Jautātājs: Maharadž, tu sēdi manā priekšā, un es sēžu pie tavām kājām.
Kāda starp mums pamatā ir atšķirība?
Maharadž: Pamatā nav atšķirības.
J: Tomēr ir jābūt kādai reālai atšķirībai, es nāku pie tevis, tu nenāc pie
manis.
M: Jo tu iedomājies atšķirības, tu staigā turpu šurpu “pārāku” cilvēku
meklējumos.
J: Tu arī esi pārāka persona. Tu saki, ka tu zini reālo, bet es nē.
M: Vai kādreiz esmu tev teicis, ka tu nezini, un tāpēc es esmu pārāks? Lai
tie, kuri izgudroja tādas atšķirības, pierāda tās. Es nesaku, ka zinu kaut ko,
ko tu nezini. Īstenībā es zinu daudz mazāk, nekā zini tu.
J: Tavi vārdi ir gudri, tava uzvedība cēla, tava svētība visu-spēcīga.
M: Es par to neko nezinu un starp tevi un mani starpību neredzu. Mana
dzīve ir notikumu ķēde, tieši tā pat kā tavējā. Tikai es neesmu pieķēries un
redzu notiekošo izrādi kā notiekošu izrādi, kamēr tu turies pie lietām un
virzies tām līdz.
J: Kas padarīja tevi tik bezkaislīgu?
M: Nekas konkrēts. Tā notika, ka es uzticējos savam Guru. Viņš man
pateica, ka es neesmu nekas cits bez sevis paša, un es ticēju viņam.
Uzticoties viņam, es attiecīgi uzvedos un pārstāju rūpēties par to, kas
neesmu es, ne arī ir mans.