Runāšu par DAINĀM. Tās nākušas no senas aizvēstures un vēl aizvien ir latviešu tautas garīgo atziņu galvenais avots. Antons Rupainis – arheolingvīnists ar pasaules vārdu, pētot dainu un vēdu izcelsmes laiku, ir nonācis pie atziņas, ka vēdas un dainas ir nākušas līdz mums no dziļas aizvēstures – vismaz no aiz četriem ledus laikmetiem un tik pat veca un sena ir arī letu un baltu civilizācija.
Dainas ir latviešu tautas dziesmas – mutvārdu kultūras mantojums dzejas formā. Vissenākais kādu atziņu veids vienmēr ir bijis greznais jeb dzejiskais. Kad tautas senāk runājušas par dievišķām lietām, tad tās vienmēr lietojušas grezno dziesmu valodu un atmetušas ikdienišķo.
Referāts 9. Pasaules Etnisko Reliģiju kongresam Indijā, Džaipurā
Referātu sagatavojusi Agnija Saprovska
Runāšu par DAINĀM. Tās nākušas no senas aizvēstures un vēl aizvien ir latviešu tautas garīgo atziņu galvenais avots. Antons Rupainis – arheolingvīnists ar pasaules vārdu, pētot dainu un vēdu izcelsmes laiku, ir nonācis pie atziņas, ka vēdas un dainas ir nākušas līdz mums no dziļas aizvēstures – vismaz no aiz četriem ledus laikmetiem un tik pat veca un sena ir arī letu un baltu civilizācija.
Dainas ir latviešu tautas dziesmas – mutvārdu kultūras mantojums dzejas formā. Vissenākais kādu atziņu veids vienmēr ir bijis greznais jeb dzejiskais. Kad tautas senāk runājušas par dievišķām lietām, tad tās vienmēr lietojušas grezno dziesmu valodu un atmetušas ikdienišķo.
Indiešu valodnieks – profesors S.K. Čaterdži savā grāmatā „Balti un ārieši” raksta: “Jādomā, ka vedu DHĒNĀ un Avestas DAĒNĀ pamatā ir indoeiropiešu sakne DHI, DHU-EI ar nozīmi “domāt “, “saprast “. No tā jau pavisam vienkārši atvedināms indoeiropiešu vārds DHAINA.“
Dievam dainu pūrā ir veltītas aptuveni 3500, Laimei 1000 un Mārai 300 pamatdziesmas, bet kopumā līdz šim laikam no tautas mutes uzrakstītas vairāk kā 9 tūkstoši dainu, no kopējā viena miljona dainu skaita, kas piemin vai runā par Dievu. Šais dainās izteikts viss, ko mūsu tauta domājusi par Dievu, Laimi un Māru, par Visuma galvenajām likumsakarībām. Nevienai citai tautai pasaulē nav tik daudz šādu grezno dziesmu, kas apdzied Dievu un visu Dieva laisto pasauli. Dziesmu pūrs ir tik liels, ka vēl šodien nav pabeigta to vākšana un kārtošana.
Centrālā dievišķā būtne latviskā reliģiskā sistēmā ir Dievs.
Latviešiem Dievs ir nemateriālā – garīgā princips un savu augstāko garīgo jēdzienu – savu ideālu – latvieši ir saukuši vienā vārdā – DEBESU GAISMA jeb DIEVS:
DIEVS ir visa pirmviela, princips, gars un dvēsele;
DIEVS ir visa bijušā, esošā un nākamā laidējs, veidotājs un uzturētājs;
DIEVS ir pārpersonība – neatkarīga no laika, telpas, vietas – Tas ir cieši saistīts ar konkrēto brīdi – tagadni un līdz ar to ir ārpus vēsturiskā laika.
Tautas dziesmās nav neviena stāsta par Dieva agrākiem darbiem, kas pagājušo darbību nostādītu augstāk par šī brīža darbību.
Latviskam Dievam nav vajadzīgi dievnami, jo Tas ir visur vienlaicīgi, kā jau tīrs gars.
Dainās Dievs uzrunā katru tautu dēlu vai tautu meitu personīgi, lai kur arī tie atrastos lielajā pasaulē, turpretim citu tautu Dievi, kā mēs to zinām, – runā tikai ar atsevišķām personām vai starpniekiem un pārējos tautas pārstāvjus neuzrunā.
Latviešiem Dievs ir viens, bet Dievam piemīt daudz īpašību, kas, ietērptas skaistos tēlos dod izpratni par visu Universu. Pasaules daudzveidība un tajā pašā laikā tās vienotība ir ietverta trīs galvenajos tēlos – Dievs, Māra, Laime, kas ir vienota Visuma jēgas un satura izpausmes, kur :
DIEVS – ir debesu gaisma,
MĀRA – Zemes Māte visās tās izpausmēs
LAIME – cēloņu un seku likuma izteicēja.
Visi šie trīs principi ir vienas un tās pašas būtības dažādas izpausmes. Dievs, Māra un Laime mūslaikos ir saucami par GARU, MATĒRIJU un LIKTENI.
Dieva daudzveidīgā izpausme tēlos paglāba cilvēka dvēseli no “apziņas monoteisma ”un egocentrisma. Pārceļot apziņu daudzos centros un figūrās tika radīta daudzcentriska pasaules aina. Tēlu rašanās notiek visur, kur valda iztēle un iztēle ir tā, kas iedibina īpašu attieksmi starp matēriju un garu. Tie apvienojas jaunā veselumā un izpaužas kā tēli dzejā, reliģijā, mākslā. Ar radošo iztēli mēs ieraugām universālu nozīmīgumu konkrētās lietās. Iztēle ir dievišķā dzirksts cilvēkā.
Un pats galvenais, kas būtu jāsaprot – latvietis nekad nav Sauli, Pērkoni vai citas dabas parādības pielūdzis kā Dievu.
Dainās Dievs tēlots kā labs, gudrs, darbīgs. No Dieva tieši nāk tikai labums, ļaunums nekad nenāk no paša Dieva, bet gan caur Nelaimi, Ļaunu dienu vai ļauniem ļaudīm. Latviešiem vispār nav dievības, kas iemiesotu ļaunuma kvintesenci, pat Nelaime būtībā personificē situāciju, kas raksturojama kā Laimes nostbūtne. Un par to, vai Laime ir vai nav cilvēkam līdzās, visbiežāk atbildīgs ir pats cilvēks, jo Esības telpā valda CĒLOŅU UN SEKU LIKUMS.
Dainās redzam, ka latviešu tauta atzinusi, ka Dievam pieder visu Padomu padoms, kas mūsu prātam nav līdz galam izdibināms. Vienkārši runājot – Padomam realizējoties, radusies pasaule tās dažādībā. Padoms un veiksme ir divi tieši Dieva iedarbības veidi uz cilvēku. Vienīgais, ko Dievs tieši dod cilvēkam, ir Padoms – Doma. Tā iekrīt prātā gluži aizdabīgā kārtā, un vēl neviens līdz šim nav spējis izskaidrot, kā tas notiek. No īstās domas īstajā laikā atkarīga cilvēka laime vai nelaime. Dainās dzirdam, ka latvietis savā mūžā pastāvīgi lūdzies no Dieva Padomu un saprašanu. Latvieši nepazina grēka jēdziena, bet tikai labus un sliktus darbus.
Dieva atskārsme, tas ir:
Dieva apzināšana, saprašana, sajušana, kas izpaužas –
domāšanā uz Dievu,
dzīvošanā ar Dievu, cenšanās sasniegt dievišķu pilnību savā dzīvē un darbā.
Dieva izredzēts cilvēks ir cilvēks, kas zina savu misiju zemes dzīvē un seko tai. Tāds cilvēks ir nevis prāta vadīts, bet virsapziņas vai, pareizāk, Dieva padoma vadīts. Latviešu metode, kas viņu darījusi par Dieva izredzētu cilvēku jeb dievāju cilvēku, ir bijusi DARBS un TIKUMS.
Latvietis parāda veselīgu pašapziņu, gādību un savstarpēju sadarbību ar Dievu, kur cilvēka un Dieva attiecības ir izveidojušās tiešas – bez starpniekiem. Latvietis nav Dievu lūdzis lielā pūlī. Katrs cilvēks ir tiešā saskarē ar Dievu, jo viņš to sajūt un apzinās kā daļu no sevis un savas vides. Ar šo veselīgo pašapziņu cilvēks atzīst Dievu par augstāko Padomu un varenību, bet tomēr pats sevi nenoniecina. Tāpēc arī mūsu tautai nav pieņemta ceļos krišana. Bet pats galvenais – latvietis zināja, ka Dievam nav akli jātic, bet gan jāņem kā mūžīgais pavadonis ceļā uz nebeidzamo dvēseles veidošanu.
Dievturība – tā sauc latviešu reliģiju.
Dieva turēšana – šis nosaukums sastopams dainās un ir atvasināts no plaši lietotā vārda TURĒT: godu turēt, labu prātu turēt.
Dievturības darbības jeb kults ir pamatojamas ar to, ka nekas pasaulē nepaliek bez savām sekām. Zinātne māca, ka neviens spēks nezūd, vienalga, vai tas būtu garīgs vai fizisks. Ar saviem dvēseles un auguma spēkiem cilvēks var ietekmēt pasauli vēlamā virzienā – tā cilvēks var nākt sakaros ar Dieva padomu un varu. Lūk, kāpēc Dievturības darbības nav liekas un tukšas, bet gan gadu tūkstošos pārbaudītas un par lietderīgām atzītas.
Un noslēgumā minēšu Valda Rēznieka teikto – nav viegli atrast pasaulē otru tādu mācību kā tā, kas ietverta dainās – tās paustā labestības filozofija, kā arī ļoti augstā morāle un ētika. Ja nu latviešiem viņu senči nodod mantojumā tik, konkrētus un skaidrus reliģiskus priekšstatus, kādus redzējām, tad tautas uzdevums ir šo mantojumu saņemt ar lielu pateicību, un to uzturēt tīrā veidā, nejaucot tam klāt piejaukumus no citām reliģijām.
Bur man burvji, skauž man skauģi,
Nevar mani izpostīt:
Dieviņš taisa dzelžu sētu.
Apkārt manu dzīves viet`. ( D.32468. )
Izmantotā literatūra:
Valdis Rēznieks, „Dieva perfekcijas pakāpes”, izdevums periodikā.
Roberts Mūks, „Ceļā uz Rietumu nirvānu – caur Latviju”, VALTERS UN RAPA, 2000.
Brastiņu Ernests, „Latvju Dievadziesmas”, Trešais iespiedums, Latvju Dievturu sadraudze, 11980.
Brastiņu Ernests, „Cerokslis”, trešais izdevums, Arvīda Brastiņa rediģēts, ASV, Dievturu sadraudzes izdevums, 11966.
Jānis Rainis, kopotie raksti, 14., 24. sēj., ZINĀTNE, R., 1986.
10.10.2007
Komentāri:
Modris, Valteram, 18:56:04 31.10.2007
80.233.142.78
Maitreja ieteica nevis atmest tradīcijas, bet iet tajās dziļāk. Tomēr es domāju, ka ar iešanu dziļāk mūsu senču tradīcijas atliekās nevienam mūsdienu latvietim nebūs pietiekami. Pašas šīs atliekas nav saprotamas (un nevar arī būt saprotamas, jo nav veselas sistēmas šajā tradīcijā, jo tā ir mirusi tradīcija, lai ko arī teiktu folkloristi un dievturi) bez Viedas padoma, kura ir pasmelta visā pasaulē, kur vien tas ir iespējams. Un visvairāk - no tā padoma, kuru mūsdienās sniedz VMH Meistari.
Valter, neiebrauc auzās ar pieķeršanos vienam polam un otra pola noliegšanu. 'Gan tā, gan tā', bez tam pareizās proporcijās, būtu vispareizākā attieksme pret lietām un nostādnēm.
Eze, Valteram 11:44:05 31.10.2007
80.81.33.4
Domāju, ka guga 'jogas faktus' Dainās uzskata par pēdām bez tradīcijas tiešajiem turpinātājiem un tas viņa acīs ir vērtība...
stop! par pēdām viņš uzskata senču kultūras atbalsi mūsu centienos. Nu jā, vai nu mūs var saukt vai nē par tiešiem turpinātājiem, bet, ja tā senču kultūra neizpaužas mūsu laikmeta darbos pēc būtības, tad tai maza vērtība...
Nu nu, viņš laikam tikai retu reizi ieskatās forumā, mēs tagad varam versijas sabūvēt rindiņā... :)))
Valters, Eze, Guga 11:33:09 31.10.2007
87.110.78.24
Var jau buut, ka es kaut ko ne taa saprotu, tacu muusu un Gugas sarunaa taas peedas it kaa bija domaatas tradiicijas tieshie turpinaataaji...
Eze, 10:13:36 31.10.2007
80.81.33.4
Piederības sajūta varētu būt pēdas.
es, 09:55:53 31.10.2007
84.245.208.4
Pagātnei vienmēr ir vērtība, nekas nerodas tukšā vietā, aizmirstam pagātni, neredzam nākotni, - nu to mēs varam redzēt mūsu ikdienā pēcējos padsmit gadus kopš tā saucāmās 'brīvības' atgūšanas - steidzīgi, steidzīgi visu cenšamies aizmirst, bet ,tā teikt 'zārks jau nedrīkst palikt tukšā' - tad steidzīgi iepludinām svešu pieredzi, kurā ir sveša pagātne.
Tās pārdomas par tēmu, ka senču mantojumam nav nozīmes.
Valters, Guga 09:43:43 31.10.2007
87.110.78.24
Pagātnei vienmēr ir vērtība, Guga. Vismaz tik ilgi, kamēr tā kādam pieder. Globāli ņemot, jebkuras tautas, cilts, ģints, sugas pagātnei uz šīs planētas vairs nebūs vērtība tikai tad, kad te vairs nebūs neviena saprātīga būtne, kas spēj sevi apzināt pagātnē un nākotnē.
Patiesībā šis Tavs izteikums vislabāk piederētu Tevis paša neieredzētajai anti-tradīcijai.
guga, Valteram 04:39:53 31.10.2007
62.85.19.217
Nu ko, tad atliks tikai meditēt :))))... Un patiesībā, kāda gan pagātnei nozīme - tikai tāda, ka pēdas paliek šodienā. Ja šo pēdu vairs nav, tad nav, tad šai konkrētajai pagātnei vairs nav vērtības.
Attiecībā uz Kristus mācību pirms 700 gadiem vācu Viduslaiku mistiķis Meistars Ekharts teica - 'kas no tā, ka man pilnīgs brālis, ja es pats esmu tālu no tā, un kas no tā, ka man bagāts brālis, ja es pats esmu nabags...' To pašu var attiecināt arī uz mūsu senču kultūru.
stiebrs, 12:49:21 30.10.2007
78.84.240.192
..kas zina,tas nepļāpā,bet dara darbu.
Valters, Gugam 11:35:18 30.10.2007
87.110.78.24
Un kā vēl pazūd! Nodarbojoties ar senvietu apzināšanu un izpēti n-tās reizes nācies saskarties ar situācijām, kad pēdējais zinātājs jau labu brīdi kā viņā saulē.
guga, Valteram 22:28:54 29.10.2007
62.85.19.217
Noteikti nav pēdējā. Bijušas lietas pašas par sevi nevar pazust. Cita lieta, vai cilvēki ir spējīgi piefiksēt 'vājus' sugnālus :))).
Savukārt attiecībā uz Modra komentu varu tikai piebilst, ka ir cilvēki, kuriem var ticēt, un cilvēki, kuriem nevar, un tos var vienu no otra atšķirt. Protams, zinātnei tas neder, bet priekš manis ar to pietiek. Šajā jautājumā es pavisam nenodarbojos ar zinātni, bet tikai ar viena vai otra jautājuma noskaidrošanu savām vajadzībām. Ja tas noder vēl kādam, kādu reizi varu padalīties, bet, ja nevajag, tā arī nav mana darīšana.
Kaiva, Modrim 22:21:58 29.10.2007
10.16.0.11
Ja piemini kristālus, tad ir vēl viena interesanta lieta. Dažādi kristāliskie akmeņi izstaro kādu noteiktu enerģiju, vai arī rada vibrācijas, tikai konkrētam akmenim raksturīgas. Tos var nēsāt kā talismanus, kā enerģijas devējus, un to ilgstošā lietošanas laikā nekā neapstrādājot. Taču citādi ir ar laukakmeņiem. Tiem vajadzīga to konkrētā atrašanās vieta. Tos izkustinot, tie enerģiju nevis izstaros, bet paņems...vai kāds zina, kāpēc tāda atšķirība?
Modris, Kaivai, 21:59:23 29.10.2007
80.233.142.78
Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Tas ir atkarīgs no tā, vai uz zemes šīs izplatījuma enerģijas tiek akumulētas vai arī zeme ir tikai viens posms šai cauri plūstošajai enerģijai. Es nezinu atbildes.
Par svētiem priekšmetiem. Terafimi (burvju nūjiņas) tiek izgatavoti desmitiem gadu vai pat vairāku paaudžu laikā, svētiem cilvēkiem ar lielu svētuma potenciālu diendienā koncentrējot uz tiem uzmanību. Runa ir par psihisko enerģiju (dvēseles enerģiju), kuru var uzslāņot uz kādu priekšmetu. Tās kristāli var noslāņoties arī uz cilvēka nervu kanālu sieniņām. Svēta cilvēka ķermenis kā dzīves laikā, tā arī pēc nāves ir burtiski piesātināts ar šiem kristāliem.
Kaiva, 21:31:13 29.10.2007
10.16.0.11
Kādas ir jūsu domas par šo manu jautājumu:
'Vai ir jādomā, ka zemes iekšienē enerģijas plūsma ir spēcīgāka nekā citur izplatījumā? '
Tad vēl aizdomāties liek apgalvojums, ka noteikti priekšmeti rada kādas vietas svētumu. Vai nav tā, ka tikai attieksme pret to rada noteiktas vibrācijas un nevis priekšmets pats? Cilvēks, kas nekā nezina par kāda svēta priekšmeta eksistenci, nejutīs atšķirību starp vienu vai otru vietu. Citādi būs ar tiem, kas apzināti dodas uz konkrētu vietu, lai izjustu tās neparastumu.
Modris, Kaivai, 17:06:04 29.10.2007
80.233.142.78
Vietu var padarīt svētu ne tikai ilgstoši piekoptas svētdarbības (meditācijas, lūgšanas, attīrīšanās rituāli, ziedojumi), bet arī noteikta svēta priekšmeta atrašanās šajā vietā (piemēram, terafima, ļoti svētas personas mirstīgo atlieku utt. Sakt. piemēram rērihiešu rakstītais par svēto akmeni-amuletu no Oriona zvaigznāja). Es piekrītu Gugam, ka ir jāatšķir svētas vietas no spēka vietām, kur ir paaugstināts ēterisko enerģiju (prānas) līmenis. Ja vieta būs vienlaikus svēta un arī spēka vieta, tad tās iedarbība būs īpaši spēcīga.
Modris, Gugam, 16:59:59 29.10.2007
80.233.142.78
Kaut kādas neskaidras ziņas sniedz arī Māris Pelēkais no Kuldīgas, tomēr nesaucot tos par krīviem. Es nezinu, Dainās, kā šķiet, nekur šis vārds nav minēts. Viens liecinieks šeit neko nevar grozīt. Ļoti daudzi uzdodas par to, kas viņi nav, te es neko īpašu neredzu, pat ne īstu pierādījumu.
Valters, Guga 13:06:33 29.10.2007
87.110.78.24
Būtu ļoti svētīgi šo zintnieci izjautāt ar video vai diktafonu un attiecīgo materiālu nopublicēt. Varbūt viņa ir pēdējā, kas var sniegt šādas ziņas...
guga, 11:52:25 29.10.2007
62.85.19.217
Kaivai - man liekas, Tu tomēr pavirši lasīji manis iepriekšteikto.
Modrim - biju aizbraucis, vēlreiz izrunājos ar to zintnieci par krīviem. Tā vai citādi, viņa liecina par sava novada pēdējo krīvu. Viņai esot bijusi arī fotogrāfija, bet to savu laiku atdevusi it kā muzejam. Savukārt viņu novada krīvu kalns esot bijis netālu no viņas mājas, un 40-to gadu otrajā pusē, lai tur nenotiktu māņticīgas darbības, ar pavēli norakts kā grantsbedres.
Par to, ka tieši tāpēc, viņa zinot ļoti labi, jo tajā laikā strādājusi vietējā ciema padomē.
Krīviem esot bijušas savas atšķirības zīmes, pēc kā viņus varēts pazīt.
Ne jau kādi tur krīvu zižļi tajā laikā vairs, vismaz publiski nē, bet specifiskā veidā apgriezta bārda utml.
Kaiva, Guga 15:51:59 27.10.2007
10.16.0.11
Zeme ir tāds pats ķermenis, kurā plūst enerģija, un spēka vietas ir akupunktūras punkti- man iepatikās tāda līdzība! Tomēr, kas ir akupunktūras punkti cilvēkam- vietas, kur jutīgs cilvēks sajutīs strāvojumu un iedarbojoties uz to , izmainīs enerģijas plūsmu visā organismā. Vai ir jādomā, ka zemes iekšienē enerģijas plūsma ir spēcīgāka nekā citur izplatījumā? ... Ja jau zemes spēka vietas enerģētiskā ziņā skaitās īpašas? Vajadzētu būt tādai pašai kā jebkur citur...
Par svētvietām man ir tāds uzskats, ka tās izsenis ir vietas, kur cilvēki veikuši rituālus, tātad savai enerģija piešķīruši īpašas vibrācijas, kas šajā vietā arī daļēji saglabājas. Cilvēki, dodoties uz šīm vietām, sajūt īpašu pietāti vai bijību, un tādā veidā enerģija vibrē citādi. Tāpēc rodas sajūta, ka šī vieta ir ar kaut ko atšķirīga. Taču par tādu var kļūt jebkura vieta uz zemes, kurai cilvēki paši rada īpašo gaisotni.
guga, Mataks 14:19:14 27.10.2007
62.85.19.217
Manuprāt, īsti tā nav. Svētums gan patiešām rodas no cilvēka pirmām kārtām, kamēr spēka vieta ir pilnīgi analogi kā akupunktūras punkti cilvēka ķermenī tā tādi paši punkti Zemes ķermenī - tīri enerģētiskās apmaiņas nozīmē. Un tās attiecas uz Zemes organisma enerģētisko struktūru un energoapmaiņas procesiem, tāpat kā akupunktūras meridiāni un punkti uz tieši to pašu cilvēka ķermenī. Taču šī tipa enerģija pati par sevi ir neitrālas dabas - ar to var darīt gan šo, gan to - tieši tāpat kā ar galda nazi vai elektrisko vai atomenerģiju.
Ar svētumu gan gluži tā nav. Un svētumam kā to saprot tradicionālās kultūras nav arī nekāda sakara ar emocionālo piesaisti vai emocionalitāti vispār. No tradicionālās kultūras viedokļa svētums ir absolūti objektīva parādība, pēc patiesības arī enerģija, bet jau pilnīgi cita līmeņa, citu kvalitāšu enerģija - svētība, ko rada noteiktas kvalitātes, kas prioritatīvi rodas no cilvēka, no tā spējas noteikta veida īpašības sevī savākt. No cilvēka tas var pārnesties uz lietām un vietām un atsevišķos gadījumos svētumu vietās un priekšmetos rada kādu būtņu, esamības modu klātbūtne no augstākas kārtas pasaulēm.
Tas ir tuvāk tam, kad runā par noteikta veida vibrāciju klātbūtni. Vienā un tājā pašā spēka vietā, vai arī pilnīgi nesaistīti ar spēka vietām var būt ļoti rupjas un ļoti smalkas vibrācijas klātesošas - un viņas rada noteiktas sajūtas, un ar laiku pat noteiktas fiziskas izmaiņas atkal pat priekšmetos, bet pats galvenais cilvēkos, kas tās ir gatavi uzņemt. Tas ir saistīts kaut vai ar to pašu ūdens spēju fiksēt noteiktas iedarbības, bet patiesībā jau līdzīga spēja, tikai mazākā mērā, piemīt arī citām vielām.
Bet svētuma enerģija, cik es to saprotu, pati par sevi jau ir ļoti smalka, ļoti izsmalcināta inteliģenta enerģija, tīrā gaisma.
Mataks, Guga, 03:46:11 27.10.2007
77.93.31.169
ar ko atšķiras svētvieta no zemes spēka vietas?
jo svētumu cilvēks var piešķirt un piedēvēt katrai vietai, kurai emocionāli piesaistās....
guga, 02:09:15 27.10.2007
62.85.19.217
Vēl arī ir vērts atzīmēt, ka lielākoties tradicionālie zintnieki - labvīri un labsievas - Latvijā bija (un ir vēl tagad, kur nu vēl kādu retu var atrast) zintnieki vairākās (pat daudzās) paaudzēs, jo mūsu senču garīgajās tradīcijās šo tradīciju parasti nodeva (atšķirībā no tās pašas Indijas, kur tas ir tikai atsevišķs speciālgadījums) tiešo radinieku vidē. Izņēmumi bija reti un tikai tad ja tiešo radinieku vidū absolūti nebija piemērotu kandidātu.
Valters, 21:41:04 26.10.2007
87.110.78.24
Svētkalnu mums Latvijā tiešām ir bijis daudz. Par to liecina virkne nosaukumu, no kuriem pazīstamākie: Baznīcas, Jāņa, Elku, Ziedu, Svētie, Dieva, Pērkona, Saules, Māras (Māršas, Margas), Raganu, Ūsiņa, Jurģu, Velna, Zilie, Ozola, Liepas, Zelta, Sudraba, Kapara, Taura, Veļu, -Rom/Ram saknes, Krīvu (Krievu), Kraukļu, Pasaules, Vilka, Rīgas, u.c. kalni...
Anna, 02:12:40 26.10.2007
85.234.164.55
Izrādās, ka arī citi šonakt neguļ. Interesanti zināt, kādēļ?
guga, 02:00:53 26.10.2007
62.85.19.217
Vietvārdi vispār pa laikam glabā stipri senas atmiņas. Piemēram, rata kalns, kalnam kurā 16.gs. stāvēja moku rats utml., baterejas kalns, kur stāvēja lielgabali poļu - zviedru karā utt. Pie kam, kas raksturīgi, vienam un tam pašam kalnam, avotam, mežam utt., var būt savi 3 - 4, bet reizēm pat 5 - 6 nosaukumi, kas katrs atspoguļo savu vēsturisko slāni. Atliek tik palobīt kā sīpolu.
guga, 01:55:23 26.10.2007
62.85.19.217
Lai saprastu to, var paskatīties kaut vai vēl šodienas Indijā, kur (kaut arī ietekme mazinās) tomēr sakrālais pasaules uztveres modelis ir vēl kaut cik saglabājies. Un tur, piemēram, katrs akmens ar izteikti izvirzītu augšējo daļu automātiski kļūst par svētakmeni savas formas dēļ kā Šiva lingama simbols. Ikviens akmens ar cita veida definētu formu (es nemācēšu gan to aprakstīt ar vārdiem), ko var atrast kalnu upēs, kļūst cienīgs būt par altārakmeni - Šalagram, visi termālie ūdeņi un citi dziednieciskie avoti ir automātiski svēti utt.
guga, 01:50:30 26.10.2007
62.85.19.217
Un nevajag brīnīties, ka šo kalnu Latvijā ir tik daudz. Kā raksta Mirča Eliade, sakrālajā pasaules modelī visa pasaule ir sakrāla, un šajā kontekstā praktiski jebkurš zīmīgs dabas objekts kļūst svēts.
guga, 01:48:23 26.10.2007
62.85.19.217
Nu, nu vai na, na... nuf, nuf vai ruf, ruf, bet tā vai citādi, krīvi Latvijā, protams, bija. Un tās nav nekādas izdomas, bet reāls fakts. Lielā daļa krievu un krīvu vietvārdu no turienes arī nāk. Kas zīmīgi, ka ne reti krīvu (krievu) kalni ir kopā vienā sistēmā ar Zilajiem kalniem un Saules kalniem.
Un tās nav nekas cits kā seno svētkalnu sistēmas. Pie tam lielākoties šie vietvārdi ir tomēr vecāki par 19.gs. tautiskās jūsmas laikmetu, bet arī par šo nacionālās jūsmas laikmetu nevajadzētu vīpsnāt, jo tajā tika arī savākta absolūti lielākā masa visu veidu folkloras un etnogrāfiskā materiāla. Pie kam, kas raksturīgi, senās reliģijas (un arī visu veidu garīgās tradīcijas) atliekas tajā brīdī visās savās formās vēl bija daudz labāk saglabājušās kā šodien.
Eze, 01:33:33 25.10.2007
80.81.33.4
Trīs Dainas tikai esot par bramaņiem...
Modris, Wu, 01:23:42 25.10.2007
80.233.142.78
Ja mēs atstājam malā jautājumu par 'žrec' skaidrojumu, tad varam aprunāties par kaut ko citu, protams. Indijā pastāv sens strīds pat to, kura kasta (varna) ir augstāka - brahmaņi vai kšatriji, kura joga ir augstāka - gņāna vai rādža? Kura stratēģija var būt īslaicīgāka vai ilglaicīgāka? Tas ir jautājums par saprāta vai gribas prioritāti.
Labi, mums ir Daina, kur minēti brahmaņi (vai bramaņi, ir arī īpašības vārds - bramanīgs), tas it kā liecina par to, ka arī mūsu senčiem ir bijuši brahmaņi. Loģiski spriežot, neviena senā valsts, pat ne cilts, nav bijusi bez saviem garīdzniekiem, bez garīdznieku kārtas, kuri glabāja tradīcijas un uzturēja kontaktus ar dievišķajiem spēkiem. Baltu ciltis un viņu valstiņas (vai valstis un pat impērijas, piemēram gotu impērija, kurā ap 50 gadus ietilpa arī mūsdienu Latvijas teritorija) nebija nekāds izņēmums. Tomēr no viņiem tautas tradīcijās nekas liels vairs nav palicis. Mums ir Dainas, kuras godina vecus, pieredzējušus cilvēkus: 'Resnajam ozolam Visi zari stingri stāv, Vecajam vīriņam visur gudrs padomiņš', 'Tēvu tēvu laipas mestas, Bērnu bērni laipojās' utt.
Wu, Modris 11:46:30 24.10.2007
78.84.126.120
>> ...'жрец'... Šis vārds ir cēlies no krievu vārda 'жизнеречение'...
> Nav teikts, ka tas ir tieši tā . Tas ir etimoloģisks skaidrojums
SaProtams, ka etimoloģija kaut kādā nozīmē ir līdzīga dzejai ar atskaņām. Etimoloģisks skaidrojums var kalpot tikai kā ilustrācija, kas dod papildus dziļumu un izpratni kādam citam, nopietnākam parādības-vārda izcelsmes pamatojumam. Etimoloģisks skaidrojums viens pats nav pietiekams pamatojums.
Bet mani šajā gadījumā interesē ne tik daudz vārda 'жрец' formas izcelsme, kā tas, vai šāda parādība mums ir bijusi, un tādā gadījumā, vai par to ir saglabājušās kādas liecības mūsu vēsturē un valodā?
Vēlreiz par to, ko es saprotu ar šo parādību - 'жрец'
Tas ir cilvēks, kurš spēj saskatīt cilvēku darbību cēloņu un seku kopsakarībās, kurš redz bildi kopumā, nevis tikai tās fragmentu, tātad, spēj novērtēt cilvēku darbības virzienu, un spēj novērtēt vai šo cilvēku darbību virziens atbilst augstākā vadības subjekta - Dieva - uzdotajam virzienam. Un spēj dot cilvēkiem padomus - ko darīt, ko nedarīt, lai viņi kā kopums savā globālajā kustības virzienā neaizietu pretēji augstākajam spēkam un neizzustu. Dzīvē kā viens no šiem padomu aspektiem ir ētikas normas un vērtību sistēma. Kā audzināt bērnus, ko viņiem mācīt, ko nemācīt?
Bez Dieva, saprotams, ka ir vēl citi subjekti - citi cilvēku kopumi, kurus ir jāņem vērā. Skaidri jāzina ko kad ar šiem darīt - kad uzbrukt, kad neuzbrukt, ko darīt, ko un kad nedarīt u.c. Bet ar šiem - īstermiņa jautājumiem - nodarbojās valdnieks.
Savukārt, Dieva, kā vadības subjekta, ietekme ilgtermiņa periodā ir daudzkārt smalkāka un pamatīgāka par jebkuras cilvēku grupas ietekmi īstermiņā. Man tāpēc kļuva pa īstam skaidrs - kāpēc indiešiem tieši brahmāņi skaitās kā pirmā varna, nevis valdnieki vai tirgoši. Ebrejiem arī.
'жрец' - tautas augstākā līmeņa stratēgs - citiem vārdiem sakot. Vai ir mums šeit bijuši savi brahmāņi?
Wu, Eze 10:53:53 24.10.2007
78.84.126.120
> Kad es pameklēju krievu internetā, tad uzgāju tādu skaidrojumu, kā Wu
> deva, viņi apsver arī termina 'socioloģija' krieviskošanu par 'жизнеречение'...
Jā, es arī šīs lapas par vadības teoriju redzēju. Un parastos sociologus viņi sauc par socioluhiem (no vārda 'олух' - muļķis, stulbenis), jo mūsdienu socioloģija viņuprāt apzinās tikai mazu daļiņu no mācības par sabiedrību un tās attīstību jomām.
Wu, Modris 10:40:41 24.10.2007
78.84.126.120
Par 'чело-век'. Vārdam 'век' krieviski bez 'gad-simts' ir vēl viena nozīme - 'dzīve', jeb 'mūžs'. Tātad - cilvēks ir 'mācekļa dzīve' vai 'dzīves māceklis', vai arī 'mūžu dzīvo - mūžu mācies' :)
Valters, Modrim 09:04:34 24.10.2007
87.110.78.24
1) Tas bija Wu, kas to žizņerečeņije apcerēja, nevis es;
2) Vietvārdu vecumu var pārbaudīt pētot senus dokumentus, piemēram, 17. gs. kartes;
3) Vispārinot mani interesē Baltistika kā zinātnes nozare, kas ļauj labāk saprast, kas es esmu kā latvietis.
Eze, 06:53:02 24.10.2007
87.226.50.211
Kad es pameklēju krievu internetā, tad uzgāju tādu skaidrojumu, kā Wu deva, viņi apsver arī termina 'socioloģija' krieviskošanu par 'жизнеречение'...
Modris, Valteram, 04:35:58 24.10.2007
80.233.142.78
Jā, un vārds 'čela' taču ir indiešu termins...
Modris, Valteram, 04:33:31 24.10.2007
80.233.142.78
...'жрец'... Šis vārds ir cēlies no krievu vārda 'жизнеречение'...
Nav teikts, ka tas ir tieši tā . Tas ir etimoloģisks skaidrojums tāpat kā vārds 'čelovek': čela+vek: māceklis+gadsimti: cilvēks=māceklis, kas attīstās cauri gadsimtiem (tā šo vārdu skaidroja N. Rērihs, vienīgi nepaskaidroja, kā tad būtu skaidrojams vārds 'cilvēks' - vai kā pārņēmums no krievu valodas? Abiem vārdiem taču ir skaidri redzama līdzīga izcelsme un nav teikts, ka latvieši šo vārdu būtu pārņēmuši, galu galā varētu būt arī otrādi vai arī no baltu kopējiem senčiem, un krievu tautā ir ieplūduši ļoti daudzi balti, par ko liecina ap 20-30% baltiskas izcelsmes vārdu sakņu krievu valodā . Etimoloģija ir drīzāk dzeja, reizēm veiksmīga, reizēm ne, tomēr tā nav precīza zinātniska disciplīna. Es neapgalvotu, ka vārda 'žrec' jēga būtu tāda, kādu Tu to devi. Latviešu valodā ir vārds 'mācītājs', kuru lieto šai nozīmē. Var jau izgudrot arī kādu citu apzīmējumu. Mums gan ir kādi seni vārdi, lai apzīmētu dažādus kulta rakstura rituālu vadītājus, kā vīkšēji un tamlīdzīgi.
Modris, Valteram, 02:57:57 24.10.2007
80.233.142.78
Es vienkārši saku, ka 1) vietvārdi var nebūt veci), 2) Dainās un nostāstos nav krīvu ar tādu nozīmi kā Prūsijas hronikās (kurās arī ziņas par krīviem, starp citu, nav pilnīgi drošas). Taču - kādēļ Tevi tas viss interesē?
Valters, Modrim 02:33:13 24.10.2007
87.110.78.24
Kam ir un kam nav interesanti. Vietvārdi ir būtiska kultūrvides sastāvdaļa un nereti tieši vietvārdi sniedz liecības par senvēstures pieminekļiem - pilskalniem, svētkalniem, apbedījumu vietām un senāko kultūrvidi kā tādu.
Atgriežoties pie - kriev, krīv saknes vietvārdiem, to pietiek arī Vidzemē un Kurzemē. Kamēr Latgalē vismaz dažiem patiešām ir tiešs sakars ar krieviem (Krīvu Stiglova blakus Latvīšu Stiglovai Mērdzenes pagastā).
Modris, Valteram, 01:58:15 24.10.2007
80.233.142.78
Bet varētu jau paraudzīties. Vai šie vietvārdi nav galvenokārt Latvijas austrumgalā? Kaut gan man šādi skrupulozi pētījumi tomēr nešķiet interesanti.
Modris, Valteram, 01:55:23 24.10.2007
80.233.142.78
Mēs gan esam pirms kādiem 150 gadiem piedzīvojuši nacionālā romantisma laikmetu, kad daudzināja krīvus, vaidelošus, Puškaišus un visādus citādus it kā latviešu dievus, ir jāpalasa tikai tā laika literatūra. Kaut kas jau varēja tikt izmantots jaunu māju nosaukumiem.
Valters, 01:47:51 24.10.2007
87.110.78.24
Krīvi, krievāni, krivaiši, utml. - šie Latvijas vietvārdi tomēr par kaut ko liecina. Un ne jau par to, ka visām šīm vietām ir kāds izteikts sakars ar krieviem.
Modris, Gugam, 01:29:08 24.10.2007
80.233.142.78
Zintniece sazin kurā paaudzē? Nu, nu...
Modris, 01:27:54 24.10.2007
80.233.142.78
Senās hronikās par Prūsiju ir runāts par krīvu krīvu u.c. Latviešu valodā šāda jēdziena nav, es nekur neesmu sastapis šo vārdu.
guga, Wu 23:07:05 23.10.2007
62.85.19.217
Droši vien tad jau vistiešāk būs no senajiem apzīmējumiem vārds 'zintnieks', jo krīvs jau ir bijis konkrētas sabiedriskas pozīcijas un reliģiska pienākuma apzīmējums.
guga, Modrim 23:03:30 23.10.2007
62.85.19.217
Man gan kāda vairāk kā 80 gadus veca zintniece kurā tur paaudzē teica, ka attiecīgā novada pēdējais krīvs vēl paklusām pildījis savus pienākumus vēl viņas jaunībā.
Anna, Modrim, 22:50:32 23.10.2007
85.234.164.55
Dvēseļu gans - tas skan jauki.
Kā Tu latviskotu vārdu 'жрец'?
Modris, Annai, 15:15:20 23.10.2007
80.233.142.78
Krīvi un vaideloši latviešiem nav zināmi, tas tiesa. Kristiešiem ir gans - dvēseļu gans. Man ir aizdomas, ka latviešu Dainās ganu dainām ir kāds sakars ar šo dvēseļu ganīšanu.
Anna, Wu, 21:56:45 21.10.2007
85.234.164.55
Noteikti būtu vērts paskatīties vārdu nozīmes Mīlenbaha - Endzelīna 'Latviešu valodas vārdnīcā'. Tā atrodama Letonikā un Nacionālās bibliotēkas mājā K.Barona ielā, noteikti vēl citur arī. Lai varētu šo vārdnīcu paskatīties elektroniskajā variantā, jānoslēdz līgums:
http://www.ailab.lv/MEV/
Arī es to gribu izdarīt.
Wu, Anna 21:38:21 21.10.2007
78.84.126.120
Paldies!
Anna, Wu, 18:19:06 21.10.2007
85.234.164.55
Ir dzirdēts par Krīviem – baltu augstākajiem priesteriem (bet vai tas nebija vairāk lietuviešiem un prūšiem?). Vaidelotis arī laikam bija prūšiem un lietuviešiem. Ir lasīts par burtniekiem, zintniekiem („zintnieks” no „zintis” – senās zinības) un reģiem (acīmredzot darināts no vārda „redzēt”) – kā cilvēkiem, pie kuriem griezās pēc palīdzības, ticot, ka tiem piemīt pārdabiskas spējas. Taču kuri tika uzskatīti par starpniekiem starp cilvēku un Garu pasauli un kuri vairāk par dziedinātājiem? ...
Wu, jautājums 15:30:40 21.10.2007
81.198.210.12
Kā būtu vislabāk latviski krievu vārdu 'жрец'?
Šis vārds ir cēlies no krievu vārda 'жизнеречение', kas nozīmē gudrību un prasmi pareizi dzīvot, cilvēku, kurš mācīja un vadīja - kā ciltij (tautai) pareizi dzīvot, lai tai ietu labi.
Latviešu valodā šobrīd lietotais 'priesteris' neizsaka 'жизнеречение' būtību, turklāt ar šo vārdu saistītās asociācijas ved uz kristietības pusi.
Vai ir kāds cits, senāks mūsu valodas vārds šīs parādības apzīmēšanai, kurš nevestu uz kristietību? Bija taču gan jau pat tautasdziesmu laikā šie cilvēki?
Anna, Modrim, 22:40:30 20.10.2007
85.234.164.55
>>> Evolūcijas ceļā - tas, kas ir virs Tevis, tas velk Tevi uz augšu un ir labais, taču, kad Tu jau esi pacēlies virs tā, tad tas jau velk Tevi uz leju un ir ļauns.>>>
Tā ir ļoti dziļa patiesība. Laimīgi tie, kas spēj notvert mirkli, kad tas, kas bija uz augšu ceļošs, pārvēršas savā pretmetā... Paldies, Modri!
Modris, Skautam, 17:48:59 20.10.2007
80.233.142.78
Nu, tad jau vīruss ir tādēļ, lai to apzinātos un iemācītos dzīvot bez tā (ja tas traucē). :)
skauts, 17:44:25 20.10.2007
87.226.70.165
Grāmatā tā vienkārši sakot - stāsts par vīrusu, nesaprotot to, ka var dzīvot bez vīrusa. Pats arī neēsmu izlasījis.
Modris, Skautam , 17:35:46 20.10.2007
80.233.142.78
Jautājuma par iemīļotām teorijām vietā ir jāliek patiesības mīlestība: jābūt gatavībai jebkurā mirklī mainīt savus priekšstatus, ja parādās pilnīgāka patiesības versija.
Es neesu satapies ar 'Gigantu grāmatu', nezinu, kas tā ir un kas tajā ir iekšā.
skauts, Modrim, 16:44:49 20.10.2007
87.226.70.165
Paldies par atbildēm! Vēl tikai pēdējais jautājums. Ko tu domā par Mani: 'Gigantu grāmata'?
Modris, 16:34:59 20.10.2007
80.233.142.78
Jā, attiecībā uz šo rakstu - Debesu Gaismu pārstāv Laimas princips. Apziņa=Gaisma! Taču Gaismas Avots ir Tumsa. Un arī otrā pusē Gaismai ir tumsa (bet ar mazo sākumburtu, jo tā ir nevis Gaismas Avots, bet gan Gaismas neesība).
Modris, Skautam, 16:27:32 20.10.2007
80.233.142.78
Tetraedrs ir telpiska figūra - jaunā laikmeta piramīda, kuras pamats arī ir trijstūris. Tā kalpo kā linza, kā mentālās enerģijas koncentrētāja.
Modris, Skautam, 16:24:32 20.10.2007
80.233.142.78
Nezinu par kādām daudzām teorijām Tu raksti, pastāv tikai pilnīgāk vai mazāk pilnīgi uztverta un saprasta vienotā teorija, kuru mēs saucam par Viedu. Ja cilvēks nespēj saskatīt un atzīt Vienotni, redz tikai Tās izpaustos divus polus, tad viņš veido duālistiskas teorijas; ja saskata Vienotni visa pamatā, tad uzbūvē monistisku pasaules ainu savā galvā. Tas arī viss. Kas ir, tas arī ir un visa runa!
skaut, Modrim, 15:43:52 20.10.2007
87.226.70.165
Jā, saprotu, ka teorijas ir daudz un visādas, bet vai tev nav sava viss mīļākā, izlolotākā par kuru tu pastāvēsi vienmēr citu priekšā, nu tāda kura ir tava un pārējās tu zini tikai zināšanas pēc. Saprotu arī, ka vienā teorijā var būt varākas, ja runā salīdzinājumos, bet tomēr mēdz būt atšķirības. Ar figūru tu laikam domāji zvaigžņototetraedru.
Modris, Skautam, 15:29:20 20.10.2007
80.233.142.78
Katra rupjuma-smalkuma slāņa pamatā ir triāde, kura sastāv no diviem poliem un virsotnes, kurā tie ir savienoti, un no kurienes iet ārā. Bez tam vēl pastāv savienojums starp abiem atšķirtajiem poliem. Viss kopā veido trijstūri. Tā kā rupjuma-smalkuma slāņu ir daudz (varētu pat iedomāties, ka bezgalīgi daudz), tad var uzzīmēt figūru, kura izskatās pēc eglītes un sastāv no viena virs otra novietotiem trijstūriem - lūk, Tev būs Visuma modelis (Laimas slotiņa).
Modris, Skautam, 15:17:24 20.10.2007
80.233.142.78
Nu, var jau Dievu traktēt arī kā Vienotni un tad velnišķo traktēt kā vienu polu tā iekšienē - materiālo polu jeb Māru, garīgo polu - kā Pērkonu, savienojošo vidējo polu kā Laimu (kura pārstāv nevis likteņa, bet gan apziņas principu, kaut arī apziņa un liktenis ir cieši saistīti jēdzieni, jo no apziņas stāvokļa ir atkarīgs liktenis).
Modris, Skautam, 15:09:55 20.10.2007
80.233.142.78
Saliec rokas tā, ka katrs vienas plauksta pirksts ieiet starpā starp otras plaukstas diviem pirkstiem, t.i., sakrampē rokas, un Tu iegūsi modeli tam, kas ir haoss, teoss un kosmoss jeb gars, matērija un to savienojums - cilvēks jeb kosmoss, jo cilvēku definē kā gara un matērijas savienojumu; pie tam augstākais abu polu savienojums būs viņa apziņa. Cilvēce ir arī vidējā dabas valstība uz zemes - vidējā no septiņām.
Modris, Valteram, Skautam, 15:01:15 20.10.2007
80.233.142.78
Paldies, Valter! Skautam: grūti pateikt, tik dažādi varianti ir iespējami. Nav absolūti ļaunā un labā. Tevī pašā tie ir sajaukti kopā, kā katrā cilvēkā, tikai ar lielāku vai mazāku viena vai otra dozu. Evolūcijas ceļā - tas, kas ir virs Tevis, tas velk Tevi uz augšu un ir labais, taču, kad Tu jau esi pacēlies virs tā, tad tas jau velk Tevi uz leju un ir ļauns. Es jau teicu, ka ezoterikā cenšas izvairīties no šiem visai neskaidrajiem jēdzieniem - Dievs un Velns. Mums ir gars un matērija, vīrišķais un sievišķais princips. Labais un ļaunais ir cits variants šai polaritātei. Šie poli sākotnēji ir vienoti Vienotnē. Universāls modelis tam ir mūsu pakavsaktā - aplis (Vienotne) ir pušu un tā izveidojas divi gali (divi poli); starp abiem poliem ir trešais - savienojošā adata, kura savieno polus un reizēm ir veidota čūskas veidā. Čūska, kura ir paņēmusi asti mutē ir Vienotnes simbols. Jā, vispār varētu pieņemt, ka Dievs un Velns ir Vienotnes divi poli, bet tad Dievs nav augstākais princips.
Valters, 10:59:25 20.10.2007
87.110.78.24
Pareizi būs Daemonus nevis Demonus
skauts, Modrim, 10:56:19 20.10.2007
87.226.70.165
Vai tev pieņemamākā teorija būtu tāda, ka Dievs un Velns sākotnēji nāk no viena pirmssākuma un tāpēc ir kā viena monēta, bet nonākot līdz mums šī monāta jau ir sadalījusies divās un tāpēc tās nevaidzētu vairs jaukt kopā, bet turēt tīras? Vārdu sakot tas, ka šeit uz mūsu planētas labais un ļaunais ir atdalīti jēdzieni, neskatoties uz to sākotnējo saistību.
Modris, Skautam, 05:23:44 20.10.2007
80.233.142.78
Nebiju pamanījis Tavu jautājumu, atvaino. Mēģināšu atbildēt. Pirmkārt, Dievs nav persona. Es jau daudzreiz esmu rakstījis par šo vispārināto jēdzienu, ar kuru apzīmē visu to, kas ir augstāks par cilvēku, vai arī vispār visu. Ja ar šo jēdzienu ir domāts viss, tad tas ietver sevī arī ļaunumu vai vismaz ļaunuma potenci - respektīvi, to, ko mēs - cilvēki - saucam par ļaunumu. Ir pazīstams latīņu izteiciens: Demonus est Deus inversus jeb Velns ir Dievs otrādi, jeb Velns ir Dieva otra seja. Tas būtu, ja mēs domājam monistiski, t.i., ja pieņemam, ka viss esošais ir vienots veselums jeb Vienotne, kuru var saukt arī par Dievu. Tomēr pastāv arī duālistiskais pasaules uzskats, kas pieņem, ka Visuma pamatā ir divi principi - labais un ļaunais, kuri nesajaucas, bet mūžīgi cīnās savā starpā. Vēl mēs varam arī pieņemt, ka Dievs ir ārpus labā un ļaunā, ka tie ir tikai cilvēka iluzorie pieņēmumi, ka patiesībā labais un ļaunais ir nosacīti un reizēm arī mainās vietām.
Vēl Tu vari domāt par to, ka evolūcija bez ļaunuma vispār nav iedomājama, jo šķēršļi ir ne tikai šķēršļi, bet arī nepieciešamā pretestība, lai cilvēki varētu iegūt spēku. Gluži kā hanteles un svaru stieņi smagatlētikā, kurus var salīdzināt ar ļaunumu.
Vēl pastāv katoļu stāstiņš par kritušo eņģeli, kurš nozvērējās neatstāt zemi, līdz pašu pēdējo cilvēka dvēseli nebūs aizvedis atpakaļ pie Dieva, un viņš nodara maksimāli iespējamo ļaunumu cilvēkiem, lai viņa dzīvi uz zemes padarītu maksimāli neciešamu, jo tad viņi alks nokļūt atpakaļ pie Dieva. Viņš sūta viņiem slimības, karus, neveiksmes, vilšanos utt., lai veicinātu nepieķeršanos.
Vēl Tu vari atcerēties ezoterisko definīciju, ka ļaunums ir viss, kas kavē evolūciju (un tādējādi var būt arī ērta, bezrūpīga dzīve, kurā nekādi šķēršļi nav jāpārvar un kurā evolūcija stagnē), un otrādi - labais ir viss, kas veicina un paātrina evolūciju, tai skaitā varētu būt arī dzīve kā invalīdam, aklam vai kurlmēmam, vai ar tādu seju kā Kvazimodo.
Es ceru, ka uzrakstīju pietiekami, lai būtu par ko padomāt, ja vien Tu tiešām gribi kaut ko uzzināt, nevis mēģināt man piesieties.
Jā, arī augstākajās pasaulēs pastāv šķēršļi evolūcijai, kuri pēc mūsu definīcijas ir ļaunums; vienīgi tas nav tāds ļaunuma veids, ar kādu savā dzīvē sastopas cilvēks.
skauts, Modrim , 09:40:25 19.10.2007
87.226.70.165
Vai tavu prāt Dievs un ļaunums ir apvienojami vienā personā? Ja nu, tad kā tu vari iedomāties augstākās pasaules, kurās nepastāv ļaunums? Bet, ja nu nē, tad, kāpēc visu varenais Dievs tam nepiegriež skābekli?
Modris, Juju, 17:06:59 18.10.2007
80.233.142.78
No Dieva plūstošā garīgā enerģija ir viena - kā balta gaisma - taču ebrejs uz šo gaismu skatīsies caur vienas krāsas stiklu, arābs - caur citas krāsas -, un latvietis - atkal caur citas krāsas, tādēļ visi Dievu aprakstīs atšķirīgi, vai ne? Ne jau informācija vien atšķirās, bet arī pats informācijas uztvērējs ir atķirīgs.
Kā bez Dieva ziņas var izveidoties atšķirības? Kā bez Dieva ziņas var pastāvēt ļaunums? Vai būtu divi Dievi? Labāk būtu, Juju, ja Tu uzdotu jautājumus, nevis apgalvotu galīgi zaļas, nepārdomātas lietas... Tu vēl nekā daudz nejēdz.
Modris, Juju, 16:59:36 18.10.2007
80.233.142.78
Visas lielās reliģijas gan nav, gan arī ir pretrunā cita citai. Musulmaņiem ir izteiciens: ir tikai viens Dievs, Allāhs, un Muhameds ir Viņa pravietis. Vai Muhameds ir kristiešu pravietis? Kas ir Allāhs? Hinduistiem ir vesels dievību panteons - kurš no tiem ir Allāhs, un kā var būt viens Dievs, ja To ir miljoniem? Tomēr, ja katru reliģiju izsekojam līdz pašiem pamatiem, tad atklājam, ka pamati ir vieni un tie paši. Reliģijas ir tikpat paradoksālas kā dzīve - uz vienotā pirmpamata spēlējas bezgalīga daudzveidība. Pastāv vienota jūra un bezgalīgi daudzveidīga viļņu spēle tās virspusē.
juju, 10:52:43 18.10.2007
85.234.189.153
Visas lielās reliģijas NAV pretrunā. Tās papildina viena otru, apskata vienu jautājumu no dažādiem aspektiem. NAV tādi zhīdu, arābu, vācu vai latviešu Dievu. Ir viens vienīgs Dievs, visas Pasaules, visa dzīvā (un nedzīvā) Radītājs. Tikai infa, kas nonāca pie tiem cilvēkiem, kas stāvēja reliģijas pirmsākumos, atšķīrās. Un tā bij nepilnīga un sadrumstalota. Tā arī parādījās dažādi traktējumi. Jānem vērā arī dažādu tautu dažādā mentalitāte.
Bet visas atšķirības (un , attiecīgi domstarpības) izdomājuši cilvēki, ne Dievs.
Un dievturība ir mākslīgi radīta XX gs. No tām nedaudzajām lauskām kas saglabājās no senču uzskatiem. Pats Brastiņš teica, ka dievturība NAV reliģija. Bet gan pasaules uzskats (dzīvesveids) . Līdzīgi budismam.
Un , līdzība ar mūsu senču ticību ir visai nosacīta/ minimāla.
Dainu pirmsākumi (pamati) tiešām meklējami sirmā senatnē. Bet naivi būtu iedomāties, ka pirms vairākiem gadu tūkst. viņas bij tādas pašas kā šodien (gatavas). Dainas pilnveidojas un attīstas pastāvīgi. Arī šodien. Jo toreiz nebij ne krievu, ne poļu, ne daudz kā cita kas apdziedāts Dainās.
Modris, Ifam, 02:29:05 18.10.2007
80.233.142.78
Latviešu valodā personas vārdus un uzvārdus ir pieņemts rakstīt ar lielo sākumburtu.
Ifs modrim, 02:07:48 18.10.2007
212.93.97.131, unknown
Paldies! Saprotams, modris-tas ir nopietni...
Modris, ifam, 01:42:57 18.10.2007
80.233.142.78
Varu ieteikt ievadīt datorā programmu, ar kuru var nekropļot latviešu valodu.
Ifs, ilmis@inbox.lv 01:11:08 18.10.2007
212.93.97.131, unknown
Damas un kungi, gribu papétit,dainu sakaribu ar vissu parejo... Ko varat ieteikt?!
IFS, ilmis@inbox.lv 00:11:33 18.10.2007
212.93.97.132, unknown
Domu nav,ir p?rliec?ba...
Modris, Magai, 03:25:42 15.10.2007
80.233.142.78
Toties Dievam ir vajadzīgs, lai mēs To samanītu savās sirdīs! Lai gan: man ļoti nepatīk lietot šo vārdu - 'Dievs'. Būtībā tas ir tik visaptverošs jēdziens, ka, piemēram, B. Krēme teica - vai nu Dievs ir viss, vai arī Tā vispār nav. Mēs ar šo vārdu apzīmējam visu, kas vien ir augstāks par cilvēku, par viņa apziņu viņa pašreizējā attīstības stadijā, pie tam pilnīgi nerēķinoties ar to, cik tuvu vai tālu (respektīvi - zemu vai augstu virs viņa apziņas līmeņa) šis Augstākais atrodas. Pirmo teikumu šajā komentārā būtu jāsaprot tā - apzinies savu dvēseli un to, ka tā ir gara kalpone, Tavam Meistaram ir vajadzīgs, lai Tu to izdarītu. Tavs Meistars kalpo mūsu planētas Dievam, Mūsu planētas Dievs kalpo Saules Dievam utt... Dievs ir Hierarhija, un mums ir iespējams tiešs kontakts ar Dieva mums tuvāko manifestācijas pakāpi - Viedas Meistaru Hierarhiju. Kopjēdzienu 'Dievs' parasti lieto iesācēji ezoterikā, bet tie, kuri jau saprot nedaudz vairāk, no šī jēdziena izvairās, jo apjauš milzīgi sarežģīto struktūru, ko šis jēdziens ietver. Tādēļ viņi runā daudz konkrētāk, neapmierinoties ar šo kopjēdzienu, ar kuru var izteikt visu un neko.
Modris, Magai, 03:07:53 15.10.2007
80.233.142.78
Nē, Dievam nav vajadzīga mūsu godināšana (t.i., godināšana no mūsu vai kāda cita puses)! Dievs nav godkārīgs mērglis, kuram būtu vajadzīgs, lai viņa priekšā zemotos. Par to, ka šāda godināšana Dievam NAV vajadzīga, ir teikts Maitrejas/Kristus Mācībās.
Laine, 00:33:17 15.10.2007
213.182.195.39
nezinu gan man jau šķiet, ka Dievam nav vajadzība pēc tā lai mēs viņu kaut kā īpaši godinātu. Neaizmirstiet, ka cilvēks ir līdzīgs Dievam, nevis Dievs cilvēkiem...
maga, Modrfim, 23:49:52 14.10.2007
84.237.171.70
+ Dieva Plānā ietilpst Viņa godināšana.
maga, Modrim, 23:44:54 14.10.2007
84.237.171.70
Citāts --> Dievam nav vajadzīga arī mūsu godināšana.
mūsu godināšana viņam tiešām nav vajadzīga :)
Dievam ir vajadzīga Viņa godināšana.
Ir vajadzīga.
Mataks, Modri, 21:50:31 14.10.2007
77.93.31.169
kam vajadziga reliģija, kas šķiro cilvēkus? esmu pagalam dumš, nesaprotu šo tavu cilvēku šķirošanu šķirās pirmās pakāpēs, otrās pakāpēs, x pakāpēs... automātiski varu drosvien sevi tavās acīs ieskaitīt 0 pakāpē :D
tas mani pat neaizvainotu :)
diez kurā pakāpē esošie spēj neaizvainoties?
Modris, Magai, 15:39:04 14.10.2007
80.233.142.78
Jauna reliģija - jā, šis apzīmējums ir mazliet savāds, jo kā gan par jaunu var saukt to, kas pastāv ārpus laika, bet nosacīti tā to tomēr varam dēvēt, teiksim, no jauna atklāta reliģija. Protams, ka - visām tautām, jo - tāpat kā apslēptā īstenība ir viena, tā arī īsta patiesība ir viena.
BET: enerģija, kas ieplūst cilvēcē ir viena, taču cilvēces atsevišķo daļu reakcijas uz šo enerģiju atšķiras, atšķirīgi iekrāsojas. Tā tas droši vien būs arī šoreiz. Mēs varētu reaģēt ātrāk, jo mūsu reliģiskā apziņa ir haosa un jucekļa stāvoklī.
Domāt par Dievu? Būtu labi, ja visu laiku varētu samanīt To sevī. Ar domāšanu Dievu samanīt neizdosies.
Dievam nav vajadzīga arī mūsu godināšana. Dievam ir vajadzīgs mūsu kontakts ar dvēseli, mūsu kalpošana Viņa Plānam, kura centrā ir matērijas apgarošana, mīlestības enerģijas ieplūdināšana tajā. Šī matērija veido mūsu ķermeņus, tādēļ Dievam ir vajadzīgs, lai mēs censtos apdvēseļot mūsu ķermeņus - mūsu darbības, jūtas un domas, lai pārvarētu ego (cilvēks - ego - ir kaut kas, kas ir jāpārvar!), lai iemācītos kalpot (būt par kungiem mēs jau laikam protam, tur nekāda liela māksla nav vajadzīga, komandē tik, kā vien ienāk prātā...).
Andris 8, 09:51:08 14.10.2007
78.84.21.15
Modrim.
Bet Bhagavadgītā ,cik atceros ,tad Kungs Krišna saka ,ka visu rada uzreiz !:)
maga, Modrim 09:02:27 14.10.2007
84.237.171.70
Jaunu reliģiju ne tikai vienai tautai, bet visām. Un kāpēc 'jaunu' reliģiju? Drīzāk katru brīdi domāt par Dievu, godinot Viņu.
Modris, Lainei, 01:57:54 14.10.2007
80.233.142.78
Starp citu, kas attiecas uz formu evolūciju, Darvinam nav ne vainas, taču - kas attiecas uz apziņas evolūciju - tur Darvins saprot tik pat daudz, cik cūka no svētdienas. Par apziņas evolūciju kompetenti var pastāstīt tikai tie, kuri uzrauga šo evolūciju - Viedas Meistaru Hierarhjas Meistari!
Modris, Lainei, 00:56:12 14.10.2007
80.233.142.78
Vai tā būs organizēta? Protams, kā gan bez organizācijas var sadarboties, taču, kā to aprakstīja B. Krēme - jebkurai ezoteriskai grupai ir jāaug galvenokārt kā organismam, nevis kā organizācijai, te ir smalka atšķirība, vai ne?
Modris, Lainei, 00:51:24 14.10.2007
80.233.142.78
Nu, ne gluži tā, kā Tu to, iespējams, esi iedomājusies. Drīzāk tā būs Vieda (Viedas reliģija). Atšķirība ir tā, ka tā nebūs ideoloģija, tajā nebūs iesaistīta politika un to nevienam neuzspiedīs ar varu. Jā, vēl - tā būs zinātniska reliģija. Ar reliģiju ir jāsaprot instrukciju kopums Dieva samanīšanai un īstenošanai sevī - neatkarīgi no izpušķojumiem, kurus tai ir piešķīrušas vēsturiskās, tradicionālās reliģijas, un arī šo instrukciju izmantošana praktiskajā dzīvē.
Laine, Modrim 23:59:47 13.10.2007
213.182.195.39
Vai Tu domā, ka mums tiešām vajadzīga viena jauna organizēta reliģija? Mandomāt, pietiktu ar to, ka skolās beigtu mācīt Darvina teoriju un vairāk pastāstītu par jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem...arī tad jau domāšana pamainītos :) ja cilvēka enerģētika tiktu pieņemta kā fakts.
Modris, 15:57:35 12.10.2007
80.233.142.78
Kāds no Jums vispār ir domājis par šo jautājumu? Vai arī tikai par sevi, vienīgi par savu individuālo reliģisko apziņu?
Modris, 15:28:37 12.10.2007
80.233.142.78
Arī kristīgās reliģijas laiks ir pagājis, jo tā bija Zivju laikmeta reliģija. Kā mums - jaunai tautai - veidot savu reliģisko kopapziņu? Lūk, kāds jautājums!
Modris, 15:25:59 12.10.2007
80.233.142.78
Jā, es lasīju, ka līdz pat 18. gs. sākumam vēl dega senā svētā uguns kuršu Palangas apgabalā - Praurīmas svētnīcā. Tai izdziestot, varētu uzskatīt, ka baltu senkultūras uguns ir apdzisusi, un no šī laika baltu senā reliģiskā celtne sāka brukt un drupt, un līdz mūsdienām ir nonākušas tikai drupas un atlūzas.
Modris, 15:22:29 12.10.2007
80.233.142.78
Mēs šeit varētu izvērst plašāku diskusiju par latviešu reliģisko apziņu. Es esmu aizsācis diskusiju par to, kas mēs - latvieši - vispār esam: veca tauta vai pavisam jauna tauta? Es aizstāvu uzskatu, ka mēs esam pavisam jauna tauta, kura sāka konsolidēties par nāciju tikai pēc Lielā Ziemeļu kara, tātad 18. gs. Tajā laikā beidzās vecās baltu cilšu reliģiskās apziņas laiks, bet arī kristīgā reliģiskā apziņa vēl nemaz tik stipri nebija iesakņojusies. Mūsdienās latviešu reliģiskajā apziņā valda diezgan liels haoss. Ko darīt?
Modris, Matakam, 19:21:40 11.10.2007
80.233.142.78
Ziemassvētki kaut ko simbolizē, vai ne, Matak?
Mataks, 17:50:28 11.10.2007
159.148.139.49
drosi vien ka decembris ir Dieva dzimsanas diena...
tikai to Dievu laikam ir daudz, vēsturē ir vairākas personas kas dzimušas no jaunavas, 25. decembrii, krusta sisti, miruši un pec 3 dienām atdzivojušies vai atdzivinati... dzives laikā darijuši brinumus...
HOROS - ēģiptē, 3000g pk
ATTIS Grieķijā 1200g pk
MITHRA - Persijā, 1200g PK
KRISHNA - Indijā 900g pk
DIONYSYS - Grieķijā 500g pk
un protams Jēzus
Modris, Ezei, 17:35:36 11.10.2007
80.233.142.78
Galu galā pirmbalti veidoja apmēram 1/3 no senās Eiropas iedzīvotājiem un aizņēma apmēram 1/4 daļu no Eiropas teritorijas. Uz viņu kultūras un gēnu bāzes ir veidojušās ļoti daudzas Eiropas tautas, tagadējos baltus ieskaitot.
Modris, Ezei, 17:32:22 11.10.2007
80.233.142.78
Vēsturiski bija otrādi: Jēzus dzimšanu piemēroja Dieva dzimšanai Ziemasvētkos. Galu galā mums nevajadzētu piesavināties un uzskatīt tikai par savējo to, kas piederēja daudz plašākai grupai - gandrīz vai visai senajai, pirmskristīgajai Eiropai. Tas pats ir ar citām 'mūsu' senajām gara mantām: paskatieties muzejos uz citu gadsimtu tērpiem vai rotām, un jūs uzreiz saskatīsiet ļoti tuvas paralēles ar mūsējām, tas pats attiecas uz pasaku, mīklu, sakāmvārdu sižetiem u.c.
Eze, 08:29:43 11.10.2007
80.81.33.4
vēl viena :)
33294-1
Svētki gāja svētīties,
Liela diena lielīties:
Svētkos svētais Dieviņš dzima,
Lielu dienu nokristīja.
Eze, Modrim 08:27:53 11.10.2007
80.81.33.4
Neturi sveci zem pūra! :)))
Es virtuālajā Dainu skapī atradu tikai šo, kas izskatās piemērojusies stāstam par Jēzu Kristu:
Daina #33295
Ziemas svētki, liela diena,
Tie Dievam lieli svētki:
Ziemsvētkos Dievs piedzima,
Lieldienā šūpli kāra.
Kā vispār tagad atsijāt dainas un to variācijas pēc senuma?
Modris, 04:56:25 11.10.2007
80.233.142.78
Nu, iemetīšu vēl vienu akmeni dievturu dārziņā: Dainās Dievs DZIMST. No šī fakta izriet secinājums, ka Dievs nemaz neatrodas ārpus laika un telpas, labākajā gadījumā Viņš var būt manifestētās pasaules sākums (bet tam, kam ir sākums, ir arī beigas).
Modris, 04:51:10 11.10.2007
80.233.142.78
Nu, manis teikto par senbaltu cilšu (un nevis senlatviešu, jo tādi nepastāv, latviešu tauta sāka veidoties tikai 18. gs. un ir ļoti jauna tauta) reliģiju Saprovskas kundze laikam nav lasījusi vai arī vienkārši ignorē. Manā uztverē dievturība neatbilst Latvijas teritorijā dzīvojušo senbaltu cilšu reliģijai. Galvenā kļūda ir acīmredzamā pretruna starp hronikās minēto Pērkona lielo lomu šajā reliģijā un tā nozīmes noniecināšanu dievturībā. Manuprāt, Dievs parādās kā trīsvienīga Būtne, kurai ir trīs aspekti: 1) Pērkons; 2) Laima-Jumis; 3) Māra-Jānis, kuri atbilst 1., 2. un 3. Logosam ezoterikā. Pamatenerģiju (Uguns) terminos šie trīs aspekti ir: 1) Elektriskā Uguns (1. Varas un Gribas Stars - Gars); Saules Uguns (2. Mīlestības/Vieduma Stars - Apziņa) un Berzes Uguns (3. Aktīvās Inteliģences Stars - Matērija tās augstākajā aspektā). Berzes Uguns ir evolucionārā enerģija, jo evolūcija notiek, pateicoties berzei starp augstākajiem un zemākajiem principiem, piemēram, psihomahija (grieķu termins iekšējai, dvēseliskajai cīņai starp mīlošo, altruistisko dvēseli un egoistisko, iekāru pilno personību). Šeit vēl varētu un vajadzētu ļoti daudz ko teikt, bet varbūt vēlāk vai kādu citu reizi.
Valtera iebildumi ir pilnīgi pareizi.
Valters, 00:10:31 11.10.2007
87.110.78.24
Un Rupainis - valodnieks ar pasaules vaardu??? Kaados starptautiskos valodnieku izdevumos tad shim speciaalistam ir bijushas publikaacijas? Man skiet, ka vienigaa vina publikaacija ir pasha apgaadiibaa izdotaa graamata.
Valters, 00:07:10 11.10.2007
87.110.78.24
Nez kas tas par Jaani Raini, kuram tie kopotie raksti iznaakushi? Man zinaams tikai Pliekshaanu Jaanis, kas par Raini nodeeveejaas un tautaa ar sho vaardu slavu iemantoja.