Dhjāna


18.04.2008

Komentāri:

 Eze, Wu  02:41:20 19.04.2008
87.99.92.3

Paldies! :)))

Ui, paskatījos tās jūsu bezkontakta... bezvārdu sarunas :)))

http://community.livejournal.com/klein0_vvi/27909.html

 Wu, Eze  22:16:38 18.04.2008
80.90.9.50

Sākumā foto jau bija. Tas pastāvēja jau kopš neatminamiem laikiem un neviens tā īsti vairs neatceras - kas patiesībā ir uz šī foto un kas to ir fotografējis. Sensenos laikos cilvēki gan esot zinājuši kas uz tā ir attēlots, bet gadi gāja un cilvēki kļuva arvien nopietnāki un steidzīgāki, un arvien mazāk pievērsa uzmanību tam, kas notiek ap viņiem. Tā arī šīs zināšanas bija gājušas zudumā un nu šis foto kaut kur gulēja kaut kur nezin kur ceļmalā pie žoga nezin cik ilgi, un visi steidzās tam garām, un neviens to pat nepamanīja.

Pagāja gadsimti. Pienāca kāds rudens.

Reiz pa ceļu gāja skolotājs Šu un pēkšņi ieraudzīja foto ceļmalā, nobrīnījās, ka neviens to neredz, un padomāja, ka tajā varētu būt paslēpta Lielā Dharma, uzlūkojot kuras kaut vai attēlu, meklējošajiem kļūs skaidrs virziens, kurā iet pa, lai ietu pa Ceļu. Šu to redzēja un viņš saprata arī, ka attēls ir maģisks un piedod jaunus spēkus tiem, kuri to kaut vai vienkārši vēro. Viņš to nofotografēja un izveidoja lielu attēlu, kuru pielika savā dodžo (Dodžo ir aikido treniņu zāle) pie sienas, netālu no aikido skolotāja Moriheja Uesibas fotogrāfijas, jo skolotājs Šu cita starpā nodarbojas ar aikido un dara to ļoti centīgi jau ilgus gadus.

Un gāja garām mūki un sabiedrības pārstāvji, un slavēja skolotāju Šu - http://aikistyle.livejournal.com/30848.html. Pateicoties skolotāja Šu pieliktajam attēlam apskaidrību sasniedza ne viens vien desmits skolnieku.

Reiz garām meistara Šu dodžo gāja jauns mūks Wu no citas pilsētas, kurš mēdza šad tad tajā iegriezites un pārmīt pa kādam vārdam ar Šu par, vai arī vienkārši kopā nepārmīt pa vārdam. Wu ieraudzīja Šu pie dodžo sienas pielikto attēlu, nopriecājās un iedvesmojās, un vēlreiz nopriecājās. Viņš nolēma to nofotografēt un pielikt arī pie savas pilsētas klostera, kurā viņš studē, sienas, kad atgriezīsies. - http://www.e-mistika.lv/?txt=699

:)))

 Eze, Wu  19:42:00 18.04.2008
87.99.92.3

Nu, pastāsti par to foto! :)

 Modris, Wu,   19:40:50 18.04.2008
80.233.142.78

Bet foto ir ļoti labs! Pilnīgi var likt pie sienas un priecāties par to katru dienu.

 Modris, Wu,   18:54:29 18.04.2008
80.233.142.78

Bērns ienāk pasaulē kā tīra, nomazgāta un atjaunota dvēselīte, un visas samskaras atmostas tikai pamazām, līdzi ar smalko ķermeņu 'piedzimšanu'. Ja šo dvēselisko stāvokli var nemitīgi atjaunot un noturēt, tad ir ļoti labi, jo cilvēks savā iekšējākā būtībā arī ir kā bērns. Apdvēseļota apziņa ir visai līdzīga bērna apziņai, tas tiesa. Tomēr pastāv arī atšķirības.
Es atceros kā dzenā ir stāstīts par zobencīņas meistarības apgūšanas pakāpēm; 1. kad neko neprot, bet ņem zobenu rokā un cērt kā ienāk prātā, kā izdodas (šādi iesācēji reizēm sagādā problēmas pat meistariem, jo ir grūti prognozējami); 2. kad iesācēji apgūst tehniku un mācās dažādus paņemienus, un tad viņu kustības nosaka prāts (viņi ir viegli prognozējami, jo meistariem uzreiz ir skaidrs, kādas kustības vai paņēmieni sekos); un 3. stadija, kad tehniskā meistarība jau ir apgūta, un tad tā ir 'jāaizmirst', lai atgūtu sākotnējo nepiespiestību un spontanitāti jeb bezrūpīgo 'bērnišķību' (un tikai tad ir piedzimis zobencīņas meistars). Tā nu tas ir...

 Wu, Modris  18:36:07 18.04.2008
195.13.166.253

Bildi es iedevu MB.

Un kāpēc gan lai nebūtu šeit dhjānas? Pareizāk sakot - dažu tās aspektu. Ne visu, protams. :)

Nu labi, - daži čaņ aspekti, jo 'dhjāna' izskatās jau 3x noprivatizēta :)))))))

 Modris, Ezei,   18:30:55 18.04.2008
80.233.142.78

Nēēē... :)!

 Eze, Modrim  18:17:16 18.04.2008
87.99.92.3

Nu nav, nav.. bet vai tad tas tā uzreiz ar pirkstu jānorāda? Nekad neesi bijis situācijā, kad labāk gribas palikt durakos, nekā izjaukt mirkļa burvību? :)))

 Modris, Ezei,   18:01:58 18.04.2008
80.233.142.78

Es priecājos par to bērneli un par rudeni arī, kādēļ Tu uzreiz tā... Var jau arī pieminēt dhānu, jo kaut kāda līdzība ar Budas sejām ir saskatāma, bet, bet... tā tomēr nav dhjāna...

 Eze,   17:46:50 18.04.2008
87.99.92.3

Man patīk tie raupjie dēļi un tās sausās lapas. Vņš bauda rudens piesaulīti :)))

Galīgi nav par tēmu, bet nez kāpēc sagribējās klausīties Jāni Zāberu (vārdus atradu www.dziesmas.lv), varbūt tāpēc, ka šis viņa dziedājums ir dievišķīgs :

Brīnos es, kad rudens diena
Tur aiz priedēm taisās aust:
Kā pie ceļinieka krūtīm
Vari tu tik maigi snaust.
Ne tu zini, kur tam māja,
Nedz, - kur liktens viņu sauc,
Kādus priekus, kādas bēdas
Dzīve viņa kausā jauc.

Mūsu kāzu drūmo dziesmu
Gāršā vētra dziedāja;
Bērzi vēsas sūnu cisas
Raibām lapām kaisīja.
Vakar tur aiz meža slēdzās
Tev uz mūžu tēva nams,
Ceļš uz manu dzimto zemi
Nenospraudīts, nezināms.

Klau, caur kokiem rīta vēsma
Iet jau rasu birdināt,
Un tu dziļā miegā smaidi…
Žēl man tevi modināt!
Brīnos es, kad rudens diena
Tur aiz priedēm taisās aust;
Kā pie ceļinieka krūtīm
Vari tu tik saldi snaust!

 Eze, Modrim  17:42:40 18.04.2008
87.99.92.3

MB laikam iestājas par savām dzīves vērtībām :)

Ko līdz visas dhjānas, ja cilvēks nespēj priecāties par cilvēkbērna smaidu, ja bērna tuvumā nerimst cīņas un strīdi un visas svarīgās un nopietnās patiesības pierādīšanas...

 Modris,   17:04:40 18.04.2008
80.233.142.78

Tā nav dhjāna, bet gan apmierināts, priecīgs bērnelis. Dzīvinošais (ēteriskais) ķermenis 'piedzimst' 7 gadu vecumā, astrālais/emocionālais ķermenis ir pilnīgi izveidots un 'piedzimst' 14 gadu vecumā, bet mentālais ķermenis - 21 gadu vecumā. Par kādu dhjānu šeit var būt runa? Ja Meistars piedzimtu kā parasts bērns, iespējams, ka šī smalko ķermeņu 'dzimšanas procedūra' būtu atšķirīga, bet ar parastiem cilvēkbērniem tas nenotiek.

 Eze,   10:02:01 18.04.2008
87.99.92.3

:)))