Budisma dienas 2008









  Budisma dienas 2008      Plānotā programma



























































Datums Laiks Lekcija Lektors Lekcijas
valoda
Vieta
03.06.08. 18:30   Dzīvojot kā pieczvaigžņu viesnīcā Grigorijs Serebrenijs RU/LV LU Vēstures un filozofijas fakultāte,
1.aud.
05.06.08. 18:30   Ģēnijs mūsos Grigorijs Serebrenijs RU/LV Latvijas Kultūras akadēmija,
2. aud. 
06.06.08. 18:30   Emociju spēks Jakubs Kadlecs ENG/LV LU Bioloģijas fakultāte,
1. auditorija
07.06.08. 13:30   Viss, ko vēlies uzzināt par budismu Jakubs Kadlecs ENG/LV  LU Vēstures un filozofijas fakultāte, 1.aud. 
10.06.08. 18:30   Parauga nozīme budismā un ģimenes dzīvē Julianna Ferenzi  ENG/LV  LU Bioloģijas fakultāte,
1. auditorija 
12.06.08. 18:30   Meditācija un izplatījums Žuža Kožegi ENG/LV  Latvijas Kultūras akadēmija,
2. aud. 
13.06.08. 18:30   Budisms un partnerattiecības Žuža Kožegi  ENG/LV  LU Vēstures un filozofijas fakultāte, 1.aud. 


Ieeja bez maksas.









  Budisma dienas 2008      Plānotā programma



























































Datums Laiks Lekcija Lektors Lekcijas
valoda
Vieta
03.06.08. 18:30   Dzīvojot kā pieczvaigžņu viesnīcā Grigorijs Serebrenijs RU/LV LU Vēstures un filozofijas fakultāte,
1.aud.
05.06.08. 18:30   Ģēnijs mūsos Grigorijs Serebrenijs RU/LV Latvijas Kultūras akadēmija,
2. aud. 
06.06.08. 18:30   Emociju spēks Jakubs Kadlecs ENG/LV LU Bioloģijas fakultāte,
1. auditorija
07.06.08. 13:30   Viss, ko vēlies uzzināt par budismu Jakubs Kadlecs ENG/LV  LU Vēstures un filozofijas fakultāte, 1.aud. 
10.06.08. 18:30   Parauga nozīme budismā un ģimenes dzīvē Julianna Ferenzi  ENG/LV  LU Bioloģijas fakultāte,
1. auditorija 
12.06.08. 18:30   Meditācija un izplatījums Žuža Kožegi ENG/LV  Latvijas Kultūras akadēmija,
2. aud. 
13.06.08. 18:30   Budisms un partnerattiecības Žuža Kožegi  ENG/LV  LU Vēstures un filozofijas fakultāte, 1.aud. 



Ieeja bez maksas.


02.06.2008

Komentāri:

 Modris,   15:21:55 06.06.2008
80.233.142.78

'Kolektīvā karma nav nekas cits, kā atsevišķu cilvēku karmas summa.'

Ne tikai summa, bet kaut kas kvalitatīvi cits. Piemēram, rases un nācijas vada Rasu un Nāciju Gari, kuru garīgo ķermeņu iekšienē darbojas ar tiem saistīto cilvēku dvēseles (kamēr kļūs patstāvīgas, kas notiek, iegūstot spēju pilnībā kontrolēt personību). Jāsaka, ka cilvēku nomācoši lielāko daļu, līdzīgi dzīvniekiem, kontrolē Grupas - Rasu vai Nāciju - Gari. Kolekt''ivā karma ir šo Grupu Garu karma, kas atsaucas uz katru individuālo dvēseli to iekšienē.

 Edgars,   14:51:32 06.06.2008
77.38.229.193

Biju aizgājis uz pirmajām divām lekcijām. Vismaz man tās izrādījās ļoti vērtīgas. Lūk, dažas atziņas, ko es guvu.

1.lekcija.

Es uzdevu Grišam jautājumu: ‘’ Jūs stāstījāt par karmu un par to, ka cilvēks var atbrīvoties no karmas. Bet vai jūs pieļaujat kolektīvās karmas pastāvēšanu? Piemēram, dzīvot piesārņotā atmosfērā; vai piedzimt Āfrikas valstī, kurā valda bads. Vai tā arī būtu mana karma? Un ja Jūs pieļaujat kolektīvās karmas pastāvēšanu, tad kā lai cilvēks to atrisina?’’

Griša: ‘’Kolektīvā karma nav nekas cits, kā atsevišķu cilvēku karmas summa. [..] Ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē cilvēku. Piemēram, ja vīrietis iepriekšējā dzīvē tā vietā, lai skatītos futbolu, devies pie savas sievietes uzreiz un mazliet ilgāk naktī viņu mīlējis, tad nākamajā dzīvē, viņš tiks ‘’atalgots’’ ar attiecīgajā kultūrvidē pievilcīgu ķermeni. [Citi piemēri]. Tāpat arī cilvēki pasauli ietekmē ļoti daudzos veidos. Piemēram, kad cilvēki no Āfrikas devās uz Franciju, Francijā palika siltāks. (Protams, bija arī citi faktori, taču šis ir viens no.)(Pirms šī apgalvojuma paskaidrots, kā cilvēki izvēlas savu ķermeni un apkārtējo vidi, un kā cilvēki ietekmē savu apkārtni).[..] ‘’

[Skaidrojums bija plašs un garš, un Griša teica, ka atbilde uz to ir ļoti gara, un ka viņš visu nevar pastāstīt, bet kopsavilkums viņa atbildei manos vārdos un interpretējumā būtu šāds: 1. cilvēks var ietekmēt savu apkārtni un kolektīvo karmu; ja cilvēks atrisina savu karmu, tad viņš atvieglo arī grupas karmu; ja cilvēks īsteno sevī esošo Buddhu, tad viņš labvēlīgi ietekmē pasauli – tas tad ir labākais risinājums; 2. Viss, kas ar cilvēku notiek ir lielākā vai mazākā mērā likumsakarība; arī šķietamām netaisnībām pamatā ir karma, un karma liek cilvēkam nokļūt attiecīgās situācijās].

Jautājums no zāles: ‘’Kāpēc Āfrikā un pasaulē kopumā dzimst arvien vairāk cilvēku?’’

Griša: ‘’ Tāpēc, ka cilvēki nepareizi izmanto savas reproduktīvās spējas. Mums Latvijā un Krievijā dzimst par maz cilvēku, te neviens ‘’nesaražo’’ par daudz cilvēku, un te saprātīgi izmanto spēju radīt pēcnācējus. Tas, ka Āfrikā cilvēki rada pēcnācējus vidē, kurā nespēs viņus uzturēt, nav saprātīgi.’’

Edgars: ‘’ Mēs zinām, ka politiķi aizstāv tādas vai citādas idejas, ideoloģijas, vienvārdsakot – nosacītības. Praksē mēs esam novērojuši, ka nosacītības rada sliktas sekas. Kā cilvēkam rīkoties vēlēšanās. Vai viņam izvēlēties starp kādu nosacītību, ‘’mazāko no ļaunumiem’’, vai tomēr nepiedalīties vēlēšanās? Un ja cilvēks nav politiski aktīvs, vai tas tomēr arī nav slikti? Kā rīkoties?’’

Griša: ‘’Viennozīmīgas atbildes nav. Jārīkojas, izejot no situācijas. Protams, atbalstīt kaut ko neefektīvu nevajag. Taču, piemēram, mūsu budistu draugi Ukrainā piedalījās oranžajā revolūcijā. Tas bija principa jautājums. Katra situācija prasa savu rīcību. Ja cilvēks ir ‘’šeit un tagad’’, tādā stāvoklī kā Buddha, tad viņš zina katru brīdi, kā pareizi rīkoties.’’

2.lekcija.

Edgars: ‘’ Jūs teicāt, ka, kad cilvēks ir tādā garīgās bagātības stāvoklī, kā Buda, kad viņš saprot, ka nav no kā aizsargāties, ka viņa prāts (t.i., apziņa) ir neiznīcināms un ka visas bailes pazūd, tad rodas vēlme dalīties, palīdzēt citiem, līdzjūtība. Taču ideālistiem arī ir tamlīdzīgas vēlmes. Taču dzīvē sanāk tā, ka ideālistiem tas pārvēršas tādā, kā smalkā agresijā, sava veida pretenzijās pret pasauli. Kāda ir atšķirība.’’

Griša:’’ Ideālisms ir laba lieta. Budisti ir ideālisti un ideālisms ir vajadzīgs. Taču mēs neesam misionāri. Misionārisms nestrādā. Jā, sākumā, vienmēr ir tā, ka gribas visiem pavēstīt savus atklājumus un iespaidus. Tu stāsti visiem par Buddhas spoguļa gudrību, par to, ka visiem ir Buddhas daba, bet tava vecmāmiņa tevi nesaprot. Viņa saka: ‘’Atnes no pagraba kartupeļus!’’ Bet tu: ‘’Bet mums taču visiem ir Budas daba! Tas taču ir tik skaisti!’’ :D [..] Dalies ar otru, taču neuzspied viņam. Ja viņš vēlēsies, viņš pieņems. Jāpastāv polaritātei (atkal mana specifiskā interpretācija): plus un mīnuss. Ja pluss ir un mīnuss nav, tad nekas nesanāks.’’

Edgars: ‘’Ko jūs domājiet par kritiku? Vai tā vienmēr ir slikta?’’

Griša: ‘’Kritika nedarbojas. Ja tu kādu kritizē, viņš aizstāvēsies un neko negribēs saprast. Tu vari piedāvāt savu viedokli, teikt: ‘’Manā skatījumā ir tā un tā...’’ Taču nekad nekritizē. Piedāvā. Tas ir otra cilvēka ziņā pieņemt vai nepieņemt. Tu vari aplinkus kaut ko pateikt par otru cilvēku, netieši, taču nekad sejā: ‘’Tu kļūdies! Tev nav taisnība. Tu esi tāds un tāds..’’ Tas nestrādā.’’

Edgars: ‘’Jā taču cilvēki identificējas ar saviem uzskatiem. Ja tu piedāvā alternatīvu skatījumu, cilvēks var sadusmoties.’’

Griša: ‘’Tas ir ļoti pareizi – cilvēki patiešām identificējas ar saviem uzskatiem. Vēl viena lieta, kas jāņem vērā – ir vajadzīgs laiks. Cilvēks var ne uzreiz saprast un pieņemt tavu viedokli. Taču var paiet pieci gadi, un tad viņš var pateikt, kā tu teici. Tu teiksi: ‘’Bet es taču tā teicu pirms 5 gadiem.’’ Bet viņš neticēs: ‘’Vai patiešām?’’ Tā kā vajadzīgs laiks.’’

Griša vēl daudzas citas lietas pastāstīja. Bija ļoti interesanti. Un viņš ar savu klātbūtni aizrāva publiku un izstaroja gaismu un prieku. Viņa tuvumā patiešām bija patīkami atrasties. Ja arī pārējie lektori būs tikpat jauki, tad iesaku visiem aiziet uz lekcijām!

P.S. Protams, atstāstīju paša vārdiem. Viņš stāstīja daudz sulīgāk un plašāk. Es tikai to pašu galveno pateicu.

 Modris, Gugam, Edgaram,   14:57:33 03.06.2008
80.233.142.78

Lasīšana lielu ļaunumu nenodara, daži (kā es, piemēram, un reizēm arī Guga)saka, ka studēšana ir laba (tas nozīmē, ka grāmatas ir ne tikai jāizlasa, bet arī jāapcer izlasītais, un vēl tas jāpārbauda ar trim patiesības noteikšanas kritērijiem), bet par sekošanu paraugiem es gan jums piekrist negribētu, jo sekošana ir atdarināšana, bet atdarināšna nav laba, pie tam te vēl nāk klāt zemteksts, ka jūs esat tie ideālu iemiesotāji un paraugi, kuriem būtu jāseko, he, he, he... (vai vismaz ne tas tur, kam taču ir tik daudz trūkumu, he, he, he...).
Zināšanas ir zināšanas, tās tik vienkārši nevar iedalīt mehāniski grāmatās izlasītajās un patiešām apgūtajās, jo vārdi ir vieni un tie paši abiem veidiem, tomēr pēc tā, kā tās tiek lietotas (ne jau dzīvē, jo tad otrs ir jāpazīst personiski, un pie tam pietiekami dziļi, nevis formāli), bet gan diskusijās, atšķirība ir acīmredzama. Atzīt to gan ir pagrūti, jo te jau atkal ir iejaukts mūsu tik iemīļotais ego velniņš.

 Edgars,gugam,   10:43:00 03.06.2008
77.38.229.193

Then knowledge becomes Wisdom.
Tad mirušas zināšanas kļūst par viedumu.

 guga,   00:57:33 03.06.2008
62.85.19.217

'Grāmatas nemaina cilvēku, bet paraugs gan.'

Un tieši tāpēc dzīvi cilvēki, kas vismaz savu iespēju robežās (bet tomēr vairāk kā vidējais cilvēks) spēj ar savu būtni paust ideālus (skolotāji un Skolotāji) ir kaut kas daudz vairāk vajadzīgs par grāmatām.

Grāmatas ir laba lieta, lasīšana ir laba lieta. Bet arī lasot labākā daļa būtu koncentrēties uz grāmatās paustajiem dzīvajiem paraugiem nevis tik daudz tikai pašām zināšanām kā tādām. Tad šie paraugi atvērs daudz plašākas zināšanas, kā bija aprakstīts grāmatās.

 Edgars,   22:24:04 02.06.2008
77.38.229.193

''Vēl nesen Rietumos bija izplatīta ilūzija, ka bērnu laimīgas nākotnes nodrošināšanai pašas galvenās ir tās zināšanas, ko tie iegūst skolās un augstskolās. Tomēr šobrīd mūsdienu zinātne atzīst, ka ne jau tikai no cilvēka zināšanām ir atkarīgs, vai viņš ir laimīgs. Grāmatas nemaina cilvēku, bet paraugs gan. ''

ZELTA VĀRDI.:))