Kas ir cilvēks, kas esam mēs un par ko mums jācenšas kļūt?

Daudzi dažādi notikumi manā dzīvē ir likuši mani atkal un atkal domāt, par to kas ir Dzīve, kas ir Cilvēks, kas ir Mīlestība, kas ir Labestība, nejaušības, kļūdas, Nāve un Piedošana. Šīs rindas ir mana izpratne par šiem jautājumiem vairāk vai mazāk pievēršoties katram no šiem tematiem. Tā ir tikai mazākā daļa no visa par ko domāju un kā domāju. Lasiet un pieņemiet to vai nē, bet tāds ir mans šī brīža Gara stāvoklis. Pasauli nepārveidosi, bet tomēr censties padarīt to labāku, ir katra ziņā!

Daudzi dažādi notikumi manā dzīvē ir likuši mani atkal un atkal domāt, par to kas ir Dzīve, kas ir Cilvēks, kas ir Mīlestība, kas ir Labestība, nejaušības, kļūdas, Nāve un Piedošana. Šīs rindas ir mana izpratne par šiem jautājumiem vairāk vai mazāk pievēršoties katram no šiem tematiem. Tā ir tikai mazākā daļa no visa par ko domāju un kā domāju. Lasiet un pieņemiet to vai nē, bet tāds ir mans šī brīža Gara stāvoklis. Pasauli nepārveidosi, bet tomēr censties padarīt to labāku, ir katra ziņā!

KAS IR CILVĒKS, KAS ESAM MĒS, UN PAR KO MUMS JĀCENŠAS KĻŪT?

Cilvēks kopš brīža, kad ierodas šajā pasaulē, jau atnāk ar sava veida pieredzi, nopelniem vai nopēluma pilnu bagāžu no iepriekšējās dzīves un no saviem radītājiem. Vai tas nozīmē, ka mēs neierodamies pasaulē kā balta lapa? Es domāju, ka nē. Kāda daļa pozitīvā un negatīvā no iepriekšējās dzīves jau ir mūsos, tas, ko “paņemam” no mūsu radītājiem vecākiem un tas ko jūtam, redzam, dzirdam deviņus mēnešus pirms atnākšanas.
Katram mums ir savs uzdevums, bet viens darbs visiem kopīgs – dzīvot šo Dzīvi un nodzīvot to tā, lai būtu prieks un lepnums aizejot no tās. Aiziet ar prieku, lepnumu un bez bailēm.

Atnākot sākas mūsu aktīvā Dzīves daļa, kad mēs kā sūklis “uzsūcam” visu, kas ir ap mums, tāpēc šis laiks līdz brīdim, kad sāk jau veidoties sajēga par labo, slikto, balto, melno, kad mūsos top pamatu pamati, ir ļoti svarīgs.
Katram būtu jāapzinās sava misija, savs uzdevums, kāpēc viņš ir ieradies šajā pasaulē un kas no viņa tiek gaidīts.

Cilvēki ir dažādi un ir jāpalīdz cilvēkiem, jāpalīdz tiem, kuri paši nevar sev palīdzēt. Vispirms jau pašam tā kļūt par cilvēku, “homo sapiens”, kurš ir brīvs no aizspriedumiem, ciena citu domas un izteiksmes brīvību, ciena katra personību un dzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu.
Dzīvot apvienojot, tīru sirdsapziņu ar patiesu iecietīgumu, mīlošām rūpēm un cieņu pret jebkuru citu dzīvu būtni.

Cilvēks aug un veidojas un katrs no mums zināmā laika posmā pilnveido sevi. Tāds kāds es biju vakar es neesmu šodien, kāds esmu šodien, nebūšu rīt. Dzīvosim šodien ar pagātnes pieredzi un domām par nākotni!

Cilvēki jāaicina pievērsties kam cēlākam un patiesākam, tādā veidā veidojot viņu personisko pieredzi un izpratni, tad viņi kļūs par aktīviem dalībniekiem sevis un sabiedrības labā, izzinot un pielietojot savas garīgās vērtības.

Katram cilvēkam ir jābūt godīgam un patiesam un ja cilvēki kļūdās, ir jāpiedod, jo katram ir tiesības kļūdīties. Kļūdīties var katrs, ne katrs spēj “neuzkāpt uz tā paša grābekļa” otrreiz un nepavisam ne katrs spēj to atzīt.

Kļūdas māca mūs, tās palīdz mums kļūt labākiem. Kādi būsim mēs, tādi būs mūsu bērni, mūsu sabiedrība, valsts un pasaule kopumā. Arī es esmu kļūdījies un es negribu to aizmirst un piedot pats sev, es gribu kļūt labāks. Gribu būt paraugs saviem bērniem, paraugs citiem, lai citiem būtu vēlme būt labākiem par mani.

Prātam jābūt gaišam, sirdsapziņai tīrai un sirdij patiesai, tas viss rada Mīlestību. Tikai Mīlestībā radītās vērtības ir patiesas un mūžīgas!
Mīlestībai ir dažādas formas: Mīlestība pret Cilvēkiem un Vecākiem; Mīlestība pret Dzimteni un Dabu; Mīlestība pret savu Mīļoto un šajā Mīlestībā radīto Dzīvību. Viss sākas ar Tevi pašu, ar Tavām mājām, Tavu ģimeni. Mīlestība ir pielāgošanās māksla, aizmirstot vai vismaz cenšoties ierobežot savu “Es”.

Sievietes, mūsu Karalienes, mūsu Princeses, cik daudz emociju, notikumu un pārdzīvojumu mēs vīrieši esam guvuši, un katrs, gadījums ir unikāls un vērtību pilns, katrs bagātina mūs, bagātina abas puses. Dzīve sastāv no gadījumiem, mirkļiem un neviens gadījums nav nejaušība.

Un, ja nav bijis lemts būt kopā, tad vienmēr paturi prātā to labāko, ne ļauno. Šis ļaunais ir tikai apgrūtinājums Tev pašam. Un nekādā gadījumā nekļūsti vienaldzīgs, vienaldzība nogalina. Tu vari mīlēt vai nemīlēt, Tev var patikt vai nepatikt, bet nekad un nekādā gadījumā Tu nedrīksti būt vienaldzīgs.

Sievietes ir kā Dievietes, apbrīnas un mīlestības vērtas, viņas ir radītājas un dzīvības turpinātājas, paldies Dievam ka ar mūsu līdzdalību :).
Kaut arī apgalvo, ka sievietes esot izturīgākas nekā mēs, mīlēsim viņas un saudzēsim!

Tikai divos gadījumos vīrietis metas ceļos – Sievietes priekšā un brīdī, kad viņam piešķir Bruņinieka titulu.

Dod Dzīvei visu kas Tev ir, velti sevi Dzīvei un sevis izzināšanai, savai ģimenei un sabiedrībai, lai Tev nav bail aizejot no šīs Dzīves un Tu esi mierīgs, gandarīts un laimīgs.

Mēs paši veidojam sevi. Mēs esam Viss un Viss ir mēs!

Visskumjākais dzīvē ir veltīgi iztērēts laiks un izniekots talants!

Esiet Laimīgi, dariet Laimīgus citus un biežāk smaidiet :).

Jānis M. Skuja, www.jmsorg.lv
15.12.2004

Komentāri:

 juris bogdanovs, guduris@hello.lv  17:14:54 26.10.2006 
Rakstā tika solīts pastāstīt, kas ir cilvēks, bet runāts tika tikai un vienīgi par to, kādam viņam vajadzētu būt.

 Extasy,   21:56:28 16.03.2005 
Viss ir viens!
Absolūts = Dievs
Mēs esam mikroskopiskas Absolūta daļas, kurām dzīves ciklā ir jāpiešķir sev vai nu + vai - zīme, pie nosacījuma - prporcijās - zīme ( - ) var būt ne vairāk kā 49%...

 Barselonietis,   11:16:18 06.02.2005 
Man patika tas teikums, ka šī organizācija dod iespēju cilvēkiem piepildīt savas vēlmes pēc kulta pasākumiem

 Krabso N,   12:20:49 03.01.2005 
Labi teikts - Esiet Laimīgi, dariet Laimīgus citus un biežāk smaidiet :).

 Vo,   09:39:33 24.12.2004 
Pamanīju, ka te diskusija ir turpinājusies. Palasīju un man radās vēl maza piebilde.
Vispirms, gribu teikt, ka runājot par sevis attīstību, pilnveidošanos u.t.t. nevar iztikt bez Dieva. Ja mēs savos centienos (lai cik arī labi tie būtu domāti) vadāmies tikai no savas sirdsapziņu, vai apziņas jeb prāta, mēs zaudējam saikni ar to, kas ir visas pasaules pamats. Šeit komentos kā salīdzinājums tiek minēta šūna. Es šo salīdzinājumu gribu turpināt:
Kad mēs iegriežam sev rokā, mūsu organisma šūnas šajā vietā sāk vairoties un tām augot šī brūce tiek aizdziedēta. Tikko brūce ir aizdziedēta, šūnu vairošanās šeit izbeidzas. Kāpēc? Tāpēc, ka šūnas pakļaujas organisma kontrolei un saņēmušas no organisma komandu, tai paklausa - savu vairošanos izbeidz. Ar ko atšķiras vēža šūnas? Vēža šūnas 'pēc labākās sirdsapziņas' aug un vairojas nepaklausot (nejūtot) organisma dotos brīdinošos signālus. Varētu teikt, ka šīs šūnas 'iedvesmojas redzot savu pūļu rezultātus', jo tie viņām liekas pareizi, progresīvi, atzīstami un ar 'augošu sajūsmu' turpina savu vairošanos. Metastāzes cauraug dzīvībai svarīgus orgānus un organisms iet bojā. Kur ir kļūda? Kļūda ir tajā, ka šūnai nevar būt savs, no organisma atrauts progress!!! Līdzīgi arī cilvēki nevar panākt nekādu būtisku progresu, darbojoties atrauti no pasaules Augstākā Saprāta. Cilvēkiem ir jādarbojas saskaņā ar Dievu un paklausot Dieva padomam. Tikai Dievs mums var parādīt īsto darbības virzienu, lai sasniegtu progresu. Paši mēs, klausot savām sirdsapziņām, iekšējām balsīm, godaprātiem, pašu izdomātām morāles normām, sabiedrības likumiem, goda kodeksiem u.t.t. skaisti runājot varam nonākt purvā. Un tad par vēlu būs vainot Dievu. Viņš mums ir devis izvēles brīvību. Arī jūras braucēji var neņemt vērā bākas ugunis un vadoties pēc labākās sirdsapziņas, ātrāka mērķa sasniegšānas nolūkā, sadragāt savu kuģi pret klintīm. Bākas ugunis pie tā nebūs vainojamas.
Tieši tādēļ es vienmēr kļūstu uzmanīgs, kad kāds cilvēks runā par pilnveidošanos, attīstību, iekšēju progresu, bet šajā tēmā neiekļauj saikni ar Dievu.
Priecīgus visiem Ziemassvētkus!

 Tumsoņa,   21:11:56 23.12.2004 
Principā, kāda gan tam nozīme šajā pirmssvētku brīdī? Varbūt uz brīdi noliksim malā savstarpējos ķīviņus un sagaidīsim šos svētkus kā pienākas. Priecīgus visiem Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

 Tumsoņa -> Brālītis (Karlsona...,   20:56:48 23.12.2004 
Palasi arī šo
http://www.sciencelodge50.com/Whydidyou.htm

 Tumsoņa -> Brālītis (Karlsona dr,   20:51:13 23.12.2004 
Kā noprotu, tu runā par masoniem. Tad, lūk, zilās pakāpes ir tikai 3, tās arī ir visa Brīvmūrniecība, 33ā pakāpe ir Scottish rite un tā nebūt nenozīmē, ka to ieguvusī persona ir kaut kādā veidā pārāka.
http ://www.usgennet.org/usa/topic/misc/AmericanFactsTrivia/Societies/masonic_degrees.htm

 Brālītis (Karlsona draudziņš),   17:54:05 23.12.2004 
Kāpēc tapis tik tukšs, salkans raksts?
Varbūt šai WWW ir vērts atbildēt uz jautājumiem, vai visnotaļ slēgta tipa organizācijas, kas piekopj izvērstu slepenības kārtību/rituālu ir tiesīgas virzīt sabiedrību sev vēlamā virzienā? Nav nekādas garantijas šo mērķu 'tīrībai'.
Ierindnieki šais organizācijās(ā) arī nav informēti un nestādās priekšā globālos mērķus (eksistē 33 'apgaismes' pakāpes). Varbūt, ka ir vērts aizdomāties, vai balstīt to, par ko varbūt nav ne mazākās sajēgas. Ložās tiek uzņemti sabiedrībā ietekmīgi ļaudis (zemākās pakāpes rangos), lai varētu tos kontrolēt un manipulēt ar tiem.
BĪSTAMA SPĒLE!

 Guga, Jaanim  21:30:34 21.12.2004 
Jaa. Un lai shis Saulgriezhu - Ziemsveetku laiks sveetii muus visus shim celjam.

 Jānis Mārtiņš: Guga, jms@jmsorg.lv  19:12:19 21.12.2004 
Tāpēc jau arī domāju ka jāsāk ir ar sevi, ar savām molekulām no kurām mēs katrs arī sastāvam un kā sevi veidojam, savas domas, attieksmi, rīcību, tā arī ir mūsu būtība un tad esot vienotai molekulai Tu iekļaujies nākošajā ķēdē, kas ir tā sabiedrība ap Tevi, un arī tur veidojas domas, attieksme, rīcība, utt...
Tas tad arī veido sabiedrību, ar vien lielāku un plašāku, līdz valstij, pasaulei, cilvēcei.

 Guga, Jaanim  17:14:30 21.12.2004 
Piekriitu, ka nav runa par celjos meshanos, bet vai tai mazajai molekulai darbojoties bez Apzinjas shii vaarda patiesa izpratnee (ko tieshi arii apziimee visi Tavaa peedeejaa rindkopaa piemineetie vaardi) ir ceriibas kaut ko padariit labaaku shajaa pasaulee - stipri shaubos... Taa ka shaadi formuleetam uzdevumam ir gan sakars - pie tam ljoti liels. Bez tam veel daudz svariigaaks uzdevums kaa padariit labaaku pasauli shai molekulai ir uzdevums padariit labaaku pashai sevi. Ja visas shiis molekulas pataisiis kaut kripatinju labaaku katra sevi, cik milziigs uzlabojums tas buus pasaulei...

 Jānis Mārtiņš, jms@jmsorg.lv  12:25:07 21.12.2004 
Varētu piekrist domātājai par nosaukumu kurš droši vien varētu arī skanēt kā minēts domātājas versijā.
Doma ar manu nosaukuma versiju bija pievērst citu uzmanību, lai katrs no mums padomā kas viņš ir un kas grib vai par ko cenšas kļūt, un kā piemērs - manas domas un izjūtas par sevi pašu. Paldies.

 domaataaja,   01:41:42 21.12.2004 
Dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu un dvēseles stāvokli, kas var būt skaistāk un patiesāk. 'Cilvēki ir dažādi'. Protams. Un arī dažādi mēdz skatīties uz šo pasauli, un katrs no sava atskaites punkta. Vai te domāts kāds konkrēts cilvēks/vīrietis, vai vīrietis vispār? Vai vīrieša etalons? Jādomā, cien.autora subjektīvās izjūtas noteiktā mirklī. Ar vispārinājumiem. Manuprāt raksta nosaukumam vajadzētu skanēt 'Kas esmu es un par ko es cenšos kļūt'! Paldies!

 Jānis Mārtiņš, jms@jmsorg.lv  16:30:09 20.12.2004 
to:Vo
šis raksts jeb eseja raksturo manas tā brīža sajūtas un redzējumu un nav domāts paviršam lasītājam, kā arī ir patiess, pat ja kādam tas leikas 'salds virums'.
Katrs rīkojas kā viņanm pieņemts, es ceļos nemetos ne tiešā ne pārnestā nozīmē kad vēlos vēlos uzrunāt Dievu vai kādu citu augstāk stāvošu Būtību.
Nelieku sevi par labāko un par paraugu, cenšos ko sasniegt, izdarīt ko nozīmīgu un ko noderīgu, pailiekošu, ko tādu kas šo pasauli var padarīt kaut par gramu labāku.
Ticība ir svarīga nu man liekas ka svarīga ir ticība sev. Ja U netici pats sev, saviem spēkiem, tad nekāda Dieva lūgšana vai ticība augstāk stāvošiem spēkiem nelīdzēs. Viss sākas ar mums. Ticība sevi un pašapziņa.
manā esejā nav uzrunāts Dievs, Buda vai Allahs un nebija tādas domas to darīt. Ir runa par par cilvēku kurš var darīt neko vai otrādi, būt šis pasaules mazā molekula kurai darbojoties pasaule kļūst labāka - abos gadījumos nav nekāda sakara ar ticību Dievam.
Esmu teicis!

 Nezinitis, Vo  14:44:15 20.12.2004 
esmu domajis... nesanāk. Logoss ir Dievs? cilvekiem drošvien... un tad? bet kas ir Logoss vienā Brahmas dienā? ... mirklis ...
tātad, kas ir Dievs?

 Vo,   13:41:18 20.12.2004 
Kas ir Dievs? Dievs ir Dievs.
Tas, ko mūsu apziņa spēj saprast (aptvert) zem šī Vārda atkarīgs no mūsu attīstības pakāpes un zināšanām. Katrs no mums spēj atrast un saprast tikai to atbildi, kas nepārsniedz viņa prāta spējas un garīgās attīstības robežas. Tu vari meklēt atbildi uz šo jautājumu visu mūžu un tu atradīsi arvien jaunas atbildes, kas viena otru papildinās.
Lai tu labāk saprastu to, ko es saku, treniņa nolūkā pamēģini atrast atbildi uz daudz, daudz vienkāršāku jautājumu, piemēram: Kas ir zemeslode?
Atbildi var pateikt vienā teikumā, bet tā nebūs pilnīga. Tā būs pareiza, bet nebūs pilnīga. Lai pateiktu atbildi uz šo jautājumu, var sarakstīt ļoti biezu enciklopēdiju, bet arī tā nebūs pilnīga.
Varbūt tad ir vērts sev uzdot citu jautājumu: Vai man ir vajadzīga šī visu izsmeļošā, pilnīgā atbilde? Ja nē, tad der apdomāt to atbildes daļu, kas pilnīgi apmierina manas šī brīža vajadzības un ar to samierināties. Pagaidām!Papildinājums atbildei nāks tad, kad tas būs tev vajadzīgs.
Lai tev veicas !

 Nezinitis, Vo  12:54:22 20.12.2004 
kas ir Dievs?

 Vo,   11:39:17 20.12.2004 
'...citi cilvēki var lūgt Dievu arī nemetoties ceļos. Galvenais ir lai tu patiesi ticētu.'
Varbūt, ka Dievu var lūgt arī braucot ar velosipēdu vai iepērkoties supermārketā. Līdzīgi kā daži no mums ēdot maltīti skatās televizoru. Negribu strīdēties ar cilvēkiem, kas tic šādām lūgšanām un tās praktizē. Mazliet gribu pieskarties tai 'patiesajai ticēšanai'.
Šis vārds 'ticība' ir ļoti izplatīts, kad tiek runāts par reliģiskām lietām. (Es ticu, ka 2x2=4) Taču ticība Dievam ir kaut kas vairāk par vienkāršu ticību. Šeit ietilpst tādi jēdzieni kā 'neierobežota paļāvība', 'pilnīga uzticēšanās', 'augstākā, jeb svarīgākā dzīves patiesība, jēga, vērtība', 'vēlēšanās būt noderīgam, t.i. kalpot, jeb apliecināt savu ticību darbos, būt vienotam ar Dievu'. Un vēl daži momenti, par ko šobrīd nerunāsim.
Ticība, ka 2x2=4, negarantē, ka kāds nemēģinās mani apkrāpt, ticība tam, ko pa telefonu stāsta kāds apnicīgs draugs vai draudzene, man netraucē vienlaikus darboties ar datoru u.t.t. Tādēļ šīs 'ticības' mums dzīvē maz ko nozīmē, drīzāk mēs nevis ticam, bet pieņemam zināšanai. Daudzi ļaudis arī Dieva esamību, ir 'pieņēmuši zināšanai' un uzskata, ka tā viņi patiesi tic Dievam.
Bet ja cilvēks griežas pie kāda ar sev ļoti, ļoti svarīgu lūgumu, vai uzklausa kādu priekš sevis ļoti, ļoti svarīgu ziņu, viņš nevar vienlaicīgi nodarboties ar blakuslietām. Viņš viss koncentrējas tikai šim vienam notikumam. Te lūk ir atšķirība tajā, kā runā ar Dievu tie, kas Dieva esamību ir 'pieņēmuši zināšanai' un tie, kas patiesi zin un jūt, ka Dievs ir. Lūgšanā saliktām rokām, noliektu galvu, vai ceļos nometies cilvēks ir tādēļ, lai panāktu sava ķermeņa, apziņas un dvēseles vienotību šai svarīgajā brīdī, lai visu sevi koncentrētu šim lielajam notikumam. Jo nav cilvēka dzīvē nekā nozīmīgāka, nekā svarīgāka - par šo sarunu ar savu Radītāju! Un ne jau ceļos nomešanās vai nenomešanās ir galvenais (kāds cits te var izmantot Lotosa pozu, vai ko citu), galvenais ir pilnīga sevis mobilizēšana un koncentrēšanās šim mirklim.
Liela kļūda dzīvē( es to personīgi esmu izjutis) ir sava pārliekā pašapziņa, kas grib mums iegalvot, ka esam pasaules centrs, ka visa pasaule ir radīta mūsu dēļ , ka mēs jau gandrīz esam tikpat gudri kā Dievs, mums tikai, atšķirībā no Viņa, ir mazliet mazāk informācijas u.t.t.
Arī apgalvojumi ka 'mēs paši veidojam sevi' vai 'jādzīvo atbilstoši savai sirdsapziņai', 'viss sākas ar tevi pašu', 'mēs paši radām savu pasauli' u.t.t. ir gan zināmā mērā patiesi, taču tikpat labi tās var būt arī vienkāršas pašapziņas izpausmes, kas nevis aicina mūs iepazīt un iemīlēt pasauli, pieņemt Dieva mīlestību, atzīt Viņa gudrību un visvarenību, bet gan APBALVOT pasauli (un Dievu)ar savu uzmanību, labestību, mīlestību, cēlumu, bruņinieciskumu u.t.t.
Atšķirība ir tajā, kādu jēgu mēs piedodam šiem vārdiem, jeb, pareizāk sakot, kādu jēgu šiem vārdiem piešķir mūsu ticība Dievam.
Diemžēl, šajā rakstā es ļoti izteikti sasktīju tieši šo autora pašapziņas manifestāciju, nevis ticību Dievam.

 guga, Agnim  18:21:17 17.12.2004 
Es jau gan sapratu, ka Vo ar celjos meshanos nebuut nedomaaja burtisku shiis proceduuras izpildiishanu - tieshi taapat kaa manupraat arii shii raksta autors. Kaadu neilgu laiku atpakalj atradu ljoti labu luugshanas definiiciju. Par to, ka luugshana ir vienkaarshi skaidri izjusta sirds veeleeshanaas. Tieshi shaadaa noziimee par luugshanu runaa Boljeslavs Pruss 'Faraonaa', kad runaa par taam dzeerveem, kuras skrien augshup, saskrienas savaa starpaa un tad kriit lejup neko nesasniegushas - skaidrojot kaadeelj ne katra luugshana piepildaas; tieshi taadaa noziimee ir runaats par mazo dziivniecinju luugshanu Lielajam Paanam 'Veejsh viitolos'; tieshi taadaa noziimee par to runaa Tarkovskis savaa izcilajaa filmaa Stalkeris, kad staasta par to, ka kaads stalkeris istabaa, kuraa piepildaas veeleeshanaas, nedabuu vis atpakalj dziivu savu bojaa gaajusho braali, bet kaudzi naudas (nje ljubije, toljko zhelanjija serdca ispolnjajutsa, a Djikobrazu v etom planje djikobrazova)...

 Agnis -> Vo,   17:21:11 17.12.2004 
Tev taisnība, tolerance manā iepriekšējā komentārā nav atrodama. Lūdzu atvainošanos par to, tomēr mani nedaudz aizkaitināja tavs izteikums par patiesībām un nepatiesībām, kuras esot atrodamas šajā rakstā.

Protams, tas ir apsveicami, ka tu meties ceļos katru reizi, kad lūdz Dievu. Tomēr, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, citi cilvēki var lūgt Dievu arī nemetoties ceļos. Galvenais ir lai tu patiesi ticētu. Katra cilvēki uzskati, dzīves pieredze un domāšana arīdzan atšķiras. Dzīvē nav pareiza ceļa, ir tikai tas ceļš, pa kuru tu esi iesācis iet un ej.

Tumsoņa.

 Vo ->Agnis,   11:58:19 17.12.2004 
Izskaidro lūdzu man, kas ir 'tolerance'?
Kad būsi to izskaidrojis, pastāsti man, vai tavā man veltītajā komentā, kur tu man līdzīgos nosauc par neizglītotiem tumsoņām un reliģiskiem fanātiķiem ir atrodama tolerance?
Ja šo toleranci tu tur neatrodi, varbūt pastāsti, pie kādas cilvēku grupas tu pieskaiti sevi - pie neizglītotiem tumsoņām, vai reliģiskajiem fanātiķiem?

 Agnis -> Vo,   10:27:25 17.12.2004 
Rakstura īpašība, kura tev trūkst, ir tolerance. Lielākoties tādi cilvēki kā tu ir vai nu neizglītoti tumsoņas, vai arīdzan reliģiskie fanātiķi.

 guga, Vo  23:33:53 16.12.2004 
Ljoti labi, Vo! Iipashi par to meshanos celjos un arii par brunjinieku titulu.
Manupraat visi tituli ir labi, ja tie apliecina reaalu izaugsmi, tiem nav nekaadas reaalas noziimes pashiem par sevi, un tie var buut liels shkjeerslis, ja liek cilveekam iegrimt lepniibaa vai pashapmierinaatiibaa. Tachu katram savs celjsh, un organizaacijas var buut labs liidzeklis kalposhanai un paliidziiba celjaa kaadreiz kaadiem cilveekiem arii.

 Vo,   17:20:00 16.12.2004 
Tāds jauks gabaliņš, kur patiesības ir savītas kopā ar nepatiesībām vienā saldā virumā. Un paviršāks lasītājs to visu norij aizejot tālāk ar paēduša cilvēka smaidošo seju.
Var jau būt, ka arī nepatiesības pateiktas cēlos un pacilātos teikumos uzlabo omu, pašapziņu un kādam ir noderīgas.
Es tomēr metos ceļos ikreiz, kad cenšos uzrunāt Dievu, vai kad Viņš uzrunā mani caur savu žēlastību un mīlestību. Es neesmu viss un viss neesmu es. Bet tas netraucē man cienīt un mīlēt sievieti. Savukārt, bruņinieka titulu dzīvē mums nepiešķir Dievs. Bruņinieka tituls, tā ir savas izaugsmes pazīme (Diemžēl,mūsdienās arī pat tas ne vienmēr ir tā.). Svarīgs nav šis tituls, bet izaugsme. Izaugsme, tas ir katra no mums personīgs sasniegums. Kādēļ man jāloka ceļi pašam savu sasniegumu priekšā?

 Aija,   17:49:55 15.12.2004 
Lieliski, malacis....bučas Tev!