02.12.2011
Komentāri:
guga 15:11:06 06.12.2011
62.85.19.217
Šim te ir vairāki būtiski iebildumi:1.Ja paskatāmies lielo reliģiju praviešu biogrāfijas, ciktāl tās mums ir zināmas, tie ir bijuši drosmīgi cilvēki, kas nebaidījās no savām personīgajām ciešanām un pat ne no fiziskas bojā ejas šausmīgos apstākļos (kas arī parasti ir apzināti vai neapzināti visu baiļu avots), lai varētu izpildīt nodomāto.
2.Ja savos intelektuālajos centienos izejam no atsevišķā, tad Dieva ideja izriet vienkārši no atziņas, ka prāts (jeb kā Platons saka 'ideja') ir jebkuras tapšanas pirmsākums - ja cilvēks grib kaut ko radīt, viņš taču vispirms izdomā to prātā. Līdzīgā veidā pēc induktīvās loģikas principiem to pašu mehānismu var attiecināt (un cilvēki jau izsenis un aizvēsturiskos laikos to ir attiecinājuši) uz visu Visumu.
3.No deduktīvās loģikas viedokļa savukārt - varam taču it viegli ieraudzīt pat nezinot visu dabas spēku likumus, ka dabā pastāv noteikta kārtība. No dabas zinātnieka viedokļa tāpēc ir pilnīgi dabiski secināt, ka pastāv Visuma saprāts. Ne velti gandrīz visi zinātnieki - modernās dabas zinātnes veidotāji ir bijuši vai nu faktiski vai vismaz filozofiski reliģiozi (es zinu tikai Fermī, kurš šķiet paralēli savai zinātniskajai darbībai nesekoja nekādam reliģiskās domas virzienam). Resp. kā Nobeļa prēmijas laureāts fizikā Čandrasekārs teica - iedomāties, ka šo dabas sakārtotību ir radījis kāds nejaušs process var tikai cilvēks, kas akceptē, ka viesuļvētra drāžoties pār vecu lidmašīnu kapsētu spēj radīt modernu superlaineri.
Protams, ikdienas līmenī vairums cilvēku - kā reliģiozi tā nereliģiozi - no kaut kā baidās, bet tam ir ļoti mazs sakars ar Dieva atziņas pieņemšanu vai nepieņemšanu. Jo tas ir atziņas un nevis emociju līmenis, kurā mēs atzīstam vai neatzīstam kāda teoloģiska principa pastāvēšanu.
Emocionālā līmenī mēs varam mīlēt vai baidīties no Dieva, ko intelekta līmenī jau esam atzinuši, bet tas jau ir cits stāsts.