Tam, kas ir centīgs savā okultajā attīstībā, bez visa pārējā, ir jāatbrīvojas no sekojoša egoisma veida. Viņš nedrīkst teikt: ko tas man palīdz, ja citi man stāsta par okultām lietām, un es pats tās nevaru redzēt. Tas ir uzticības trūkums. Ir jāuzticas tiem, kas jau ir sasnieguši noteiktu attīstības pakāpi. Cilvēki darbojas viens ar otru, un, ja kāds ir sasniedzis vairāk, tad viņš to nav sasniedzis priekš sevis, bet priekš visiem pārējiem, un tie ir aicināti viņā ieklausīties. Caur to viņu spēki tiek palielināti, un tieši tādēļ, ka viņiem ir šī uzticība, pakāpeniski viņi paši kļūst zinoši. Nevajag gribēt spert otro soli pirms pirmā.
Ir trīs okultās attīstības ceļi : orientālais, kristīgi-gnostiskais un kristīgais rožukrustiešu vai vienkārši rožukrustiešu ceļš. Tie atšķiras vispirms jau attiecībā uz skolnieka atdevi skolotājam. Kas vispār notiek ar vienu cilvēku, kurš okulti attīstās? Kādi ir okultās attīstības noteikumi?
Jums jāstādās priekšā izšķirošā nozīme pirmajai mācību stundai skolā, ko jūs ar saviem skolēniem novadāt katrā klasē. No šīs pirmās stundas noteiktā nozīmē sāksies kaut kas daudz svarīgāks nekā no visām pārējām stundām. Bet arī pārējām stundām tad būs jātiek izmantotām, lai to, kas var sākties pirmajā stundā, savukārt padarītu auglīgu visām mācībām. Stādīsimies tūlīt konkrēti priekšā, kā mēs ar bērniem – un drīz jums būs tā iespēja iepazīties ar šiem no visiem audzināšanas un izlaišanas vējiem un virzieniem nākušos bērnus – veidosim pirmo mācību stundu skolā. 
Kas tad īsti ir miegs? Miega laikā cilvēka es un astrālais ķermenis dodas garīgajā sfērā, atstājot dzīvības un fizisko ķermeni gultā. Cilvēka Es un astrālais ķermenis atrodas garīgajā sfērā, kur tam nepieciešams satikties ar saviem mirušajiem tuviniekiem, savu sargeņģeli, pārskatīt dotās inkarnācijas uzdevumus un kā konkrētā zemesdzīve saskan un turpina iepriekšējas dzīvēs iesāktos uzdevumu. Cilvēka Es un astrālais ķermenis miega laika tāpat iedarbojas no ārpuses uz fizisko un dzīvības ķermeni, kuri ir dienas laikā zaudējuši spēkus, lai tos atjaunotu. 
Jēdziens nāve attiecas tikai uz formu. Gars ir nemirstīgs. Tāpēc piedzimšana un nāve ir vien relatīvi jēdzieni. Tas, ko mēs saucam par nāvi, patiesībā ir tikai piedzimšana garīgajā pasaulē, un tas, ko mēs saucam par piedzimšanu, ir nomiršana uz kādu laiku iekšējā pasaulē.
Vācu filozofs un pedagogs Rūdolfs Šteiners paredzēja liellopu sūkļveida encefalopātijas (BSE) jeb govju trakuma slimības uzliesmojumu 60 gadus pirms tas sākās.
1913.gada 20.septembra vakarā Rudolfs Šteiners lika pamatakmeni Geteanumam, kas bija dodekaedra formā. Kāpēc Rudolfs Šteiners izvēlējās tieši šo formu, antroposofiem līdz galam nebija saprotams. Nesen zinātnieki atklāja, ka Visumam varētu būt dodekaedra forma…”