Ārstēties vai dziedināties?

Vispirms – kāda starp ārstēšanos un dziedināšanos ir atšķirība? Ļoti vienkārši: ārsta sniegtā palīdzība, lai uzlabotu veselību, ir ārstēšana, bet dziednieka devums ir dziedināšana. Ja kaut kas kait, tad viena no šīm divām iespējām jāizvēlas mums pašiem. Ir arī vēl trešā – nogaidīt, jo rīt var palikt labāk.

Vispirms – kāda starp ārstēšanos un dziedināšanos ir atšķirība? Ļoti vienkārši: ārsta sniegtā palīdzība, lai uzlabotu veselību, ir ārstēšana, bet dziednieka devums ir dziedināšana. Ja kaut kas kait, tad viena no šīm divām iespējām jāizvēlas mums pašiem. Ir arī vēl trešā – nogaidīt, jo rīt var palikt labāk.


Ja rodas problēmas ar veselību, vieglāk tomēr ir aiziet pie ārsta: izmeklēs, izrakstīs zāles, vēl kaut ko, un būsi vesels. Pie dziedniekiem parasti pēc palīdzības griežas, kad ilgstoša ārstēšana nav devusi cerēto veselības uzlabojumu un gaidīt ilgāk vairs nav spēka. Šis tad arī ir brīdis, kad sāk meklēt netradicionālo palīdzību.


Tomēr, ja pēc vairākiem dziednieciskiem seansiem nav jūtama uzlabojuma, tad iesaka atkal griezties pie ārstiem, jo tādā gadījumā organisms pats, neskatoties uz dziedniecisko iedarbību, ar slimību nespēj tikt galā. Savukārt ārsti – arī gadījumos, kad jūt, ka nevarēs pienācīgi palīdzēt – pie dziedniekiem sūta ļoti reti. Izņēmums parasti ir, ja saslimst ar rozi: ja to sāk ārstēt, rodas dažādas papildu komplikācijas – pat uz vairākiem mēnešiem, bet izdziedināt no rozes var dažās dienās.


Lai slimnieks grieztos pēc palīdzības pie dziednieka, šim solim ir «jānobriest», tas ir, jābūt tik slikti, ka vairs nevar izturēt un izzūd baiļu sajūta «ja nu paliek sliktāk». Slimnieka «nobriešanu» veicina bezcerīgs stāvoklis – kad viss iepriekš darītais ir «pa tukšo», nav solītā un gaidītā ārstnieciskā efekta. Šajā brīdī arī sāk izvērtēt citas iespējas un rodas interese par dziedniecības iespējām. Īstas ticības vēl tomēr nav, jo pat profesori nevarēja līdzēt, ko tad nu tāds dziednieks var izdarīt!


Tomēr, ja vairs nav spēka dzīvot ne nakti, ne dienu, ir jārīkojas. Pārvarot iekšējo pretestību un neticību, jūs sākat meklēt piemērotu dziednieku. Ja atrasts īstais, tad, sajūtot viņa sūtīto dziedniecisko enerģiju, organismā izraisās pozitīvas izmaiņas un rodas arī ticība, ka gājums nav bijis veltīgs.


Ar varu pie dziednieka nedrīkst sūtīt, jo organisms nav gatavs cīnīties ar slimībām. Ja nu tomēr šāds neticīgais ir atnācis uz konsultāciju, izmaiņas var būt, bet ticība dziednieciskajam spēkam var nerasties. Otrreiz tāds cilvēks vairs nenāks, un acīm redzamas izmaiņas uzskatīs par nebūtiskām.


Slimnieks, kurš dziednieciskās enerģijas sajutis un noticējis tam, kas plūst pa ķermeni un dziedina sāpošās, iekaisušās vietas, radot pozitīvas izmaiņas, kas mobilizē fizisko un garīgo ķermeni cīņai ar slimībām, turpina dziedināšanos ar labiem rezultātiem. Viņš ir gatavs paciest visu, lai tikai atvieglotu ciešanas. Galvenokārt tās rodas no nervu, muskuļu un locītavu sāpēm, kad izrakstītie pretsāpju līdzekļi vairs nepalīdz vai arī organisms tos nepieņem, radot citas komplikācijas.


Ikdienā mēs savu organismu nesajūtam. Par veselību jāsāk domāt, ja pašsajūta pasliktinās un parādās sāpes un pēc dažām dienām tās nepazūd vai pat pastiprinās. Ar to arī organisms signalizē par briestošām veselības problēmām. Ir organismi, kas šo signālu sajūt laicīgi, bet citi ar nokavēšanos.


Kāpēc dziedināšana palīdz


Kur slēpjas dziedināšanas efekts? Viennozīmīgi tā ir enerģija, ko īsts dziednieks saņem no Kosmosa (vai Dieva) un raida uz slimo vietu. Lai dziedniecisko efektu pastiprinātu, iedarbojos arī ar fizisko enerģiju – ne tikai uz slimo vietu, bet uz visu ķermeni.


Smagos gadījumos pie izteiktām locītavu deformācijām var izdoties samazināt sāpes un uzlabot locītavu kustīgumu. Dziedināšana jebkurā gadījumā var būt daudz efektīvāks un ilglaicīgāks pretsāpju līdzeklis nekā medikamentu lietošana, jo to iedarbība ir ierobežota. Turklāt vienlaikus ar esošajām dziedinās visas tās kaites, kas jau ir, bet pašreiz vēl netraucē. Dziednieciskā enerģija pati to atrod un iedarbojas uz visiem astrāliem un fiziskiem ķermeņiem, pie reizes noņemot arī uzsūtītās kaites.


Medicīniskajā izmeklēšanā ne vienmēr savlaicīgi var konstatēt izmaiņas organismā, ko jau sajūt pacients un dziednieks. Turklāt ir arī daudzas citas nopietnas slimības, kur ārsti ir bezspēcīgi, bet dziedinot visai bieži var palīdzēt ātri un ar labiem, noturīgiem rezultātiem. Piemēram, ja pēc smadzeņu satricinājuma vai meningīta izslimošanas ir neciešamas galvassāpes pat ar vemšanu. Tāpat var palīdzēt epilepsijas slimniekiem, ievērojami atvieglot bronhiālās astmas slimnieku stāvokli, dažreiz pat tā, ka nav vajadzības pēc inhalācijas, jo dziedināšana veicina bronhu attīrīšanos.


Jebkurā gadījumā ikvienam pašam jāizvēlas kā rīkoties – ārstēties vai dziedināties.


dziedinatajs.lv


01.12.2005

Komentāri:

 meemais/ special for Alcheimer,   17:36:16 11.12.2005 
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=98284

 Alcheimers, gugam & Sfinksai  19:03:16 03.12.2005 
Aber jūs abi makten viedi esat uzrakstījuši! Paldies!

 Sfinksa,   15:44:13 03.12.2005 
Ārstēties un dziedināties.... Dziļākajā būtība tie ir sinonīmi.
Kā mēs katrs ārstējamies? Laba tēma. Es pastāstīšu savu pieredzi. Ja slimības ir nepareizas
domāšanas sekas- bailes, vainas apziņa, nespēja piedot utt., tad ir jāmeklē cēlonis mūsu uztverē,
domāšanā un rīcība. Var būt ģenētiskais aspekts, kurš mūsu dzīves laikā ir jāatstrādā caur sapratni,
piedošanu, garīgo izaugsmi. Kas ir bijis, to nevar mainīt, bet varam mainīties paši, šajā brīdī.
Manuprāt vislielākais ienaidnieks izveseļošanās procesam ir mūsu nespēja piedot. Mēs skaitām
Tēvreizi '....piedod mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem...' Lūdzam Dievam
piedošanu, bet paši nespējam piedot pat savam brālim vai māsai (es domāju- līdzcilvēkiem). Tad arī
dziedināšanu nevaram saņemt, ja paši neesam mainījušies. Ja mēs sakārtojam sevi no iekšpuses
harmoniski, mainās visi apstākļi ap mums. Cilvēki ar ļaunām enerģētikām netiek vienkārši mums klāt,
nevar psiholoģiski iespaidot un nerada trauksmi mūsos, kas var izraisīt stresu un slimības. Un vajag
patiesi lūgt ar sirdi, nevis ar prātu. Es jau kādreiz teicu, ka neviens Tēvs nedos bērnam akmeni, ja
viņš lūgs maizi.:) Vai tā nav? Paldies, ja dalīsities pieredzē par izdziedināšanu!:)

 guga, Alcheimeram  13:56:57 03.12.2005 
Taa ir kaa Tu saki:)))...
Visam ir sava vieta - sava vieta aarstiem, sava dziedniekiem. Es nezinu vai dziednieks buus tas, pie
kaa girezties, ja runa ies par akuutu apendiciitu. Laikam jau taa kaa klasiska kjirurgjiska vaina ir
aarsteejam tomeer kjirurgjiski (cita lieta ja vjalo tjekushchij iekaisumu, tad var paliidzeet arii
dziednieks, jo vinjam ir laiks). Taa pati tuberkuloze, kaut arii bija gadiijumi, kad dziednieciiba
to izaarsteeja un ir dziednieciibaa metodes kaa ar to ciiniities, lielaakoties liidz antibiotiku
atklaashanai tas bija kaut kas ljoti smags visaa pasaulee. Klasiskaas smagaas infekcijas slimiibas
vispaar ir ierobezhotas tikai ar modernaas mediciinas paraadiishanos - dziednieciiba tur neko
nevareeja liidzeet kaut vai savas individuaalaas pieejas deelj. Nu labi izvilks viens dziednieks ar
milziigaam puuleem vienu, divus taadus, bet apkaart plosaas epideemija un plosaas kaa
plosiijusies.

 Alcheimers,   12:53:57 03.12.2005 
No raksta: 'Par veselību jāsāk domāt, ja pašsajūta pasliktinās un parādās sāpes...'

Atļaušos nepiekrist. Par veselību jādomā visu laiku!

Protams, ja pusi mūža veltīsim tās sabojāšanai, tad nav ko cerēt, ka otrajā pusē dakteris mūs
pilnīgi izārstēs ar dažām ripiņām.

 Alcheimers, meemais  12:42:27 03.12.2005 
'Varu teikt tikai to ka tāda profesija kā tradicionālais ārsts ir izmirstoša profesija...'

Marks Tvens kādreiz teica, ka baumas par viņa nāvi esot nedaudz pārspīlētas. :) Man liekas, ka ar
ārsta profesiju ir līdzīgi.

Kā ārstējies Tu pats? Pastāsti.
Ja nu esi tik vesels, ka par to nav jādomā, tad apsveicu! Tomēr... vienmēr tāds nez vai būsi. :(

Esmu saskāries ar dažādiem ārstiem - tāpat kā ar dažādiem citu profesiju pārstāvjiem. Varu gan
teikt, ka jau >20 gadus neatrastos pašreizējā rumpī :), ja kāda pilnīgi tradicionāla Cēsu slimnīcas
bērnu nodaļas ārste nebūtu uzreiz noteikusi diagnozi un rīkojusies. Arī šobrīd esmu atkarīgs no
tradicionālās medicīnas, arī no sava ģimenes ārsta, kurš daļēji (nedaudz) atbilst Tevis
aprakstītajai 'konfigurācijai'. Pilnīgi ideāli nav - bet arī nesūdzos pārāk. Sūdzēties varu
galvenokārt pats par savu nolaidību, slinkumu, kas neļauj fizisko ķermeni uzturēt vislabākajā reāli
iespējamajā kārtībā.

'Parādās tendence arī vairs ārstiem neticēt...'
Sliktiem ārstiem. Vai varbūt tā - cilvēkiem, kuri nav savā īstajā vietā, kam ārsta darbs ir tikai
iztikas līdzeklis.

 meemais,   22:34:30 01.12.2005 
Un ārsti ar šādu '' konfigurāciju'' -- Liela galva ( ar spīdīgu pauri vai tumsiem matiem), resns
strups kakls, alusvēders , īsas rociņas, ne mazāk par 90 kg '- vispār ir īpaša suga , kas pelnījusi
citu rakstu un vietu..=(((

 meemais,   22:16:17 01.12.2005 
Daži var iebilst ka 21.gs slimības iet roku rokā ar ārsta popularitāti. Nu labi nozāļos 1/3
zemeslodi, izmirsim.Nāks cita rase kam galvā '' viss būs savās vietās''.

 meemais,   22:11:49 01.12.2005 
Varu teikt tikai to ka tāda profesija kā tradicionālais ārsts ir izmirstoša profesija, un lai 5
gadus veltītu medicīnas studēšanai-veltīgi nosviests laiks zemē.Parādās tendence arī vairs ārstiem
neticēt un tas ir pašsaprotami, jo tas ko viņi sauc par cilvēka organisma pārzināšanu ir ļoti
primitīvā līmenī. Un vēl tā agrākā '' cilvēka lieko orgānu stastistika'' ( agrāk 10 mērāma)..vispār
ir kautkas '' fenomenāls'' ...=((..Diemžēl man pašam nācies ar šo tumsonību sastapties.Tapēc nudien
ir pozitīvi tas ka cilvēki arvien vairāk uzticas paši sev, meklē '' neordinārus'' ārstēšanas
paņēmienus..utt.