2013.gads- seno latgaļu vārda deviņsimtgade.

Ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami tikties atkal un atkal, jo zini, ka, ja cilvēks ir ko solījis, tad arī izpildīs. Solīja rotu meistars Daumants Kalniņš, ka būs radošās darbnīcas Ruckas muižas telpās – un ir! Teica, ka rīkos senās Latgales jubilejas pasākumus – un viss notiek! Pirmais solis jau ir veikts- sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība  izdevusi viņa grāmatu „The Latgalian Treasures” (Latgaļu dārgumi), pagaidām gan angļu valodā, bet grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa grāmatās.

Continue reading “2013.gads- seno latgaļu vārda deviņsimtgade.”

Lepnība – vājuma pazīme.

Viena no lepnības pazīmēm ir domāt, ka mēs esam labāki par citiem. Lepns cilvēks nekādi nevar pieņemt domu, ka citi cilvēki ir tikpat vērtīgi kā viņš. Visi cilvēki pēc būtības ir vienādi. Mēs visi sastāvam no vienādiem atomiem , mums visiem ir dvēseles, tikai katrs atšķiras ar savu unikalitāti, individualitāti. Tikko kārodas doma, ka mēs esam augstāki par citiem , uzreiz parādās satraukums, man taču tagad vajag to pierādīt pārējiem, ka esmu vērtīgāks , svarīgāks. Tad mēs „uzliekam masku”, sākam no sevis kaut ko tēlot. Rodas dusmas , nepatika pret tiem cilvēkiem , kas mūsu pārākumu , dižumu neatdzīst. Parādās aizvainojums , agresija, sāpes pret cilvēkiem, kas mūs neredz augstākus par sevi esam. Sods par lepnību ir – iekāre. Kas tad ir iekāre? Parasti cilvēki ar iekāri domā – seksuālo iekāri. Bet iekārei ir daudz un dažādas izpausmes.

Continue reading “Lepnība – vājuma pazīme.”

Mīliet visu, jo viss tūlīt pāries!

Par dzīves un nāves noslēpumiem spriežam kopā ar Pēteri Kļavu – bērnu ārstu reanimatologu, filozofu un zinātnieku.

Katrs no mums kaut reizi ir aizdomājies par esības lielāko mīklu: vai mūsu dzīve beidzas līdz ar fiziskā ķermeņa nāvi. Un, vai tā ir taisnība, ka dvēsele ir nemirstīga? Vai eksistē ”cita saule”? Pēteris Kļava meklē un atrod atbildes uz šiem jautājumiem.

Katras savas dežūras laikā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimācijas nodaļā Pēteris Kļava saglabā dzīvību tiem bērniem, kurus var noturēt šajā pasaulē, un pavada viņsaulē tos, kam vairs nav iespējams palīdzēt. No vienas puses, viņš ir mazliet Dievs, bet no otras – bezpalīdzīgs vērotājs. Strādājot tādu darbu, ārsti kļūst vai nu par ciniķiem, vai vienaldzīgajiem, vai arī filozofiem. Citādi nav iespējams katru dienu mēģināt atbildēt uz jautājumu ”Vai es izdarīju visu, lai šis bērns dzīvotu?” un ”Kāpēc cilvēkiem tik daudz jācieš?” Pēteris Kļava ir izvēlējies filozofijas ceļu. Kopš 1985. gada viņš nopietni pievērsies dzīves un nāves jautājumu pētīšanai un labprāt dalās ar mums savās zināšanās.

Continue reading “Mīliet visu, jo viss tūlīt pāries!”

Johny Welch poēma. Gabriēls Garsija Markess. Pirmsnāves vēstule.

Ja vienā mirklī Dievs aizmirstu, ka es esmu tikai tipiska marionete un uzdāvinātu man gabaliņu dzīves,   tad es droši vien nerunātu visu, ko domāju, bet gan noteikti domātu, ko runāju.
Es nevērtētu lietas pēc tā, cik tās maksā, bet gan pēc tā, cik tās vērtas.
Es gulētu mazāk, vairāk sapņotu, saprotot, ka katru minūti, kad mēs aizveram acis, mēs zaudējam 60 sekundes gaismas.
Es ietu, kamēr visi pārējie stāvētu, negulētu, kamēr citi guļ, es klausītos, kad citi runā…
Un kā es baudītu brīnišķīgo šokolādes saldējuma garšu!
Ja Dievs mani apdāvinātu ar vēl vienu gabaliņu dzīves – es ģērbtos pieticīgāk, gulētu saulē, ļaujot saules stariem skart ne tikai manu ķermeni, bet arī dvēseli.
Dievs, ja man būtu sirds, es uzrakstītu visu savu naidu uz ledus un gaidītu, gaidītu, kad parādās saule.

Continue reading “Johny Welch poēma. Gabriēls Garsija Markess. Pirmsnāves vēstule.”

Par dzīves jēgu

1. Kas ir dzīves jēga?

Visbūtiskākā cilvēka pamatatziņa(svarīgākais dzīves jautājums), kasnosaka cilvēka uzskatusmērķus unrīcību.

Daudzi cilvēki nezina atbildi uz savu svarīgāko dzīves jautājumu, nesaprot tā būtiskumu un vispār neaizdomājas par dzīves jēgu, kas rada viņu dzīvē pārpratumus un padara viņus par ļaunu cilvēku manipulāciju upuriem.

Dzīves jēga ir atbilde uz jautājumu, kādēļ vispār cilvēks dzīvo, kam viņš šajā dzīvē ir noderīgs un ko viņš šajā dzīvē grib sasniegt un izdarīt.

Atbildot uz dzīves jēgas jautājumiem maziski, cilvēks pats sevi noniecina un devalvē. Piemēram, uzskatot par dzīves jēgu pelnīt daudz naudas, cilvēks sevi padara par pērkamu dvēseli, naudas vergu un nostājas uz ceļa, pa kuru ejot viņš kļūs par ļaunu, zemisku cilvēku.https://dzivibasskola.wordpress.com/

Continue reading “Par dzīves jēgu”

Sevis Izpratne

Tad kāds vīrietis teica: Stāsti mums par Sevis Izpratni.
Un viņš atbildēja, sacīdams:
Jūsu sirds klusumā izprot dienu un nakšu noslēpumus. 
Bet jūsu ausis alkst dzirdēt jūsu sirds izpratni. 
Jūs gribat izprast vārdos to, ko vienmēr esat zinājuši domās. 
Jūs gribat pieskarties ar pirkstiem savu sapņu kailajai miesai. 
Un būtu labi, ja tas izdotos. 
Jūsu slēptajam avotam ir jāceļas augšup un burbuļojot jātek uz jūru; 
Un jūsu bezgalīgo dzīļu bagātība taps atklāta jūsu acīm. 
Bet necentieties nosvērt uz svariem savas neapjaustos dārgumus; 
Un nepūlieties izmērīt savas izpratnes dziļumus ar mietu un atsvaru. 
Jo jūsu būtne ir neaptverama un neizmērojama jūra. 
Nesakiet vis: „”Esmu atradis vienīgo patiesību,” – bet gan drīzāk: „Esmu atradis kādu patiesību.” 
Nesakiet vis: „Es esmu atradis dvēseles īsto ceļu.” Drīzāk sakiet: „Esmu sastapis dvēseli, kas iet pa manu ceļu.” 
Jo dvēsele staigā pa dažādiem ceļiem. 
Dvēsele nedz iet taisnā virzienā, nedz arī aug taisna kā niedre. 
Dvēsele atklāj sevi kā zieds, kas raisa neskaitāmas ziedlapiņas. Continue reading “Sevis Izpratne”