Kategorija: Budisms
nedaudz par budisma tēmu
Understanding The True Nature Of The Mind
Mahakalas Mandala
No 10. līdz 18.martam 2012. notiks retas Mahakalas smilšu mandalas veidošana. Veidot mandalu Rīgā ierodas tibetiešu Lama Nima.
Pasākumu kalendārs:
10.martā pl.17.00. – ievadlekcija (ar tulkojumu no tibetiešu valodas uz krievu).
17.martā pl.15.00. – kopīga meditācija ar Lamu Nimu.
18.martā pl.12.00. – Mandalas izjaukšana.
Katru dienu no pl.10 līdz pl.19. – Mandalas veidošana.
Mahakala ir Mācības Sargs, kā arī Aizstāvis tiem, kas praktizē garīgās izaugsmes ceļā. Biežāk viņš tiek attēlots tumši zilā vai melnā krāsā ( sanskritā Maha- lielais, dižais un Kāla nozīmē gan melnu, gan tumši zilu krāsu) un viņam ir draudošs izskats. Mahakala pieder pie Apgaismotām Būtnēm un nav pasaulīgs Mācības Sargs. Viņš izpaužas dusmīgā formā, lai saturētu kaitējošo enerģiju no būtnēm, kas var radīt daudz nepatikšanas cilvēkiem.
Mahakala ir Avalokitešvaras (Līdzjūtības Bodisatvas) dusmīgais aspekts ar varenu aizstāvošu enerģiju, kuru viņš dāvā praktizējošiem, pastiprinot viņu garīgo potenciālu, kas noved pie ātrām realizācijām.
Mahakala ir Avalokitešvaras (Līdzjūtības Bodisatvas) dusmīgais aspekts ar varenu aizstāvošu enerģiju, kuru viņš dāvā praktizējošiem, pastiprinot viņu garīgo potenciālu, kas noved pie ātrām realizācijām.
Ideāli, ticība un vērtības
“Ideāli, ticība un vērtības ietverti ikkatrā cilvēka dzīves mirklī. Jāmaina domas par dzīvi, attieksme pret to, tad tā mainīsies. Slava, kas kalpo visiem, ir laime. Mīlestībai, kas dāvāta citiem, ir jēga. Nauda, kas dota otram kā palidzība, ir ieguvums pašam. Tāda ir laimīga dzīve.”
Ievads piecās tibetiešu tradīcijās
Piecas tibetiešu tradīcijas: četras budistu un bona. Četras budistu tradīcijas – ir ņjingma, kagju, sakja un gelug. Piektā ir pirms budisma bon tradīcija. Bieži šo nosaukumu galotnēs dzirdama zilbe pa, kas apzīmē tradīcijas sekotāju, piemēram, gelug-pa – “tas, kurš seko gelug tradīcijai.”
Continue reading “Ievads piecās tibetiešu tradīcijās”
Godājamā U Rewatas lekcijas (Dhammatalk)
Jau šovakar Jaunajā Rīgas teātrī sāksies trīs lekciju jeb runu cikls par Budismu un meditāciju. Godājamais skolotājs U Rewata ieradies no Paauk klostera Birmā. Šis klosteris tiek augstu respektēts visās Budisma tradīcijās.
Lekcijas ir bezmaksas, taču laipni tiks pieņemti jūsu ziedojumi, kas tiks ieguldīti nākamā klostera izveidē. http://www.paauk-latvia.org/lv/index.html
Atklāsmes meditācijas
Ar meditāciju parasti tiek saprasta atkārtota uzmanības fokusēšana uz vizuālu tēlu, vārdu vai tēmu, lai panāktu mierpilnu prāta stāvokli un aplūkotu tēla vai vārda nozīmi. Budisma Atklāsmes meditācijas (angļu val. Insight, pali val. – Vipassana) praksē šai uzmanības fokusēšanai ir vēl arī cits mērķis – daudz pilnīgāk izprast prāta dabu. To var panākt, izmantojot meditācijas objektu kā rimtu atskaites punktu, kas palīdz atklāt prāta virspusējās aktivitātes apslēptās attieksmes.
Dzogčena meistars Godājamais Ontuls Rinpoče ar ČOD mācībām Rīgā.
No 2009.gada 5. līdz 11. septembrim Baltezerā viesojas Drikung Kagju līnijas Dzogčena meistars Ontuls Rinpoče ar programmu ČOD (Varavīksnes ķermenis) un DZIEDINOŠAIS ČOD.
Ontuls Rinpoče ir viens no mūsdienās pasaulē plaši atzītākajiem Tibetas Budisma skolotājiem un ir vairāku klosteru vadītājs Tibetā un Indijā, kā arī slavens Tantrisks Jogs ar brīnumainām dziedināšanas spējām. Viņa Eminence ir divu līniju – Kagyu Mahamudras un Nyingma Atiyogas turētājs. Lai turpinātu nepārtrauktu šo Dharmas dārgumu transmisiju, Rinpoče Indijā izveidoja Wogmin Thubten Shedrub Ling klosteri pilsētā Rewalsar, pie Tsopema – Lotus ezera un ceļo apkārt pasaulei, lai atbalstītu Drikung Dzogčen kopienu praktizētajus.
Continue reading “Dzogčena meistars Godājamais Ontuls Rinpoče ar ČOD mācībām Rīgā.”
Pārveides pamats
Mūsu prāta un jūtu pārveides galīgais mērķis ir laimes stāvokļa sasniegšana. Visiem cilvēkiem piemīt dabiska vēlme atbrīvoties no ciešanām un baudīt laimi.
Pirms pievēršamies šīs tēmas sīkākai apskatei, īsumā novērtēsim cilvēka dzīves pieredzi jeb visu, kas mūža gaitā ar viņu notiek.
Vispārīgi runājot, var sacīt, ka visi cilvēka mūža notikumi iedalāmi divās grupās. Vieni ir tie, ko piedzīvo mūsu ķermenis un ko uztveram ar sajūtām. Otri vairāk skar to, ko apzīmējam kā „apziņu” vai „prātu”. Attiecībā uz fiziskās dzīves pieredzi nav lielas atšķirības starp cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm. Arī dzīvnieki spēj baudīt labsajūtu un sajust sāpes. Taču iespējams, ka cilvēku no citām dzīvības formām atšķir tieši viņa īpaši intensīvā garīgā dzīve, kas izpaužas domu un jūtu veidā. Continue reading “Pārveides pamats”
Ko nozīmē Budas patvērums?
Lielais skolotājs teica: „Labie draugi! Pieņemiet patvērumu
Apskaidrotajā, pašā cienītākajā no visiem divkājainajiem (Budā)!
Pieņemiet patvērumu pašā cildenākajā un patiesi pareizākajā [Mācībā],
kura atbrīvo no vēlmēm! Pieņemiet patvērumu vistīrākajā un cilvēku
visvairāk cienītajā [sanghā]!” Continue reading “Ko nozīmē Budas patvērums?”
Tibetiešu mūki Baltezerā veidos Čakrasamvaras smilšu mandalu
Mūki no Tibetas Drikung Kagju līnijas klostera „Phiyang” ieradīsies Latvijā, lai sniegtu koncertus Rīgā un Ventspilī, kā arī no 21. līdz 22. septembrim Baltezerā, budisma templī „Jamzeling”, veidotu Čakrasamvaras smilšu mandalu. Continue reading “Tibetiešu mūki Baltezerā veidos Čakrasamvaras smilšu mandalu”
Budisma dienas 2008
|
Budisma dienas 2008 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Plānotā programma
Kadzana sviedri
Reiz dzen skolotājam Kadzanam palūdza novadīt sēru ceremoniju kāda vietējā augstmaņa bērēs. Līdz tam viņš nekad nebija redzējis augstdzimušus kungus un valdniekus, un tāpēc ļoti nervozēja.
Kad ceremonija sākās, Kadzans no uztraukšanās bija viscaur nosvīdis.
Atgriezies no ceremonijas, Kadzans sapulcināja savu skolniekus.
Medicīnas Budas retrīts
No 23. līdz 25. maijam Apšuciemā notiks Medicīnas Budas retrīts, ko vadīs austrāliešu budisma mūks Cienījamais Namgjels. Šajā laikā tiks veikta ļoti spēcīgā, dziedinošā Medicīnas Budas prakse.
Pēc tam katru dienu no 26.maija līdz 30.maijam pl.19:00 Cien. Namgjels mācīs “Pakāpenisko ceļu uz apgaismību” Ganden centrā Miera ielā 11-1, Rīgā.
KAS IR STŪPA
Vārds stūpa tulkojumā no sanskrita nozīmē virsotne, galotne.
Ar šo vārdu apzīmē arī īpašu budistu monumentu. Senajā Indijā par stūpām dēvēja kapu kalnus, kurgānus.
Sākotnēji stūpa bija paugurs, kurā apglabāti svēta cilvēka pīšļi vai objekti, kas saistīti ar tā dzīvi. Gadsimtus vēlāk stūpa pārtapa par augstiem monumentiem ar smailēm, kas atgādina Taizemes, Šrilankas, Korejas un Japānas tempļus. Budismā tā simbolizē visumu, visuma kalnu Meru, kas shematiski attēlots stūpas pakāpjveida struktūrā. Stūpas arhitektūra katrā valstī var būt atšķirīga, taču vienmēr paliek nemainīgas piecas sastāvdaļas: pamatne, kāpnes, kupols, smaile, virsotne. Budismā šīm stūpas sastāvdaļām piešķir dažādas nozīmes.
Ķīna pret Tibetu: materiālisms pret garīgumu
Vienīgā valsts pasaulē, kurā visi ģēniji ir nodevušies iekšējās pasaules izziņai, ir Tibeta. Tās atklājumiem ir neizmērojama vērtība. Tibetiešu mantra „Om mani padme hum” ir viena no visskaistākajām galējās transcendentālās pieredzes izpausmēm. To var tulkot šādi: klusuma dziesma; dimants lotosa ziedā.
Continue reading “Ķīna pret Tibetu: materiālisms pret garīgumu”
Džecjuns Milarepa
Ja uz mūsu civilizāciju izsenis interesējošo jautājumu: “Kas ir cilvēka apziņa?” piekrītam atbildēt ar dāņu kosmologa Martinusa lakonisko izteikumu – “apziņa ir enerģijas plūsma”, un no Šī skata punkta turpinām analizēt austrumu un rietumu dižgaru apziņas lauka izpētei veltītos darbus, tajos varam saskatīt vienotu principu – nepārtrauktā, radošā mainībā esošo makro un mikrokosma manifestāciju laiktelpā. Tas savukārt ļauj secināt, ka uz mūsu planētas mītošās cilvēku populācijas radošā enerģija viskrāšņāk izpaužas zinātnē un mākslā, sasniedzot apogeju meditācijā un kontemplācijā.
Neesi viens! Ganden ielūdz visus uz sarunām par Budismu.
25. – 28. decembrī no 15:00 – 21:00 , Budisma meditācijas centrs Ganden, Rīgā, miera ielā 11, rīko atvērto durvju dienas – sarunas pie kamīna par budismu un budisma tēmām pasaules kino.
Šajās dienās cilvēkiem būs iespēja ne tikai iepazīties ar centru un uzzināt informāciju par centrā notiekošajiem iknedēļas pasākumiem, bet arī uzkavēties ilgāk, lai noskatītos kādu filmu, dalītos iespaidos par redzēto ar citiem un šajā steidzīgajā laikmetā aizmirstu par ikdienas rūpēm. Programmā paredzētas dažādas filmas – gan mākslas filmas, gan dokumentālās filmas par Budisma tematiku.
Continue reading “Neesi viens! Ganden ielūdz visus uz sarunām par Budismu.”
Šakjamūni Budas relikvijas
Trīs dienas – 21., 22. un 23. septembrī Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē būs apskatāma jau pasauli apceļojusi budisma relikviju izstāde, kurā atrodamas arī vēsturiskā Šakjamūni Budas relikvijas.
Sirds Svētnīcas Relikviju Tūre ir labdarības projekts, kas norit visā pasaulē – līdz 2010. gadam dažādās pasaules valstīs ir apskatāma vairāk nekā 1000 Budas un citu svēto būtņu relikviju izstāde.
Nirvāna.
Budisma mācības kodols ietverts četrās patiesībās: (1) dzīve ir ciešanas: (2) ciešanām ir cēlonis; (3) ciešanu izbeigšanās; (4) ceļš, kas ved uz ciešanu izbeigšanos. No ciešanām var atbrīvoties, iznīcinot cilvēkā alkas. Rezultātā tiek sasniegts dzīves mērķis – nirvāna – valodnieciski neizzināma realitāte, kas nepieder pie lietu kategorijas. Nirvāna nav paradīze Rietumu izpratnē, bet gan individualitātes pārvarēšana. Continue reading “Nirvāna.”
Psihoanalīze un dzenbudisms
Salīdzinot dzenbudismu ar psihoanalīzi, mēs aplūkojam divas sistēmas, kas teorijā tiecas pētīt cilvēka iedabu, bet praksē cenšas rast veidu, kā sasniegt labbūtību. Katra sistēma ir attiecīgi Austrumu un Rietumu domāšanas raksturīga izpausme. Dzenbudismā indiešu racionālisms un abstraktā domāšana saliedējas ar ķīniešu konkrētību un reālismu. Psihoanalīze ir tikpat izteikti rietumnieciska, cik dzenbudisms austrumniecisks, tā sakņojas gan Rietumu humānismā un racionālismā, gan deviņpadsmitā gadsimta romantiskajos centienos atklāt tumšos, racionālismam nepakļāvīgos spēkus. Tālākā pagātnē garīgās “krustmātes” šai zinātniski terapeitiskajai attieksmei pret cilvēku ir sengrieķu gudrība un senebreju ētika. Continue reading “Psihoanalīze un dzenbudisms”
PRĀTS UN TĀ VEIDI
Apziņa, saprašana un zinātājs ir sinonīmi; tie ir visplašākie apzīmējumi prāta raksturošanai. Ikviens prāts (čitta) vai mentāls faktors (čaitta) ir apziņa, ir saprašana, ir zinātājs. Šie termini būtu jāsaprot aktīvā nozīmē tādēļ, ka prāti ir momentānas apziņas, jo tie ir aktīvi zināšanas aģenti. Buddhismā prātu neuzskata kā tikai vispārēju informācijas krātuvi vai kā smadzeņu mehānismu, bet gan kā atsevišķus zināšanas momentus, kuru nepārtrauktā plūsma veido mūsu zināšanas maņu. Continue reading “PRĀTS UN TĀ VEIDI”
Intervija ar Viņa Svētību Dalailamu XIV
Sakiet, lūdzu, kādi, jūsuprāt, ir rietumnieku galvenie pārpratumi par Tibetas budismu?
Viens ir tas, ka Tibetas budisms ir kaut kas līdzīgs – kā to sauc? – melnajai magijai un ka tam kāds sakars ar seksu. Otrs, ka Tibetas budisms it kā esot tik varens (smejas), ka viss, ko vēlies, piepildās nekavējoties. Tas ir par traku – manuprāt. Un daudzi pārpratumi saistās ar trešo aci. Vēl ir arī virkne sīkāku. Continue reading “Intervija ar Viņa Svētību Dalailamu XIV”
No 16. līdz 26. maijam ceturto reizi Latvijā viesojas tibetiešu mūki
Projekts “Tibetiešu mūki ceturto reizi Latvijā” norisināsies no 16.05.2007. līdz 26.05.2007. un tā ietvaros paredzēti divi koncerti, lūgšanu rituāli un “Smilšu MANDALAS” veidošana.
Tibetiešu budistu mūku viesošanos Rīgā organizē Biedrība “EMERGO”.
Koncerti Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē: 17. maijā plkst. 19:00 „BALTĀ UN ZAĻĀ TARA” un 24. maijā plkst. 19:00 „DZIEDINOŠAIS BUDA”.
Continue reading “No 16. līdz 26. maijam ceturto reizi Latvijā viesojas tibetiešu mūki”
Mazā sutra par Malunkje
Reiz Svētītais („Svētītais”, jeb „Bhagvans” – viens no veidiem, kā budisma sutrās apzīmē Buddu) uzturējās Džetas dārzā – Anatapindikas klosterī. Un lūk, teram („tera” – vecākais), Malunkje dēlam, kurš tobrīd atradās vienatnē un koncentrējās, ienāca prātā šāda doma: „Ir jautājumi no viedokļu jomas, kuras Svētītais ir atstājis bez atbildes, nav izskaidrojis, ir atraidījis: vai pasaule ir mūžīga, vai nav; vai pasaulei ir robežas, vai nav; ķermenis un dvēsele ir viens un tas pats, vai ķermenis tas ir viens, bet dvēsele – kas cits; vai eksistē Tathagata („Tathagats”, jeb „tā atnākošais” – vēl viens veids, kā budisma sutrās apzīmē Buddu) pēc nāves, vai neeksistē, vai ne eksistē, vai ne neeksistē. Uz visiem šiem jautājumiem Svētītais neatbildēja.
Pavasara programma buddhisma meditācijas centrā GANDEN
Šī gada 11. – 14. aprīlī buddhisma meditācijas centrs GANDEN aicina apmeklēt tibetiešu lāmas A. god. Geše Taši Cering lekcijas un meditācijas „PRĀTS UN TUKŠUMS”.
no 24. aprīļa līdz 31. maijam – ievadkurss „BUDDHISMA PAMATI” otrdienās un ceturtdienās plkst. 19.00. Ievadkursa beigās no 15. – 17. jūnijam notiks intensīvs mācību un meditāciju kurss (retrīts).
Kurss „TRĪS CEĻA PRINCIPI” (Atsacīšanās, bodhičitta, galīgās realitātes izpratne) trešdienās plkst. 19.00 no 25. aprīļa
Continue reading “Pavasara programma buddhisma meditācijas centrā GANDEN”
Lamas Oles Nidāla lekcija “Budisma meditācija ikdienā” 13. oktobrī Rīgā
Šī gada 13. oktobrī Rīgā, Lielajā Ģildē, plkst. 19.00 notiks budisma skolotāja, lamas Oles Nidāla lekcija “Budisma meditācija ikdienā”. Viņš iepazīstinās plašu klausītāju loku ar galvenajiem budisma meditācijas veidiem. Tibetas budisma meistarīgās metodes ļauj cilvēkam kļūt iekšēji daudz brīvākam un mērķtiecīgākam, un cilvēka dzīve iegūst plašumu un tajā vairs nav vietas nepamatotām ilūzijām. Continue reading “Lamas Oles Nidāla lekcija “Budisma meditācija ikdienā” 13. oktobrī Rīgā”
Meditācija – skaistais prāta piedzīvojums
Esmu miera okeāns, zvaigzne, kas izstaro gaismu… Mūžīga, tīra, ar mieru piepildīta dvēsele…» – klusi skan līdzās, bet varbūt man tikai tā liekas, jo meditācijas laikā dzejisko mantru pieskandētais klusums ir tik piesātināts ar tīru prāta enerģiju, ka burtiski izstaro gaismu… Esmu atnākusi uz tikšanos ar lamu Oli Nidālu, kurš šobrīd ir iegrimis meditācijas mūžīgā miera okeānā. Neviļus arī es sajūtu kādu it kā bezveidīgu gaisa plūsmu savā degungalā un ļauju domām un sajūtām rasties un atkal pazust. Continue reading “Meditācija – skaistais prāta piedzīvojums”
Dzenbudisms un koanu paradoksi
Dzenbudisms ir sinkrēta reliģiski filozofiska skola. Pamatos tā ir mahājanas budisma novirziens, ko uz Japānu atnesa ķīniešu budistu mūki. Bet budisms Ķīnā lielā mērā transformējās, asimilējot sevī daudzus ķīniešu daoisma elementus – arī iņ un jan pretmetu filozofiskās kategorijas. Japānā šis daoisma cauraustais budisms savukārt pārveidojās tālāk, ietverdams sevī gan japāņu pirmatnējās reliģijas – sintoisma – elementus, gan japāņu mentalitātei tik raksturīgo saikni ar dabu, estētiku un poēziju. Tādā kārtā dzenbudismā, kas ziedu laikus sasniedza 15. gadsimtā sadzīvoja visas trīs lielās Austrumu kultūras – Indijas, Ķīnas un Japānas kultūra.
Kā notiek pārdzimšana?
Lai to saprastu, ir svarīgi zināt, ka prātu nerada nepastāvīgās smadzenes, kuras tikai to transformē. Prāta informācijas plūsma tiek saliedēta ar „sevis” ilūziju un pārvietojas no vienas nosacītas eksistences uz nākamo, pa ceļam savācot iespaidus, kas nosaka nākamo dzīvi. Continue reading “Kā notiek pārdzimšana?”
Lekcijas par Tibetas medicīnu
No 23. – 26. septembrim Ganden centrā (Rīgā, Miera ielā 11-1) ar lekcijām par Tibetas medicīnu viesosies viens no labākajiem Tibetas medicīnas speciālistiem Rietumos Dr. Berijs Klarks (Barry Clark). Viņš vadīs seminārus par sekojošām tēmām: “Tibetas medicīna Rietumu pasaulei”.
Budisms
Budisma praktizēšanas mērķis ir izbeigt cikliskās eksistences (samsāras) ciešanas, atmodinot cilvēkā īstās patiesības redzējumu un ļaujot sasniegt apskaidrību – nirvānu. To var sasniegt neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai kastas, lai arī pats Buda sākotnēji neļāva sievietēm kļūt par budisma mūķenēm un pēcāk lika viņām pildīt vairāk priekšrakstu. Lai sasniegtu nirvānu, ir jārīkojas atbilstoši karmiskajiem likumiem – jārīkojas pareizi, jāizvairās no kaitējošas rīcības, jāatbrīvo un jāvingrina apziņa. Continue reading “Budisms”
Sidhi
Parasti mēs domājam, ka meditācija notiek tā: mēs aizveram acis, „iegrimstam” sevī, kas galu galā aizved mūs pie pašrealizācijas. Tas ir viens no iespējamiem ceļiem, meditācija var notikt arī ar atvērtām acīm. Skatoties plašāk, visa dzīve ir meditācija. Dzīve – tā ir atmiņu skola. Continue reading “Sidhi”
Šri Aurobindo
Ja cilvēce tikai paviršā acu skatā kaut uz mirkli ieraudzītu kādi bezgalīgi iepriecinājumi, kādi pilnīgi spēki, kādi mirdzoši spontānu zināšanu ieguvumi, kāds plašs mūsu būtības miers gaida mūs ceļos, kurus mūsu dzīvnieciskā evolūcija vēl nav iekarojusi, tā atstātu visu un neapstātos līdz iegūtu šos dārgumus. Bet ceļš ir šaurs, durvis ir grūti vērt, un bailes, neticība un skepticisms ir šeit kā dabas taustekļi, kas aizliedz mūsu pēdām nogriezties no to ierastajām ganībām.
fragments no Šri Aurobindo “Domas un Aforismi”, http://tradition.lf.lv/
Tibetas mistificēšana
Viens no spilgtiem Tibetas mistificēšanas piemēriem ir darbs, kas Rietumos pazīstams kā Tibetas mirušo grāmata. Tās sākumi meklējami nejaušā saskarsmē starp 14. gadsimta tibetiešu autoru un 20. gadsimta sākuma teosofu un ekscentriķi Valteru Vencu, (vēlāk Valteru Evansu-Vencu) no Sandjego, Kalifornijā. Šis teksts, viens no daudziem tibetiešu tekstiem ar nosaukumu Bar do thos grol (Bardo Thodol, burtiski “atbrīvošanās starpstāvoklī ar dzirdēšanas [palīdzību]”), pieder pie tiem dārgumu tekstiem …
Budisma uzskati par ego
Nav noliedzams, ka Rietumu psihoterapija var palīdzēt cilvēkam sasniegt sava veida “normālumu”, izbeidzot karu starp viņa daļām (starp persona un ēnu, starp ego un ķermeni). Mēs tomēr nevaram būt droši, ka pilnīga veselība – veselums ir sasniedzams, turpinot identificēties ar idejām par mūsu atsevišķumu un atdalītību no pasaules. Identificēšanās ar paš–tēlu – ar kādu noteiktu ideju par cilvēka labestību un trūkumiem – uzceļ barjeru – aizsargvaļņus pret visu, kas šo ideju apdraud. Continue reading “Budisma uzskati par ego”
Kas ir meditācija?
Meditācija uztverto informāciju pārvērš pieredzē. Pirmajā meditācijas līmenī, tās mērķis ir prāta nomierināšana un tā noturēšana vienā un tai pašā vietā. Tā rada plašumu starp uztvērēju un uztveramo, ļaujot izvēlēties lomas dzīves komēdijās un izvairīties no traģēdijām. Šī aizsargājošā distance visbiežāk tiek sasniegta, izmantojot koncentrēšanos uz paša elpošanas procesu vai arī koncentrējoties uz Budas veidolu Continue reading “Kas ir meditācija?”
Kas ir Apskaidrība?
Ko gan pirms 2500 gadiem tādu Buda tieši atklāja attiecībā uz prātu? Viņš apjēdza, ka prāts – tas ir skaidra gaisma. Prāts nekad nav dzimis un līdz ar to – nevar arī nomirt. Neskatoties uz to, ka ķermeņi, domas un jūtas parādās, mainās un atkal izzūd, pats prāts, kas ir atvērts, skaidrs un bezgalīgs izplatījums, nekādā veidā nevar tikt ievainots vai sāpināts. Un tā, kad Buda sasniedza Atbrīvošanos, viņš atklāja, ka vairs nav mērķis. Continue reading “Kas ir Apskaidrība?”
Budisms kā reliģija – kā tas notiek
Saskaņā ar Buddhas norādījumiem visiem budistiem jāievēro vismaz pieci pamatnoteikumi, noteikumi priekš visiem neatkarīgi no viņu stāvokļa budistu kopienā, jeb minimālā noteikumu pakete – tā saucamā Panča-Šila:
nenogalināt, nezagt, nemelot, nepiekopt nelikumīgu seksu un neapreibināties.
Budas Mācība
Pirms 2550 gadiem Budam bija unikāli apstākļi, lai izplatītu savu mācību. Viņš dzīvoja augsti attīstītā kultūrā, ārkārtīgi apdāvinātu mācekļu vidū, un pēc Apskaidrības sasniegšanas veselus 45 gadus viņš mācīja citiem prāta atvēršanas veidus. Tas izskaidro viņa mācības, ko sauc par Dharmu, plašumu. Continue reading “Budas Mācība”
Kāda ir sapņu daba?
Visu nosacīto pieredzi var salīdzināt ar sapni. Ārējā pasaule, kas tiek uztverta ar mūsu maņu orgāniem, šķiet tik reāla un cieta, taču patiesībā sastāv no niecīgām daļiņām, kuras var dalīt vēl sīkākās daļiņās, kamēr tās pazudīs pavisam. Ārējā pasaulē darbojas arī citas būtnes, un te darbībā tiek iesaistīts ķermenis, runa un prāts. Tas, ko mēs uztveram naktī, ir katra individuālais sapnis, kurā ir iesaistīts galvenokārt prāts. Continue reading “Kāda ir sapņu daba?”
DZĪVES UZDEVUMU ĪSTENOŠANA
Ja mēs rūpējamies par citiem, strādājam viņu laimei, mēs automātiski rūpējamies arī par sevi. Mēģināt darīt citus laimīgus ir labākais veids kā mīlēt sevi. Līdzīgi, ja darām pāri citiem, mēs darām pāri ari sev. Darot citiem pāri, mums nenes ne mieru ne laimi, bet sagādā nepatikšanas un bēdas tagad un arī nākotnē. Sagādājot prieku citiem, ir labākais veids kā sagādāt prieku arī sev. Tā ir dabīga norise! Tas ko mēs darām citu labā, labvēlīgi ietekmē mūsu prātu.
Lama Sangje atkal Rīgā!
18. augustā plkst. 19.00 meditācijas meistars lama Končoks Sangje vadīs meditācijas praksi Ģertrūdes ielā 5 (ieeja caur pagalmu no Skolas ielas). Continue reading “Lama Sangje atkal Rīgā!”
Budistu katķisms – Henrija S.Olkotta, /Augusta Deglava (1862-1922) tulkojums/
Dzīve ir cīņa, un, kas no šīs cīņas nebaidās, tam viņa atnes svētību. /Augusts Deglavs/
Budistu ticības pamata principi.
…visa budistu pasaule vienojusēs vismaz par šo četrpadsmit mācības gabalu saturu.
1.Budistiem pienākas paciest it visus cilvēkus bez izņēmuma, rādīt tiem saudzību un brālīgu mīlestību un katram loceklītim iz dzīvnieku valsts parādīt savu negrozāmo žēlsirdību.
Continue reading “Budistu katķisms – Henrija S.Olkotta, /Augusta Deglava (1862-1922) tulkojums/”
Dabiskais lielais miers
Budas mācība ir plaša. “Budas vārdi” vien aptver vairāk nekā tūkstoti sējumu. Lielo Indijas skolotāju komentāri un traktāti veido vēl divus simtus un vairāk, un tam visam vēl jāpievieno lielo Tibetas skolotāju darbi. Tajā pat laikā Budas mācības izklāsts, neko nezaudējot no sava dziļuma, var aprobežoties ar tās būtību. Continue reading “Dabiskais lielais miers”
BUDDHISMA PAMATI
“Vai mums ir pilnīga izpratne par prātu vai ne, prāts eksistē, apziņa eksistē. Izziņas spēja eksistē un tā rezultātā eksistē jūtas. Vispirms mums vajadzētu zināt, kas ir jūtas un kā tās rodas. Arī to, kāda ir prāta daba un kā prāts ir saistīts ar matēriju; kas liek matērijai mainīties? Ir svarīgi saprast cēloņus – tuvākos cēloņus un tālākos cēloņus un apstākļus. Fenomeni rodas atkarībā no viņu pašu cēloņiem un apstākļiem; tai pašā laikā mēs nevēlamies ciešanas, bet vēlamies laimi, un kā ciešanas, tā laime arī ir atkarīgas no cēloņiem un apstākļiem. Tādēļ mums ir jāsaprot visi šie procesi un cēloņu un apstākļu ķēdes reakcija, tādēļ ir tik svarīgi pētīt un analizēt lietas.”
– Viņa Svētība Dalai Lāma Zinātņu akadēmijā, Rīgā, 2001.g.