Mārtiņa Lutera “Mazais Katehisms”. 10 baušļi.

Pēc Saksonijas draudžu, Vācijā, vizitācijām, Luters atklāj ļoti bēdīgu ainu kristīgās draudzēs. Parastie draudžu locekļi neko nezin par savu kristīgo ticību. Piemēram, nezin pat “Mūsu Tēvs debesīs” lūgšanu. Arī draudžu priesteri un bīskapi vairāk ir norūpējušies par savu labklājību, nevis par viņiem uzticēto ļaužu izglītošanu un mācīšanu kristīgās ticības jautājumos. Šī nožēlojamā situācija paskubināja Mārtiņu Luteru, uzrakstīt un pabeigt “Mazo Katehismu.” Šis katehisms, pirmkārt un galvenokārt, tika domāts mājas lietošanai. Mājas tēvs bija atbildīgs par to, lai viņa saime zinātu kristīgās ticības pamatus, proti, baušļus, Apustuļu ticības apliecību, Tēvreizi un sakramentus.


Pēc Saksonijas draudžu, Vācijā, vizitācijām, Luters atklāj ļoti bēdīgu ainu kristīgās draudzēs. Parastie draudžu locekļi neko nezin par savu kristīgo ticību. Piemēram, nezin pat “Mūsu Tēvs debesīs” lūgšanu. Arī draudžu priesteri un bīskapi vairāk ir norūpējušies par savu labklājību, nevis par viņiem uzticēto ļaužu izglītošanu un mācīšanu kristīgās ticības jautājumos. Šī nožēlojamā situācija paskubināja Mārtiņu Luteru, uzrakstīt un pabeigt “Mazo Katehismu.” Šis katehisms, pirmkārt un galvenokārt, tika domāts mājas lietošanai. Mājas tēvs bija atbildīgs par to, lai viņa saime zinātu kristīgās ticības pamatus, proti, baušļus, Apustuļu ticības apliecību, Tēvreizi un sakramentus.


Līdz šai dienai, “Mazais Katehisms” nav zaudējis savu aktualitāti. Tas joprojām, jauniem un veciem, izglītotiem un neizglītotiem, bagātiem un nabagiem, dod labu priekšstatu “kristīgā ābecē.” Vēl vairāk, ikvienam, kurš grib tikt glābts un iemantot mūžīgo dzīvību, ir jāzina “Mazais Katehisms,” jo tas atklāj svarīgāko kristīgā ticībā, kam cilvēkam ir jātic un jāseko.


Desmit baušļi – kā namatēvam tie savai saimei vienkāršā veidā jāmāca.


Pirmais bauslis


Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz Viņu paļauties.


Otrais bauslis


Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nepareizi lietot, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa Vārdu nepareizi lieto.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka pie Viņa Vārda ne lādam, ne zvēram, ne buram, ne melojam, ne maldinām, bet to visās bēdās piesaucam, Dievu lūdzam, teicam un slavējam.


Trešais bauslis


Tev būs svēto dienu svētīt.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka Dieva vārda sludināšanu un Dieva vārdus nenicinām, bet tos turam svētus, labprāt klausāmies un mācāmies.


Ceturtais bauslis


Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un kungus nenicinām, un neaizkaitinām, bet tos godā turam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām.


Piektais bauslis


Tev nebūs slepkavot.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvākā miesai nedz kaitējam, nedz ciešanas radām, bet viņam palīdzam un kalpojam visās miesas vajadzībās.


Sestais bauslis


Tev nebūs laulību pārkāpt.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka šķīsti un tikli dzīvojam vārdos un darbos un ikviens savu laulāto draugu mīlam un cienām.


Septītais bauslis


Tev nebūs zagt.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvākā naudu vai mantu neņemam, nedz ar viltotu preci vai netaisnu rīcību iegūstam, bet viņa mantu un iztiku viņam palīdzam vairot un sargāt.


Astotais bauslis


Tev nebūs nepatiesi liecināt pret savu tuvāko.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāko nepatiesi neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam neslavu ceļam, bet mums būs to aizbildināt, visu labu par to runāt un visu par labu vērst.


Devītais bauslis


Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka ar viltu sava tuvākā mantojumu vai namu neizkrāpjam, nedz šķietami likumīgi to iegūstam, bet tam palīdzam un kalpojam, ka viņš var to paturēt.


Desmitais bauslis


Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.


Ko tas nozīmē?


Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākajam ne sievu, ne saimi, ne lopus neatņemam, neatviļam, nedz atsvešinām, bet tos pamudinām palikt un darīt to, kas tiem pienākas.


Ko Dievs saka par visiem šiem baušļiem?


Viņš saka tā: Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešajam un ceturtajam augumam, tiem, kas mani ienīst; un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas mani mīl un tur manus baušļus.


Ko tas nozīmē?


Dievs draud sodīt visus, kas šos baušļus pārkāpj; tāpēc mums visiem būs bīties no Viņa dusmām un nebūs neko darīt pretēji šiem baušļiem. Turpretim Viņš apsola žēlastību un visu labu tiem, kas šos baušļus tur, tāpēc mums arī būs Viņu mīlēt, uz Viņu paļauties un labprāt dzīvot pēc Viņa baušļiem.


 


Mārtiņa Lutera “Mazais Katehisms”.


27.12.2007

Komentāri:

 Modris,   23:09:19 02.01.2008
80.233.142.78

Jā, un vēl: glābšana jeb atpestīšana ir no matērijas varas, no piespiedu inkarnācijas, no nebrīves, tātad kļūšana brīvam, vai ne? Man vārdiņš 'atbrīve', kas ir sinonīms atpestīšanai jeb glābšanai, patīk labāk.

 Modris, Valteram,   23:06:11 02.01.2008
80.233.142.78

Pilnīgi pareizi, Valter. Un Jēzus nekur sevi nesaucot arī par vienvienīgo Dieva Dēlu, vai ne?

 Valters,   22:11:38 02.01.2008
87.110.78.24

Tāpat fanātiskie kristieši ar treknu svītru pārsvitro tās evaņģēliju vietas, kurās Ješuā cenšas iestāstīt saviem līdzcilvēkiem, ka 'glābts' tiks tikai tas, kas darīs labus darbus un kops savu dvēseli - ar kopšanu saprotot iekšēju pilnveidošanos nevis kaut kādu baznīcas ritualu pildīšanu.

 Valters,   22:06:34 02.01.2008
87.110.78.24

Fanātiskie kristieši aizrautīgi citē šos bībeles teikumus, kuros Ješuā it kā pareģo savu piesišanu krustā. Labi, pieņemsim, ka viņš to pareģoja. Taču nevienā vietā, neviens evaņģēlists - bet Pauls/Sauls nav nekāds evaņģēlists - neliek Ješua mutē vārdus, kuros viņš piesolītu caur savu upuri - ja tāds bija - izpirkt citu grēkus!!! Tādu nav, lai kā meklētu - nav! Tā ir Paula izdoma, pie kuras viņš nonāca pēc smagas tuksnesī piedzīvotas lēkmes.

 Modris, Logosam,   22:06:11 02.01.2008
80.233.142.78

Ja es neko nezinātu, varētu Jūs uztvert kā kanibālus...

 Modris, Logosam,   22:01:05 02.01.2008
80.233.142.78

Man nav žēl laika, tāpat kā Tev. Bībelē esot ap 60 % patiesības, un tas nav nemaz tik maz, bez tam gadījumā, ja šos ezoteriskos, nereti simboliskos tekstus izprot pareizi, tad tas patiesības procents var būt arī vēl augstāks. Bībeles Jauno Derību ir rakstījuši apustuļi, nevis Dievs.

 Logos, ---Jaunatklājumi---  21:32:18 02.01.2008
78.84.150.134


Jaunatklājumi?


Vai var ko jaunu atrast katehismā? Domāju, ka var gan.

Divi bauslības galdiņi

Parasti mēdz runāt par diviem bauslības galdiņiem - uz Pirmā tiek rakstīti 1.-3., bauslis, uz Otrā - 4.-10. bauslis. Tam ir zināma pedagoģiska jēga, - proti - Pirmais bauslības galdiņš runā par attiecībām ar Dievu, Otrais - par attiecībām ar cilvēkiem. Kristīgajā mākslā tas tiek parādīts pat uzskatāmi, kad no Sinaja kalna nākošais Mozus tiek attēlots ar divām bauslības plāksnēm, uz kurām tiek attiecīgi attēlota augstāk minētā baušļu numerācija, proti, uz viena 1.-3., uz otra – 4.-10. bauslis. Bet tā uz Sinaja kalna notiekošā jēga tiek darīta neskaidra. Dievs tur slēdza derību ar savu tautu, un katra no līgumslēdzējpusēm saņēma savu līguma kopiju, Dievs savu, Viņa tauta savu. Tātad, katrā no tām bija viens un tas pats teksts. Mozus tās abas nonesa no Sinaja, jo Dievs bija solījis būt kopā ar viņiem, tāpēc abas plāksnes tika ievietotas Derības šķirstā.

Bet kāpēc ne trīs?

Tāpat pedagoģisku motīvu vadīts es ierosinu dalīt baušļus nevis divās, bet trīs grupās, pirmajā grupā ietverot 1.-3., otrajā 4.-8., trešajā 9.-10. bausli. Pirmās grupas baušļi runā par Dievu, atklājot to kā svētu un absolūtu, trešās grupas baušļi ar 'tev nebūs iekārot' tam pretim nostāda cilvēku - grēcinieku, kamēr otrās grupas baušļi runā tikai par to, kā Dieva prasības īstenot savstarpējo attiecību plāksnē. Šāds iedalījums, manuprāt, skaidrāk atklāj Dieva un cilvēka savstarpību, - baušļos Dievs ir Radītājs un likumdevējs, cilvēks - Dieva radība un grēcinieks.

Asinsradniecība Sv. Vakarēdienā

Vēl kāda teoloģiskas dabas refleksija. Visdziļāko kristīgo kopību mēs kā kristieši piedzīvojam Sv. Vakarēdienā. Mūsu jauno stāvokli un identitāti Dieva un cilvēku priekšā nosaka nevis vairs mūsu pašu miesa un asinis, bet gan Pestītāja par mums dotā miesa un izlietā asins. Saņemot Viņa miesas un asinis Sv. Vakarēdienā, mēs tiekam uzturēta kā Viņa miesa (Baznīca), un tāpēc arī kā Viņa un arī savstarpēji (kristīgie) asinsradinieki. Tagad mūsos ir Viņa miesa un mūsos plūst Viņa asins, kas mūs savstarpēji vieno. Tā nav reliģiska konvencija, bet gan ticības īstenība, kuras rezultātā mēs pamatoti varam viens otru dēvēt par māsu un brāli. Bez tā mēs būtu tikai līdzās nolikti, bet nekādas būtiskas saites mūsu starpā nepastāvētu, kā piem., tramvaja viena maršruta pasažieriem. Tāpēc ne velti vēlāk Šmalkades artikulos Luters sacīs atziņu[5], ko kopsavelkot īsi var izteikt kā: 'Dievs pie mums nāk Savos vārdos, sakramentos un brāļu un māsu savstarpējā kopībā.'

Iegūsim!

Mazais katehisms ir tikai šķietami mazs, patiesībā tā ir liela garīgo dārgumu krātuve. Lai katrs tos steidzam iemantot!

 Logos, >>Modris  21:29:18 02.01.2008
78.84.150.134

Iesaku ērtības labad visus tavus komentārus ievietot vienā. Nav obligāti jāsaraksta n-tie komentāri vienā strīpā vienam adresātam.

Mūsu diskusija ar tevi ir nonākusi strupceļā. Runa ir par atskaites punktu. Pēc man dotās Dieva atklāsmes Bībele ir Dieva Vārds un kā tāda ir Patiesības mēraukla. Tapēc, jebko ko tu vai kāds cits šeit sludina, es salīdzinu ar Svētajiem Rakstiem. Ja tavuprāt bībele nesatur Patiesību, tad netērē uz mani savu laiku.

 Modris, Skautam,   20:29:59 02.01.2008
80.233.142.78

Nav teikts, ka viņi ir Meistari, nedz arī tas, ka viņi regulētu dzīves ilgumu; viņi tikai spēj pa tiešo uzņemt Saules sūtīto enerģiju. Ar laiku mēs visi varēsim to pašu.

 skauts, Modrim,   20:09:37 02.01.2008
87.226.70.165

Vai tad kristietība nemāca, ka grēka alga ir nāve, un kurš gan nav miris (izņemot Meistarus)? Ja jau grēki būtu izpirkti, tad neviens vairs nemirtu, vai ne, Logoss?

Cilvēki, kuri meditē ar tiešu skatienu uz Sauli, uzņemot enerģiju no tās kā dārzeņi. Apgalvo, ka var dzīvot cik vien ilgi grib, tiem neveig ēst un pēc ilgākas prakses nevaigot arī dzert. Tādi esot jau ap 30 tūk. Vai viņi visi ir meistari, ka var regulēt fiziskās dzīves ilgumu?

 Modris, Logosam,   20:06:19 02.01.2008
80.233.142.78

Kur Tu pazudi, Logoss? Aizgāji iestiprināties?

 Modris, Logosam,   19:59:42 02.01.2008
80.233.142.78

Par to Dieva tiesu - kas tiek tiesāts? Daļa no dvēseles tiek inkarnēta kā personības kodols, un šī (parasti) nelielā dvēseles daļa ir pakļauta riskam tikt matērijas spēku (materiālo vēlmju) pārmāktai un iet zudumā pamatdvēselei. Tad dotā dzīve tiek izdzēsta no dzīvības grāmatas, kurā ir ierakstītas visas cilvēka dzīves. Tā ir tā zušana ellē. Tā daļa, kas ir saglabājusi sevi kā dvēseli, kopā ar jauno pieredzi atgriežas pamatdvēselē un ienes kaut ko jaunu pieredzes pūrā. Šo atdalīšanās procesu (kurā sagandētā daļa tiek atdalīta no neskartās, latvieši to sauc par velēšanos) kristieši sauc par Dieva tiesu.

 Modris, Logosam,   19:51:36 02.01.2008
80.233.142.78

Kristieši, padodoties laicīgās varas spiedienam, izmeta no Kristus Mācības reinkarnācijas ideju, un tādējādi kristietība kļuva neloģiska un tās Dievs tika nostādīts netaisna Teva lomā.

 Modris, Logosam,   19:49:22 02.01.2008
80.233.142.78

Bībelē runa ir par fizisko nāvi. Cilvēka gars kā Dieva daļa nevar nedz grēkot, nedz mirt, tas jau ir nemirstīgs, tāpat kā relatīvi nemirstīga ir dvēsele, tikai personība un miesas ķermenis ir mirstīgs.

 Modris, Skautam,   19:43:17 02.01.2008
80.233.142.78

'Kā ir ar Saules ēdājiem? Cilvēkiem dārzeņiem!' Varbūt, ka tas ir kaut kādi asprātīgi, tikai es nesaprotu.

 Modris, Logosam,   19:32:01 02.01.2008
80.233.142.78

Es Tev pastāstu to, ko zinu. Ir bijuši daudzi viltus 'Kristi', arī mūsdienās. Šis Kristus ir īsts. Kā Tu atšķirsi? Pēc augļiem, vai ne? Iesaku Tev painteresēties par tiem augļiem (interneta adreses es esmu devis: share international, uzliec uz Google). Kristus teica, ka atnāks laika beigās. Šeit ir kļūda tulkojumā: Kristus teica, ka atnāks laikmeta (t. i., Zivju laikmeta) beigās, ko Viņš arī izpildīja. Viņš ir atgriezies!

 Logos, >>Modris  19:29:54 02.01.2008
78.84.150.134

Ja jau grēki būtu izpirkti, tad neviens vairs nemirtu, vai ne, Logoss?
-------------------------------------------------------------------------------------

Modri, cilvēks nav tikai miesa. Apstājoties sirdij mirst tikai čaula. Gars ir cilvēka galvenā daļa. Pēc laicīgās nāves cilvēka gars nonāk Dieva tiesā. Un šeit izšķirās, kurš dzīvos mūžīgi debesu valstībā un kurš mirs ellē.

 skauts, Modrim,   19:24:33 02.01.2008
87.226.70.165

Kā ir ar Saules ēdājiem? Cilvēkiem dārzeņiem!

 Logos, >>Modris  19:23:03 02.01.2008
78.84.150.134

Kristus Pats, Kurš kopš 1977. gada ir atgriezies mūsu pasaulē, kā bija solījis pirms 2000. gadu.
-----------------------------------

Tā tā. Te nu mēs redzam dzīvu viltus pravieti vārdā Modris. Kristus otro atnākšanu nezina neviens. Kas saka ka Kristus jau ir atnācis, tas sevi ir nodevis.

Lasiet par Kristus otrās atnākšanas pazīmēm:

23. Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet.
24. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.
25. Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.
26. Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticiet.
27. Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
28. Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.
29. Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.
30. Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
31. Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
32. Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt.
33. Tā arīdzan jūs - kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.
34. Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.
35. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.
36. Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.

 Modris, Logosam (oh!),   19:11:33 02.01.2008
80.233.142.78

Jēzus ar savu nāvi pie krusta nav izpircis neviena grēkus un arī nespēj to izdarīt, jo par saviem grēkiem jebkurš pats ir atbildīgs. Vai tad kristietība nemāca, ka grēka alga ir nāve, un kurš gan nav miris (izņemot Meistarus)? Ja jau grēki būtu izpirkti, tad neviens vairs nemirtu, vai ne, Logoss?

 Modris, Logosam,   19:05:24 02.01.2008
80.233.142.78

Jēzum piedzimstot, viņam bija 3. Iesvētīšanas pakāpe. Mirstot pie krusta, viņš izgāja 4. Iesvētīšanu, vienlaikus Kristus izgāja 6. Iesvētīšanu (pirmo solāro Iesvētīšanu). Kristietības, kuru Tu nezini, autors ir Kristus Pats, Kurš kopš 1977. gada ir atgriezies mūsu pasaulē, kā bija solījis pirms 2000. gadu.

 Logos, >>Valters, 	18:13:40 02.01.2008  18:52:14 02.01.2008
78.84.150.134

Ješua nekur nav solījis, ka viņš ļausies piesisties krustā un caur to 'glābs' visus
------------------------------

'11. ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm...
17. Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu.
18. Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt.
<http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/janaevangelijs/Janaevangelija10.htm>

'No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties.' (Mt.16:21)

'Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: 'Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.' (Jņ.1:29)

Ja vēlies, tad varu ievietot vēl desmitiem rakstuvietu, kas runā par šo vienīgo lietu: Kristus ir miris par pasaules grēkiem.

 Valters,   18:13:40 02.01.2008
87.110.78.24

Un pestītājs arī ir Pauls, jo Ješua nekur nav solījis, ka viņš ļausies piesisties krustā un caur to 'glābs' visus, kas iestāsies baznīcās, kuras pieteiksies par starpniekiem starp grēciniekiem un 'to kungu'...

 Valters,   18:11:19 02.01.2008
87.110.78.24

Un tad nu sanāk tā, ka Pauls ir tas kristiešu 'Dievs', jo kam tad pieder tas Paula rakstītais 'Dieva vārds', ja ne viņam pašam?

 Valters,   15:09:39 02.01.2008
87.110.78.24

Par to, ka Pāvils ir kristietības radītājs ir rakstījuši arī paši kristiešu teologi. Bet tur jau nau jābūt teologam, pietiek ar lasītprasmi un spēju veikt vienkāršu teksta analīzi. Tīmeklī var atrast daudzas lapas, kurās norādīts uz Paula (Pāvila) un Ješua (Jēzus) mācibu pretrunām. Piemēram šeit: http://www.voiceofjesus.org/paulvsjesus.html

 Modris, Logosam,   15:05:52 02.01.2008
80.233.142.78

Tu gribi, lai visi zina kristietību, bet Tev būtu kaut kas jāzina no ezoterikas, kas ir arī kristietības pamatā. Piedzimšana no augšas ir pirmā iesvētīšana, kuras simbols ir Jēzus piedzimšana, 2. iesvētīšanu simbolizē Jēzus kristīšana, utt. Mācies, Logoss, citādi visu mūžu pavadīsi ābeckaķos!

 Logos, >>Modris, 	14:35:55 02.01.2008  14:57:29 02.01.2008
78.84.150.134

Mārtiņš Luters: iesvētīšanas pakāpe 2,3. Ne pārāk augsta, lai viņš būtu kāda liela garīga autoritāte.
-------------------------------------------

Kas tas par pigoru?? :D Tu mani sasmīdināji draugs ar savām pakāpēm. Kristietībā ir tikai viena iesvētīšanas pakāpe. Un tā ir piedzimšana no augšienes caur svēto kristību. :)

Ja runājam par pakāpju valodā, tad Jēzum Kristum bija -1 pakāpe, jo viņš pazemojās mūsu dēļ līdz pat krusta nāvei.

Un apustilim Pēterim, kuram Jēzus uzticēja visas Baznīcas atslēgas, varētu būt bijusi tikai kāda 1/2 pakāpe, jo viņš bija tikai parasts zvejnieks.


Tomēr arī Sv. Pāvils, faktiskais kristietības (tādas, kādu mēs to zinām) radītājs, ija tikai 3. pakāpes Iesvētītais
--------------------------------------------------

Kas lūdzu ir TĀS kristietības radītājs kādu mēs TO nezinam?? :)


, un Meistari liecina, ka viņa mācības ievērojami atšķiras no Kristus Mācībām. Kristietība, jau sākot no Sv. Pāvila, ir zināms Kristus Mācību sagrozījums. Tomēr kristiešiem kaut ko tādu teikt nav vērts, jo viņi ir akli un kurli pret visu, kas atšķiras no viņiem iepotētā
-------------------------------------------------------------------

Ij nemaz nēesam kurli. Labrāt paklausītos no tevis par `meistaru` ievērojamām liecībām par ievērojamiem sagrozōjumiem. :)


, tādēļ pirmais, ko viņiem patiešām vajadzētu iemācīti, nav vis Lutera katķisms, bet gan būt brīviem savā apziņā.
---------------------------------------------------------

(Jāņ.8:31-32)
' 31. Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: 'Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi,
32. un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.'

<http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/janaevangelijs/Janaevangelija08.htm>

 Modris,   14:35:55 02.01.2008
80.233.142.78

Mārtiņš Luters: iesvētīšanas pakāpe 2,3. Ne pārāk augsta, lai viņš būtu kāda liela garīga autoritāte. Tomēr arī Sv. Pāvils, faktiskais kristietības (tādas, kādu mēs to zinām) radītājs, ija tikai 3. pakāpes Iesvētītais, un Meistari liecina, ka viņa mācības ievērojami atšķiras no Kristus Mācībām. Kristietība, jau sākot no Sv. Pāvila, ir zināms Kristus Mācību sagrozījums. Tomēr kristiešiem kaut ko tādu teikt nav vērts, jo viņi ir akli un kurli pret visu, kas atšķiras no viņiem iepotētā, tādēļ pirmais, ko viņiem patiešām vajadzētu iemācīti, nav vis Lutera katķisms, bet gan būt brīviem savā apziņā.

 Līga, Ezei,   13:05:00 02.01.2008
81.198.170.110

Jā, kaķi šogad vajag!:))) To šodien, vēlējumus izsakot, visi konstatējam. Nezinu kā citiem, bet mani kaķi tā uzbarojušies, ka diez vai būs spējīgi kādu peli noķert, nevar pat uz palodzes uzlekt:)))- varētu domāt, ka būs bargākā ziema pēdējos gados:)))

 Logos, --- Logs; Durvis; Dziļurbums---  11:54:32 02.01.2008
78.84.150.134


Dziļurbums


Vai var ko jaunu atklāt Lutera Mazajā Katehismā? Jā. Tas ir kā dziļurbums - no tā aizvien no jauna var smelt un smelt ticības un atziņu ierosmes. Piem., pārlasot Ticības apliecības komentāru, atklājas tā izklāsta struktūra, ko ir vērts uzsvērt katehēzē pedagoģisku iemeslu dēļ: 1) cilvēks, 2) Dievs, 3) dāvana, pie tam katrā no artikulu komentāriem tie atklājas kādā īpašā veidā. Tas atklāj Lutera Mazā katehisma ļoti praktisko ievirzi, kas citā vietā parādās pat tieši tekstā, piem., runājot par Kristību viņš jautā: 'Ko dod Kristība, vai kāds no tās labums?'

I artikulā par cilvēku tiek runāts kā par Dieva Tēva uzturētu un sargātu radību: 'Dievs mani radījis līdz ar visu radību'. No dāvanu apraksta seko, ka cilvēks ir Dieva iecelts pasaules pārvaldnieks. Šis artikula komentārs atklāj Dievu kā mīlošu Tēvu debesīs, kurš par savu cilvēcisko radību gādā no žēlastības, nepelnīti, 'nekāpēc': 'to visu Viņš dara no tīras tēvišķas, dievišķas laipnības un žēlastības'. Luters arī pasaka priekšā pareizo attieksmi ar kādu saņemt šī artikula dāvanas: 'pateikties, slavēt, kalpot un paklausīgam būt'.

II artikulā cilvēks tiek raksturots kā 'pazudis un pazudināts cilvēks'. Dieva Dēls tiek ietverts īsā teoloģiskā formulā: 'Jēzus Kristus ... ir mans Kungs', jo ir mani 'atpestījis, atpircis un atbrīvojis no visiem grēkiem, no nāves un velna varas.' Cilvēkam tiek dāvāts jauns dzīves mērķis un jēga - 'lai es viņam piederu, Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju, un Viņam kalpoju', tātad, kristieša dzīve nav patērēšana, bet gan mērķtiecīga pašatdeve.

III artikuls ar vārdiem 'ar savu paša prātu un spēku nevaru ... ticēt' paskaidro, ka ticība nav cilvēka paša konstrukcija, bet ir Dieva dāvana. Kristietis atrodas 'privileģētajā ciešamajā kārtā', t.i., ir Sv. Gara dāvanu saņēmējs, jo Sv. Gars mani ir 'ar Savām dāvanām apgaismojis, svētdarījis, un uzturējis patiesajā ticībā'. Viņš ir dāvājis man draudzi - kopību, kurā savesti kopā daudzi citi, kas tāpat kā es ir saņēmuši I un II artikula dāvanas.

 Eze, Līgai  11:39:31 02.01.2008
80.81.33.4

Galvenais - lai kaķis ir mājās :))) kad kaķis Rīgā, peles pa galdu danco!
Un kaķi var piesaukt, kad 'sasiesim astes' (O.Vācieša motīvs).. ui, un par astēm te varētu vēl ilgi gada garumā :))

 Līga,   10:56:45 02.01.2008
81.198.170.110

Līdz 7.februārim, kad sāksies žurkas gads, ievest kārtību visur- gan materiālajā, gan garīgajā sfērā, jo žurkas tur, kur esot kārtība, neparādoties un neko nesagraužot :))) Lai mums visiem veiksmīgs 2008.gads!

 MB,   10:22:08 02.01.2008
10.225.20.27

Laimi Jaunajā gadā! :-)))

 RV,   19:50:21 31.12.2007
87.110.89.178

Tūlīt viņš atnāks pats,tas jaunais Peļu gads,kad mēs tos kaķus medīsim un mīkstu sieru ēdīsim,pa mīkstu sieru pēdosim un žurkulēniem nedosim.Tas būs viens varens skats-tas jaunais peļu gads,kad visas zemes peļosies un nevis kartupeļosies,un dīvkājainie kļūs astain iun spalvaini.Nāc ātrāk,ātrāk nāc-tas jaunais peļu gads.(O.Vācietis)

 guga, Wu un visiem pārējiem  12:40:29 31.12.2007
62.85.19.217

Daudz laimes Jaunajā gadā! Visu labu vēlot! Izaugsmi un plauksmes spēku ikvienā apliecinošā dzīves aspektā! Kā asns salauž asfaltu, tā arī lai mūsu izaugsmes potenciāls salauž visus šķēršļus!
:)))).

 guga, Wu  12:36:54 31.12.2007
62.85.19.217

Paldies par laba vēlējumiem! Attiecībā uz mācību, protams. Luterānismam taču ir ietekme uz visu vēlāko protestantisma kustību, kas radīja (un joprojām rada) arī daudz laba.

Mācība patiešām ir tikai mācība. Visa kristietības vēsture ir nemitīga cīņa starp kristietības sākumos ielikto gaismas impulsu un vides un cilvēku tumsonību un maldiem. Un luterānisms ir tikai viens etaps šajā procesā (varbūt ne vislabākais, jo radīja visnežēlīgāko ticības karu Eiropā un nežēlīga masu sadisma izpausmes, kas tika vērstas pret sievietēm un jūdu ticības pārstāvjiem, ko savos teorētiskajos pamatojumos atcerējās vēl nacistiskajā Vācijā, tomēr tā vai citādi faktisks cīņas par izpratni etaps). Un mēs kā Eiropas kultūrtelpā līdzdalīgi (vēl jo vairāk arī Ziemeļeiropas specifiskajai kultūrtelpai piedrīgi) nekur nevaram aiziet no tā. Bet ko paņemt no tā līdzi savā ceļā, tā jau ir mūsu pašu darīšana.

 Wu, Guga  11:31:25 31.12.2007
78.84.120.108

Dažiem jau noder arī Lutera mācība, kāpēc ne? Un tā noder pilnīgi dažādiem mērķiem. :)

Lutera mācība jau ir tikai mācība, citiem vārdiem, instruments, kurš kā jau darbarīks - viņa it kā nemaz nav, kamēr to nesāk pielietot. Tā arī Lutera mācību - var izmantot gan, lai piesegtos un pamatotu savas agresīvās tieksmes pret cilvēkiem un pēc tam noveltu no sevis atbildību par saviem darbiem uz citiem (es pats taču neko, Luters jau teica, ka raganas ir jādedzina, es pats esmu balts un nevainīgs), gan arī to pašu Lutera mācību var izmantot godīgā darbā ar sevi, vismaz kādā no ceļa sākuma posmiem.

Novēlu Tev priecīgu Jauno gadu. Un lai pasjanss Jaunajā gadā saliekās tik veiksmīgi, lai Tu paspētu arī daudz ko labu paveikt, ko pats gribi! :)))

 guga,   09:16:45 31.12.2007
62.85.19.217

Protams, Bībeles tulkošanas tradīcija ievērojamā mērā sākas ar Luteru, arī pati katoļu baznīca ievērojami reformējas ticības cīņu laikā un novērš daudzas no tām lietām, kas izraisīja lielāko ticības šķelšanos Eiropā. Kontrreformācija iezīmējas arī ar katoliskās mistikas atdzimšanu.

Nekādi nevar noliegt arī Lutera darba pozitīvo pusi. Bet jāredz ir abas. Tā nebija vienkārša personība un arī darba rezultāti ir neviennozīmīgi.

 guga,   09:11:49 31.12.2007
62.85.19.217

Tāpēc arī nav jābrīnās par Lutera katķisma ievirzi. Luters pats savā gara dzīvē bija gana mērdējis miesu kaut arī vēlāk apprecēja jauniņu mūķenīti, kura bija pieņēmusi viņa ticību. Un izskatās, ka arī viņš pats nekādu citu veidu kā cīnīties pret to, kas viņaprāt bija vai varēja būt ļaunums, arī nepazina, kā tikai vienkārša agresija.

 guga,   09:05:17 31.12.2007
62.85.19.217

Luters bija viens no tiem, kuri stimulēja raganu prāvu izplatīšanos protestantiskajā Ziemeļeiropā, kas vēlāk ieguva masu psihožu raksturu. Diskusijā Luters saka:
'Nevajag izrādīt nekādu žēlsirdību pret šīm sievietēm; Es viņas pats personīgi emu gatavs sadedzināt, jo mēs lasām Likumā, ka priesteri bija tie, kuriem bija jāuzsāk noziedznieku nomētēšana ar akmeņiem.'

Tāpat arī agresīva antisemītisma propaganda ir Lutera darba sastāvdaļa, jo viņaprāt tikai viena ticības forma varēja būt patiesa.
Jūdi nepakļāvās viņa sludināšanai un nepieņēma tās dēļ kristīgo tīcību - ja tas tā, tad pret viņiem Lutera prāt varēja vērsties tikai ar galējas agresijas formām.

 Valters,   00:47:08 30.12.2007
87.110.78.24

Skaidrības labad jāpiebilst, ka ar primitīvismu šeit galvenokārt domāju 'dusmīgā Dieva' esamības uzsvēršanu motivācijas nostiprināšanai.
Sak, Jānīt, zagt un melot ir slikti un tā tev saka dusmīgais tētis, kurš par neklausīšanu liks tevi uz ceļa!

 Valters,   00:40:08 30.12.2007
87.110.78.24

Primitīvas cilts primitīvie likumi... Varētu teikt - pirmais solis no Ēģiptes padzīto vergu mentalitātes savaldīšanai. Neko labāku un dziļāku viņi tolaik vienkārši nebija spējīgi uztvert. Labi, ka baznīcai neizdevās uzspiest šo arhaisko likumu kodeksu kā obligāti apgūstamu priekšmetu mūsu skolās!
Nestāv ne tuvu Dainu ētikai vai hindu Manu likumiem:
http://tradition.lf.lv/Dazhaadi_Teksti.htm#Manu_likumi

 Logos, --- Logs; Durvis; Dziļurbums---  13:48:42 29.12.2007
78.84.150.134

Durvis


Viss sacītais uzrāda, ka Lutera katehisms ir kas vairāk kā tikai kristieša logs uz ārpasauli. Mazais Katehism faktiski ir teoloģijas un lūgšanu dzīves praktikums, tāpēc Luters sauc to arī par Enchiridion, rokasgrāmatu, kas kristieti ved pie Vārda un ticības. Katehisms ir rakstīts, lai teoloģiski un pedagoģiski sniegtu kristietības pamatus garīgai izaugsmei visas dzīves garumā; tā visa kristīgā dzīve top par katehumenātu. Luters par to saka: 'Mēs nekad nebeigsim mācīties [katehismu], jo tas sastāv nevis no runām, bet no dzīves.'

Tāpēc Mazo katehismu varētu dēvēt ne tikai par logu, bet arī par durvīm, pa kurām katrs atsevišķais kristietis ieiet pasaulē, lai saņemtu Dieva Tēva dāvanas un būtu kopībā ar citiem.

Personiskās attiecības ar Dievu

Katehisms pasvītro kā individuālo ticību - indivīda personiskās attiecības ar Dievu, tā arī ticības kopības raksturu ar savu tuvāko. Sabiedriskā joma ir tā, kurā notiek man personiski nozīmīgas lietas, manu pestīšanu ieskaitot. Kristīgais sabiedriskums (draudze) nav interesentu grupa, bet balstās Dieva vārdā - pasludinātajā un pasniegtajā.

Katehisma personisko raksturu redzam Dieva Radītāja dāvanu uzskaitījumā. Luters saka: 'Es ticu, ka Dievs mani radījis līdz ar visu citu radību, man devis miesu un dvēseli, acis, ausis un visus locekļus, saprašanu un visas maņas un vēl aizvien mani uztur. Viņš dod man apģērbu un apavus, ēdienu un dzērienu, māju un sētu, sievu un bērnus, laukus, lopus un parējos labumus. Viņš mani bagātīgi un ik dienas apgādā ar visu to, kas šai miesai un dzīvībai vajadzīgs, no visām briesmām pasargā un no visa ļauna glābj un glabā.'

Katehisma katru personu uzrunājošais raksturs parādās arī tajā apstāklī, ka, runājot par Sv. Vakarēdienu, atbilde uz jautājumu: 'Ko palīdz tāda ēšana un dzeršana?' ir izteikta personiskas attieksmes un pieredzes veidā - ticībā. Personiskums saistās ar personisku atbildi Dievam - ticību kā uzticību, paļāvību: 'kas šiem vārdiem ['par jums dota'] tic, tas iegūst, ko tie saka ... proti grēku piedošanu.'

Personiskās attiecības ar Dievu īstenojas ikdienas. Uz to norāda katehismā ietvertās vienkāršas pamācības kā sacīt rīta, vakara, un ēdienreižu lūgšanas: 'No rīta pamodies, svētī sevi ar krusta zīmi un saki: 'Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.' Tad vai nu uz ceļiem, vai arī kājās stāvus saki ticības apliecību un 'Tēvreizi'. Tad vari nodziedāt kādu garīgu dziesmu ... un ar priecīgu prātu dodies uz darbu.'

Tas pats vakarā. 'Tad tūdaļ ar priecīgu prātu dodies gulēt,' jo kristietis, kas ir priecīgi pildījis savus pienākumus, vērsies pie Dieva un tuvākajiem ticībā savu grēku piedošanai, patiešām var gulēt mierā. Kristietis ir taisnots ticībā, ne no saviem darbiem, tāpēc viņam nevajag pavadīt bezmiega naktis domājot par nepadarītiem darbiem vai padarītiem grēkiem. Ticībā un uzticībā kristietis var iet gulēt un celties ar dvēseles un sirds mieru.

Savstarpējās attiecības caur Dievu

Bet kristīgā ticība nav vien individuālā, bet daudzkārt vairāk kolektīvā garīguma reliģija. Katehisms atklāj vienkāršo ticības patiesību, ka Dievs savstarpēji vieno cilvēkus. Kristieša dzīvē ir vienmēr iesaistīti visi trīs - Dievs, es un citi. Es ar citiem esmu saistīts Dievā.

Uzrādot Dieva kā personības personiski nozīmīgās attiecības ar cilvēku, tās tiek izteiktas, Dievu apzīmējot ar 'Tēvs' (sekojot Kristus mācītajam: 'Kad jūs Dievu lūdzat, sakāt: Mūsu tēvs' Mt 6,9). Ar šo vārdu tiek uzsvērta mīlestība un uzticība, kas pastāv tēva un bērnu starpā. Bet tas arī nerada reliģisku individuālismu, jo personiskās attiecības ar Dievu kristieti tūlīt ieved arī savstarpējo attiecību pasaulē. Tāpēc 'Mūsu Tēvs' Pirmās lūgšanas Lutera skaidrojums vēsta: 'Kad Dieva vārdus patiesi un skaidri māca un mēs kā Dieva bērni arī svēti pēc tiem dzīvojam.'

Kopība tiek uzvērta arī tik personiskā lietā kā grēksūdze. Nodaļā 'Kā cilvēkiem jāmāca sūdzēt grēkus' Luters jautā: 'Pārdomā saskaņā ar desmit baušļiem savu dzīvi: ko tu esi darījis, būdams tēvs, māte, dēls, meita, kundze vai kalps. Vai neesi bijis nepaklausīgs, neuzticams, slinks, vai neesi kādam darījis pāri ar vārdiem vai darbiem, vai neesi zadzis, bijis nolaidīgs, izšķērdīgs, vai neesi nodarījis kādam kaitējumu', kas bieži notiek attiecībās ar citiem.

Mazā Katehisma teksts noslēdzas ar kristiešu pienākumu uzskaiti no Sv. Rakstiem. Pēdējais pamācības citāts no Sv. Rakstiem ir ētiska un liturģiska rakstura: 'Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem.' (1. Tim. 2:1)

 Sluņkis,   11:39:37 29.12.2007
84.237.208.206

(1. Pats esmu kristīts luterānis. 2. Bet Dievs vēl nav atcēlis veselo saprātu (Luters gan atcēla kādreiz). 3. Tāpēc, lai beigās neizrādītos 'apmuļķotu apmuļkotāju apmuļķots' vai to 'kas, paši neieiet, neielaists', uzdrošinos tādās lietās, kas attiecas uz ticību, vairāk ticēt Rakstiem un sirdij, nekā interpretācijām, un aicinu uz to arī citus, jo labāk ir kļūdīties pašam nekā akli atkārtot svešas kļūdas -- mācamies jau pārsvarā no savējām:)

Par Logu.

>Katrs, kurš ir mēģinājis kādreiz to darīt, ir pieredzējis, cik grūti ir runāt par ticības lietām vienkārši un skaidri, pasakot svarīgāko un nekavējoties pie otršķirīgā.
Ai cik ļoti grūti, pat svīst, ir runāt: dari citiem tā, kā gribi lai dara tev un izturies pret visu ar mīlestību. Kas nu kuram svarīgs, protams…

Tālāk jau pats raksts sevi paskaidro: Lutera reforma ir mēģinājums cik iespējams strauji tikt ārā no grāvja, ko vienā ceļa pusē bija izrakuši viduslaiku baznīctēvi. Nav grūti saprast, ka ar šīs piepūles inerci ir viegli atjēgties grāvī otrā ceļa pusē.

> dod ietvaru kristīgai domāšanai
Man būtu pieņemamāk -- luteriskai domāšanai :)

>kurš gan var būt pārliecināts, ka ir darījis pietiekami daudz šādu darbu?
Kurš gan var būt pārliecināts, ka ir pietiekoši kvalitatīvi ticējis? Jo Raksti saka: 'Arī ļaunie gari tic un dreb'…

>nošķirot Dieva mums uzstādītās prasības baušļos no Dieva mīlestības vēsts
…tieši pretēji Jēzum, kurš teica, ka visa Bauslība ir šī: Mīli savu tuvāko un Dievu pāri visam … tā kā Viņš jūs ir mīlējis.

> Tādējādi, cilvēks vairs netiek spīdzināts ar Dieva prasībām, kas rada sevi nemitīgu atražojošu vainas apziņu.
Bet tiek spīdzināts ar Luteriskām prasībām ticēt, ka viņš tic pietiekami kvalitatīvi, bez jebkādas iespējas par to racionāli pārliecināties; kā arī ar domu, ka Dievs 'Savā mīlestībā' ir spīdzinājis Pirmdzimto brāļu starpā, Savu Dēlu (kurš, droši, var vairāk tikt spīdzināts kā parasts mirstīgais), lai Viņam nebūtu jāspīdzina mūs nagaba grēciekus. Bet Raksti saka, ka kalps nav lielāks par kungu.

Dabā gan -- par laimi -- luteriskās baznīcas mācītāji, cik nav iebiedēti, ne tuvu tik kokaini vairs pie Lutera mācības neturas. Un tā kā Luters reiz apgaismoja šo un to laika gaitā aptumsušu, vienmēr būs nākamie, kas apgaismos citus kaktus. (Ko protams Luters arī noliedz.)

 Logos,   01:11:59 29.12.2007
78.84.150.134

Ievietošu kāda simpātiska teologa rakstu par mazo katehismu. Šis raksts lieliski bagātinās mūsu tēmu. Ievietošu to trijās daļās. Pirmā daļa saucās `Logs`. Tai sekos `Durvis` un `Dziļurbums`. Novēlu jums draugi labi pavadīt laiku garīgās pārdomās.

Lutera Mazais Katehisms -
'logs', 'durvis' vai 'dziļurbums'?
(Katehisms kristieša dzīvē)

Māc., Dr. G.Kalmes uzruna 31.10.2006. Reformācijas svētkos Lutera Mazā Katehisma jaunā tulkojuma atvēršanas svētkos Lutera akadēmijā

Moto: 'Dievs pats nejūtas neērti mācīt Katehismu ikdienas, jo Viņš nezin neko citu labāku ko mācīt un Viņš vienmēr māca mums šo vienu lietu bez izmaiņām.' (M. Luters[1])
Logs

Mūsu esību nodrošina daudzas vienkāršas, mūsu ikdienā ļoti pierastas lietas. Piemēram, logs būtiski atšķiras no citām dzīvokļa sastāvdaļām, piem., sienām vai durvīm. Logs ir caurspīdīga atvere sienā, lai pa to varētu skatīties uz apkārtējo pasauli.

Uz 'lielo pasauli' mēs arī raugāmies caur kādas 'ietaises', tikai garīga rakstura, palīdzību. Te nu ir vietā pajautāt - kā mēs kā kristieši redzam pasauli?, t.i., kāds ir mūsu pasaules uzskats? Ik svētdienu raugos caur Rīgas Augšāmcelšanās dievnama vitrāžu, kas rāda augšāmcelto Kristu. Tas vairāk kā simboliski atbild uz šo jautājumu - mēs pasauli redzam caur augšāmcēlušos Kristu. Bet vai mēs to, ko redzam spējam arī izteikt īsos un vienkāršos vārdos? Katrs, kurš ir mēģinājis kādreiz to darīt, ir pieredzējis, cik grūti ir runāt par ticības lietām vienkārši un skaidri, pasakot svarīgāko un nekavējoties pie otršķirīgā. Ir vajadzīga liela ticības gudrība, lai tā varētu runāt vai rakstīt. Mēs būtu pateicīgi, ja kāds mūsu vietā būtu šo svētīgo darbu paveicis.

Paldies!

Paldies Dievam un Mārtiņam Luteram, mums tāds ir - proti Mazais katehisms. Tas sniedz kristīgas domas vadlīnijas, principus, kas sakārto dzīves sarežģītību un dod ietvaru kristīgai domāšanai.

Reformācija kā katehisma reformācija

Šodien svinam Reformācijas dienu. Kāds tam sakars ar Lutera Mazo katehismu? Vistiešākais, jo reformācija vispirms bija katehisma reformācija.

Viduslaiku katehisms

Populārākais viduslaiku katehisms bija franciskāņa Dītriha Koldes 1470. g. izdotais 'Auglīgais spogulis vai mazā kristiešu rokasgrāmata', kas piedzīvoja vismaz 47 izdevumus.

I daļā Kolde runā par to, kas kristietim jātic. Viduslaiku teoloģija uzskatīja, ka cilvēks grēka stāvoklī ar savu brīvo gribu var iegūt ticību kā pārliecību par Baznīcas mācību patiesumu. Tūdaļ Kolde dodas pie baušļiem, jo ticība rada bailes no Dieva tiesas. Viņa mērķis ir vest cilvēku pie grēku nožēlas. Viņš saka: 'Turi katru bausli, katru vārdu, ja vēlies redzēt to Kungu.'[2] Viņš plaši izskaidro 10 baušļus, tad pievieno 5 Baznīcas baušļus, 7 nāves grēkus, 9 veidus kā cilvēks grēko, esot līdzdalīgs citu cilvēku grēkos, 6 grēkus pret Sv. Garu u.tml., nobeidzot ar to, kā konstatēt vai esi vai neesi žēlastības stāvoklī un kā sūdzēt grēkus.

II daļā par kristīgo dzīvi Kolde runā par gandarīšanas darbiem. Pamudinājumi ņemt vērā Kristus ciešanas un klausīties mesu iet rokrokā ar ieteikumiem lūgties klosteru noteiktās stundās, ēdienreizēs, rītā, vakarā, Mūsu Tēvs un Ave Maria, kuras netiek izskaidrotas, tad lūgsnas Sv. Gregoram un Marijai. Tad seko labo darbu uzskaitījums. Kolde vēl runā par to, ka Marijas apmetnis, ar kuru tā sargā mūs no sava Dēla dusmām, ir noausts no tādiem labiem darbiem kā atgriešanās, gavēšana, misas klausīšanās, rožukroņa skaitīšanas, nabago ēdināšanas, psalmu dziedāšanas[3].

Jautājumi

Nevilšus rodas jautājums: kurš gan var būt pārliecināts, ka ir darījis pietiekami daudz šādu darbu? Varbūt ir nepieciešami vēl kādi 'svētāki' darbi? Tādējādi, neviens nevar būt līdz galam pārliecināts par savu pestīšanu. Bet Kolde pats saka, ka 'katrs, kurš turas pie šīm mācībām, var cerēt sasniegt debesis.' Tikai cerēt, nevis droši ticēt un paļauties, jo viss viņa katehisms sastāv no prasībām, likumiem un debesu algas pelnīšanas.

Lutera reforma

Luters atbrīvo kristieti no grēku nomocītās sirdsapziņas, mainot viduslaiku katehisma kārtību, kas virzījās no ticības uz grēku nozēlu un tad uz gandarīšanu, aizvietojot to ar evaņģēlisku kārtību, proti: baušļi, Ticības apliecība, Mūsu Tēvs lūgšana. Šī katehisma sastāvdaļu secība vien jau uzreiz parādīja, ka kristietis ir pestīts nevis ar saviem darbiem, bet ar Kristus upuri, nošķirot Dieva mums uzstādītās prasības baušļos no Dieva mīlestības vēsts, kas atklāta evaņģēlijā (ticības apliecība). Luters savā teoloģijā stingri nošķir Dieva likumu (bauslību) no evaņģēlija.

Likums un evaņģēlijs

Likums ir rakstīts cilvēku sirdīs, bet evaņģēlijs tiek darināts zināms tikai ar Dieva atklāsmi.

Likums saka, kas mums jādara, evaņģēlijs - ko Dievs jau ir darījis mūsu labā.

Likums apsola mūžīgo dzīvību, bet nedod to; evaņģēlijs neko neprasa no mums, bet dod.

Likums atklāj to, kas ir cilvēkā - proti, grēks, evaņģēlijs - to kas ir Dievā, proti - mīlestība.

Likums ar savām neizpildāmajām prasībām izraisa cilvēkā bailes un ienaidu; evaņģēlijs rada ticību, paļāvību un uzticību Dievam.

Katehisma loģika

Kā jau minēju, Luters iesāk savu katehismu ar baušļiem, kas ved cilvēku pie Kristus un tad pie lūgsnas, kas tiek saprasta nevis kā darbs vai nopelns, bet kā ticīgā palīgā sauciens Dievam.

Luters saka: 'Lai kāds tiktu pestīts, tam jāzina ir trīs lietas. Pirmkārt, viņam jāzina, kas viņam jādara ... Otrkārt, kad viņš saprot, ka nespēj to paveikt, viņam jāzina, kur atrast spēku, lai to padarītu. Treškārt, viņam jāzina kā meklēt un iegūt spēku. Tas ir līdzīgi kā slimnieka gadījumā, kad vispirms jānosaka viņa slimības daba, tad jāizlemj, kas jādara ... viņam jāvēlas meklēt šīs zāles un iegūt tās vai arī, ka tās tiek viņam atnestas. Tā baušļi māca cilvēku pazīt viņa slimību. ... Ticības apliecība mācīs un parādīs viņam kur atrast zāles - žēlastību, kas palīdzēs tapt dievbijīgam un turēt baušļus. Ticības apliecība norāda uz Dievu un viņa žēlastību, kas dota un darīta skaidra Kristū. Beidzot, Mūsu Tēvs lūgšana māca ..., proti, ka caur Dieva baušļu pildīšanu [ticībā] viss viņam tiks dots.'[4]

Tādējādi, cilvēks vairs netiek spīdzināts ar Dieva prasībām, kas rada sevi nemitīgu atražojošu vainas apziņu. Ar evaņģēlija vēsti, ka Dievs savā mīlestībā ir licis Kristum samaksāt par mūsu grēkiem, viņš tiek iedrošināts dzīvot kristīgu dzīvi, - pateicībā Dievam, kalpojot tuvākajam un priecājoties par visām Dieva dāvanām.

 Wu, Logos  01:00:06 29.12.2007
78.84.68.46

Paldies :)
Bet man nevajag lasiit baushljus :)))

 Wu, Sluņķis  21:50:14 28.12.2007
84.237.165.106

Sveiks! :)

Arī Tev novēlu priecīgus Ziemassvētkus un Jauno gadu!

 Andris8,   20:02:10 28.12.2007
78.84.13.46

Sluņķim.
:))Paldies !Tev arī priecīgu(s)!:)

 Logos, Wu,  19:57:00 28.12.2007
78.84.150.134

Baušļus vari lasīt arī no Bībeles, ja Lutera skaidrojums tev nešķiet gana labs. :)

2.Moz.20

1. Un Dievs sacīja visus šos vārdus:
2. 'Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
3. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
4. Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.
5. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst,
6. un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.
7. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.
8. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
9. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
10. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.
11. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
12. Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
13. Tev nebūs nokaut.
14. Tev nebūs laulību pārkāpt.
15. Tev nebūs zagt.
16. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
17. Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.'

 Sluņkis,   19:55:49 28.12.2007
84.237.208.206

Andrim
Šobrīd neatceros tās dzīves :) Zināja jau noteikti, bet cik daudzi? Priecīgu(s) arī Tev!

 Andris8,   19:45:02 28.12.2007
78.84.13.46

Slunķim.
Tu taču piekritīsi ,ka to zināja arī sen pirms izraēļiem!:)

 Sluņkis,   19:41:28 28.12.2007
84.237.208.206

Wu
Prieciigus un prieciigu! :)

Ne velti Vārds māca no ķēdītes izsargāties: 'Jums visiem jābūt Dieva mācītiem'

Bet pašiem likumiem jau nav ne vainas :) '…Uz Visas Zemeslodes nav nevienas Cilts, kas nezinātu, ka Nokaut, Laulību pārkāpt, Zagt un nepatiesi Liecināt ir Ļaunums un, ja Likumi no šiem Ļaunumiem nepasargātu, tad beigta būtu ir Valsts, ir vispārējā Iekārta, ir jebkura pastāvoša Sabiedrība. Kurš cilvēks tad nu varētu domāt, ka Izraeliešu Cilts bijusi — ar citām salīdzinot — tik muļķa, ka nebūtu zinājusi, ka tie ir Ļaunumi, kāpēc varētu brīnīties, ka šos visās zemēs pazīstamos Likumus Pats Jehova tik brīnišķā kārtā no Sinaja Kalna pasludinājis. Bet paklausies: Tik brīnišķā kārtā tie tika pasludināti tāpēc, lai zinātu, ka tie Likumi ir ne tikai pilsoniski un morāliski, bet arī Dievišķi Likumi, un ka darīt pret tiem ir ne tikai darīt ļaunu tuvākam, tas ir, citam pilsonim un sabiedrībai, bet arī grēkot pret Dievu. …'

 Wu,   19:08:20 28.12.2007
80.90.9.50

Brrr....

Noteikumi par to kā man dzīvot savu dzīvi, kurus ir atstāstījis luterāņu katheisma tulkotājs latviešu valodā, balstoties uz noteikumiem-nr2, kurus sastādījuši luterāņu baznīcas projektētāji (atstājot 'ārpus borta' daudz citu tā laika tekstu), balstoties uz M.Lutera interpretācijām, kuras balstītas uz noteikumiem-nr3, kuri tika iekļauti Bībeles Vulgatas versijā (kuru 5.gs Romā sastādījuši katoļu baznīcas projektētāji, atstājot 'ārpus borta' daudz citu tā laika tekstu), kurus atstāstījis tulkotājs no ebreju un sengrieķu valodām, balstoties uz noteikumiem-nr4, kuri iekļauti vienā no Mozus grāmatām, kura iekļauta 5-grāmatā (Torā) (kuru sastādījuši ebreju reliģijas projektētāji, atstājot 'ārpus borta' daudz citu tā laika tekstu) un kuri ir pierakstīti, balstoties uz pārstāstījumiem, kurus atbilstoši savam aitu ganu un vergu izglītības līmenim ir sapratuši tie ebreju cilts pārstāvji, kuri toreiz Ēģiptes tuksneša pārgājiena laikā klausījās Mozu, kad viņš izklāstīja noteikumus-5, kurus viņš atbilstoši savai sapratnei izdomāja, pamatojoties uz noteikumiem-6, kuri viņam tika 'doti no augšas'..., bet ebreju cilts, kuras pārstāvji klausījās Mozu, savukārt ir produkts tā laika Ēģiptes sabiedriskajai iekārtai un izglītības sistēmai, kuras ir projektējuši senās Ēģiptes sabiedriskās iekārtas projektētāji... nu un tā tālāk...


Un šis vēl ir pats minimālākais ķēdītes posmu skaits ziņai nākot šo ceļu - no Dieva līdz manīm. Iespējams, ka te daži posmi pat iztrūkst dēļ manas nezināšanas.

Pat pieņemot to, ka visi šie ķēdītes posmi (tulkotāji, projektētāji, gudrie, citi) ir ētiski kristāldzidri un ziņa pa ceļam netiek izkropļota subjektīvu faktoru (cilvēku bailīguma, stulbuma un savtīgu mērķu) dēļ, paliek taču vēl objektīvi faktori, kuri nav nekā novēršami.
Piemēram šādi. Piemēram, nav iespējams iztulkot tekstu no vienas valodas uz citu bez daļēja jēgas zuduma.
Vai arī - nebija senajā Ēģiptē ne pildspalvas ne papīrs uz katra stūra. Tas nozīmē, ka bieži bija jāpaļaujas uz cilvēku atmiņu. Tas nozīmē, ka šo noteikumu izdomāto starpversiju skaits patiesībā ir daudz daudz lielāks. Jo katrs atstāstījums ir jauna noteikumu versija.
Vai arī, piemēram - cik lielā mērā un cik burtiski senebreju ciltij tuksnesī pirms 3000 gadiem dotie noteikumi ir piemērojami 21.gs Latvijas sabiedrībai? Mūsu šodienai un nākotnei. Varbūt tieši šodien Dievs mums dod pavisam citus noteikumus, kuri mums ir piemēroti tieši šodienai, caur pavisam citiem cilvēkiem, bet mēs to neredzam un blenžam uz tiem vecajiem tālajiem ebreju noteikumiem, neredzot pasauli sava deguna priekšā un naivi domājot, ka vide, kurā tie bija derīgi, nav izmainījusies :)


Vai nav drusku par daudz starpnieku manā ceļā starp prātu un sirdi?

Bet arī atsevišķa 'prāta' un 'sirds' nav, tie abi ir viens veselums. Bet arī vienota veseluma 'prāts-sirds' nav.

 Aviātors,   11:49:41 28.12.2007
193.178.178.81

skumjākais ir tas, ka lielākā daļa cilvēku baušļus tāpat kā visu Bībeli tulko burtiski pa burtam, tādejādi nepieļaujot elastīgas atkāpes un analoģijas visās dzīves situācijās. Lasīt starp rindiņām vispār māk arī tikai retais mācītājs.

 Sluņkis,   11:44:53 28.12.2007
84.237.208.206

Andrim.
Tāpēc jau ir tas ev. moments: Jūs paši neieejat, un citus nelaižat.

 Andris8,,   11:06:42 28.12.2007
78.84.13.46

Slunķim.
Tā jau ir .Tikai kristiešu rakstos dusmīgs un atriebīgs Dievs ir atrodams joprojām un joprojām ir ,kas tam tic .Tāpat ir zināms ,ka raksti gadsimtu gaitā ir sagrozīti ,gan tulkojot ,gan tīši .Man vairāk liekas ,ka tas dusmīgais Dievs bija vajadzīgs priesteriem ,lai ar baiļu palīdzību varētu turēt paklausībā tolaik vēl neizglītoto tautu .

 Sluņkis,   10:52:15 28.12.2007
84.237.208.206

…Vārdu bez Mācības saprast nevar, un … Mācība ir kā Svece, lai redzētu īstās Patiesības; un tas tāpēc, ka Vārds uzrakstīts vienos Atbildumos. No tam nākas, ka vairākas lietas tur ir patiesā Šķitumi, nevis kailas patiesības; un vairākas lietas tur uzrakstītas tīri dabīga cilvēka uztverei, un tomēr tā, ka vientiesīgie tās var saprast vientiesīgi, sapratīgie sapratīgi, un gudrie gudri.

Tā kā nu Vārds ir šāds, tad ir iespējams patiesā Šķitumus, kas ir ietērptas patiesības, pieņemt par kailām patiesībām, kuŗus apstiprinot, tie top par maldībām, kas sevī ir nepatiesības. Visas Hairezes, kādas bijušas un vēl tagad ir Kristīgajās Zemēs, ir cēlušās, pieņemot patiesā Šķitumus par īstām patiesībām un tos apstiprinot. Pašas Hairezes cilvēkus nepazudina, bet gan pazudina Hairezē esošo nepatiesību apstiprināšana no Vārda ar prātošanu no dabīgā cilvēka un ar ļaunu dzīvi.

… Vārdā daudzās vietās Dievam piedēvētas dusmas, bardzība, atriebība, un teikts, ka Viņš /cilvēku/ sodot, metot Ellē, kārdinot un vēl vairākas tamlīdzīgas lietas. Kas tam vientiesīgi un līdzīgi Bērnam tic; un tāpēc bīstas Dieva un sargās grēkot pret Viņu, tas šīs vientiesīgās ticības pēc pazudināts netiek. Bet kas šīs lietas sevī apstiprina tiktāl, ka tic Dievā esam dusmas, bardzību, atriebību, un šādējādi tādas /īpašības/, kuŗas pieder pie ļaunā; un ka Dievs aiz dusmām, barzības un atriebības cilvēku soda un met ellē, tas tiek pazudināts, tāpēc ka ir izpostījis /sevī/ īsto patieso, proti, ka Dievs ir pati Mīlestība, pati Žēlsirdība, un pats Labais; un Kas ir pati mīlestība, žēlsirdība un labais, tas nevar ne dusmoties, ne apskaisties, nedz atriebties. Šīs lietas Dievam piedēvētas Vārdā tāpēc, ka /cilvēkam/ tā šķiet; tādi ir patiesā šķitumi.

 Andris8,   10:32:23 28.12.2007
78.84.13.46

Tāpat vajadzētu izlasīt Nila Donalda Volša dialogus ar Dievu, kur nav dusmīga Dieva.:)

 Kārlis, dkm3g@btv.lv  07:29:14 28.12.2007
89.201.81.131

Tomēr ikvienam nepieciešams izlasīt visu Vladimira Megrē 'Anastasijas' sēriju!