Jelgavas muzejā notiks lekcija par brīvmūrniecību Latvijā un Jelgavā.

Sestdien, 21.janvārī, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā Akadēmijas ielā 10 plkst.12 latviešu valodā un plkst.14 krievu valodā lektors Andris Ruģēns lasīs lekciju “Brīvmūrniecība Latvijā un Jelgavā”. Lekcija notiks tāda paša nosaukuma izstādes gaitā, kas muzejā apskatāma vēl līdz 29. janvārim. Continue reading “Jelgavas muzejā notiks lekcija par brīvmūrniecību Latvijā un Jelgavā.”

Andris Ruģēns: «Vai svarīgs ceļš, lai aizietu uz templi?»

Andris Ruģēns ir brīvmūrnieks, Latvijas Lielložas lielmeistara vietnieks un viens no izstādes “Brīvmūrniecība Latvijā vakar un šodien” inspirētājiem.
– Cilvēku muļķība ir neizmērojama. Brīvmūrniecībā nekādu noslēpumu nav, tos rada profāni, kas nesaprot, par ko ir runa. Noslēpumus savā laikā radīja boļševiki un nacionālsociālisti, kuriem bija ārkārtīgi izdevīgi atrast kādu ienaidnieku.

Continue reading “Andris Ruģēns: «Vai svarīgs ceļš, lai aizietu uz templi?»”

Simboli un rituāli!

Simbols ir objekts ar augstāko nozīmi. Ne katram priekšmetam piemīt Šī augstākā nozīme. Mēģināsim izskaidrot ar piemēru, ko var saprast ar simbolu, lai gan izpratne ir tikai viena daļa no simbola iedarbības. Trīsstūra formu var uzzīmēt kā ģeometrisku figūru. Trīsstūris no koka vai plastikas var būt zīmēšanas rīks vai instruments. Pagatavots no skārda un izlikts ielas malā, trīsstūris kļūst par brīdinājuma zīmi automašīnu šoferiem. Klasiska portāla zelminis kā arhitektonisks elements ari var būt trīsstūrveida. Tā pati trīsstūra forma kristīgās baznīcas telpā norāda uz trīsvienīgo Dievu, un trīsstūris ir simbols — objekts ar augstāko nozīmi.

Continue reading “Simboli un rituāli!”

Dr. hist. Prof. Gvido Straube (Latvija). Brīvmūrniecība un dzimtbūšanas atcelšana Latvijā.

Forum Masonicum Balticum
2005.gada 5.marts 9.00

„Recht muss doch Recht bleiben” – tā savā 1818.gada jūnijā Vidzemes landtāga atklāšanas sprediķī pravietoja toreizējais Vidzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas garīgais galva ģenerālsuperintendents Karls Gotlībs Zontāgs no Sv.Pētera baznīcas kanceles Rīgā, uzsverot, ka zemniekam solītā brīvība nekādā gadījumā nav uzskatāma par dāvanu – tā ir viņa dabiskās tiesības.

Continue reading “Dr. hist. Prof. Gvido Straube (Latvija). Brīvmūrniecība un dzimtbūšanas atcelšana Latvijā.”

“Brīvmūrniecības rašanās, ideoloģija un struktūra”

  Sestdien 9. aprīlī plkst. 11:30 Kuģniecības un vēstures muzejā krievu valodā lekcija
“Brīvmūrniecības rašanās, ideoloģija un struktūra”

Svētdien 17 aprīlī plkst. 11:30 Kuģniecības un vēstures muzejā latviešu valodā lekcija
“Brīvmūrniecības rašanās, ideoloģija un struktūra”

Lekciju lasa Latvijas Lielložas Lielmeistara vietnieks Andris Ruģēns Continue reading ““Brīvmūrniecības rašanās, ideoloģija un struktūra””

Brīvmūrniecības galvenās idejas

Kad hermētisma filosofijas pārstāvji runā par zeltu un sudrabu, vai viņi domā par parasto zeltu un sudrabu?
Nē, tādēļ, ka parastais zelts un sudrabs nav dzīvi, turpretī, filosofu zelts un sudrabs ir pilns ar dzīvību.
Kāds ir brīvmūrnieku meklējumu mērķis?
Uzzināt, kā pilnveidot cilvēkā to, ko daba nav viņā pilnveidojusi.
Kāds ir filosofisko pētījumu mērķis?
Uzzināt, kā pilnveidot to, ko daba nav pilnveidojusi minerālos un palielināt Filosofijas akmeņa spēku.
Vai tas ir akmens, kurš simbolizē brīvmūrniecības pirmo pakāpi?
Jā, tas ir akmens, kuru brīvmūrnieki vēlas apstrādāt! Continue reading “Brīvmūrniecības galvenās idejas”

Brīvmūrnieku simboli Rīgas Arhitektūrā – papildināts

Brīvmūrnieki jeb masoni ir senākā vīriešu apvienība pasaulē, kuras simboliku galvenokārt veido alķīmiķu un mūrnieku amatrīku zīmes. Tās simbolizē personisku un garīgu izaugsmi. Simboli tiek izmantoti mācības procesā, izskaidrojot brīvmūrniecības principus un mācību. Simbolu nozīme un tajos ietvertā doma tiek turēta noslēpumā. Continue reading “Brīvmūrnieku simboli Rīgas Arhitektūrā – papildināts”

Brīvmūrnieki – tempļa cēlāji savā sirdī

Brīvmūrnieki jeb masonu ložas Latvijā joprojām eksistē, lai gan dalībnieku skaits lēnām pieaug. Taču mīts par to negatīvo darbību ir tikpat populārs kā pirmās neatkarības laikā, ko iespējams izskaidrot ar bailēm no nezināmā – brīvmūrnieku noslēpuma. Mazliet vairkāk izprast brīvmūrniecību palīdzēja viens no kustības pārstāvjiem – Māris Slokenbergs. Continue reading “Brīvmūrnieki – tempļa cēlāji savā sirdī”

Brīvmūrniecība Lietuvā 18.gs. beigās un 19.gs sākumā

Visu Brīvmūrniecības vēsturi apvij noslēpumi un mistika, neziņa un romantisms. Lietuvas Masonu ložu ietekme uz politisko, sociālo un kultūras dzīvi Lietuvā 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā nav nekāds izņēmums. Neatzīstot Lietuvas Brīvmūrniecības ietekmi, nav iespējams pilnībā izprast un izskaidrot Viļņas Universitātes studentu un profesoru Philomates kustību. Neņemot vērā brīvmūrniekus, arī izpratne par 19.gadsimta filantropiju un labdarību paliek fragmentēta. Continue reading “Brīvmūrniecība Lietuvā 18.gs. beigās un 19.gs sākumā”

Brīvmūrnieku ložas neatkarīgajā Latvijā

Latvijas Lielloža Lai gan brīvmūrniecība bija nospēlējusi ļoti svarīgu lomu latviešu zemnieku atbrīvošanā no dzimtbūšanas, izglītības veicināšanā un pirmās latviešu atmodas kustības sagatavošanā, tomēr latvieši nav bijuši tieši saistīti ar brīvmūrniecību līdz pat 20.gs. sākumam. Valdošās ideoloģijas Eiropā šajā laikā bija valstiskais nacionālisms no vienas puses un komunisms no otras puses, kas neradīja brīvmūrniecībai labvēlīgu gaisotni arī neatkarību ieguvušajā Latvijā.

Continue reading “Brīvmūrnieku ložas neatkarīgajā Latvijā”

Kas ir cilvēks, kas esam mēs un par ko mums jācenšas kļūt?

Daudzi dažādi notikumi manā dzīvē ir likuši mani atkal un atkal domāt, par to kas ir Dzīve, kas ir Cilvēks, kas ir Mīlestība, kas ir Labestība, nejaušības, kļūdas, Nāve un Piedošana. Šīs rindas ir mana izpratne par šiem jautājumiem vairāk vai mazāk pievēršoties katram no šiem tematiem. Tā ir tikai mazākā daļa no visa par ko domāju un kā domāju. Lasiet un pieņemiet to vai nē, bet tāds ir mans šī brīža Gara stāvoklis. Pasauli nepārveidosi, bet tomēr censties padarīt to labāku, ir katra ziņā! Continue reading “Kas ir cilvēks, kas esam mēs un par ko mums jācenšas kļūt?”