Pati dzīve iesākas absurdi – cilvēks piedzimst it kā brīvs, taču piedzimšanas fakts nav viņa brīva izvēle. Tāpat ir ar nāvi: cilvēks zina tikai to, ka jāmirst, taču viņam nav ne mazākās jēgas, kā tas notiks. Ja jau dzīve iesākas un beidzas ar absurdu, kā tad var cerēt, ka pasaule nebūs absurda, arī mūžu dzīvojot?
***
Ir atlikusi tikai viena diena, kas sākas no jauna – to mums iedod saullēktā un atņem saulrietā.
***
Dzīve sākas izmisuma otrā pusē./Žans Pols Sartrs/
RV