Jēzus kaps Indijas ziemeļos – viena no vēstures lielākajām mistērijām

Jēzus kaps Indijas ziemeļos – viena no vēstures lielākajām mistērijāmŠis būs pielikums manam ceļojumu rakstam “Mazā Tibeta un Kašmira – Mistiskās Šangrilas meklējumos”. 

Rakstā es pieminēju manis apmeklēto Rozabalas kapu Šrinagarā, Kašmirā. Daudzi tic, ka šajā kapā ir apglabāts Jēzus Kristus. Pēc raksta saņēmu daudzus jautājumus no draugiem un paziņām. Izskaidrojot faktus, ko esmu papētījis, daudzus ieintriģēju, un mani iedrošināja padalīties ar šo iespējami sensacionālo atklājumu arī ar citiem. Ticēt vai neticēt, tāpat kā kurai reliģijai piederēt ir katra paša izvēle un tiesības, es tikai mēģināšu atklāt to, ar ko esmu sastapies. Kādam tās varbūt liksies muļķības, jo ir cilvēki, kas nepieņem nekojaunu un savādāku, bet varbūt kādu tas pamatīgi aizraus un dos iedvesmu pašiem papētīt šo teoriju tuvāk, jo internetā informācijas ir ļoti daudz. Arī man pašam, nonākot Kašmirā pie Jēzus kapa, sākumā raisījās smaids, bet vēlāk, sākot pētīt tuvāk, mani šis sensacionālais atklājums ierāva patiesības meklēšanas atkarībā.

Continue reading “Jēzus kaps Indijas ziemeļos – viena no vēstures lielākajām mistērijām”

Kas piedzima pēc šķīstās ieņemšanas?

Marija.

Tas pārsteidz nesagatavotus daudzus, kuri nav katoļi. Šķīstā ieņemšana attiecas uz Jaunavas Marijas, nevis Jēzus dzimšanu.

To bieši jauc ar nevainīgās ieņemšanas doktorīnu, saskaņā ar kuru Marija ieņēma Jēzu caur Svēto Garu.

Savukārt šķīstās ieņemšanas doktorīna nozīmē, ka Marija tika ieņemta parastā ceļā, bet ieņemšanas brīdī bija pasargāta no iedzimtā grēka.

Continue reading “Kas piedzima pēc šķīstās ieņemšanas?”

Gaismas Likums. Aramiešu mistērijas.

1. Ja kāds vēlas saprast Jēzu no Nācaretes (Iesvētīto) un Mariju Magdalēnu (Eksaltēto), kā arī visu to, ko viņi ir mēģinājuši un joprojām mēģina mums pateikt, tam ir jāpiepūlas saprast to daudzslāņu psiholoģiju, kas ir būtiska daļa valodai, kurā viņi runāja. Esmu pārliecināts, ka ja to nedara, iespēja saprast kaut ko no tām brīnišķīgajām lietām, ko Jēzus mums ir piedāvājis Jaunajā Derībā un kas ir pateikts agnostiķu un apokrifu tekstos, ir gauži niecīga.

Continue reading “Gaismas Likums. Aramiešu mistērijas.”

Kristietība kā sapnis: Jēzus Kristus brīnumstāsts no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām

Kristietības mācības pamatā ir Jēzus nevainīgā ieņemšana, Kristus dzimšana Ziemassvētkos, Dieva labās vēsts sludināšana par piedošanu, Jēzus Kristus brīnumi, ierašanās Jeruzalemē ebrejuPashā svētkos, savas krucifikācijas un Jūdas nodevības paredzēšana un Jēzus Kristus augšāmcelšanās Lieldienās. 
Kritiķi apgalvo: Šis stāsts nes sevī daudzas mitoloģisku sapņu pazīmes.
Continue reading “Kristietība kā sapnis: Jēzus Kristus brīnumstāsts no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām”

ATBRĪVOŠANA UN DZIEDINĀŠANA. Tēvs Rufuss Pereira

Pirmais avots , caur ko var ienākt ļaunums, esam mēs paši, mūsu personīgie grēki un liela daļa iekšējās dziedināšanas ir garīgā dziedināšana. Tas ir kad es dziedinu savas sarautās attiecības ar Dievu. Ja mēs liekam pārāk lielu akcentu uz fizisko dziedināšanu, tas ir pret to, ko māca Bībele, jo Kungs saka, papriekš dzenieties pēc debesu valstības, tad pārējās lietas jums tiks piemestas. Garīgā dziedināšana notiek tad, kad es atzīstu savu grēku un to izsūdzu. Continue reading “ATBRĪVOŠANA UN DZIEDINĀŠANA. Tēvs Rufuss Pereira”

Svēto kults

Svēto kulta iesākumi meklējami laikā, kad parādījās pirmās publiskās kristiešu pielūgsmes vietas, kuras reizēm mēdza būvēt mocekļu apbedīšanas vietās. Nereti šādos gadījumos baznīca tikai nosaukta šī mocekļa vārdā un viņš tika uzskatīts par baznīcas aizbildni. Pakāpeniski tradīcija iecelt par aizbildņiem mirušos svētos izplatījās un tos sāka uzskatīt gan par konkrētas profesijas aizbildņiem, īpaši, ja dzīves laikā tie paši bijuši šīs profesijas pārstāvji, gan par dažādu slimību aizbildņiem. Praktiski katrai dzīves svērai tika izraudzīts kāds svētais.

Continue reading “Svēto kults”

Arhibīskaps Antonijs “Par Jēzus lūgšanu”

Dvēsele …, kas dzīvo juteklisko dzīvi, dzīvo aizrauta daudzveidīgos iespaidos, ko glabā atmiņa, ko uztver caur redzi, dzirdi, ožu, garšu un tausti. Prāts seko atmiņai līdzīgi vergam tā, ka viss tas iekšējā cilvēkā, kam jābūt prāta vadītam, ietverot piecas ārējās maņas, ņem pārsvaru pār prātu. Ārējās sajūtas vada to, kas nostiprinās atmiņā, un šie iespaidi sagūsta un tur savā varā gan prātu, gan sirdi, lai gan kā prāts tā sirds ir dārgākais cilvēciskās būtnes centrs, kas ir domāts, lai būtu Dieva mājoklis. Kad cilvēks iegrimst ar prātu un sirdi iespaidos, kad sāk vadīties no jutekliskuma, tad viņa dvēsele sāk dzīvot dzīvi, kas ir zemāka par dabisko – kaislību dzīvi. Kad uztveres valda pār prātu, tad prāts, ko tādējādi paverdzina gribēšanas, ir zaudējis brīvību, ko saņēmis kā lielāko dāvanu no Dieva, un tas pilnīgi izjauc iekšējā cilvēka līdzsvaru. … Tādā pilnīgā iekšējā nekārtībā cilvēks nav spējīgs uz skaidru apziņu, uz garīgu gavēni, pat to vēloties viņš nevar kontrolēt ne prātu, ne jūtas. Viss viņā ir nekārtībā no dzīves, kas nav bijusi veltīta skaidrībai un uzmanībai. Continue reading “Arhibīskaps Antonijs “Par Jēzus lūgšanu””

Āmen.

Ar Ticību pašlaik /cilvēki/ saprot neko citu kā domāšanu, ka lieta ir tāda (ka tā ir), tāpēc ka Baznīca to tā māca, un tāpēc ka saprātam tā nav skaidra, jo saka: “Tici un nešaubies!” Ja kāds uz to atbild: “To es neaptveru,” tad saka, ka tāpēc jau esot jātic. Tāpēc pašreizējā ticība ir ticība nezināmam, un to var saukt par aklu ticību; un tā kā tā ir citas /personas/ teikums citai, tad tā ir iestāstīta ticība. Ka šī nav garīga ticība, būs redzams turpmāk. Continue reading “Āmen.”

Pašanalīze

Parūpējieties par sevi no visas sirds un pārbaudiet, vai jūs ko neizlaižat nedarītu, lai vēlāk jums nebūtu sev jāsaka: “Pilnus 10 vai 20 gadus es esmu darījis visu, ko Jēzus Mācība man norādījusi, un tomēr joprojām es stāvu turpat, kur sākumā, neizjūtu sevī nekādu īpašu apgaismību un no tā saucamās Mūžīgās Dzīvības sevī arī nejūtu ne drusciņas! Kas tad man īsti trūkst?” Continue reading “Pašanalīze”

Reinkarnācija un karma Bībelē

Norādes uz reinkarnāciju Jaunajā Derībā, kas norāda, ka reinkarnācijas doktrīna bija vispārīgi atzīta.

Vispārīgi runājot cilvēki neapzinās, ka Jaunajā Derībā ir nepārprotamas norādes uz reinkarnāciju. Tos, kuri lasījuši rakstu ‘’ Imperators, nevis pāvests atbildīgs par reinkarnācijas doktrīnas [izslēgšanu]’’ (Share International,  Marts 1982), varētu tas interesēt. P. Andreass ir teicis: ‘’Skumjā kārtā Bībelē acīmredzami trūkst norāžu par to. Patiesībā mēs varam uzdot jautājumu: ja jau no reliģiskā skatu punkta reinkarnācija ir tiks svarīga lieta, tad kāpēc Bībelē par to tik maz ir minēts?’’ (par to arī raksts). Pēc šī raksta it kā sanāk, ka dažas Bībeles rindas norāda, ka kopš seniem laikiem reinkarnācijas idejas atbalstītāji un pretinieki ir nikni ‘’karojuši’’ savā starpā. Mēs atļausimies tam pilnībā nepiekrist, jo nekur Bībelē neesam atraduši norādi uz šādu ‘’niknu karošanu’’, ja vien autors nav domājis niknu karošanu Bībeles skaidrotāju starpā; taču pati reinkarnācijas mācība Jaunajā Derībā tika uztverta vairāk nekā pašsaprotama…

Continue reading “Reinkarnācija un karma Bībelē”

Svētā lūgšana

Kā namatēvam tā savai saimei vienkāršā veidā jāmāca.

Mūsu Tēvs debesīs!
Svētīts lai top Tavs vārds.
Lai nāk Tava valstība.
Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā.
Bet atpestī mūs no ļaunā.
Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi.
Āmen.

Continue reading “Svētā lūgšana”

Par grēku nožēlošanu, sagrauztību un taisnošanu

Visās Kristīgajās Baznīcās ir pieņemts mācības punkts, ka cilvēkam, pirms viņš iet pie Svētā Vakarēdiena, būs sevi pārbaudīt, redzēt un atzīt savus grēkus, un tos nožēlot, atkāpjoties no tiem un tos atmetot, tāpēc ka tie ir no velna; un ka citādi viņam grēki piedoti netiek un viņš ir pazudināts.

Continue reading “Par grēku nožēlošanu, sagrauztību un taisnošanu”

Pašaizliedzības ceļš

Tagad draugs man saka: “Nāc, atstāj šo vietu, es tevi vedīšu kādā citā apvidū!”

Mēs ejam caur brīnišķu aleju. […] Bet aleja nu kļūst arvien šaurāka un koki zemāki, bet toties stāv ciešāk viens pie otra. […] Bet ceļš kļūst arvien nogurdinošāks. […] Bet nu aleja jau ir tik šaura un ceļš tik ērkšķains un brikšņains, ka uz priekšu mēs varam tikai ar lielām pūlēm! Vēl nav redzamas nekādas beigas, kaut gan draugs saka, ka ceļš drīz būs galā un mēs busim pie mērķa. Ak, tagad krūmu kociņi aug tik cieši kopā un zeme ir gandrīz akmeņaina, un starp akmeņiem viss ir pilns dadžiem un ērkšķiem; bet te nu jau gandrīz vairs nevar tikt uz priekšu!

Continue reading “Pašaizliedzības ceļš”

Par jaunatdzimšanas trīs stāvokļiem

Kungs māca, ka, ja kāds netiek par jaunu dzemdināts; tad tas nevar redzēt Dieva Valstību (Jņ.3,3.5.7); bet maz ir to, kuri zina, ko nozīmē tikt par jaunu dzemdinātam jeb atdzemdinātam. Tas tāpēc, ka nebija zināms, kas ir mīlestība un labprātība (darbīgā mīlestība — izd.), un tāpēc arī ne, kas ir ticība; jo, kurš nezina, kas ir mīlestība un labprātība (darbīgā mīlestība), tas nevar zināt, kas ir ticība, tāpēc ka labprātība un ticība ir /izšķirīgi/ viens, tāpat kā labais un patiesais un arī kā gribas rosme un saprāta domāšana. Continue reading “Par jaunatdzimšanas trīs stāvokļiem”

Mārtiņa Lutera “Mazais Katehisms”. 10 baušļi.

Pēc Saksonijas draudžu, Vācijā, vizitācijām, Luters atklāj ļoti bēdīgu ainu kristīgās draudzēs. Parastie draudžu locekļi neko nezin par savu kristīgo ticību. Piemēram, nezin pat “Mūsu Tēvs debesīs” lūgšanu. Arī draudžu priesteri un bīskapi vairāk ir norūpējušies par savu labklājību, nevis par viņiem uzticēto ļaužu izglītošanu un mācīšanu kristīgās ticības jautājumos. Šī nožēlojamā situācija paskubināja Mārtiņu Luteru, uzrakstīt un pabeigt “Mazo Katehismu.” Šis katehisms, pirmkārt un galvenokārt, tika domāts mājas lietošanai. Mājas tēvs bija atbildīgs par to, lai viņa saime zinātu kristīgās ticības pamatus, proti, baušļus, Apustuļu ticības apliecību, Tēvreizi un sakramentus. Continue reading “Mārtiņa Lutera “Mazais Katehisms”. 10 baušļi.”

Jēzus mācības kodols

Mīļais draugs, Es arī esmu viens, kas Jēzu no Nācaretes pazīst tikat labi kā sevi pašu; bet par Viņu tev varu teikt tikai to, ka Viņš nav nekāds cilvēku ienaidnieks, bet gan visu, kas nāk pie Viņa un pie Viņa meklē palīdzību, labdaris! Viņš gan ir grēka ienaidnieks, bet ne grēcinieka, kas savus grēkus nožēlo un pazemīgi atgriežas pie labā. No Viņa neviens cilvēks vēl nav ticis notiesāts, lai arī viņa grēki būtu vairāk kā smiltis jūrā vai kā zāle uz zemes. Continue reading “Jēzus mācības kodols”

Kontemplatīvās lūgšanas vēsture kristīgajā tradīcijā

Pirmos piecpadsmit kristīgās ēras gadsimtus valdīja pozitīva attieksme pret kontemplāciju. Diemžēl, no sešpadsmitā gadsimta viedoklis attiecībā pret kontemlāciju izmainījās un nosvērās vairāk uz negatīvo pusi. Kontemplatīvās lūgšanas vēsture var palīdzēt labāk saprast mūsdienu Baznīcas stāvokli un tās garīgo pieredzi.

Continue reading “Kontemplatīvās lūgšanas vēsture kristīgajā tradīcijā”

Mīlestība meklē pēc kalpošanas

Mūsu pienākums ir sprediķot nevis ar vārdiem, bet gan ar piemēru, ar savu rīcību. Visi mīlestībā darītie darbi ir miera darbi.
***
Es nekad neuzlūkoju par savu pienākumu apkalpot cilvēku masas. Es aizvien raugos uz indivīdu. Es varu mīlēt tikai vienu cilvēku vienā reizē. Es varu paēdināt tikai vienu cilvēku vienā reizē.Tikai vienu, vienu, vienu. Continue reading “Mīlestība meklē pēc kalpošanas”

Svēto pīšļi, pār kuriem iznīcībai nav varas

Kristīgās baznīcas, klosteri glabā daudzu svēto, Dieva izredzēto mirstīgās atliekas un tām līdzi ieliktās relikvijas, kuras nav pakļautas dabas iznīcības likumiem. Mūsdienu materiālistisko uzskatu cilvēkam grūti noticēt, kāpēc svēto pīšļi nesatrūd gadu desmitiem un pat simtiem, arī zinātnieki to nespēj izskaidrot. Turklāt daudz dzirdam un lasām par to, ka svēto mirstīgās atliekas apveltītas ar brīnumdarošām spējām – tās dziedina slimos, atpestī ļauno garu apsēstos, arī pēc savas nāves svētie vēsta par gaidāmiem liktenīgiem notikumiem. Continue reading “Svēto pīšļi, pār kuriem iznīcībai nav varas”

Lekcija – „KRISTĪGĀS MEDITĀCIJAS TRADĪCIJA PAGĀTNĒ UN ŠODIEN”

Sestdien, 7.aprīlī plkst. 18:00 Pasaku mājā “Undīne”
Tā būs saruna par kristīgās meditācijas vēsturi sākot no Austrumu Baznīcas Tēvu isihasma (iekšējā klusuma) tradīcijām un agro Viduslaiku lūgšanu formulu meditācijām caur Viduslaiku Kristus ciešanu apceres un „sekošanas Kristum” Rietumu Baznīcas tradīcijās līdz mūsdienu Klusuma, Iekšējās Gaismas un Iekšējā Vārda meditācijām un apcerēm un Džona Meina un Lourensa Frīmana Kristīgās meditācijas biedrībai. Lekcijas otrajā daļā īpaši pievērsīsimies teorētiskajiem un praktiskajiem Iekšējās Gaismas tradīciju aspektiem, kā arī parunāsim arī par dažāda līmeņa teorētiskajiem strīdiem, kas risinās kristīgās izcelsmes meditācijas tradīciju kontekstā. Continue reading “Lekcija – „KRISTĪGĀS MEDITĀCIJAS TRADĪCIJA PAGĀTNĒ UN ŠODIEN””

«Zaudētais Jēzus kaps» intriģē, sadusmo un kaitina

Piedzīvojusi pirmizrādi marta sākumā telekanālā «Discovery», dokumentālā filma «Lost Tomb of Jesus» («Zaudētais Jēzus kaps») pasaules sabiedriskās domas kaitināšanas ziņā jau pielīdzināta Dena Brauna «Da Vinči kodam». Čīlē katoļi pat izgāja ielās, lai protestētu pret filmas demonstrēšanu. Iemesls – «Lost Tomb of Jesus» apšauba vairākas kristiešiem īpaši svētas lietas. Continue reading “«Zaudētais Jēzus kaps» intriģē, sadusmo un kaitina”

Grēksūdze

Grēksūdze par seksuālām domām un darbībām.
Sākumā grēksūdze bija publiska, un tā bija jāveic vismaz reizi mūžā.
760. gadā to noteica divas reizes gadā.
Līdz 1215. gadam ticīgie grēkus varēja izsūdzēt cits citam.
Grēksūdze paredzēja ne vien ticīgā atzīšanos un monologu, bet arī ticīgā atbildes uz mācītāja vai priestera jautājumiem.
Kādi jautājumi mācītājam bija jāuzdod grēksūdzē?
Daudzi šādi saraksti ir publicēti.

Continue reading “Grēksūdze”

Starpreliģiju draudzības pieredze Deir Mar Musas klosterī

Deir Mar Musā, Sīrijas tuksnesī dzīvo neliela, taču ļoti savdabīga mūku kopiena, ko nodibinājis Romas jezuīts Paolo Daloļjo (Dall’Oglio). Kopienas mērķis ir veidot draudzības tiltus ar islama reliģijas piederīgajiem. Deir Mar Musa ir lūgšanu un evaņģēliskās vienkāršības vieta, kurā var izbaudīt „ābramisko” viesmīlību. Tā ir iecerēta kā kristiešu un musulmaņu sadraudzības vieta, jo šādu attiecību trūkums joprojām sāpīgi tiek izjusts daudzās pasaules valstīs.

Continue reading “Starpreliģiju draudzības pieredze Deir Mar Musas klosterī”

Priesteris un stress

Pirms pāris gadiem ASV bīskapu konference sagatavoja dokumentu par stresu priestera dzīvē. Tādā veidā vēlējās palīdzēt priesteriem saskatīt to, kas viņu dzīvē rada stresu, un norādīt kā izvairīties vai cīnīties ar to. Lietuvā (arī Latvijā – tulka piezīme) sabiedriskā dzīve kļūst aizvien līdzīgāka rietumiem. Tas skar arī Baznīcu. Tāpēc ne viens vien Amerikas bīskapu secinājums var būt lietderīgs arī Latvijas priesteriem. Sniedzam dokumenta kopsavilkumu, nedaudz piemērotu mūsu apstākļiem. Continue reading “Priesteris un stress”

Vatikāna slepenais arhīvs internetā

Vatikāna slepenā arhīva materiāli tagad ir pieejami arī internetā. Svētā Krēsla interneta mājaslapā www.vatican.va ir jāizvēlas kategorija „Focus”. ajā var iepazīties ar pāvesta un Svētā Krēsla dokumentiem, publikācijām, vēsturiskiem materiāliem, kā arī ir iespējams apskatīt freskas un mozaikas, kas rotā Vatikāna bibliotēku, arhīvu un muzeju. Interesenti var apskatīt arī vairākus unikālus dokumentus. Continue reading “Vatikāna slepenais arhīvs internetā”

Reinkarnācija un kristietība

Vai mācība par dvēseļu pārceļošanu pēc nāves jeb cilvēku pārdzimšanu – dvēseļu pārmiesošanos ir saskaņā ar kristīgo ticību? Mācība par dvēseļu pārmiesošanos apgalvo, ka pēc nāves cilvēka dvēsele pārceļas kādā citā ķermenī un sāk jaunu dzīvi, tam tic budisti un hinduisti. Arī eiropieši tic dvēseļu pārceļošanai nāves brīdī, tikai viņi neatzīst, ka dvēsele varētu pārdzimt arī dzīvniekā, kā to pieņem hinduisti, budisti un senie grieķi.

Continue reading “Reinkarnācija un kristietība”

Benedikta XVI pirmā intervija: brīnišķīgi būt kristietim

Nereti tiek uzskatīts, ka kristietība ir sarežģīta un apgrūtinoša, un tikai tad, kad tiek atmests baušļu smagums, cilvēks jūtas patiesi brīvs. Taču es vēlos pasvītrot, cik brīnišķīgi būt kristietim – teica pāvests Benedikts XVI. Pasaules Jauniešu dienu svinību kontekstā Svētais tēvs runāja par cerību un jauno Baznīcu, kas var mainīt Eiropas seju. Vasaras rezidencē Kastelgandolfo ar pāvestu sarunājās Vatikāna Radio raidījumu vācu valodā redakcijas vadītājs, priesteris Eberhards von Gemmingens SJ. Sniedzam šīs sarunas tulkojumu.

Continue reading “Benedikta XVI pirmā intervija: brīnišķīgi būt kristietim”

Dievmāte Latvijā. Ievads. Notikumu vieta

 

Atmiņas pierakstījis un sakopojis Jānis Ādams

Sākot ar 1987.gada 1.martu rakstīti pirmie rakstiņi «Dievmāte Latvijā». Latvijā! Kad? Kur? Kas redzēja?… Ārkārtējs gadījums? Ticams vai neticams — uz to var atbildēt, ja pietiek labas gribas. Par to var uzzināt no aculieciniekiem.

Dievmāte Latvijā

Aculiecinieku atmiņu stāsti

Continue reading “Dievmāte Latvijā. Ievads. Notikumu vieta”

Fragmenti no Paulu Koelju “Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju”

 

“Tā gudrība tiek attaisnota no visiem viņas bērniem.”, Lūkas evanģēlijs, 7:35.

Reiz spāņu misionārs apmeklēja kādu salu, kur sastapa trīs acteku priesterus. Kā jūs lūdzat Dievu? – mācītājs jautāja. Mums ir tikai viena lūgšana, – atbildēja viens no priesteriem. – Mēs sakām: “Tu esi Trīs, un mēs esam trīs. Tad esi žēlīgs par mums.” Skaista lūgšana, – misionārs atzina. – Taču tā nav gluži tāda, kādu Dievs vēlētos dzirdēt. Es jums iemācīšu daudz labāku lūgšanu.

 

Continue reading “Fragmenti no Paulu Koelju “Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju””

Kristietība

Kristietība ir varens spēks, tai ir apmēram 1,7 miljardi sekotāju, tomēr tā ir viena no jaunākajām ticībām. Kristietības pamatlicējs ir Jēzus no Nācaretes (darbojies 1.gs. pirmajos 30 gados). Kristietība ir zināms Vecās Derības turpinājums, bet Jaunās Derības teksti datējami ar 120. gadu. Kristietības attīstība ir cieši saistīta ar baznīcas likteņiem. Kristietības Svētie Raksti ir Bībele. Sengrieķu valodā Biblion nozīmē “grāmata”. Bībele ir viena no vairāk tulkotajām grāmatām pasaulē – 303 valodās tā ir iztulkota pilnīgi, bet 1581 daļēji. Latviešu valodā Bībeli iztulkoja Ernests Gliks 1689. gadā.

Continue reading “Kristietība”

Priesteris Gregors Dalliards. Kāpēc raud Marija?

Pēdējā laikā šeit Valisā daudzi ļaudis ir saņēmuši pa pastu piesūtītu grāmatiņu ar nosaukumu “Kāpēc raud Marija?”, ar madonnas La Selette attēlu, kas raud. Es saņēmu dažus telefona zvanus ar jautājumu, vai tā ir patiesība, kas tur ir rakstīts, un arī uz ielas ļaudis man vaicāja, cik nopietni šo grāmatiņu vajadzētu uztvert. Es izlasīju šo grāmatiņu un sakarā arī ar citiem apgalvojumiem es mēģināšu tagad uzrādīt, ko šī grāmatiņa saka un no kurienes nāk atšķirība starp Mariju, Jēzus māti un pazīstamo dievmāti, un kādas ir šo abu sieviešu pazīmes. Continue reading “Priesteris Gregors Dalliards. Kāpēc raud Marija?”

Tēvs Rufuss Pereira: EKSORCISMS UN ATBRĪVOŠANA

10. jūlijā plkst. 8.00 Rīgas Sv. Alberta baznīcā viesosies un Sv. Misi svinēs tēvs Rufuss Pereira no Indijas. T. Rufuss ir starptautiskās katoļu ekzorcistu asociācijas un atbrīvošanas kalpošanas asociācijas loceklis. Latvijā viņš viesosies jau trešo reizi, lai kalpotu aizlūdzot par atbrīvošanu no dažādu veidu saistībām ar okultismu un tā ietekmēm.

Continue reading “Tēvs Rufuss Pereira: EKSORCISMS UN ATBRĪVOŠANA”

Svētā Uguns

Katru gadu Svētā Pilsēta Jeruzaleme piedzīvo lielu svētceļnieku pulku. Sevišķi lielu – Kristus Augšāmcelšanās svētkos. Ticīgos pievelk ne tikai Augšāmcelšanās fakts, pilsēta, svētās vietas – Golgāta, Kristus kaps, svinīgie dievkalpojumi. Katrs šajā laikā cenšas nepalaist garām vienu no lielākajiem pasaules brīnumiem – Svētās Gaismas – Uguns nonākšanu, kas pārdabiskā veidā Kristus Augšāmcelšanās svētku priekšvakarā gaismas veidā apspīd Kristus kapu, svētkalpotājus, dievlūdzējus un nedaudz vēlāk aizdedzina baznīcā esošos gaismekļus – eļļas lampiņas un sveces. Gaisma pārtop ugunī.

Continue reading “Svētā Uguns”

Mārtiņa Kalēja pārdomas. Kristieši vairo neiecietību!

Rēcošs pūlis…, necilvēcīgi saviebtas grimases…, lāsti un rupjības…, histēriski brēcieni… daudz cittautiešu, samērā maz latviešu, toties daudz kangaru un muļķu. 21. gadsimts…, Latvija…, Doma laukums…, 2005.gada 23. jūlijs, pēcpusdiena. Šādi iespējams raksturot kristiešu pulcēšanos sestdien Doma laukumā.

 

Foto: http://www.apollo.lv/portal/archive/aid/52368?cid=73

Continue reading “Mārtiņa Kalēja pārdomas. Kristieši vairo neiecietību!”

Jēzus sutras

Jēzus sutras ir 8 autentiski Ķīnas nestoriāņu kristiešu svētie teksti, kurus atrada Duņhuanas alu klosteru bibliotēkā 19.gs.beigās un kurus gandrīz tūliņ pēc atrašanas arī nogādāja Eiropā, bet kuri pēc tam ir nogulējuši nespeciālistiem (un droši vien arī speciālistu vidē par tiem bija zināms tikai ļoti šaurā lokā) nepieejami vairāk kā simts gadus un tikai tagad ir sākusies šo tekstu tulkošana angļu valodā. Bez šiem 8 tekstiem no nestoriāņu kristiešu mantojuma vēl ir zināms tikai viens teksts – tā saucamā „Pieminekļa sutra” – īss nestoriāņu kristiešu (ko Ķīnā sauca par „Gaismas reliģiju”) vēstures atstāsts Ķīnā, ko atrada vēl 1623.gadā iekaltu akmenī senajā Ķīnas galvaspilsētā un nogādāja jezuītu mūkiem misionāriem un kurš sniedz liecības arī par šo daudz vēlāk atklāto pārējo sutru ķīniešu tekstu rašanās vēsturi, tā kā tiešām nevar būt nekādu šaubu par to autentiskumu un viņu nozīmību.

 http://tradition.lf.lv/

Continue reading “Jēzus sutras”

„Baltimoras teksts”, 1692. gads

„Baltimoras teksts”, kurš esot atrasts 1692. gadā baznīcas sienā, ir pieejams internetā divos veidos- viens ir īsais variants un otrs garais variants. Kurš no tiem ir autentisks to pagaidām neviens nevar pateikt, bet vēstījuma nozīme no tā nemainās. Teksts ievērojams ar to, ka to atdzīst par labu esam vairums kristīgās konfesijas un dažādas reliģiskās un mistiskās organizācijas. Lai gan vārds „Dievs” tekstā ir pieminēts tikai vienu reizi…

Baltimora 1692. gads. Autors nezināms.

Continue reading “„Baltimoras teksts”, 1692. gads”

Baznīcas lāsts

Saskaņā ar kristīgo ētiku ļauno jācenšas mazināt ar labu, taču kā izskaidrojams tas, ka psalmu grāmatā sastopam lāstus un ļauna vēlējumus? – jautājām Rīgas Romas katoļu baznīcas kardinālam Jānim Pujatam. «Jāatceras, ka seno austrumtautu likumos pastāvēja atmaksas tiesības. Tas nozīmē, ka ļaundarim drīkstēja atmaksāt ar ļaunu. Psalmi atspoguļo ciešanu nomāktu un izmisušu cilvēku, kurš lūdzas, lai Dievs soda vajātājus. Tātad viņš atmaksu uztic Dievam. Continue reading “Baznīcas lāsts”

Jautājumi Guntim Dišleram

Bijušā luterāņu mācītāja, kurš pārgājis pareizticībā domugraudi.
Ko jūs domājat par okultismu, brīvmūrniecību, antroposofiju?
– Ko es tur daudz varētu domāt? Šādas kopienas eksistē, pieļauju, ka brīvmūrniecība mūsdienās aizvien vairāk tiek atšķaidīta, antroposofija saplūst ar kaut kādām surogātu plūsmām psiholoģijā. Continue reading “Jautājumi Guntim Dišleram”