Rūdolfs Steiners. Vingrinājumu ceļi.

Tam, kas ir centīgs savā okultajā attīstībā, bez visa pārējā, ir jāatbrīvojas no sekojoša egoisma veida. Viņš nedrīkst teikt: ko tas man palīdz, ja citi man stāsta par okultām lietām, un es pats tās nevaru redzēt. Tas ir uzticības trūkums. Ir jāuzticas tiem, kas jau ir sasnieguši noteiktu attīstības pakāpi. Cilvēki darbojas viens ar otru, un, ja kāds ir sasniedzis vairāk, tad viņš to nav sasniedzis priekš sevis, bet priekš visiem pārējiem, un tie ir aicināti viņā ieklausīties. Caur to viņu spēki tiek palielināti, un tieši tādēļ, ka viņiem ir šī uzticība, pakāpeniski viņi paši kļūst zinoši. Nevajag gribēt spert otro soli pirms pirmā.

Ir trīs okultās attīstības ceļi : orientālais, kristīgi-gnostiskais un kristīgais rožukrustiešu vai vienkārši rožukrustiešu ceļš. Tie atšķiras vispirms jau attiecībā uz skolnieka atdevi skolotājam. Kas vispār notiek ar vienu cilvēku, kurš okulti attīstās? Kādi ir okultās attīstības noteikumi?

Continue reading “Rūdolfs Steiners. Vingrinājumu ceļi.”

Rudolfs Šteiners, Audzināšanas māksla – Metodika un didaktika

Jums jāstādās priekšā izšķirošā nozīme pirmajai mācību stundai skolā, ko jūs ar saviem skolēniem novadāt katrā klasē. No šīs pirmās stundas noteiktā nozīmē sāksies kaut kas daudz svarīgāks nekā no visām pārējām stundām. Bet arī pārējām stundām tad būs jātiek izmantotām, lai to, kas var sākties pirmajā stundā, savukārt padarītu auglīgu visām mācībām. Stādīsimies tūlīt konkrēti priekšā, kā mēs ar bērniem – un drīz jums būs tā iespēja iepazīties ar šiem no visiem audzināšanas un izlaišanas vējiem un virzieniem nākušos bērnus – veidosim pirmo mācību stundu skolā. Continue reading “Rudolfs Šteiners, Audzināšanas māksla – Metodika un didaktika”

Par miega okulto nozīmi.

Kas tad īsti ir miegs? Miega laikā cilvēka es un astrālais ķermenis dodas garīgajā sfērā, atstājot dzīvības un fizisko ķermeni gultā. Cilvēka Es un astrālais ķermenis atrodas garīgajā sfērā, kur tam nepieciešams satikties ar saviem mirušajiem tuviniekiem, savu sargeņģeli, pārskatīt dotās inkarnācijas uzdevumus un kā konkrētā zemesdzīve saskan un turpina iepriekšējas dzīvēs iesāktos uzdevumu. Cilvēka Es un astrālais ķermenis miega laika tāpat iedarbojas no ārpuses uz fizisko un dzīvības ķermeni, kuri ir dienas laikā zaudējuši spēkus, lai tos atjaunotu. Continue reading “Par miega okulto nozīmi.”

MIRUŠO IETEKME UZ DZĪVAJIEM CILVĒKIEM

Kad biju maza man nelika mieru doma – kāpēc pieaugušie nesaprot elementāras lietas? Piemēram, dzirdu runā pieaugušie par Dievu- vai tāds ir, vai nav? Ko Dievs dara, vai nedara? ( Sevi atceros aptuveni no 2 gadu vecuma samērā fragmentāri.) Pie sevis parasti nodomāju – lūk Dievs taču ir tur augšā, kā jūs pieaugušie viņu neredzat? Nesapratu, kā pieaugušie neredz Dievu un diskutē par to vai Dievs eksistē, vai nē? Continue reading “MIRUŠO IETEKME UZ DZĪVAJIEM CILVĒKIEM”

Šizofrēnija kā laikmeta slimība

Neskatoties uz ārkārtīgiem sasniegumiem un šķietamo progresu, cilvēce pašlaik pārdzīvo neapturamu slimību skaita pieaugumu. Vislielāko civilizācijas sasniegumu zeme, Amerika, uzrāda šai ziņā visaugstākos skaitļus, kaut arī tieši tur ir vistālāk attīstīta ārējā higiēna. Amerikā ar atbaidošu ātrumu izplatās slimības, īpaši mūsu laikmetam raksturīgās t.s. gara slimības. Vai šim paradoksam, katrā ziņā šķietamam paradoksam, nevajadzētu likt mūs padomāt par šo fenomenu?!
Continue reading “Šizofrēnija kā laikmeta slimība”

Nāves process

Jēdziens nāve attiecas tikai uz formu. Gars ir nemirstīgs. Tāpēc piedzimšana un nāve ir vien relatīvi jēdzieni. Tas, ko mēs saucam par nāvi, patiesībā ir tikai piedzimšana garīgajā pasaulē, un tas, ko mēs saucam par piedzimšanu, ir nomiršana uz kādu laiku iekšējā pasaulē.
Ja mēs esam izsmēluši kādas vienas dzīves iespējamības, tad ar miršanas norisi, no kuras maldīgi baidās, ir nepieciešams pacelties augstākās sfērās. Continue reading “Nāves process”

Cilvēks nedzīvo vienreiz

Daudzas lietas, ar kurām cilvēks antroposofijā saskaras pirmoreiz, var šķist nereālas un diezgan dīvainas. Piemēram, viens no šīs zinātnes postulātiem: pasaule pastāv vairākās dimensijās. Tas nozīmē, ka cilvēks nomirstot nepaliek aprakts zemē, – viņa dzīve turpinās jau citā dimensijā, jeb citiem vārdiem – notiek reinkarnācija. Continue reading “Cilvēks nedzīvo vienreiz”

Apziņas kontinuitātes sasniegšana

Cilvēka dzīve norisinās trīs stāvokļu nomaiņā. Tie ir: nomods, sapņu pildīts miegs un miegs bez sapņiem. Var saprast kā nonāk līdz garīgo pasauļu augstākām atziņām, ja izveido sev priekšstatu, kādām izmaiņām jānotiek attiecībā uz šiem trīs stāvokļiem cilvēkam, kurš meklē šādas atziņas. Pirms cilvēks ir veicis skološanos šīm atziņām, viņa apziņa nemitīgi tiek pārtraukta ar miega fāzēm. Šo paužu laikā dvēsele neko nezina par ārpasauli un arī pati par sevi. Continue reading “Apziņas kontinuitātes sasniegšana”

Rudolfs Šteiners” Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas?”

Fragments no Rudolfa Šteinera darba ” Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas?”

“Tās ir šīs trīs maldu takas, uz kurām var nonākt slepenskolnieks: vardarbīgums, jūtelīgums, auksta, bezmīlestības tieksme pēc gudrības. Ārējam apskata veidam – arī parastās medicīnas materiālistiskajam – šāda, uz maldu ceļa esoša cilvēka tēls, atkarībā no pakāpes, daudz neatšķiras no vājprātīgas vai vismaz smagi “ar nerviem slimas personas”.

Continue reading “Rudolfs Šteiners” Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas?””

Vācu filozofs paredzējis govju trakuma slimību jau 1923.gadā

Vācu filozofs un pedagogs Rūdolfs Šteiners paredzēja liellopu sūkļveida encefalopātijas (BSE) jeb govju trakuma slimības uzliesmojumu 60 gadus pirms tas sākās.

Laikaksts “Journal de la Haute-Marne” savā piektdienas numurā raksta, ka konferencē 1923.gada 13.janvārī Šteiners paziņoja, ka “vērsis kļūs traks, ja tas ēdīs gaļu”.

Continue reading “Vācu filozofs paredzējis govju trakuma slimību jau 1923.gadā”

Kas ir antroposofija?

Antroposofija ir garīga kustība, kuru 20.gadsimta sākumā izveidoja austriešu filosofs Rudolfs Šteiners (1861-1925) ar saviem sekotājiem. Antroposofijas pamatmērķis ir atjaunot, pilnveidot un piepildīt ar patiesu garīgu saturu praktiski visas cilvēka dzīves sfēras, tas ir pārveidot cilvēci tā, lai mums būtu garīga izpratne pašiem par sevi un par to, kas mūs apņem. Rudolfs Šteiners antroposofiju ir veidojis kā “Gara zinātni”, ar kuras palīdzību cilvēks var pieredzēt garīgo spēku darbību sevī, dabā, pasaulē un kosmosā. Viens no antroposofijas mērķiem ir zinātnes, mākslas un reliģijas atkalapvienošana. Šo trīs dzīves dimensiju vienotība ir pastāvējusi senajā pasaulē, un arī antroposofija sevī saskata šo apvienojumu. Continue reading “Kas ir antroposofija?”