Nirvāna.

Budisma mācības kodols ietverts četrās patiesībās: (1) dzīve ir ciešanas: (2) ciešanām ir cēlonis; (3) ciešanu izbeigšanās; (4) ceļš, kas ved uz ciešanu izbeigšanos. No ciešanām var atbrīvoties, iznīcinot cilvēkā alkas. Rezultātā tiek sasniegts dzīves mērķis – nirvāna – valodnieciski neizzināma realitāte, kas nepieder pie lietu kategorijas.  Nirvāna nav paradīze Rietumu izpratnē, bet gan individualitātes pārvarēšana. Continue reading “Nirvāna.”

PRĀTS UN TĀ VEIDI

Apziņa, saprašana un zinātājs ir sinonīmi; tie ir visplašākie apzīmējumi prāta raksturošanai. Ikviens prāts (čitta) vai mentāls faktors (čaitta) ir apziņa, ir saprašana, ir zinātājs. Šie termini būtu jāsaprot aktīvā nozīmē tādēļ, ka prāti ir momentānas apziņas, jo tie ir aktīvi zināšanas aģenti. Buddhismā prātu neuzskata kā tikai vispārēju informācijas krātuvi vai kā smadzeņu mehānismu, bet gan kā atsevišķus zināšanas momentus, kuru nepārtrauktā plūsma veido mūsu zināšanas maņu. Continue reading “PRĀTS UN TĀ VEIDI”

Intervija ar Viņa Svētību Dalailamu XIV

Sakiet, lūdzu, kādi, jūsuprāt, ir rietumnieku galvenie pārpratumi par Tibetas budismu?
Viens ir tas, ka Tibetas budisms ir kaut kas līdzīgs – kā to sauc? – melnajai magijai un ka tam kāds sakars ar seksu. Otrs, ka Tibetas budisms it kā esot tik varens (smejas), ka viss, ko vēlies, piepildās nekavējoties. Tas ir par traku – manuprāt. Un daudzi pārpratumi saistās ar trešo aci. Vēl ir arī virkne sīkāku. Continue reading “Intervija ar Viņa Svētību Dalailamu XIV”

No 16. līdz 26. maijam ceturto reizi Latvijā viesojas tibetiešu mūki

Projekts “Tibetiešu mūki ceturto reizi Latvijā” norisināsies no 16.05.2007. līdz 26.05.2007. un tā ietvaros paredzēti divi koncerti, lūgšanu rituāli un “Smilšu MANDALAS” veidošana.
Tibetiešu budistu mūku viesošanos Rīgā organizē Biedrība “EMERGO”.

Koncerti Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē: 17. maijā plkst. 19:00 „BALTĀ UN ZAĻĀ TARA” un 24. maijā plkst. 19:00 „DZIEDINOŠAIS BUDA”.

Continue reading “No 16. līdz 26. maijam ceturto reizi Latvijā viesojas tibetiešu mūki”

Mazā sutra par Malunkje

Reiz Svētītais („Svētītais”, jeb „Bhagvans” – viens no veidiem, kā budisma sutrās apzīmē Buddu) uzturējās Džetas dārzā – Anatapindikas klosterī. Un lūk, teram („tera” – vecākais), Malunkje dēlam, kurš tobrīd atradās vienatnē un koncentrējās, ienāca prātā šāda doma: „Ir jautājumi no viedokļu jomas, kuras Svētītais ir atstājis bez atbildes, nav izskaidrojis, ir atraidījis: vai pasaule ir mūžīga, vai nav; vai pasaulei ir robežas, vai nav; ķermenis un dvēsele ir viens un tas pats, vai ķermenis tas ir viens, bet dvēsele – kas cits; vai eksistē Tathagata („Tathagats”, jeb „tā atnākošais” – vēl viens veids, kā budisma sutrās apzīmē Buddu) pēc nāves, vai neeksistē, vai ne eksistē, vai ne neeksistē. Uz visiem šiem jautājumiem Svētītais neatbildēja.

Continue reading “Mazā sutra par Malunkje”

Pavasara programma buddhisma meditācijas centrā GANDEN

Šī gada 11. – 14. aprīlī buddhisma meditācijas centrs GANDEN aicina apmeklēt tibetiešu lāmas A. god. Geše Taši Cering lekcijas un meditācijas „PRĀTS UN TUKŠUMS”.

no 24. aprīļa līdz 31. maijam – ievadkurss „BUDDHISMA PAMATI” otrdienās un ceturtdienās plkst. 19.00. Ievadkursa beigās no 15. – 17. jūnijam notiks intensīvs mācību un meditāciju kurss (retrīts).

Kurss „TRĪS CEĻA PRINCIPI” (Atsacīšanās, bodhičitta, galīgās realitātes izpratne) trešdienās plkst. 19.00 no 25. aprīļa

Continue reading “Pavasara programma buddhisma meditācijas centrā GANDEN”

Lamas Oles Nidāla lekcija “Budisma meditācija ikdienā” 13. oktobrī Rīgā



Šī gada 13. oktobrī Rīgā, Lielajā Ģildē, plkst. 19.00 notiks budisma skolotāja, lamas Oles Nidāla lekcija “Budisma meditācija ikdienā”. Viņš iepazīstinās plašu klausītāju loku ar galvenajiem budisma meditācijas veidiem. Tibetas budisma meistarīgās metodes ļauj cilvēkam kļūt iekšēji daudz brīvākam un mērķtiecīgākam, un cilvēka dzīve iegūst plašumu un tajā vairs nav vietas nepamatotām ilūzijām. Continue reading “Lamas Oles Nidāla lekcija “Budisma meditācija ikdienā” 13. oktobrī Rīgā”

Meditācija – skaistais prāta piedzīvojums

Esmu miera okeāns, zvaigzne, kas izstaro gaismu… Mūžīga, tīra, ar mieru piepildīta dvēsele…» – klusi skan līdzās, bet varbūt man tikai tā liekas, jo meditācijas laikā dzejisko mantru pieskandētais klusums ir tik piesātināts ar tīru prāta enerģiju, ka burtiski izstaro gaismu… Esmu atnākusi uz tikšanos ar lamu Oli Nidālu, kurš šobrīd ir iegrimis meditācijas mūžīgā miera okeānā. Neviļus arī es sajūtu kādu it kā bezveidīgu gaisa plūsmu savā degungalā un ļauju domām un sajūtām rasties un atkal pazust. Continue reading “Meditācija – skaistais prāta piedzīvojums”

Dzenbudisms un koanu paradoksi

Dzenbudisms ir sinkrēta reliģiski filozofiska skola. Pamatos tā ir mahājanas budisma novirziens, ko uz Japānu atnesa ķīniešu budistu mūki. Bet budisms Ķīnā lielā mērā transformējās, asimilējot sevī daudzus ķīniešu daoisma elementus – arī un jan pretmetu filozofiskās kategorijas. Japānā šis daoisma cauraustais budisms savukārt pārveidojās tālāk, ietverdams sevī gan japāņu pirmatnējās reliģijas – sintoisma – elementus, gan japāņu mentalitātei tik raksturīgo saikni ar dabu, estētiku un poēziju. Tādā kārtā dzenbudismā, kas ziedu laikus sasniedza 15. gadsimtā sadzīvoja visas trīs lielās Austrumu kultūras – Indijas, Ķīnas un Japānas kultūra.

Continue reading “Dzenbudisms un koanu paradoksi”

Budisms

Budisma praktizēšanas mērķis ir izbeigt cikliskās eksistences (samsāras) ciešanas, atmodinot cilvēkā īstās patiesības redzējumu un ļaujot sasniegt apskaidrību – nirvānu. To var sasniegt neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai kastas, lai arī pats Buda sākotnēji neļāva sievietēm kļūt par budisma mūķenēm un pēcāk lika viņām pildīt vairāk priekšrakstu. Lai sasniegtu nirvānu, ir jārīkojas atbilstoši karmiskajiem likumiem – jārīkojas pareizi, jāizvairās no kaitējošas rīcības, jāatbrīvo un jāvingrina apziņa. Continue reading “Budisms”

Sidhi

Parasti mēs domājam, ka meditācija notiek tā: mēs aizveram acis, „iegrimstam” sevī, kas galu galā aizved mūs pie pašrealizācijas. Tas ir viens no iespējamiem ceļiem, meditācija var notikt arī ar atvērtām acīm. Skatoties plašāk, visa dzīve ir meditācija. Dzīve – tā ir atmiņu skola. Continue reading “Sidhi”

Šri Aurobindo

Ja cilvēce tikai paviršā acu skatā kaut uz mirkli ieraudzītu kādi bezgalīgi iepriecinājumi, kādi pilnīgi spēki, kādi mirdzoši spontānu zināšanu ieguvumi, kāds plašs mūsu būtības miers gaida mūs ceļos, kurus mūsu dzīvnieciskā evolūcija vēl nav iekarojusi, tā atstātu visu un neapstātos līdz iegūtu šos dārgumus. Bet ceļš ir šaurs, durvis ir grūti vērt, un bailes, neticība un skepticisms ir šeit kā dabas taustekļi, kas aizliedz mūsu pēdām nogriezties no to ierastajām ganībām.
fragments no Šri Aurobindo “Domas un Aforismi”, http://tradition.lf.lv/

Continue reading “Šri Aurobindo”

Tibetas mistificēšana

Viens no spilgtiem Tibetas mistificēšanas piemēriem ir darbs, kas Rietumos pazīstams kā Tibetas mirušo grāmata. Tās sākumi meklējami nejaušā saskarsmē starp 14. gadsimta tibetiešu autoru un 20. gadsimta sākuma teosofu un ekscentriķi Valteru Vencu, (vēlāk Valteru Evansu-Vencu) no Sandjego, Kalifornijā. Šis teksts, viens no daudziem tibetiešu tekstiem ar nosaukumu Bar do thos grol (Bardo Thodol, burtiski “atbrīvošanās starpstāvoklī ar dzirdēšanas [palīdzību]”), pieder pie tiem dārgumu tekstiem …

Continue reading “Tibetas mistificēšana”

Budisma uzskati par ego

Nav noliedzams, ka Rietumu psihoterapija var palīdzēt cilvēkam sasniegt sava veida “normālumu”, izbeidzot karu starp viņa daļām (starp persona un ēnu, starp ego un ķermeni). Mēs tomēr nevaram būt droši, ka pilnīga veselība – veselums ir sasniedzams, turpinot identificēties ar idejām par mūsu atsevišķumu un atdalītību no pasaules. Identificēšanās ar paštēlu – ar kādu noteiktu ideju par cilvēka labestību un trūkumiem – uzceļ barjeru – aizsargvaļņus pret visu, kas šo ideju apdraud. Continue reading “Budisma uzskati par ego”

Kas ir meditācija?

Meditācija uztverto informāciju pārvērš pieredzē. Pirmajā meditācijas līmenī, tās mērķis ir prāta nomierināšana un tā noturēšana vienā un tai pašā vietā. Tā rada plašumu starp uztvērēju un uztveramo, ļaujot izvēlēties lomas dzīves komēdijās un izvairīties no traģēdijām. Šī aizsargājošā distance visbiežāk tiek sasniegta, izmantojot koncentrēšanos uz paša elpošanas procesu vai arī koncentrējoties uz Budas veidolu Continue reading “Kas ir meditācija?”

Kas ir Apskaidrība?

Ko gan pirms 2500 gadiem tādu Buda tieši atklāja attiecībā uz prātu? Viņš apjēdza, ka prāts – tas ir skaidra gaisma. Prāts nekad nav dzimis un līdz ar to – nevar arī nomirt. Neskatoties uz to, ka ķermeņi, domas un jūtas parādās, mainās un atkal izzūd, pats prāts, kas ir atvērts, skaidrs un bezgalīgs izplatījums, nekādā veidā nevar tikt ievainots vai sāpināts. Un tā, kad Buda sasniedza Atbrīvošanos, viņš atklāja, ka vairs nav mērķis. Continue reading “Kas ir Apskaidrība?”

Budas Mācība

Pirms 2550 gadiem Budam bija unikāli apstākļi, lai izplatītu savu mācību. Viņš dzīvoja augsti attīstītā kultūrā, ārkārtīgi apdāvinātu mācekļu vidū, un pēc Apskaidrības sasniegšanas veselus 45 gadus viņš mācīja citiem prāta atvēršanas veidus. Tas izskaidro viņa mācības, ko sauc par Dharmu, plašumu.  Continue reading “Budas Mācība”