Dvēsele …, kas dzīvo juteklisko dzīvi, dzīvo aizrauta daudzveidīgos iespaidos, ko glabā atmiņa, ko uztver caur redzi, dzirdi, ožu, garšu un tausti. Prāts seko atmiņai līdzīgi vergam tā, ka viss tas iekšējā cilvēkā, kam jābūt prāta vadītam, ietverot piecas ārējās maņas, ņem pārsvaru pār prātu. Ārējās sajūtas vada to, kas nostiprinās atmiņā, un šie iespaidi sagūsta un tur savā varā gan prātu, gan sirdi, lai gan kā prāts tā sirds ir dārgākais cilvēciskās būtnes centrs, kas ir domāts, lai būtu Dieva mājoklis. Kad cilvēks iegrimst ar prātu un sirdi iespaidos, kad sāk vadīties no jutekliskuma, tad viņa dvēsele sāk dzīvot dzīvi, kas ir zemāka par dabisko – kaislību dzīvi. Kad uztveres valda pār prātu, tad prāts, ko tādējādi paverdzina gribēšanas, ir zaudējis brīvību, ko saņēmis kā lielāko dāvanu no Dieva, un tas pilnīgi izjauc iekšējā cilvēka līdzsvaru. … Tādā pilnīgā iekšējā nekārtībā cilvēks nav spējīgs uz skaidru apziņu, uz garīgu gavēni, pat to vēloties viņš nevar kontrolēt ne prātu, ne jūtas. Viss viņā ir nekārtībā no dzīves, kas nav bijusi veltīta skaidrībai un uzmanībai.
Dvēsele …, kas dzīvo juteklisko dzīvi, dzīvo aizrauta daudzveidīgos iespaidos, ko glabā atmiņa, ko uztver caur redzi, dzirdi, ožu, garšu un tausti. Prāts seko atmiņai līdzīgi vergam tā, ka viss tas iekšējā cilvēkā, kam jābūt prāta vadītam, ietverot piecas ārējās maņas, ņem pārsvaru pār prātu. Ārējās sajūtas vada to, kas nostiprinās atmiņā, un šie iespaidi sagūsta un tur savā varā gan prātu, gan sirdi, lai gan kā prāts tā sirds ir dārgākais cilvēciskās būtnes centrs, kas ir domāts, lai būtu Dieva mājoklis. Kad cilvēks iegrimst ar prātu un sirdi iespaidos, kad sāk vadīties no jutekliskuma, tad viņa dvēsele sāk dzīvot dzīvi, kas ir zemāka par dabisko – kaislību dzīvi. Kad uztveres valda pār prātu, tad prāts, ko tādējādi paverdzina gribēšanas, ir zaudējis brīvību, ko saņēmis kā lielāko dāvanu no Dieva, un tas pilnīgi izjauc iekšējā cilvēka līdzsvaru. … Tādā pilnīgā iekšējā nekārtībā cilvēks nav spējīgs uz skaidru apziņu, uz garīgu gavēni, pat to vēloties viņš nevar kontrolēt ne prātu, ne jūtas. Viss viņā ir nekārtībā no dzīves, kas nav bijusi veltīta skaidrībai un uzmanībai.
Bet, ja cilvēks tikai ir nolēmis sākt veidot uzmanīgu pret sevi attieksmi, jau tikai uzsākot viņš sāks pamanīt, kas notiek viņa iekšējā pasaulē. Pieaugot uzmanībai, pieaugot prāta lūgšanas darbībai, pamazām izdodas noturēt sajūtas no grimšanas izklaidībā… Un tas jau ir zināms lūgšanas auglis. … Bet diemžēl vieniem nav laika un vēlēšanās vingrināties ar prātu, vārdu un sirdi šajā lielajā darbā, citiem ir vēlēšanās, bet nav zināšanu kā to sākt. Citi gan ķeras klāt, bet darbojas sajūtu līmenī, vingrinoties ar ķermenisko nevis garīgo prātu, dzīvojot pēc savas gribas un sava prāta, bet pie tam domājot, ka dzīvo garīgo dzīvi. Tādi parasti nezina, ka patiesi garīga dzīve sākas … tikai tad, kad cilvēks pilnībā sevi nodod Dieva gribai. Bet tas kļūst iespējams tikai, kad prāts ir attīrīts no aptumšojumiem un dvēsele ir attīrīta no kaislībām. Kamēr vēl tas nav noticis, cilvēks dzīvo ne garīgi, bet ar cilvēcisko gudrošanu – t.i. ar ķermeniskā prāta zināšanām pat, ja viņš zina visas teoloģijas teorijas un kaut arī viņš būtu nezin cik dižens publikas acīs.
Lūgšanai ir daudzi līmeņi vai pakāpes , un tie ir sekojoši – vārdiska lūgšana, prāta darbīgā lūgšana, prāta-sirds darbīgā lūgšana, prāta-sirds paškustīgā lūgšana, prāta-sirds tīrā lūgšana, skatījuma lūgšana. Katrā līmenī ir ļoti vajadzīgs pieredzējuša cilvēka padoms. Ir būtiska vajadzība pēc pieredzējuša, zinoša padomdevēja, pēc skolotāja-starca, kas ir izgājis ne tikai sākuma pakāpes šajā ceļā, bet zina arī skatījuma lūgšanu, kas varētu mierīgi un droši izvest skolnieku cauri visām grūtībām.
Bet atceries, brāli vai māsa, ka nekādi nevajag meklēt brīnumdari. Neskaties uz ārējām lietām, bet meklē, kas patiešām zina garīgo dzīvi un garīgo cīņu, kam ir garīgs prāts… Tādu, kas var tevi ievest tavā iekšējā Debesu Valstībā… bet ja meklēji un meklēji visur un neatradi, jo viņi ir tik reti mūsu dienās – nevajag tāpēc krist izmisumā… Paļaujoties uz Dievu, stingri nolemjot neatkāpties no izvēlētā lūgšanas darba… darbojies saskaņā ar norādīto šajā grāmatā.
[Attīrīšanos var sasniegt] ja vingrinās prāta lūgšanas darbā nepārtraukti – dienā, naktī, vakarā, rītā, mājās un ārpus tās, ceļā un darbā, stāvot kājās, ejot un sēžot, saskaņā ar noteikumiem un ārpus visiem noteikumiem … Un kāpēc, jo kā kaislības tā labie darbi ienāk cilvēkā caur pieradumu. Viens un tas pats labais darbs, ja to atkārto, tiek uztverts ar atkārtojumu, kļūst par pieradumu un vairs neprasa piespiešanos, tas kļūst par to, ko var saukt par dabu. Tieši tāpat arī atkārtojama nepareiza darbība kļūst par kaislību. Bet kaislība jau nostiprinājusies kļūst arī līdzīga dabiskai īpašībai un piespiež mūs atkārtot mūsu kļūdas arī, ja mēs to vairs nevēlamies.
Lai cik arī uzmanību nenovērstu domājumi, lai cik arī nebūtu vāja lūgšana, vajag turpināt darboties [šajā lūgšanas darbā]. Lai cik arī prāts neaizmirstu lūgšanu, atceries un atkal dari un dari. Šādā veidā atgriežot un atgriežot prātu Kungs samazinās tavu aizmāršību, bet uzmanība kaut arī lēnām, bet augs.
29.03.2010
Komentāri:
žans 10:36:36 02.09.2010
80.233.141.157
Forši http://www.sargivalodu.lv/