Reinkarnācija un karma Bībelē

Norādes uz reinkarnāciju Jaunajā Derībā, kas norāda, ka reinkarnācijas doktrīna bija vispārīgi atzīta.


Vispārīgi runājot cilvēki neapzinās, ka Jaunajā Derībā ir nepārprotamas norādes uz reinkarnāciju. Tos, kuri lasījuši rakstu ‘’ Imperators, nevis pāvests atbildīgs par reinkarnācijas doktrīnas [izslēgšanu]’’ (Share International,  Marts 1982), varētu tas interesēt. P. Andreass ir teicis: ‘’Skumjā kārtā Bībelē acīmredzami trūkst norāžu par to. Patiesībā mēs varam uzdot jautājumu: ja jau no reliģiskā skatu punkta reinkarnācija ir tiks svarīga lieta, tad kāpēc Bībelē par to tik maz ir minēts?’’ (par to arī raksts). Pēc šī raksta it kā sanāk, ka dažas Bībeles rindas norāda, ka kopš seniem laikiem reinkarnācijas idejas atbalstītāji un pretinieki ir nikni ‘’karojuši’’ savā starpā. Mēs atļausimies tam pilnībā nepiekrist, jo nekur Bībelē neesam atraduši norādi uz šādu ‘’niknu karošanu’’, ja vien autors nav domājis niknu karošanu Bībeles skaidrotāju starpā; taču pati reinkarnācijas mācība Jaunajā Derībā tika uztverta vairāk nekā pašsaprotama…

Reinkarnācija un karma Bībelē. Dženīna Millere. 


Norādes uz reinkarnāciju Jaunajā Derībā, kas norāda, ka reinkarnācijas doktrīna bija vispārīgi atzīta.


Vispārīgi runājot cilvēki neapzinās, ka Jaunajā Derībā ir nepārprotamas norādes uz reinkarnāciju. Tos, kuri lasījuši rakstu ‘’ Imperators, nevis pāvests atbildīgs par reinkarnācijas doktrīnas [izslēgšanu]’’ (Share International,  Marts 1982), varētu tas interesēt. P. Andreass ir teicis: ‘’Skumjā kārtā Bībelē acīmredzami trūkst norāžu par to. Patiesībā mēs varam uzdot jautājumu: ja jau no reliģiskā skatu punkta reinkarnācija ir tiks svarīga lieta, tad kāpēc Bībelē par to tik maz ir minēts?’’ (par to arī raksts). Pēc šī raksta it kā sanāk, ka dažas Bībeles rindas norāda, ka kopš seniem laikiem reinkarnācijas idejas atbalstītāji un pretinieki ir nikni ‘’karojuši’’ savā starpā. Mēs atļausimies tam pilnībā nepiekrist, jo nekur Bībelē neesam atraduši norādi uz šādu ‘’niknu karošanu’’, ja vien autors nav domājis niknu karošanu Bībeles skaidrotāju starpā; taču pati reinkarnācijas mācība Jaunajā Derībā tika uztverta vairāk nekā pašsaprotama, gluži tāpat kā mēs uztveram par pašsaprotamu, ka veselīgs koks, kas ziemā nometis lapas, pavasarī iegūst jaunu lapu vainagu. Apskatīsim izteicienus, kas liek mums tā domāt.


Jānis Kristītājs vai Elija?


Pirmā zīme, kas liecina par doktrīnas pieņemšanu, ir atrodama Mateja evaņģēlijā, 11:13-14; 16:13. Jēzus jautā saviem mācekļiem: ‘’Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?’’ (Whom do men say that I, the son of man, am, (Matt. 16:13)) un mācekļi atbild: ‘’Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem.’’ (Some say that thou art John the Baptist, some Elias and others Jeremias or one of the prophets). Kā gan Jēzus var tikt uzskatīts par kādu no šiem cilvēkiem, ja ne attiecībā uz iepriekšējo dzīvi? Elija un Jeremija dzīvoja vairākus gadsimtus pirms. Kas attiecas uz Jāni Kristītāju, tā kā viņam nesen [tai laikā] bija izpildīts nāves sods, tad nevarēja notikt reinkarnācija, taču izskatās, ka daži cilvēki domāja, ka viņa gars iedvesmo Jēzu. Ja cilvēki šādi runāja, tad viņi acīmredzami pieņēma doktrīnu par patiesu. Tas, ka Jēzus patiešām uzdod šādu jautājumu, parāda, ka viņš zināja par doktrīnu un uzskatīja to par pamatotu.


Jēzus pats saka saviem mācekļiem, kas Jānis Kristītājs bija iepriekšējā dzīvē: ‘’ Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim. Un, kad jūs gribat saprast, viņš ir Ēlija, kam bija jānāk. Kam ausis ir, tas lai dzird.’’ (For all prophets and the law prophesied until John. And if ye will receive it, this is Elias which was for to come. He that hath ears to hear let him hear. (Matt. 11:13-14))


Tātad pats Jēzus apgalvo, ka Elija reinkarnējies kā Jānis Kristītājs. Tas ir atkārtots un apstiprināts Mateja evaņģēlijā 17:12: ‘’Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem. Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.’’ (But I say unto you that Elias is come already and they knew him not, but have done unto him whatsoever they listed. Likewise shall also the son of man suffer of them. The disciples understood that he spake unto them of John the Baptist.)

Tā nav nekāda atrunāšanās vai polemika, bet paša Meistara vārdi. Kas attiecas uz viņa iepriekšējām dzīvēm, Jēzus nav ieinteresēts to apspriest. Daudz vairāk viņš ir ieinteresēts uzzināt, ko domā viņa mācekļi: ‘’Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?’’ (“whom do ye say that I am?” (Math.16:15)), un Sīmanis atbildēja, ka viņš ir Dzīvā Dieva dēls, ka nekam citam nav nozīmes, kas iepriecināja Kristu, kurš nekavējoties ieceļ viņu par savas baznīcas stūrakmeni. (citi pētnieki gan apšauba, vai Jēzum vispār bija nodoms par baznīcas izveidi – tulk.piezīme). Morāle tāda, ka nav nozīmes, kas mēs esam bijuši iepriekšējās dzīvēs. Mēģināšana noskaidrot savas iepriekšējās dzīves drīzāk parāda mūsu pieķeršanos personībai. Reinkarnācijas doktrīnai jēga ir tikai tiktāl, ka tā māca, ka mums uz šīs zemes ir vairākas iespējas pilnveidot un atpestīt sevi. Pārāk liela tās uzsvēršana ir kļūda. Tā var sekmēt slinkumu, attieksmi, ko cilvēki tik bieži pauž: ‘’Pacentīšos nākamajā dzīvē.’’ No otras puses tā var veicināt pieķeršanos personībai – ‘’es biju Jūlijs Cēzars’’ vai ‘’Kleopatra’’ – atkarībā kam dod priekšroku; tas viss ir traucējoši garīgajai dzīvei, kurā jātiek vaļā no iecentrēšanās uz savu personību.


Kā grēki?


Trešā norāde ir attiecībā uz aklo. Mācekļi Jēzum jautā:“Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”  (Who did sin, this man, or his parents, that he was born blind?” (John 9:2-3)) Kā gan cilvēks varētu būt grēkojis vēl pirms savas dzimšanas, ja vien ne savā iepriekšējā dzīvē? Apustuļi nejautā, kāds grēks radījis aklumu, bet gan ‘’kurš’’ grēkojis, pieņemot par pašsaprotamu, ka grēks varētu būt radījis šādas drausmīgas sekas.


Turklāt, grēku varētu būt veicis vai nu pats cilvēks iepriekšējā dzīvē vai arī viņa vecāki. Tas arī nozīmē to, ka vecāku grēki var skart viņu bērnus, kas ir Bībeles mācība, un ka dvēsele pastāv un maksā par iepriekšējo dzīvju apgrēcībām.


Jēzus neatraida apustuļus par šādu jautājumu. Ja doktrīna būtu viņam sveša, tad viņš būtu teicis viņiem, ka tie runā muļķības. Viņš vienkārši pauž citādu attieksmi. Viņa atbilde: ‘’Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.’’ (Neither hath this man sinned nor his parents, but that the works of God should be made manifest in him, (John 9:3)) parāda, ka ne vienmēr karma (un līdz ar to tās pavadone – reinkarnācija) tiek saprasta pareizi un ka cilvēka nelaimes ne vienmēr vajag attiecināt uz karmu.


Pavirši tulkojot šos vārdus, var saprast, ka Dieva darbiem jātop piepildītiem caur viņa Paša dziedinošo pārstāvniecību; ka lai parādītu, ka viņš kā iemiesotais Dievs var izdziedināt visus, pat aklo kopš dzimšanas. Taču es sliecos domāt, ka šai atbildei ir vairāki dziļākas nozīmes līmeņi, no kuriem viens iespējams nozīmē, ka cilvēka aklums (ja to uztver burtiski kā fizisku aklumu) nav grēka izraisīts, bet gan dvēseles brīva izvēle, lai gūtu būtisku un attīstībai nepieciešamu pieredzi. Caur to dvēsele triumfētu savā pilnīgajā ticībā un uzticībā Kristum, ar kuru var saprast Jēzu Kristu vai arī iekšējo dievišķumu, uz kuru Sv. Pāvels atsaucās, kad teica: ‘’Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos.’’ (My little children of whom I travail in birth again until Christ be formed in you. (Galatians 4:19))


Iekšējā cilvēka pārveidošanās.


To, ka karmas (un reinkarnācijas) doktrīna tiek pārlieku bieži izmantota kā primitīvs pretsāpju līdzeklis, lai risinātu problēmas, kuras šķiet neatrisināmas, zināmā mērā varēja tikt saprasts Bībeles laikos, tāpat kā tas notiek mūsdienās dažās kultūrās un kopienās. To var izsecināt no 3. Mozus grāmatas, kur mēs atrodam šādas rindas: ‘’Un, ja kas ievaino savu tuvāku, tad lai tam atdara tāpat, kā viņš ir darījis: lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, un, kādu vainu viņš ir nodarījis cilvēkam, tāpat lai viņam top atdarīts.’’ (And if a man cause a blemish in his neighbor as he hath done, so shall it be done to him. Breach for breach, eye for eye, tooth for tooth; as he hath caused a blemish in a man, so shall it be done to him again. (Lev. 24:19-20; cf. Ex. 21:24. Deut. 19:21))


Šis jūdu likuma interpretējums, šķiet, neatvēl iespēju cilvēka transformācijai, sirds un prāta pārveidei, kas automātiski sniegtu citādu attieksmi. Jēzus, šķiet, ir mēģinājis mainīt šādu nepielūdzama likuma priekšstatu, kurš neatstāj iespēju cilvēka attieksmes maiņai; tas parādās viņa jaunajā bauslī: ‘’mīliet viens otru!’’ (that ye love one another). Šis bauslis izspieda visus pārējos, un tas ir likumu likums, kas  izsaka līdzjūtību, piedošanu un labvēlību un paredz pārveides iespēju.


Kas attiecas uz karmu, tad interesanta saruna par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts sajauca ar viņu upuriem, ir atrodama Lūkas evaņģēlijā 13:1. Savā atbildē Jēzus saka: “Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši?’’Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.’’(Suppose ye that these Galileans were sinners above all the Galileans because they suffered such things? I tell you nay; but except ye repent ye shall all likewise perish.” (Luke 13:2-3))


Šo vārdu nozīme ir tāda, ka cilvēki piedzīvo nelaimi ne jau tāpēc, ka būtu vairāk grēkojuši par citiem, bet gan tāpēc, ka viņiem ir nepareiza attieksme, un nepareiza attieksme ved pie viena vai otra veida nelaimes. Daudzo Jēzus mācekļiem sniegto līdzību mērķis ir izmainīt cilvēku attieksmi, pārveidot cilvēku personību.


Svarīgu lomu evaņģēlija mācībās ieņem iekšējā cilvēka, psihes transformācija.


Jēzus piezīme Nikodēmam: ‘’Tev jādzimst vēlreiz’’ (Thou must be born again) ezotēriskā nozīmē nevar tikt interpretēta kā norāde uz reinkarnāciju, bet gan kā cilvēka iekšēja pārveidošanās, kas pielīdzināma atkārtotai dzimšanai. Tā vien var mūs pārveidot jaunās būtnēs, kas ir spējīgas ieiet tajā garīgajā stāvoklī, kas saucas debesu valstība. Tā ir svarīgākā evaņģēliju un Jēzus mācību ziņa.


Imperators atbildīgs par pārdzimšanas doktrīnas izslēgšanu.


533. gadā Imperators Justiniāns aizliedza mācības par reinkarnāciju.


“Šķiet, ka būtu saprātīgi secināt, ka tā saucamā, reinkarnācijas doktrīnas izslēgšana ir vēsturiskas kļūdas sekas un nav saistīta vispār ar kādu reliģisko autoritāti.”  Šādu viedokli pauž vācu rakstnieks Peters Andreass savā grāmatā ‘’Jenseits von Einstein’’. (‘’Einšteina aizsaule’’ – tulk. piezīme). Andreass vērš uzmanību uz reinkarnācijas koncepciju un konkrēti uz veidu, kādā Katoļu Baznīca apspieda jebkādu mēģinājumu ņemt vērā šo mācību – nevis balstoties uz dziļiem teoloģiskajiem pētījumiem, bet gan pēc [A-]Romas imperatora pavēles.


Nodaļā, kas veltīta reinkarnācijai, Andreass raksta: ‘’Kristiešu baznīcai patiešām ir maz kas sakāms par reinkarnāciju. Bet viņus nevar tajā vainot, jo skumjā kārtā Bībelē acīmredzami trūkst norāžu par to. Patiesībā mēs varam uzdot jautājumu: ja jau no reliģiskā skatu punkta reinkarnācija ir tiks svarīga lieta, tad kāpēc Bībelē par to tik maz ir minēts?’’


“Dažas Bībeles vietas norāda, ka kopš seniem laikiem reinkarnācijas idejas atbalstītāji un pretinieki ir nikni ‘’karojuši’’ savā starpā. Piemēram, Jēzus piezīme Nikodēmam: ‘’Tev jādzimst vēlreiz’’, saskaņā ar reinkarnācijas idejas pretiniekiem var tikt tulkota kā garīgā atdzimšana.


‘’Saprotams, ka Nācarietim bija pašam savi iemesli, lai neiedziļinātos dziļāk šajā jautājumā. Varbūt viņš uzskatīja, ka tā laika ierobežoti domājošajiem cilvēkiem būtu pārāk grūti saprast patiesību, un ka svarīgāk bija izskaidrot savas mācības būtību un uzsvērt mīlestības vēsti. Viņš neteica cilvēkiem neticēt reinkarnācijai.’’


Mūsdienās ir maz šaubu par to, ka agrīnie kristieši atšķirībā no vēlākajiem ticēja pārdzimšanas koncepcijai. Atbildīgais par šīm pārmaiņām nav kāds garīdznieks, bet gan ambiciozais, pasaulīgais un varenais imperators Justiniāns. 533. gadā, nesaskaņojis ar pāvestu, Justiniāns lika sinodei aizliegt baznīcas tēva Origena (185-253) mācības. Origens nepārprotami bija izteicies par dvēseles atkārtotu pārdzimšanu:


“Katra dvēsele ieiet pasaulē savu iepriekšējo dzīvju uzvaru stiprināta vai kļūdu vājināta. Tās vietu šajā pasaulē nosaka tās pagātnes netikumi un nepilnības. ” (‘’De Principalis’’.)


“Vai nemaz nav saskaņā ar veselo saprātu domāt, ka dvēsele nezināmu iemeslu dēļ (un es runāju atbilstoši Pitagora, Platona un Empedokla viedokļiem) pārdzimst jaunā ķermenī savu pagātnes darbu ietekmē? Dvēseles rīcībā uz noteiktu laiku atrodas ķermenis, kurš savas mainīgās dabas dēļ dvēselei beigās vairs nav derīgs, un tādēļ tā nomaina šo ķermeni uz citu.’’ (‘’Contra Celsum’’).


Intrigas.


Turpinājumā Andreass apraksta, kā imperators Justiniāns panāca, ka Piektais Ekumēniskais Konsīlijs 533. gadā aizliedz Origena mācības: ‘’Dīvainā kārtā šajā sapulcē nebija klātesošs neviens no Romas bīskapiem; neskaitot sešus Āfrikas pārstāvjus, klātesoši bija tikai Austrumu bīskapi. Interesanti, ka, lai gan konsīlija laikā pāvests Vigilijs atradās Konstantinopolē, taču neieradās uz to. Pirms tam pāvestam Vigilijam bijis konflikts ar imperatoru Justiniānu un imperatori Teodoru. Justiniāns nepiekrita Pāvesta prasībai pēc līdzvērtīga Rietumu un Austrumu bīskapu skaita konsīlijā un vēlāk pats sasauca konsīliju. Pāvests, lai paustu protestu un to, ka viņš nav atbildīgs par konsīliju, neieradās tajā. Valdošajam monarham nebija pilnībā brīva teikšana, tomēr, tā kā astoņu konsīlija sesiju laikā, kas ilga četras nedēļas, nebija panākta galīga vienošanās par oficiālajām regulām, tām vajadzēja oficiālu pāvesta piekrišanu. Tā savlaicīgi tika dota; tomēr dokumenti attiecās tikai uz, tā saucamo, ‘’Trīs nodaļu’’ strīdu, kuru autori bija trīs sholastiķi, kurus Justiniāns uzskatīja par ķeceriem. Imperators jau bija izdevis ediktu pret šiem vīriem. Nekas netika pieminēts par Origenu. Pētījumi apliecina aizdomu pamatotību Justiniāna sakarā. Nedz pāvests Plagijs I (556- 561), nedz pāvests Gregorijs (590-604) nepiemin neko par Origenu Piektā konsīlija sakarā.’’


Aizliegums.

Taču līdz pat mūsdienās bez ierunām tika pieņemts, ka šāds ir oficiālais konsīlija aizliegums: ‘’Ja kāds māca doktrīnu par it kā iespējamo dvēseles pastāvēšanas iespēju pirms dzimšanas un uzstājas par tās šausminošo atjaunošanu, tas lai tiek nolādēts.’’ ‘’ Kā tas nākas? Nevar to pierādīt, taču pastāv drošas zīmes, ka imperatoram Justiniānam ar kādu viltību tomēr izdevās sasaukt konsīliju, kurš tika atlikts, ņemot vērā pāvesta pretestību. Beigās pirmā konsīlija sanāksme notika 533. gada 5. maijā, bet ne pirms imperators bija sasaucis vairākus bīskapus uz sapulci, kurā viņš (Justiniāns) stādīja priekšā ‘’15 anatēmas’’, kas atspēkoja Origena mācības, un panāca klātesošo bīskapu apstiprinājumu. Mēs varam droši secināt, ka pāvests, kurš nolēma boikotēt konsīliju, noteikti neieradās uz šo sapulci, uz ko tieši Justiniāns bija cerējis. Šo sanāksmi, kas notika pirms konsīlija, viltīgais imperators izmantoja, lai samazinātu pāvesta varu un pasludinātu Origena mācību aizliegumu. Viņa plāns izdevās lielākā mērā nekā bija cerēts. Baznīca pieņēma aizliegumu kā konsīlija izdotu, un turpmāk tas kļuva par galīgu doktrīnu, kāda tā ir saglabājusies pēdējo 1500 gadu laikā. Tas padara idejas mainīšanu ļoti grūtu. Reinkarnācijas mācība līdz ar to nav spēlējusi nekādu lomu kristietības mācībā, atšķirībā no pārējām reliģijām.


‘’Līdz ar to šķiet pareizi uztvert reinkarnācijas mācības ‘’aizliegumu’’ kā balstītu uz vēsturisku, nepareizu interpretāciju, kas nav nevienas reliģiskās autoritātes apstiprināta. Patiesībā tas bija ‘’noticis fakts’’, kuru izraisīja Justiniāns un kuru neviens no kristiešu Baznīcas nebija uzdrošinājies apšaubīt 1500 gadu laikā. Un kas ir pats ļaunākais, ka reinkarnācijas priekšmets ir pilnībā ignorēts, kā to parāda ikviena enciklopēdija.’’ (Peter Andreas: ‘’Jenseits von Einstein’’, ‘’Econ Verlag’’, Vācija.)


www.vieda.blogs.lv


04.05.2008

Komentāri:

 nerrs,   13:16:41 26.06.2009
84.237.145.244

Aivars laikam ir līdzīgi domājošs šiem ''kristiešiem''?:)
http://skatiens.lv/zinas/21062009-ledjajevs_saskiro_latviesus
http://www.youtube.com/watch?v=tCdI5HwX7e4

 guga, P.S.  13:01:54 20.06.2009
62.85.19.217

Un dvēseles nav nekas cits kā šīs sākotnējās visaptverošās Apziņas fragmenti - refleksijas spējas fragmenti, kā vilnīši okeānā. Tieši tas - šī sākotnējā refleksijas spēja - mūs padara par dzīviem cilvēkiem. Zināmā nozīmē var teikt, ka pati apziņa arī ir dzīvība. Ka šie jēdzieni ir zināmā nozīmē sinonīmi.
Jo tieši tas ir tas, kas attīstās dabā caur daudzajām dzīvības formām. Tikai ja līdz cilvēciskajai dzīvības formai tas viss attīstās spontāni, pateicoties neorganiskajās un tālāk organiskajās formās ieliktajiem automātiskajiem mehānismiem, tad cilvēks ir tas punkts, no kura tālāk pilnīgāka refleksijas spēja ir attīstāma tikai katra viena un paša patstāvīgā darbā.

Dzīvniekiem un pat augiem arī ir apziņa, bet viņiem nav iespēju ķerties pie apziņas tālākas attīstības darba, pie meditācijas, viņiem nav tam vajadzīgo mehānismu. Iespējams viņi pat var lūgt Dievu un iespējams, ka viņi to kādā formā arī dara, to mēs nezinām, bet viņi jebkurā gadījumā nevar tomēr sistemātiski un apzinīgi tālāk attīstīt apziņu. Tajās dzīvības formās tas nav iespējams. Tāpēc dabai atliek tikai gaidīt uz cilvēku, kurš ar iekšējo darbu, lai atjaunotu sava organisma potenciālā ieliktās dziļākas, pilnīgākas apziņas spējas var piedalīties tālāk arī visas dabas garīgošanā.

 guga, Aivaram  12:38:19 20.06.2009
62.85.19.217

Tā lieta ir tāda, ka tās visas runas par prāta izslēgšanu ir radušās tulkojot sanskrita (tikpat labi arī pali, vai tibetiešu - vispār Austrumu tekstus) uz angļu un citām Eiropiešu valodām (un arī tālāk no šīm valodām uz citām valodām - tādām kā latviešu). Klasiskajās seno kultūru valodās ir parasti vairāki vārdi dažādu prāta stāvokļu un aspektu apzīmēšanai.

Patiesībā jau saskaņā ar seno uzskatu (kas ir daudz senāks par kristietību). Nekā cita arī nav kā tikai prāts. Visa esošā pasaule ir tikai Dieva Kosmiskā prāta sapnis, vai Spēle, teātra izrāde. Var pat teikt, ka viena aktiera teātris, jo viss esošais arī ir nekas cits kā Dievs. Kā to saka senais Vēdu teksts Īša Upanišada (burtiski tulkojot vārdu salikums Īša Upanišada nozīmētu 'Augstākā Kunga slepenā mācība') 'no vienas bezgalīgās sākotnējās pilnīgās Uguns izstaro neskaitāmas sevī pilnīgas dzirksteles jeb uguntiņas - dvēseles, kas tāpat kā viņas izstarojusī Uguns katra ir pašpietiekama un sevī pilna, un kas tas dīvainākais - pati Uguns izstarojot šīs neskaitāmās sevī pilnās uguntiņas neko nezaudē no savas pilnības'. Taču pēc ielidošanas šajā Kosmiskā prāta (Logos) projekciju pasaulē kādā mistiskā veidā šo dzirksteļu pilnība un tīrība aizklājas ar maldiem. Un tagad viņām ir jāsāk mācīties piedalīties šajā kosmiskajā spēlē apzinoties tās avotu un savu nedalāmo saistību ar visu veselo, kas tām izrādās diezgan grūts uzdevums.

Meditācijas (jeb latviski runājot apceres) mērķis būtu saprast šo uzdevumu, saprast savu paša stāvokli un sākt no jauna apzināties savu saistību ar šo visu veselo - šo Visaptverošo prātu - kādā vārdā to nosauc, Dievs, God, Dao, Teos, Logos, Nūs, Jānis, Narajana, Buddha (ja neattiecina uz konkrētu cilvēku), Tat, El, Ra (burtiski - uguns) vai vēl kaut kā savādāk - nav nekādas nozīmes. Lielākoties visi nosaukumi ir tikai pārākās pakāpes pozitīvo kvalitāšu apzīmējumi dažādās valodās.

Tad, ja tas tā būs un šāda cilvēka iekšējā sajūta (kas viņam sākotnēji šo dzirksteļu izlidošanas brīdī patiesībā bija dota) atjaunosies, tad nevajadzēs nekādus baušļus un morāles likumus, nevajadzēs arī nekādas baznīcas un plikas teorijas bez reālas pieredzes, reālas izjūtas, jo pati cilvēka iekšējā sajūta noteiks to, ka viņam nemaz nebūs iespējams pēc savas iekšējās sajūtas rīkoties pretēji šī lielā veseluma interesēm.

Protams, šīs sajūta var veidoties tikai apziņā, bet jāatšķir šī augstākā apzināšanās, reflekcijas spēja, no zemākā prāta modiem, kuri kā reize ir tie, kas uztur šo dzīvošanu maldīgā priekšstatā par savu izolētību, uztur šo mazo ego apziņu, egoismu. Un tādā nozīmē arī tiek apgalvots, ka jātiek no vaļā no prāta (sanskr. Manas, tibetiešu Sems) - tieši šajā egoisma nozīmē. Šādā nozīmē Egoisms arī ir tas Ļaunais (sanskr. Mara - Kārdinātājs, vai Sātans Bībelē). Protams, pasaulē eksistē arī kādas stipras negatīvi orientētas personības, kuras dažādu iemeslu dēļ grib maldināt citus cilvēkus apzināti uz kurām arī attiecina šos vārdus, bet tas jau ir cits jautājums (tāpat kā eksistē svētie un lieli svētie - tajā skaitā tādi kā Jēzus Kristus, kas jau dzīvo pilnīgā savas vienības ar dievišķo apziņā) - tomēr pamatideja ir tā, ka ļaunums sēž mūsu prātā kā egoisms, tāpat kā Labais jau dzīvo mūsos mūsu vienības apziņas potenciālā, kas ir jau ielikts mūsu dabā. Ja mēs varam paplašināt savu Es sajūtu tādā mērā, ka tā ietver visu un visus vai izmest sava mazā es prevalēšanu vispār ārā un nolikt savas esamības centrā kaut ko citu - Dieva personīgo aspektu, piemēram, kā indiešu Bhakti tradīcijā Rāmu vai Krišnu vai kā kristietības tradīcijā Jēzu vai Dievmāti, tad tā ir metode kā ar šo egoismu tikt galā un tādējādi atbrīvoties no šīm es un mans važām.

Tādā veidā tad mēs varam attīstīt citus prāta modus - vispirms tādus kā to, ko sanskritā sauc Bodhi - jeb izšķirt spējīgais intelekts - Intelectus - viduslaiku latīņu valodā, bet tālāk arī iegūt vēl pilnīgākas uztveres formas - sanskr. Čaitanja - apziņa kā tīrā Gaisma, vai Rigpa tibetiešu valodā.

Un tas nekādi nav izdarāms bez meditācijas vai latviski runājot apceres. Praktiskās apceres formas var būt dažādas un dažādas tradīcijas ir tādas izstrādājušas simtiem, jo visas tradīcijas ir it labi zinājušas šo sākotnējo problēmu cilvēkā un it labi sapratušas, ka nemaz nerunājot par kādu tālāko dzīvi pēc nāves, arī šajā pašā fiziskajā dzīvē sabiedrībā normālu, sakarīgu harmonisku sadzīvi var attīstīt tikai par tik, par cik cilvēki var atbrīvoties no šīs egoisma maldiem.

Kas tad ir radījis šo pašu mūsu dižķibeli piemēram, ja ne neaprakstāms varas un tai pietuvināto naudas turētāju slāņu egoisms, kas labi apzinoties, ka sekas ar dziļu krīzi ir neizbēgamas, vēl līdz pēdējam brīdim centās uzturēt šo naudas vārīšanas no naudas mehānismu ar nenormālo inflāciju utt. Patiesībā egoisms vienmēr noved un nevar nenovest pie krīzes un visos līmeņos, gan pašus viņa nesējus, gan vēl jo vairāk tos, kas uz tādiem paļaujas. Bet cilvēki to nespēj un nespēj ieraudzīt - šie arī ir tie kosmiskie maldi - Sātans, ja gribat.

Sist sev pa galvu palikt bez prāta nevajag - tāds nav meditācijas mērķis :))).

 guga, Wu  01:19:54 20.06.2009
62.85.19.217

Sveiks, Wu! Prieks Tevi pa ilgiem laikiem dzirdēt :)))).

 Aivars Gugam,   23:48:05 19.06.2009
87.110.245.86

,,Tad jau laikam izslēgt prātu nenozīmēs neko citu kā izslēgt Dievu - ne tā? ,,
Iespējams, bet meditācijas ir ļoti dažādas. Es jau nebiju toreiz kristietis. Es vienkārši meditēju kā zināju. Visi gribam būt pie Viņa tuvāk pēc iespējas ātrāk.
Galvenais ir saprast , ka tu meditē ar Dieva spēkiem. Ja nav bijusi pieredze kristietībā , tad , nezinot tu mierīgi vari būt sātana spēku ,,meditatīvajā,,ietekmē. Un tev tikai liekas , ka tā ir meditācija. Sātans visur lien iekšā un piedāvā savu variantu. Un sātans cilvēku neatlaiž tik vienkārši. Kad sātans jūt , ka viņa upuris sāk izslīdēt pie Dieva, sākas nenormāli dēmonu uzbrukumi. To ir piedzīvojuši visi no augšienes atdzimušie kristieši. Vispasaules cīņa iet uz beigām. Sātans zin , ka drīz tiks iznīcināts. Viņš cenšas atdarināt Dievu.
Es meditāciju būtībā saucu par lūgšanu, jo te ir divi bloki vienā reizē. Tāpēc nesatraucies par pamācību. Tu to nezini , bet zināt jāzin , jo tā ir Dievticīgo saruna ar Dievu Radītāju. Ar to , kurš ir radījis visus meditatīvos fokusus - ziedu, sauli, zvaigzens, saulrietu....ne zieds , ne saule nespēj dot cilvēkam to , ko spēj Dievs. Tad uz priekšu. Rezultāti būs ...apsolu.
Visefektīvākais laiks ir agrs rīts, kad visi guļ, kad tu esi pamodies un tavu pratu nav dezorganizējusi dienas darbu klātbūtne.
Citreiz paturpināšu par ideālo meditāciju - lūgšanu kas jādara tālāk. Man jau pilna diena. Murjāņu spota skolā bija izlaidums...un līdz Raiskumam bija gabals ko braukt....

 Wu, Aivars, Guga  11:04:12 19.06.2009
10.196.4.151

> Tagad mana meditācija ir daudz augstākā formācijā par budisma
> piedāvāto. - saruna ar Dievu. To varu pamācīt citreiz kā tas jādara.
> Tā kā neesmu velti gadus izlējis. Jums gan te viss pa vecam.
> Nekādas augšupejas.
> Un arī nebūs.

:)))))))))))

Aivar, lepnība ir nāves grēks. Esi uzmanīgs ;)

Guga, sveiks! :)))

 guga, Aivaram  01:39:37 19.06.2009
62.85.19.217

Paldies, Aivar, bet es pats izvēlos sev skolotājus :))).

Par prāta izslēgšanu runājot - vot nesaprotu, priekš kam meditēt, lai izslēgtu prātu. Ir daudz vienkāršākas metodes - piemēram, ar iebliezt kārtīgi pa galvu, vai arī izdzert tik daudz šņabja, ka atslēdzas ;).

Par Dievu runājot - kādi agrīnie kristieši, piemēram, viens no Pāvila tiešajiem skolniekiem, bilda, ka Skaistums arī ir Dievs ;).

Un vēl par Dievu runājot - Logos jau citu neko nenozīmēja pie grieķiem kā Prāts - visaptveroša un visu caurstrāvojoša kosmiskā Prāta viņpus robežām nozīmē (un arī agrīnie kristieši otrajā gadsimtā šo vārdu lietoja tajā pašā nozīmē). Tad jau laikam izslēgt prātu nenozīmēs neko citu kā izslēgt Dievu - ne tā?

 Aivars Gugam,   00:43:11 19.06.2009
87.110.245.86

Skaistums neglābs pasauli, bet Dievs. Un glābs cilvēkus. Šo pasauli , kāda tā ir tagad ....kas gan te ir palicis skaists?
Par - pie kājas. Es , brāl, neesmu svētulis, bet normāls cilvēks , kas pa reizei izmanto žargonu. Zinu , ka tas nav labi. Dievs mani sapratīs, tāpat kā Dievs ir sapratis daudz lielākas rujības - nogalinot miljonus....
Inreresanti ...kā tu cietumā nonākdams runāsi perfekcionismā? , neviens tevī neklausīsies. Pagājušo nedēļu biiu sieviešu cietumā un ...nu nesanāca runāt žargonā. Bet , ja vajadzētu , pat sevišķi rupjas dziesmas nodziedātu....tā teikt - Viņa uzdevumā jāprot darīt viss.
Saprotu - ko gribi teikt. Man vājību gana. Ne tikai šī. Nu ko , kāds kuram uzdevums. Viens māca otrs dara. Dodu priekšroku darītājiem.
Laikam izplūdu.
Par meditāciju. Būdams budista kārtā , tomēr visvairāk patika tukšā meditācija. Pilnīga prāta izslēgšana. Rītos patika meditēt ar saulesrietu.
Tagad mana meditācija ir daudz augstākā formācijā par budisma piedāvāto. - saruna ar Dievu. To varu pamācīt citreiz kā tas jādara. Tā kā neesmu velti gadus izlējis. Jums gan te viss pa vecam. Nekādas augšupejas. Un arī nebūs. Jo pasaules pirmsspēki nav pirms Dieva . Viņš to visu ir radījis.

 guga, P.S. Aivaram  23:56:57 18.06.2009
62.85.19.217

Ja Tu pats nepamanīji, tad ... pie kājas...' ir tomēr pēc būtības rupjība.

Savukārt ar iešanu viss ir kārtībā ar Dievpalīgu un visu laikmetu visu Buddu svētību :))).

Attiecībā uz tukšumu - runa jau iet tikai par egoisma tukšumu. Uz tukšumu jau nav jāmeditē, jāmeditē uz konkrētu meditācijas objektu. Ir ļoti daudz svētījošu meditācijas objektu. Mūsu kultūrā labāk meditēt, protams, uz mūsu kultūrai dabiskiem meditācijas objektiem. Var meditēt, piemēram, vienkārši uz dabas skaistumu, uz jūras plašumu, kalnu augstumu, debesu zilumu. Skaistums ir viena no dievišķām kvalitātēm. 'Skaistums glābs pasauli.' :))).

Tad beigās arī pati no sevis radīsies patiesā Tukšuma izpratne :))).

 guga, Aivaram  23:39:45 18.06.2009
62.85.19.217

Protams, šodien gan Rietumos, gan Austrumos visas reliģijas cieš no smagām deformācijām. Tomēr tas, ko Tu reizēm stāsti par budismu kardināli atšķiras no patiesajiem budisma priekšstatiem. Ar spiritismu arī budismam nu nav gan nekāda sakara.
Var jau būt, ka Tu esi no malas redzējis masu formālās ticības izpausmes Dienvidaustrumāzijā (bet arī liekas gan, ka bez vēlmes patiesi iedziļināties šo tautu iekšējā kultūrā) - protams, pa laikam ārējā izpausmes ikvienā reliģijā mēdz būt formālas. Un pats par sevi tas nemaz arī nav slikti. Nebūt nav labi arī visu laiku mēģināt sevi emocionāli uzskrūvēt. Kalpošanai vienmēr ir arī sava formālā puse.

Kristietības pieņemšana Dienvidaustrumu Āzijā vēl nenozīmē budisma vājumu. Lielākoties tā nozīmē tikai šīs tautas neizglītotību.

Ir viena lieta, ko es Tev varu ieteikt (protams, ņemt vai neņemt vērā- tā ir Tava personīgā darīšana) - vienalga vai Tu gribi būt kristietis, budists vai islama sekotājs vai vēl kaut kas. Esi nu prātīgs, sāc soli pa solim tīrīt savu valodu no žargona un rupjībām. Netīrība ir netīrība. Tie gadījumi, kad tā varētu būt lietderīga, nebūs pārāk bieži.

Lai veicas!

 Sahaja-Yoga, latvia.sahajayoga@gmail.com  12:04:07 18.06.2009
85.115.122.40

Patīkami redzēt 'vecās sejas' uzpeldam šajos krīzes laikos :)
Bet par tēmu - vai labāk nebūtu beigt strīdēties par reinkarnāciju, bet pašiem iegūt savienību ar Dievu, Dievišķo, saņemot savu Pašrealizāciju ?
Jo tā var uzlabot gan Jūsu karmu, likteni, gan dot patvērumu un aizsargātību šajos 'juku laikos' Vairāk - skatieties VIDEO sadaļā video par Sahadža-Jogu, portālā SAULESJOSTA.LV
Tur ir gan Pašrealizācijas saņemšanas Protokols (pat 2 video) , gan šokējoša filma ar Šrī Matadži izteikumiem - par Pēdējiem Laikiem un Pasaules Galu - īsumā - šoreiz iznīcība nenāks no ārpuses, tā nāks no iekšpuses, visi negatīvi cilvēki (kuri negribēs izmantot Dieva doto iespēju) - iznīcināsies no iekšienes. Kā tas konkrēti notiks - skaidrots netiek. Bet tiek parādīts - Ceļš .

 Aivars Gugam,   23:46:14 14.06.2009
87.110.245.86

Bet es ar to arī nodarbojos. Meditācijas augstākā prakse ir saruna ar Dievu. Man tas notiek.
Par budismu. Es tak jau rakstīju sen , ka ar budismu esmu nodarbojies. Tāpēc atšķirības ir man zināmas. Tās meditācijas ar ,,tukšumu,, kaut ko deva , nenoliegšu. Bet beidzās ar spiritismu, jo budisma mācība nespēj dot pārskatu spirituālajās lietās. Bet spiritisms ir no ļaunās dēmoniskās pasaules mācībām , kuras , ja šo ceļu iet fanātiski, beidzas ar sātana ielaišanu sevī. Un trako māja nodrošināta. Zinu divus cilvēkus, kuriem tas tā ir beidzies.
Grūti pateikt kāds ir bijis budisms sākumposmā, bet tagad budisms peronificējas kā nedzīvu skulptūru izmantošanas kults. Ķīnā pa veikaliem staigā , uz nestuvēm nes budas skulptūru un veikalnieki automātiski ziedo ,,budam,,..
Budisma zemēs īstenībā ir tautā milzīga apātija , bezcerības sajūta. Piem. Taivānā katru mēnesi kristietību pieņem simtiem budistu. Cilvēki beidzot uzelpo jo viņu dzīvēs ir ienācis dzīvs , konkrēts Dievs , draugs , ar ko viņi var sarunāties.
Par baznīcu , konfesiju ...tukškristietību Tev piekrītu. Tā ir tā Jāņa aprakstītā - Sieva piedzērisies svēto asinis.
Es neiesaku nevienam Latvijā nodarboties ar budismu. Tas var beigties ar trako māju, jo te budisms ir kļūdains, tāpat kā islama skola, kura to vien dara, kā kritizē Jauno derību. Atver - muslim lapu. Tur puisis, kuru Latvijas valsts izglāba no ASV cietuma Irākā , tagad ir nostājies uz kara takas pret Latviju. Ko tāds cilvēks var dot Dievam , ja viņš to vien dara kā apsūdz kristieības gigantus - Pāvilu....utt.
Par budisma un kristietības apsolījumiem pēc nāves. Budisms neko nesola. To ko sola budisms ir enerģētiskā vērtība, kaut kāda dimensija, kas būtībā ir meli, jo Dievs piedāvā cilvēkiem, ja viņi Dievu pieņem, pēc šīs zemes iznīcināšanas ar uguni jaunu zemi.
Atceries Titāniku, kad visi mēģināja glābties....daļa kristiešu klausījās mācīt'ja Bībeles lasījumu - es redzu jaunu zemi un jaunas debesis....kur nav nāves un naida....uttt.
Es labāk izvēlos Dievu un viņa apsolījumus. Kaut gan, tas ir primitīvi. Mani Dievs ir izvēlējies un es esmu Viņa varā. Un esmu laimīgs. Budismā es tāds nebiju. Pastāvīgi kaut kas spieda. Nespēju sakārtot dzīvi.
Par kristiešiem , kuri it kā dzīvojuši gudri. Nav nevienam ne no kā jānošķiras. Dievs ir klātesošs da jebkur, ja ar Viņu dzīvo. Arī Tavā sargu būdā.Man nav pieņemama svēto idealizācija , jo paši savā degungalā nevēlamies redzēt svētos. Mēs ceļam pieminekļus svētajiem , bet , ja kāds ir šodiem , tad ņirgājamies par viņu.
Taisnību sakot - mani neinteresē teorētiskais budisms un teorētiskā kristietība. Es dzīvoju ar Dievu un man pie kājas kā mani formulē citi. No manas kristīgā mūziķa misijas daudzi jau dzīvo ar Dievu. Ir izdziedināti neskaitāmi daudz slimo...Daudzi sakārtojuši savas ģimenes, jo , kā Tu saki ,dzīvojuši primitīvu reliģiju , bez Dieva spēka un klātbūtnes.
Kā TEv iet ? Cik tālu esi ticis galā ar sevi?

 guga, Aivaram  00:32:05 11.06.2009
62.85.19.217

Bet uzvarēt šo egoismu nevar tikai ārēji pieņemot kādu ticību, vienalga vai tā būtu kristietība vai budisms vai jebkas cits. Šai jaunajai dzimšanai ir jānotiek iekšēji un pēc tam tā ir jānostiprina cītīgā un neatlaidīgā darbā.

Ārējie rituāli ir jauki un arī derīgi kā simboli un kā atgādnes par šādas iekšējas pārdzimšanas nepieciešamību, vai labākā gadījumā kā apliecinājums pirmajiem šīs jaunās dzimšanas asniem. Bet pat šajā labākajā gadījumā tas ir tikai ceļa sākums.

Kristietība vēstures gaitā rūpējoties par masu reliģijas statusu un rūpējoties par iespējami visu 'avju' pievēršanu vienam intelektuālam garīgās izpratnes standartam arvien vairāk un vairāk aizmirsa par pašu ceļu. Vēl jau abās katoļu baznīcās klosteros un vientuļu pasaulīgu meklētāju mājokļos ir kaut kas no ceļa palicis, bet protestantismā bieži vien nepareizi saprasta augustiniānisma iespaidā tas ceļš ir praktiski vispār izmests ārā. Vai arī ceļu aizstāj ar psihismu, ar psihiskajiem emocionālas pārkairināšanās un pāruzbudināšanās efektiem, bet no tā līdz īstai gara pārveidei ir gaismas gadu attālumi.

Šobrīd gan dažās klasiskās protestantu baznīcās un draudzēs ir radusies, atkal parādījusies atziņa par garīgās prakses nepieciešamību agrīnās kristietības izpratnē, kā vienkārša meditācija un klusa iekšēja lūgšana - uz to varbūt varam likt kādu cerību.

 guga, Aivaram  00:10:49 11.06.2009
62.85.19.217

Var jau gadsimtiem strīdēties pretī reinkarnācijas teorijai. Tāpat gadsimtiem tika uzturēti (un izmantojot baznīcu autoritāti tajā skaitā) daudzi maldi. Bet jautājums vienmēr paliks kā ir patiesībā. Un visa cilvēces vēsturiskā pieredze (nevis tikai budisms, vai hinduisms) tomēr apgalvo, ka reinkarnācija pastāv tikmēr, kamēr cilvēks kļūst ne tikai vārda pēc vai pieņemot kādu ticību, bet reāli savā sirdī garīgs, dievišķs, bez egoisma.

Kad viņš tiek ar šo savu egoismu galā, viņam rodas iespēja pat dzīves laikā (īpašos izcilos gadījumos) vai biežāk tomēr pēc nāves doties uz tīrajām garīgajām pasaulēm, ko uztur dažādas Dieva emanācijas, vai nonākt vēl augstāk. Bet to nevar izdarīt, kamēr šis vecais cilvēks (egoistiskais, mazais 'es') nav nokratīts un nav apvilkts jaunais cilvēks - tas, kurš ir garā un dziļi savā iekšējā izjūtā vienots ar visu esošo un tāpēc dzīvo reālā nevis iedomātā mīlestībā.

Jaunais cilvēks, kurš rīkojas no šīs savas nepārtrauktās iekšējās izjūtas, nevis kādu savu sausi intelektuālu konstrukciju vārdā, un tāpēc, ka viņam ir šī nepārtrauktā vienotības izjūta, vairs nevar rīkoties pretēji visa veselā - resp. pašas Esamības kā tādas, pašas Dzīvības kā tādas interesēm.

 guga, Aivaram  23:50:06 10.06.2009
62.85.19.217

Aivar, diemžēl Tu nevari runāt par budismu, jo Tu par viņu neko nezini.

Par ko Tad cīnās budisms, ja ne par iespējami ātrāku aiziešanu no šīs Zemes uz tīrajām garīgajām pasaulēm, vai par pilnīgu uzvaru garā viņpus pat šīm tīrajām garīgajām pasaulēm savienojoties ar Tīro un Absolūto Gaismu, ko viņi sauc arī par Tukšumu vai Šunjatu, vai par absolūto Gara (Likuma) ķermeni - dharmakaju. Budisti nelieto vārdu 'Dievs', jo Budda ar šī vārda nelietošanu protestēja pret šī vārda jēgas sabojāšanu tā laika formālajā reliģijā. Bet tas jau nenozimē, ka tāpēc tur ir cita jēga.

Tas ir tieši tāds pats protests kā Jēzus protests 5 gadsimtus vēlāk Jūdejā. Jebkura reliģija ar laiku izvirst un zaudē sākotnējos saturus. Tad ir vajadzīgs to atjaunot un to var izdarīt tikai pilnīgs cilvēks, kas reizē ir pilnīgi vienots ar Dievišķo. Tieši tā, kā tas arī bija ar Buddu (un pirms viņa un pēc viņa ar daudziem citiem praviešiem, svētajiem un dievišķajām inkarnācijām).

Tieši tā, kā to arī Jaunajā Derībā saka Jēzus, šie sūtņi un inkarnācijas, protams, ir dažādā līmenī. Tomēr priekš mums ir svarīgi, ka tie visi ir Augstākā sūtņi.
Ne mums spriest par līmeņiem šajos līmeņos. Tikai tie, kas ir tur augšā, zina, kurš ir kurā līmenī.

 Aivars,   23:09:00 10.06.2009
87.110.245.86

Reinkarnācija kā praktiska situācija atšķiras kristietībā. Budistiem reinkarnācijas mācība ir cita.
Kristietībā ir nevis, cilvēkam nomirstot , ka viņš ieiet piem. kaķī, bet cilvēks cilvēka gars nonāk atpakaļ pie Dieva. Sālamana.vec.derības raksti. Tāpat korintiešu vēstulē teikts , ka visi mēs tiksim pārvērsti.
Nav kristietībā reinkarnācija pēc budistu sapratnes. Budistam, nomirstot, dvēsele ieiet atkal kaut kur , tikai ne pie Dieva. Tāpēc šī reliģijas teorija ir tukša . Kaut kāds aplis, mūžīgas mokas atkal dzīvojot tikai šājā zemes lodes daļā.
Dievs piedāvā ko labāku. - Jaunu zemi, kur nav ciešanu. Jēzus teica - es eju jums sagatavot jaunu mājvietu. Šī zeme tiks iznīcināta un ko tad darīs šitie sainkarnējušies? Kur viņi lisies , kad šāda veida cilvēces tips tiks iznīcināts. Bībelē teikts , ka mēs būsim gara miesa. Vēl ir teikts - ne miesa . ne asinis neiemantos debesu valstību.

 guga, nerram  21:36:57 05.06.2009
62.85.19.217

Jūdaismā vispār uz viņu netiek likts uzsvars, bet, cik saprotu, vismaz šobrīd tas ir tomēr jūdaisma doktrīnas klasiska sastāvdaļa. Cik ļoti tā bija pamanāma abu izplatītāko jūdaisma sektu - saduceju un varizeju - doktrinās Jēzus laikā, to grūti šobrīd spriest. Esēņiem gan tā noteikti bija svarīga domāšanas sastāvdaļa, par to šaubu nav, bet esēņi jau nu tomēr nebija pārāk dominējoši tā laika judaismā. Lai gan runāja tie stipri līdzīgi evanģēliju tekstiem - iespējams pat pārsimt gadu agrākie esēņu teksti satur virkni Jaunās Derības citātu (vai droši vien pareizāk būtu teikt tomēr otrādi, Jēzus un viņa sekotāji izmantoja savās runās un rakstos citātus no esēņu grāmatām, kas droši vien tajā laikā bija jūdaisma vidē pietiekami plaši pazīstamas).

Tomēr kā jau teicu, priekšstats par to tomēr atšķiras no klasiskajiem Austrumu ideju variantiem - kā indiešu, tā ķīniešu izcelsmes. Šajā aspektā ir līdzība, bet domāšana nav identiska.

 guga, nerram  21:22:23 05.06.2009
62.85.19.217

Es domāju, ka nekādu oficiālu paziņojumu šajā kontekstā vispār nebūs.

 nerrs,   16:53:04 04.06.2009
78.84.14.170

Tajā Kabalas atzarā ,ko M.Laitmans pasniedz ,arī ir reinkarnācija ietverta .Tikai uz viņu tur īpašs uzsvars netiek likts .
Interesanti ,kad būs oficiāls paziņojums pasaulē ,par to atradumu ,zem krustā sišanas vietas ,ārpus Jeruzalemes ,kur atrasts Vecās derības škirsts un asins pēdas uz tā .Un asins analīze ir ļoti interesanta.
http://torrents.ru/forum/viewtopic.php?t=1768887

 guga,   19:47:28 31.05.2009
62.85.19.217

Jūdaismā arī šodien ir ietverta reinkarnācijas ideja. Tiesa, tā ir mazliet citāda nekā indusu reliģijās un citāda arī nekā ķīniešiem, bet pati par sevi ir tā tomēr ir reinkarnācijas ideja. Šai kontekstā var izlasīt kaut vai kādreizējā Daugavpils matemātiķa, šobrīd plaši pazīstama rakstnieka Štainzalca 'Roze ar trīspadsmit ziedlapiņām' - grāmata, kas dod zināmā mērā ieskatu jūdaisma idejās.

 nerrs,   13:55:04 18.05.2009
78.84.14.170

Vai Tu tur klāt biji ,kad tas Sv.Gars to darīja?:):):)

 Aivars, audio.arfa@tvnet.lv  12:52:56 18.05.2009
87.110.245.86

Tāpat par Jēzu Vecajā derībā ir grūti saprast - kur tad ir rakstīts , ka tas būs Jēzus.'Svētajiem rakstiem ir ,,slēpta,, informācija. Ja viss būtu burtiski saprotams, tad šo pareģojumus varētu ,,sagaidīt,, . Tā tas notika kad piedzima Jēzus. Vecās derības rakstu mācītāji Romas varai pateica , ka šajā laikā jānāk mesijai pēc rakstiem. Un varas iestādes apkāva visus pirmdzimtos.
Attiecībā par Eliju. Tas arī ir tas pats. Jēzus saka , ka Jānis ir Elija , ne jau kā reinkarnācija , bet misija. Te arī ir šie primitīvie apgalvojumi par Eljas reinkarnāciju.
Vienīgā reinkarnācija ir Jēzus. Pārējie piedzimuši no vīrieša un sievietes augļa. Jēzus IEDZIMA Svētā gara darbības spēkā sievietē.

 Aivars, audio.arfa@tvnet.lv  12:43:03 18.05.2009
87.110.245.86

Jēzus laikos bija Jeruzālemē sektas , kuras ticēja reinkarnācjai. Tāpēc arī tāds jautājums. - Vai viņš ir Elija?

 Edgars, syin-yuang@inbox.lv  08:44:59 14.05.2008
77.38.229.193

http://www.vieda.blogs.lv/raksts/58792/Ka-reinkarnacijas-idejas-atzisana-butu-ietekmejusi-vesturi/

Te vēl par reinkarnācijas idejas vēsturi.

 Modris, Wu,   17:42:52 08.05.2008
80.233.142.78

Ū...u, Wu!!! Kur Tu esi palicis? Tirgo Diogēnu?

 Modris, Wu,   16:01:56 07.05.2008
80.233.142.78

'> Es neticu karmai.Man liekas ka to izdomāja tas kam tas bija izdevīgi.

Piekrītu.'

Kam Tu piekrīti? Ka nepastāv cēloņu un seku likums, kas pavada jebkuru darbību (jeb karmu)? Ei nu ei, kas tad nu!?... Galīgi traks, vai...

 Modris, Edgaram,   15:59:21 07.05.2008
80.233.142.78

'Jenseits von Einstein' labāk būtu tulkot kā 'Viņpus Einšteinam', nevis 'Einšteina aizsaule'.
Lielākā problēma ir izteikta teikumā: '...neviens no kristiešu Baznīcas NEBIJA UZDROŠINĀJIES apšaubīt 1500 gadu laikā' - un galvenais, visi garīdznieki tā arī TURPINA NEUZDROŠINĀTIES, jo baznīcā nepastāv apziņas brīvības, tātad nevar pastāvēt nekādas attīstības dziļumā un saskaņošanā ar veselo saprātu, he, he, he...

 Edgars,   09:14:42 06.05.2008
77.38.231.129

Te vē būs papildinformācija no e-mistērijas:

http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=267&mode=thread&order=0&thold=0

 Edgars, Wu,   08:50:07 06.05.2008
77.38.231.129

Kāds tev piekritīs:

http://www.vieda.blogs.lv/raksts/57753/Fatalims-nav-pareiza-pieeja/

 Wu, skauts  07:05:59 06.05.2008
78.84.104.102

Tā ir, bet ir arī otra puse.

http://www.e-mistika.lv/index.php?txt=675, sākot no 4:17 minūtes...

Senajā Indijā - tas pats. Bija vietējie justiniāni, kuri nolēma, kas un kādā formā ies iekšā valsts oficiālajā reliģiskajā doktrīnā, un kas paliks ārpus. Indijas justiniāniem, tāpat kā Romas Justiniānam, bija sievas un citi savi padomnieki, kuri viņam ieteica - kas un kādā formā ies iekšā valsts oficiālajā reliģiskajā doktrīnā, un kas paliks ārpusē.

Rezultātā - aug daudzas indiešu paaudzes ar dzelžainu pārliecību, ka ir karma un ka karmai nevar pārkāpt...

Es nesaku, ka tas viss ir slikti, bet tikai to, ka jebkura reliģija ir instruments ar kuru pārvalda sabiedrību. Apmēram, kā mūsdienu Satversme un likumi.

 skauts, neticīgajiem,   21:03:12 05.05.2008
87.226.70.165

Karma/dharma vai zarma – darbs/likums vai kosmiskais likums, tadā ir mana izpratne par šo vārdu „karma” un, ja jūs tam neticat tad ir elementārs veids kā par to pārliecināties. Uztais savu horoskopu un pievieno tranzīto karti, atklāsi arī savu attīstības līmeni, bat, ja ko nemani tad skaties līdz 7. augumam, dzīvos. Nevaidzētu to uztvert kā kaut ko negatīvu, dzīve ir jābauda...:))) uh,...

 Wu, Mārtiņš  16:17:39 05.05.2008
78.84.104.102

> Es neticu karmai.Man liekas ka to izdomāja tas kam tas bija izdevīgi.

Piekrītu.

 Mārtiņš,   14:15:13 05.05.2008
77.93.21.71

Es neticu karmai.Man liekas ka to izdomāja tas kam tas bija izdevīgi.Un ne visiem ir lemts pārdzimt.Tam vajag noteiktus nosacījumus tavas Būtības attīstībai.Tās ir tikai manas domas.

 Edgars,   13:10:50 05.05.2008
77.38.231.129

Vēl man nesen gadījās lasīt rakstu krievu žurnālā ''Delfis'', kurā teikts, ka Justiniānu uz āsu rīcību pamudināja viņa sieva Teodora. Teodora savulaik bija nogājusi ceļu no kurtizānes līdz imperatorei, un tā kā viņa dzīvoja izlaidīgu un grēcīgu dzīvesveidu, tad viņai nepatika doma par to, ka nākamajā dzīvē viņai būs jāatbild par saviem darbiem (vai arī doma, ka viņa bija ''pelnījus''i piedzimt nabadzīga...)