Nāves process

Jēdziens nāve attiecas tikai uz formu. Gars ir nemirstīgs. Tāpēc piedzimšana un nāve ir vien relatīvi jēdzieni. Tas, ko mēs saucam par nāvi, patiesībā ir tikai piedzimšana garīgajā pasaulē, un tas, ko mēs saucam par piedzimšanu, ir nomiršana uz kādu laiku iekšējā pasaulē.
Ja mēs esam izsmēluši kādas vienas dzīves iespējamības, tad ar miršanas norisi, no kuras maldīgi baidās, ir nepieciešams pacelties augstākās sfērās.

Jēdziens nāve attiecas tikai uz formu. Gars ir nemirstīgs. Tāpēc piedzimšana un nāve ir vien relatīvi jēdzieni. Tas, ko mēs saucam par nāvi, patiesībā ir tikai piedzimšana garīgajā pasaulē, un tas, ko mēs saucam par piedzimšanu, ir nomiršana uz kādu laiku iekšējā pasaulē.
Ja mēs esam izsmēluši kādas vienas dzīves iespējamības, tad ar miršanas norisi, no kuras maldīgi baidās, ir nepieciešams pacelties augstākās sfērās.
Sirdī atrodas tā saucamais fiziskā auguma dīgļa atoms. Rožkrustiešu valodā šis dīgļa atoms tiek dēvēts par Dieva grāmatu. Tur ir atzīmētas visas pagājušās dzīves pieredzes. Šis sevišķais atoms ir ilgstošs, un mēs to ņemam sev līdzi visās nākamajās dzīvēs, jo tas veido pamatu mūsu personībām mūžīgi mūžos. Nāve iestājas, kad savienojums starp sirdi un dīgļa atomu salūst.
Dīgļa atoma spēki kopā ar augstākajiem nesējiem – vitālo augumu, iekāres augumu un garu – izkļūst laukā pa galvas augšējo daļu. Tomēr augstāko nesēju savienojumu ar atstāto fizisko augumu rada tā saucamā sudraba aukla, kas pastāv vēl apmēram 3,5 dienas. Tā ir trīskārtīga: viena daļa sastāv no ētera, otra – no veļa (astrālās) matērijas, bet trešā – no domu (mentālās) matērijas.
Šis daļas pieder atbilstošo augumu dīgļu atomiem. Lūzums starp dīgļa atomu un sirdi rada sirds pulsācijas izbeigšanos, bet, iekams sudraba aukla nav pārtrūkusi, augums vēl nav miris.
Šajā stadijā norit ļoti svarīgs process – pagājušās dzīves panorāmas vērošana un šai panorāmā ietverto ainu iegravēšana velī. Dzīves laikā vitālā auguma atstarojošais ēteris darbojas kā jutīga plate, kurā ir atzīmētas visas domas, dvēseles pārdzīvojumi, notikumi un dzīves apkārtne.
Ēteris, ko cilvēks ieelpo līdz ar gaisu, ietver šīs ainas un ar asiņu palīdzību iegravē vitālajā augumā. Tās veido pamatu pieredzējumiem pēc nāves. Pirmo 3,5 pēcnāves dienu laikā ego iedziļinās šajā panorāmā, kas plūst viņa priekšā apgrieztā secībā. Tas nozīmē, ka dzīves pēdējais posms parādās vispirms.
Ja koncentrēšanās un panorāmas vērošana ir pilnīgi skaidra un to netraucē nekādi trokšņi vai nemiers, tad iegravējums ir dziļš un skaidrs, un dzīvē pēc nāves ego būs iespējams sevī iegravēt tikko pabeigtās dzīves pilnu garīgo vērtību.
Turpretī, ja ego tiek traucēts ar nemieru, raudām un žēlabām vai trokšņiem kā kaujas laukā, tad tā koncentrēšanās nevar būt pilnīga un pagājušās dzīves pieredze tikai viegli un nepilnīgi iegravējas velī. Rezultātā gandrīz ir zudusi visa pagājusī dzīve, tas ir, garīgās īpašības, kuras no tās iegūst, ja viss rit normāli. Mums ir ļoti jārūpējas par to, lai tikko nomirušai personai nodrošinātu mieru, lai panorāmas vērošana netiktu traucēta, jo no tā ir atkarīga sirdsapziņas attīstība un pamudinājums uz pareizu darbību nākamajā dzīvē.
Vienlaikus notiek ēteru atdalīšanās process – divu augstāko (gaismas un atstarojošā) ēteru nošķiršana no diviem zemākajiem (ķīmiskā un vitālā) ēteriem. Augstākie ēteri pieglaužas augstākajiem nesējiem un kopā ar tiem dodas uz augstākajām pasaulēm. Tur viņi darbojas kā apziņas bāze. Zemākie ēteri paliek pie blīvā auguma un iet bojā reizē ar to.
Ja nodzīvotās dzīves panorāmas vērošanas laikā ap augumu valda nemiers, ēteru nošķiršanās nevar noritēt pareizi.
Mirstošam cilvēkam nevajadzētu dot dzīvinošus līdzekļus. Tas viņam sagādā lielas sāpes un galu galā neko labu nedara.


Protams, tikai tad, ja ir skaidrs, ka dzīvi iespējams paildzināt tikai par dažām stundām vai dienām. Dzīvinošie līdzekļi augstākos nesējus negaidot ierauj atpakaļ augumā un nedaudz paildzina dzīvi, bet, ja tie netiktu lietoti, cilvēks nāves robežu pārietu ar nelielām sāpēm.
Pēc nāves ķermeni vajadzētu ievietot ledū uz laiku, kas nav mazāks par 3,5 dienām. Iebalzamēšana ir jāaizkavē, jo ego ar augumu vēl saista sudraba aukla, tādēļ iebalzamēšana var traucēt dzīves panorāmas vērošanu.
Šī paša iemesla dēļ ir jāaizkavē arī līķa sadedzināšana, jo augums daļēji vēl jūt sāpes, ja tas tiek bojāts. Pārāk ātra sadedzināšana izgaisina ēterus un izposta panorāmas protokolu, ko tie ietver. Bet pēc 3,5 dienām sadedzināšana ir ļoti ieteicama, jo tā iznīcina fizisko augumu un divus zemākos ēterus ar to magnētismu, tā nekavējoties atbrīvojot ego ceļam uz augstākajām pasaulēm.
Apbedot ķermeņa magnētisms un zemākie ēteri cilvēku uz nenoteiktu laiku piesaista zemei, parasti tik ilgi, līdz sairšana ir jūtami progresējusi vai ir pilnīga. Jebkurā gadījumā tā aizkavē ego gadiem ilgi.
Zinot faktus, kas attiecas uz miršanu un izmantojot šīs zināšanas, mēs varam mūsu draugiem un radiem, kas mirst pirms mums, izdarīt lielu pakalpojumu. Tāpat mēs varam atstāt norādījumus, kā mūsu draugiem un radiem rīkoties, kad mums pienāks laiks atstāt mūsu enkura vietu.


antroposofija.lv


09.03.2006

Komentāri:

 saule,   03:37:33 10.09.2006 
reaalas ir visas emocijas. tik pat labi var teikt, ka prieks, laime, miilestiiba ir realitaate, bet cieshanas ir tikai iluuzija. vai kaa uzskatiija viens mans bijushais pazinja - saapes ir tikai iluuzija. un dedzinaaja savu roku..nopietni. ne jau uz milziigas liesmas, bet tureeja zem shkiltavaam, nezko cenzdamies pieraadiit. ja jau cilveeks par vieniigo realitaati uzskata saapes, cieshanas un visu slikto.... ko tas var secinaat par vinja dziivi un vinju pashu?

 stabulnieks, sct@inbox.lv  18:31:21 20.07.2006 
Ja gars ir nemirstīgs, tad kā tā pasaulē piedzimst tas, kas nav gars un ir mirstīgs.

 Inese, vovo@tvnet.lv  15:13:27 24.04.2006 
Kas mums ciešanas sūta? Paši tās izdomājam, kad esam tur augšā un plānojam doties uz zemi. Un Dievs ir tik žēlīgs, ka pirmajos iemiesošanās gados 'aizver' mums atmiņu par laiku tur augšā. Ciešanas ir kā atbilde, ja neesam kaut ko pareizi izdarījuši, kaut ko sapratuši. Mēs paši sev šo smagumu radām un tikai paši caur savu attīstību varam no tā atbrīvoties. Kā to sauca... Laikam par karmas likumu. Jāatrod ciešanu cēlonis sevī.

 pixelv, 2pac12@inbox.lv  12:34:40 23.03.2006 
Manuprāt, cilvēki dzimst, lai ciestu... cilvēka prieks, laime, tā ir tikai ilūzija, bet ciešanas tā ir realitāte. Mums katram ir savs dzīves ceļš, kura garumā mums jācieš pārbaudījumi, bet kas tos pārbaudījumus mums sūta...? Ne jau Dievs, kā to uzskata citi, bet gan kaut kas cits. Bet kas?....
Kad mēs mirstam, tas nozīmē, ka mūsu ciešanas ir galā, un mēs varam atgrizties uz normālu dzīvi!.....

 D,   20:57:41 15.03.2006 
Viss turpinas ari pec naves.. neoficiali avoti :) Mums vienkarsi to nevajag zinat, citadi lielam vairumam radisies velme parcelties uz saulainakiem dzives darziem :)

 Ivars,   16:00:45 15.03.2006 
Interesanti. Bet kaut kā neticās ka obligāti tās 3 dienas ķermenis jāglabā. Kaut kur lasīju, ka augstākās kārtas Prūšu krīvi, kad juta ka laiks aiziet saaicināja tautu, sakūra ugunskuru un paši gāja gunī iekšā.

 Cronos,   10:46:02 15.03.2006 
Es gribu dzīvot vēlāk

 D.,   21:00:46 11.03.2006 
nezinu, ja kads ari ir aizgajis, neesmu jutis, ka man ka pietruktu.. vienigi kaut ka zel, visa ta atmosfera vienkarsi pati par sevi visus sagruzi, kaut varbut beidzot tas cilveks var atduseties no sis zemes grutibam.. laikam stipra kristietibas kulturas ietekme, kur mirusie atdusas lidz pastarai dienai, bet sa vai ta. cilveki nezina, kas nak pec tam, ir tikai dazadas ticibas, parliecibas, tadel ta vienmer lidzinas tragedijai, zaudejumam, kaut ikviens dzivo ar apzinu, ka agru vai velu tas notiks.. un turklat ir tik daudz liecibu, ka ar navi nekas nebeidzas un tikai reti kad, nave tiesam atnak gaidita vai vispar kads to ta gaida? Visskumjak ir tad, kad mirst gados jauni cilveki vai berni, viniem tacu vel visa dzive prieksa, tik daudz ko macities, saprast, bet se... un kurs var pateikt, kadel viniem bija jamirst tik jauniem, pat isti neuzskatot dzivot?
Par to, kas notiek pec naves patreiz ir loti pretruniga informacija... par visu dzives viziju, noskatisanos biezi dzirdets pedejas sekundes pirms naves un nekadas 3 dienas nekur nav jatusejas, vari jau taja pasa diena noties prom, ja tevi nekas seit nepietur, ta pat, vari izveleties tuseties te kaut 100 gadu, kamer pabeidz kadu nepabeigtu lietu. Neuzskatu, ka atraka vai velaka kermena iznicinasana kaut kada mera ietekmetu musu info laukus.. un vel, no kurienes ir sie fakti, kadi ir info avoti?

 Girts,   13:14:37 11.03.2006 
Nuja. Bundžas ir dažādas un etiķetes arī.

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  12:44:47 11.03.2006 
Nju neesam mees liidziigi....Es esmu dharmas pusee - a Aivars adharmas pusee...

 Georgs,Antrai,   23:33:46 10.03.2006 
Kaut kur- nesan, komentaros izteicies, ka Aivars ir sakarigs, bet nesaprasts.Tagad to pasu saki par Gunti, kaut gan viniem ir radikali pretejas nostajas.

Tuvojosais 16.marts atkal parada, ka gan vieni, gan otri bij - tevi,deli un viri - visuma normali cilveki, tikai katrs ar savu parliecibu.

 Anksunamuna,   13:26:39 10.03.2006 
Es domāju, ka labāk tomēr būtu sadedzināt - ja nav ķereņa, arī dvēselei vieglāk velēties tai saulē:))

 Alcheimers,   22:07:06 09.03.2006 
....Un līksmu pamošanos rītdien! :)

 Alcheimers, Antrai  22:05:27 09.03.2006 
Skatos, Tev prāts uz podu gāšanu šovakar nesas. :)

 Antra,   22:04:35 09.03.2006 
Jaukus sapnīšus visiem , kas sapņo!:)

 Antra, Alcheimers  21:52:24 09.03.2006 
Nogāst- sadarīt... sadomāt...:)

 Antra, Alcheimeram:)  21:50:40 09.03.2006 
Viņi ir šīs zemes misiju ir izpildījuši. Tāpēc aizgājuši. Dieviņš jau visu zina un savējos laicīgi pasargā! Mums te vēl ir ko darīt.:) Kaut kādus podus nogāzst vai salīmēt..:)

 Alcheimers, Antrai :)  21:38:54 09.03.2006 
Tev laikam taisnība. Ja tā padomā... viss notiek tā, kā jānotiek. Un tiešām atliek tikai cerēt, ka aizgājušajiem vecākiem tajā citā dimensijā (vai jaunajā inkarnācijā) klājas labi, ka viņi tur nedara palaidnības. :)

 Antra, Alcheimeram  21:34:13 09.03.2006 
Tuvinieki- māte, tēvs, draugi nekur jau tālu neaiziet. Viņi ir mums līdzās, bet nav sastopami fiziskajā izpausmē. Viņi ir sajūtami dvēselē, pat sapņos varam satikties, ja esam tam gatavi. Tā ir akal cita tēma, bet ļoti reāla.:)

 Antra,   21:28:41 09.03.2006 
Man nav nekas pret Gunti! Sirdī ļoti sirsnīgs, tikai nesaprasts. Nekad nav bijis agresīvs- tikai savādāks.

 Antra, Alcheimeram:)  21:25:46 09.03.2006 
Man jau arī aigāja tēvs un tagad pietrūkst tā padoma it kā. Bet ja tā nebūtu noticis, es nebūtu tik gudra, jo daudzas lietas man bija jāiemācās no nulles, ko meitas nedara. Es domāju, ka vecāki aiziet ar apziņu, ka mēs tiksim galā! Lai iemācītos izdzīvot citā kvalitātē paši.:)

 Alcheimers, Ģirtam  21:23:43 09.03.2006 
:) Akurāt rīt vēl ne - lai gan kompānija tiešām neslikta. :))
A kas viņu zina - pēc pāris dienām vai nedēļām varbūt saķersim visi putnu gripu no kāda kaķa, un...

 Antra, Girtam  21:19:32 09.03.2006 
Es gribētu teleportēties ar miesu un dvēseli, bert diz vai man tas būs lemts...:(

 Alcheimers, Antrai  21:19:00 09.03.2006 
Jā, tā ir...
Vispār jocīgi, mēs mācāmies dažnedažādas lietas savā dzīvē, bet reti kurš iemācās mierīgi uztvert un rēķināties ar mirstīgumu - savu un citu.

Vairāk vai mazāk egoists es arī biju, pirms dažiem gadiem, kad māte aizgāja... Patiesībā vēl tagad viņas pietrūkst, lai arī tas no malas varētu likties muļķīgi.
Eh, aizdomājos, pat pierima pirmītējā jautrība. Varens spēks tomēr ir tā pieķeršanās tuviniekiem...

 Girts Antrai, Alcheimeram,   20:57:25 09.03.2006 
Nē, nu jūs ir malači! :o))))))
Jūs kā, rīt jau taisāties, vai kā?

Bet kas tas būs par feinu tusiņu, kad mēs tur satiksimies! Un Guntis ar', pie tam ar visu leņķi!
:o)))))))))))

 Antra, Alcheimeram  20:23:55 09.03.2006 
Tā ir ļoti liela un dziļa tēma, lai tie palicēji neraudātu.
Palicēji jau neraud par aizgājējiem, bet par to, ka viņiem kāds mīļs cilvēks vairs nebūs blakus. Tā skarbi būtu teikt, bet tas ir egoisms diemžel. Man arī tā bija...

 Alcheimers, Antrai  20:13:21 09.03.2006 
Esmu par to domājis. :) Noteikti kremēt!
Šajā rakstā interesantais bija par tām 3,5 dienām. Bet vispār loģiski, nekas jau nenotiek momentāni. Tātad būs pirms tam vēl biki jāpaguļ un jāpārdomā sava uzvedība...
Nezinu tik, kā panākt, lai palicēji uzvedas klusu un bez nevajadzīgām žēlabām. ;)

 Antra, Alcheimers  20:03:07 09.03.2006 
Man būs traks jautājums- Kā Tu pats domā, ja būtu jāizvēlas tagad, kā Tu vēlētos, ko darīt ar Tavu fizisko veidolu, kad Tava dvēsele aizies no šīs dimensijas??? Es nopietni domāju...

 Alcheimers, Artemidai  19:52:14 09.03.2006 
OK. Centīsimies līķi sadedzināt tūlīt, uz karstām pēdām, ja būsi atstājusi tādus norādījumus. ;)

Ja nopietni - rakstu sapratu tā, ka 'jaunais sākums' nebūs diez cik veiksmīgs, neizmantojot pagātnes mācības.

 Artemida,   19:16:37 09.03.2006 
Bet pastāv iespēja, ka mēs negribam neko no savas patreizējās dzīves atstāt, drīzāk gan izdzēst visu, kas saistīts ar pagātni un tagadni, lai jaunajā (nākamajā) dzīvē visu varētu sākt no jauna, nevis, lai kaut kur zemapziņā tomēr šaudītos pagātne.