka ceļš drīz būs galā un mēs busim pie mērķa. Ak, tagad krūmu kociņi aug tik cieši kopā un zeme ir gandrīz akmeņaina, un starp akmeņiem viss ir pilns dadžiem un ērkšķiem; bet te nu jau gandrīz vairs nevar tikt uz priekšu!

Continue reading “Pašaizliedzības ceļš”

Par jaunatdzimšanas trīs stāvokļiem

Kungs māca, ka, ja kāds netiek par jaunu dzemdināts; tad tas nevar redzēt Dieva Valstību (Jņ.3,3.5.7); bet maz ir to, kuri zina, ko nozīmē tikt par jaunu dzemdinātam jeb atdzemdinātam. Tas tāpēc, ka nebija zināms, kas ir mīlestība un labprātība (darbīgā mīlestība — izd.), un tāpēc arī ne, kas ir ticība; jo, kurš nezina, kas ir mīlestība un labprātība (darbīgā mīlestība), tas nevar zināt, kas ir ticība, tāpēc ka labprātība un ticība ir /izšķirīgi/ viens, tāpat kā labais un patiesais un arī kā gribas rosme un saprāta domāšana. Continue reading “Par jaunatdzimšanas trīs stāvokļiem”

Mārtiņa Lutera “Mazais Katehisms”. 10 baušļi.

Pēc Saksonijas draudžu, Vācijā, vizitācijām, Luters atklāj ļoti bēdīgu ainu kristīgās draudzēs. Parastie draudžu locekļi neko nezin par savu kristīgo ticību. Piemēram, nezin pat “Mūsu Tēvs debesīs” lūgšanu. Arī draudžu priesteri un bīskapi vairāk ir norūpējušies par savu labklājību, nevis par viņiem uzticēto ļaužu izglītošanu un mācīšanu kristīgās ticības jautājumos. Šī nožēlojamā situācija paskubināja Mārtiņu Luteru, uzrakstīt un pabeigt “Mazo Katehismu.” Šis katehisms, pirmkārt un galvenokārt, tika domāts mājas lietošanai. Mājas tēvs bija atbildīgs par to, lai viņa saime zinātu kristīgās ticības pamatus, proti, baušļus, Apustuļu ticības apliecību, Tēvreizi un sakramentus. Continue reading “Mārtiņa Lutera “Mazais Katehisms”. 10 baušļi.”

Jēzus mācības kodols

Mīļais draugs, Es arī esmu viens, kas Jēzu no Nācaretes pazīst tikat labi kā sevi pašu; bet par Viņu tev varu teikt tikai to, ka Viņš nav nekāds cilvēku ienaidnieks, bet gan visu, kas nāk pie Viņa un pie Viņa meklē palīdzību, labdaris! Viņš gan ir grēka ienaidnieks, bet ne grēcinieka, kas savus grēkus nožēlo un pazemīgi atgriežas pie labā. No Viņa neviens cilvēks vēl nav ticis notiesāts, lai arī viņa grēki būtu vairāk kā smiltis jūrā vai kā zāle uz zemes. Continue reading “Jēzus mācības kodols”