Bezgalīgs miers – ne prieka, ne bēdu,
Tāds iekšējais miers, ka mazlietiņ bail,
Vai būtu jau miris, vai tikai mierīgs,
Ilgi gaidīto saskaņu beidzot atradis sevī?
Bezgalīgs miers – ne prieka, ne bēdu,
Tāds iekšējais miers, ka mazlietiņ bail,
Vai būtu jau miris, vai tikai mierīgs,
Ilgi gaidīto saskaņu beidzot atradis sevī?
Kas to lai zina, vai augstāks kāds prāts,
Bet varbūt tas apzināts ceļš, tik ilgi jau iets,
Lai iegūtu mieru, nemiera pasaulē šajā,
Un izlemtu pats – kad raudāt, kad smiet?
Varbūt tā tikai ilūzija, maija, un prāta spēle,
Ar apziņu paša, savām jūtām un kaisli,
To nezinu šodien, varbūt ka zināšu rīt,
Bet tagad ir miers – tāds bezgalīgs miers!
/Egils Dambis/
22.06.2012
Komentāri:
Liepkalne 12:04:55 15.07.2012
Paldies! Ļoti skaisti! Es sāku iet šo ceļu.