Fragmenti no intervijām

Jautājums: „Kāds ir jūsu dzīves mērķis, pēc kā jūs tiecaties?”


Mangalananda: „Būt tādai, kāda es īsteni esmu. Un tas ir ļoti viegli: tikai nevajag iet prāta pavadā, bet atbrīvoties no visām koncepcijām un idejām, būt pilnīgi brīvai un atklāt sev patieso būtību. Tā ir vienkārši dzīve, atrašanās, esamība – sauciet to, kā gribiet (smejas) – vienotā mīlestībā.”


J: „Vai uzskatiet, ka pastāv garīgās attīstības veidi?”


M: „Viss atkarīgs no tā, kas ar šo jēdzienu tiek saprasts. To var uztvert kā attīstību vai kā šķēršļu pārvarēšanu. Sevi „rediģēt” vispār nav iespējams, jo mēs esam tie, kas esam. Taču tā kā mūsu īstenais „es” ir dziļi noslēpts, mums jānovāc viss liekais, lai līdz tam nokļūtu. Taču es nesauktu šo procesu par attīstību.”

Fragmenti no intervijām ar Mangalanandu un Šibendu Lahiri („Tantra Joga” 2007 N8).


Jautājums: „Kāds ir jūsu dzīves mērķis, pēc kā jūs tiecaties?”


Mangalananda: „Būt tādai, kāda es īsteni esmu. Un tas ir ļoti viegli: tikai nevajag iet prāta pavadā, bet atbrīvoties no visām koncepcijām un idejām, būt pilnīgi brīvai un atklāt sev patieso būtību. Tā ir vienkārši dzīve, atrašanās, esamība – sauciet to, kā gribiet (smejas) – vienotā mīlestībā.”


J: „Vai uzskatiet, ka pastāv garīgās attīstības veidi?”


M: „Viss atkarīgs no tā, kas ar šo jēdzienu tiek saprasts. To var uztvert kā attīstību vai kā šķēršļu pārvarēšanu. Sevi „rediģēt” vispār nav iespējams, jo mēs esam tie, kas esam. Taču tā kā mūsu īstenais „es” ir dziļi noslēpts, mums jānovāc viss liekais, lai līdz tam nokļūtu. Taču es nesauktu šo procesu par attīstību.”


J: „Karma nosaka, ka indivīdam nav izvēles iespējas…”


M: „Ja raugās uz sevi kā uz cilvēku, kā uz ķermeni – tam ir karma. Cilvēka īstenajai būtībai karmas nav. Man karmas jēdziens liekas kļūdains, jo absolūtā brīvība ir brīvība no visām koncepcijām, arī no šīs. Šādas idejas tikai apgrūtina sevis meklēšanu. Cilvēks sevi sasaista ar tām, kļūdaini uzskatot, ka ļoti daudz zina (smejas).”


 


Šibendu Lahiri: „Cilvēks var dzīvot brīvs no zināšanām. Zināšanas ir nasta, pienākums, kas pārņemts no kaut kā, un mūsu zināšanas ir mūsu problēmu avots. Ja ķermenim rodas problēmas, ķermenis pats tās atrisina. Psiholoģiskās problēmas, tādas kā uztraukums, bailes, stress, konflikti, mēs cenšamies noslēpt un izanalizēt savā iekšienē, tādejādi piesārņojot savu apziņu un saskaldot to fragmentos. Var jau teikt, ka cilvēkam ir acs – īpaša acs, kas neapstājas apziņas virspusē un skatās lietu iekšienē, analizējot tās. Taču šī acs nav nekas cits, kā mūsu domājošais „es” – tā ir tikai ilūzija. … Dvēseles patiesā būtība ir savādāka un dziļi mūsos atrodas šīs būtības zīmes – tās nāk no sensenas cilvēces gudrības. Taču daudzi alkst … apgalvojumus, kas ļauj tiem pieturēties pie noteiktas uzskatu sistēmas, kura tiek īpašās acs vadīta.



Panākt, lai informācijas pieejamībai netraucētu somātiski procesi, nav viegli, taču praktizēšana palīdz vismaz daļēji likvidēt šo bioloģisko defektu. Un kad tas tiek panākts, cilvēks skaidri saskata lietas, turklāt neko nemeklē, bet vienkārši redz. Meklētājs ir cilvēks ar saskaldītu apziņu. Kad apziņa ir vienota, nav vajadzības vairs ko meklēt.”


 


No krievu valodas tulkoja Ģirts


06.06.2008

Komentāri:

 Modris, Wu, Mārtiņam,   14:25:46 09.06.2008
80.233.142.78

Par kaķēnu: es domāju, ka viņš rīkojās visai saprātīgi, jo saimnieki jāmeklē, kamēr vēl esi jauns un visi tevi mīl un grib pabarot ar pieniņu, palutināt, paglaudīt, un tādēļ, ja rodas tāda iespēja, tad paša mamma paliek otrajā vietā. Ja šo padomu tam pateica priekšā instinkts (kaķu Grupas Gars vai kaķu dievs), tad labi, ja viņš to ir apjēdzis pats, - arī labi, jo mājdzīvniekos jau sāk rosīties arī mentālais dīglis, tādēļ tas automātiskums vairs nav tik absolūts, vai ne, Wu?

 Modris, Gugam,   14:18:54 09.06.2008
80.233.142.78

Un āmen baznīcā, he, he, he... Tu jau arī pamanīji Edgara 'māksliniecisko dabu'? Viņu tik daudz neinteresē patiesība, cik 'mākslinieciskā patiesība', he, he, he..., tā taču ir daudz interesantāka, vai ne? He, he, he... It īpaši, ja pats var spēlēt galveno lomu vai dziedāt solo kā karaokē... mmm...

 Modris, Mārtiņam,   14:10:42 09.06.2008
80.233.142.78

'Tas notika četras dienas atpakaļ.' - Tavi vārdi. Fui, fui, fui - liels FUI!!! Ir jāsaka: PIRMS ČETRĀM DIENĀM!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!:)

 Modris, Wu,   14:03:19 09.06.2008
80.233.142.78

Tavs teksts: 10:18:47 07.06.2008. Šoreiz viss ir pareizi (atšķirībā no Tava kādreizējā komentāra, kurā Tu noliedzi karmu, kas it kā esot izdomājums, he, he, he...)!

 Modris, Edgaram,   13:36:12 09.06.2008
80.233.142.78

Es biju dažas dienas projām, tādēl atbildēšu Tev pēcc kārtas, sākot ar Tavu un manu pēdējo rakstīto.
Tavas emocionālās impresijas attiecas tikai uz Tevi, nevis uz mani, tādēļ par tām runāt nav vērts.

'Nevarētu teikt, ka tu balsti savu apgalvojumu, ka `ja ir īstas zināšanas, tad ir arī pareizs apziņas stāvoklis'` uz argumentiem. Tavā nostājā redzu tikai psiholoģiskus cēloņus. Kā tu pats pamatosi savu apgalvojumu?' šie ir Tavi vārdi.
No Taviem vārdiem izriet, ka Tu pats nevari pamatot savu apgalvojumu, tādēļ aicini mani pamatot savējo. Taču man ir pamatotas bažas, ka atbildot, Tavas vāji kontrolētās domāšanas dēļ, Tu atkal sarakstīsi plašas, miglainas impresijas, kuras es atsakos komentēt, jo tās ir vairāk emocionālas nekā mentālas un precīzas.
Tātad - kāds ir sakars starp zināšanām un pareizu apziņas stāvokli? Lūk, kāds ir jautājums. Tu vari uz to atbildēt, teiksim, 2-3 teikumos (kā jau es teicu, emocionālas tirādes man šeit nav panesamas)? Pēc Tavas atbildes es došu pamatojumu savam viedoklim.



 guga, Edgaram  00:25:44 08.06.2008
62.85.19.217

Par neuzmanīgu lasīšanu :))). Es varētu to pašu pateikt atpakaļ. Nepatīk dramatiski, es to pašu varu pateikt arī ironiski ;), jēgu tas nemainīs :))).

Un patiesībā visu, ko es uzrakstīju Tev, es rakstu pats sev. Tās ir tikai pārdomas pašam priekš sevis. Mierīgi vari neattiecināt tās uz sevi :))).
Tas viss ir tikai skaļāka kontemplācija vērojot šīs e-telpas sarunas un savas izjūtas :))).

Visu labu labas gribas cilvēkiem! Āmen :)))

 Wu, Edgars  22:32:14 07.06.2008
78.84.106.174

Pareizi, Edgar :)))

Apzīmējam (automātiski) nesaprotamu parādību ar vārdu 'Karma' un parādība acumirklī kļūst tā kā tuvāka un tā kā saprotamāka, vai ne? :)))

Tas ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā prāts muļķo pats sevi. Plaši tiek pielietota, piemēram, fizikā.
Bet nekas skaidrāks jau no šādas apzīmēšanas nav kļuvis :)

 Edgars, Wu,   18:09:03 07.06.2008
77.38.229.193

Tā ir KARMA!!! :D:D:D:D:D:D:D:D (rofl)

 Wu, Mārtiņš  13:14:51 07.06.2008
78.84.106.174

Ja vetārsts saka 'pataloģija', tas nozīmē, ka viņš nezina kas tas ir un paskaidrot nevarēs:))

> Un kādi iemesli varēja būt tam klikšķim?

Dievišķi, protams. Tādā nozīmē, ka tie ir mums neizdibināmi. Bet varbūt arī, ka kādam arī ir. :)

Zinu, ka kaķi tā mēdz darīt. Mums arī viens kaķēns reiz tā atnāca uz dzīvokli. Pilnīgi nesaprotams kādēļ, bet sāka dzīvot pie mums.

 Mārtiņš,Wu,   13:02:47 07.06.2008
77.93.21.71

Es vienkārši esmu nesaprašanā.Vetārsts teica ka tā ir pataloģija.Un kādi iemesli varēja būt tam klikšķim?Es nerakstu ar zemtekstiem.

 Wu, Mārtiņš  12:48:17 07.06.2008
78.84.106.174

Savukārt, 'atslēdzot' (vismaz uz laiku) nevajadzīgu nenoteiktību, es atbrīvoju savus prāta resursus kam lietderīgākam.
Resursu man nav bezgalīgs daudzums un piekrāmējot istabu ar visādiem krāmiem, nepaliek vieta kam derīgam.

 Wu, Mārtiņš  12:34:35 07.06.2008
78.84.106.174

> galvenais ka kaķēns noignorēja savu mammu,kas viņu sauca atpakaļ

Tā bija automātiskā reakcija. Kaķēna smadzenēs pārslēdzās klikšķis (no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ) un viņš aizgāja no savas kaķenes uz tavu māju.

Vienkārši vai ne? :))


Galvenais tikai paralēli tam arī saprast, ka šī pozīcija nav nekāda patiesība galīgajā instancē un, ka es savu pozīciju varu pamainīt, tiklīdz man būs tāda vajadzība. Teiksim, ja man radīsies jauna pieredze vai manas dzīves lēmumi pēkšņi kļūs atkarīgi no vārnām vai delfīniem, kuri vispār darbojas nav zināms kā :)))

Bet pagaidām, kamēr šāda vajadzība nav, es pieņemu šādu pozīciju. Un necepos par nenoteiktību 'ir dzīvnieks līdzīgs cilvēkam vai nav?'. Atbilde nav būtiska.

 Edgars,Wu,   11:34:47 07.06.2008
77.38.229.193

Es jau iepriekšējos komentāros to pašu teicu. Bet paldies! Sirsnīgi tas bija.

Nu, jā pareizāk, laikam ir just ''ok''. :D bez zemtekstiem, kā tu saki :))

 Mārtiņš,Wu,   11:34:02 07.06.2008
77.93.21.71

Kā tu man izskaidrosi šādu lietu?Mānai sievai,cauri visai pilsētai,sekoja pakaļ pusotra mēneša vecs kaķēns.Kāķēns pats ienāca pa mājas durvīm.Bet pats galvenais ka kaķēns noignorēja savu mammu,kas viņu sauca atpakaļ.Tas notika četras dienas atpakaļ.Šis kaķēns uzreiz zināja ka jāiet kārtoties kastītē.Vai tā nebija izvēle kā dzīvot?

 Wu, Edgars  11:19:53 07.06.2008
78.84.106.174

> Ups! Pareizi ir: ''Ok - your problem!'' :D

Nē, tā nav. 'Ok' ir Ok, bez jebkādiem zemtekstiem.

Negaidi no cilvēkiem draņķības (by default).

 Wu, Edgars  11:16:30 07.06.2008
78.84.106.174

Tā bija godīga atbilde. Ok, Tu šobrīd nodarbojies ar sava, kā Tu saki, 'mesiānisma kompleksa' izpētīšanu. Labi.

Tas, ka nesāki locīties kā tārps un slēpties aiz dažādiem izdomājumiem, lai saglabātu sev 'ērtu pozīciju', kā arī nesāki meklēt trūkumus jautātājā, liecina, ka Tev ir drosme, godīgums un citas īpašību , kas nepieciešamas, lai turpinātu savu kustību pareizajā virzienā.


Centies vairāk fokusēties uz sevi uz saviem 'baļķiem', bet ne uz Modra un citu cilvēku. Lai viņi tiek galā ar sevi paši. Nemāci, citus, pirms viņi tev to paši lūdz. Un tad pat arī - kārtīgi daudzreiz pārdomā :)))

Nekritizē cilvēkus ne domās, ne ārēji. Kritizējot kādu tāpat, kā pārmērīgi kādu slavējot, Tu piesārņo pats sevi, savu dzīves telpu. Neatkarīgi no tā - labas domas vai sliktas - sauli vienādi aizsedz gan baltie, gan tumšpelēkie mākoņi. Bet debesīm jābut skaidrām (jeb ap-skaidrotām) visu laiku.

Vairāk padomus nedošu. Sveiks!

 Edgars,   10:54:04 07.06.2008
77.38.229.193

Ups! Pareizi ir: ''Ok - your problem!'' :D

 Wu, Edgars  10:49:03 07.06.2008
78.84.106.174

:)))))) Ok.

 Edgars,Mārtiņam,   10:47:29 07.06.2008
77.38.229.193


Piebilde pie ''P.S'' : Bet tā nav ''uzpūtība'' - man vienkārši tas ir acīmredzami.
Nu ja tā liekas kādam iedomība - ok, you're problem. Ne jau kādu te vēlos bildināt, ka centīšos sevi attaisnot un radīt lab tēlu par sevi.

 Edgars, Wu,   10:45:26 07.06.2008
77.38.229.193

Kādēļ? Mesijas komplekss - vēlme glābt visus cilvēkus. Ārstējos.

 Edgars,Mārtiņam,   10:43:18 07.06.2008
77.38.229.193

1.''Tu gribi ļoti visus mācīt?''

Nē, negribu. Pārsvarā negribu.

2.''Tad lūdzu pasaki,ko tu esi sasniedzis ar savām zināšanām?''

Ar savām zināšanām esmu atdūries pret sienu, un sapratis, ka ar zināšanām (tajā nozīmē, kā es to saprotu) nav iespējams būvēt uzskatu sistēmu pilis, kas ļautu sniegt pilnīgu pasaules redzējumu, kā vēlēšānās pamatā ir vēlme pēc psiholoģiskās drošības. Esmu sapratis, ka šī vēlme ir nepiepildāma - psiholoģiskā drošība nav iespējama.

Guvis daudz zināšanu daudzās jomās, sevi intelektuāli pilnveidojis līdz salīdzinoši krietni augstam līmenim, esmu sapratis, ka tā arī neko nezinu - ka visa šī intelektuālā bagāža man tā arī neko būtisku nav sniegusi.

3.''Un kas liek tev visu,ko tu zini,izzināt?''

Iekšējs impulss. Taču nu tas ir mainījs gultni - no vēlmes likt fragmentiņus kopā, un veidot arvien pilnīgāku skatījumu (kā tas ir Modrim), pārliecinoties par šo fragmentiņu NEdrošticamību, tagad šis impulss dzen pēc iespējas ilgāku saglabāt stāvokli ''šeit un tagad'' (jeb kā man to labāk patīk saukt - apzināšanās stāvokli, esamību savā ''iekšējā telpā''). Šis stāvoklis ļauj pareizi reaģēt uz visiem fragmentiņiem, uz visām idejām (savām un citu), teorijām, ideoloģijām, notikumiem, u.c. Tas ir pārbaudīts. Līdz ar to- tas ir drošs pamats.
Bija vajadzīgs garš apvedceļš, lai saprastu šo vienkāršo patiesību. :D

4.''Un kad tev radās tieksme izzināt?''

Kopš bērnības, pat iepriekšējša dzīvēs varbūt :D. Ezoterikā sāku izglītoties 11 gadu vecumā. 15 gadu vecumā sāku nodarboties ar meditāciju. Pa šiem deviņiem gadiem esmu sapratis, ka ezoterika sniedz tikai tādas pašas zināsanas kā zinātne, kaut ko pieņemt no ezoterikas, tas ir tāpat kā pieņemt kaut ko no zinātnes, - ka Visums radies Lielā sprādziena rezultātā, ka cilvēki attīstījās no pērtiķiem un cilvēkiem kopīga senča, ka piramīdas uzbūvēja ar vergu darbu - ja labi padomā, kā viena, tā otra (ezoterikas un zinātnes) pieņemšana ir ticība.

Tas nenozīmē, ka to visu vajag atmest, taču vienmēr vajag paturēt prātā, ka tas viss ir pieņēmums priekš paša (augstākām būtnēm - varbūt arī acīmredzams). Vajag pareizi reaģēt uz tādām lietām

P.S. Šī pieredze un gūtās atziņas, tad arī ir iemesls, kāpēc man pietiek ''nekaunības'' ''lekties'' ar Modri. Tas arī ir pamats, viņaprāt, manai ''augstprātībai'' un ''uzpūtībai''.

 Wu, Edgars  10:26:29 07.06.2008
78.84.106.174

> Mērķis minēts iepriekšējā komentārā: ''Sniegt Modrim apzināšanos.'' Jūs ar
> Gugu tā mazliet pavirši manus kometārus lasāt.

Skaties dziļāk. Kādēļ vēlies sniegt Modrim apzināšanos?

 Wu, Edgars, Modris  10:18:47 07.06.2008
78.84.106.174

komentāra 09:58:45 07.06.2008 - Pēdējā teikuma vietā:))


Dzīvnieki reaģē tikai automātiski. Jebkura dzīvnieka visa dzīve ir automātisku reakciju secība, ko pilnībā determinē vide, ārējie apstākļi. Karma bez jebkādas cerības to pārvarēt. Nokāpi no taciņas - ar elektrību pa smadzenēm - atpakaļ uz taciņas. Dzīvniekiem ir vienkārši.

Cilvēka galvenā atšķirība no dzīvnieka ir tā, ka cilvēkam ir dots potenciāls izrauties no 'dzīves' - automātisko darbību secības. Un pārvērst to īstā dzīvē, kur Tu patstāvīgi apzināti izvēlies savas reakcijas uz situācijām. Gribi - dzīvo un dari. Gribi - taisi pašnāvību. Bet apzināti. Baidies - marš, atpakaļ pie dzīvām būtnēm, pilnveidoties. Brīva griba :)))

Protams, ka vienas dzīves laikā brīvības iespēja ir nevis absolūta, bet savu (pasaules) fizisko robežu robežās, bet arī tās ir pietiekami plašas.

Šajā nozīmē - izrauties arī no karmas. Tādā nozīmē, ka no karmas izrauties nav iespējams, bet kaut kādās robežās, kuras nepārsniedz to, kas ir konkrētajam cilvēkam atļauts, var. Bet varbūt arī, ka var izrauties arī vispār, ja es kļūdos augstāk rakstītajā.
(Modri, šī ir arī atbilde uz Tavu agrāko jautājumu man - par karmu http://www.e-mistika.lv/index.php?kat=arh&&txt=709)

 Edgars,   10:15:47 07.06.2008
77.38.229.193

Un vai vispār ar Modri ir iespējama citāda saruna kā kauja?Jo viņš pats grib kauties. Manā gadījumā tā ir tā kā Aikido - pretinieka enerģijas vēršana pret viņu pašu - atsišanās tā teikt. Šķiet, ka kāds te ir pārpratis. Mans mērķis nav pārliecināt kādu par katru cenu, vai arī likt viņam izskatīties kā muļķim, vai uzvarēt! Varbūt tā bija neveiksmīga vārdu izvēle (pārņēmu Gugas piedāvāto ''kauja''), vai kā, bet, manuprāt, iepriekšējos komemtāros es biju pavisam skaidri pateicis savus motīvus gan attiecībā uz Modri, gan vispār....Vai tik grūti noticēt? :D

 Edgars, Wu,   10:09:15 07.06.2008
77.38.229.193

Mērķis minēts iepriekšējā komentārā: ''Sniegt Modrim apzināšanos.'' Jūs ar Gugu tā mazliet pavirši manus kometārus lasāt.

 Edgars, gugam,   10:07:25 07.06.2008
77.38.229.193

Vecīt, tas tā kā uz mani vērtēts, vai vispār tu saki? Ja uz mani - tad zini, ka esmu pārāk bieži esmu sastapies ar nepareizu viedokli par sevi, lai vēl reaģētu uz to un mēģinātu attaisnoties. ''Ja kāds mūs mēģina mācīt, mūsu ego dabiski 'taisa revolūciju'. Tas cenšas uzreiz pierādīt - 'Tu pats esi muļķis'. <----- lai nu kas, bet šitāda domāšana man tiešām nepiemīt.

 Edgars,gugam,   10:02:52 07.06.2008
77.38.229.193


Tik dramatiski. Man tā noteikti nav cīņa. Saruna. Bet, ja cilvēks nav atvērts, tad kāda jēga diskutēt ar viņu?

 Edgars, Wu,   10:01:39 07.06.2008
77.38.229.193

Apzināta, taču nepārdomāta.

 Wu, Edgars  09:58:45 07.06.2008
78.84.106.174

> Intelektuālā kauja ir mana atbildes reakcija uz Modra uzbrukumiem.

Vai šī 'atbildes reakcija' Tev ir apzināta, vai vienkārķi šoreiz vienkārši 'paspruka'? 'Apzināta' tādā nozīmē, ka Tu skaidri zini kāpēc šjā gadījumā ielaidies kaujā ar Modri. Un kāda mērķa sasniegšanu gribi ar šo darbību veicināt?

Ja darbības motivācija nav apzināta, tad darbība ir automātiska (tavā vietā lēmumu pieņem programmiņa, nevis Tu pats). Automātiski reaģē dzīvnieki.

 guga, Edgaram  09:53:47 07.06.2008
62.85.19.217

P.S. Jebkurai izglītībai - ezoteriskai vai neezoteriskai - ir sava vērtība. Dabiski šī vērtība iegūst savu aktualitāti tikai ar atbilstošu pieredzi, bez praktiskas pieredzes, bez prakses momenta tur tiešām nav vērtības. Nevar izlasīt visas iespējamās grāmatas par ķirurģiju, piemēram, un iedomāties, ka esi ķirurgs. Nezin vai kāds gribētu uzticēt tādam ķirurgam sevi operēt :))).

Un lai kāda būtu ārējā izglītība, galvenais ir iekšējā cīņa par gudrību. Tomēr bez visa šī ārējā nebūs arī tā iekšējā. Mēs esam šeit atnākuši, lai piedalītos šīs pasaules cīņā un tajā kaut ko mācītos. Priekšlaicīga ieroču nolikšana būtu vislielākā kļūda. Ko gan Bhagavadgītā Krišna saka Ardžunam?!
Pasaules sadursmēs, izglītībās, darbos un cīņās mēs mācāmies. Pasaules Māte ir dižena Skolotāja. Lai Viņai slava!

 guga, Edgaram  09:42:02 07.06.2008
62.85.19.217

Ja kāds mūs mēģina mācīt, mūsu ego dabiski 'taisa revolūciju'. Tas cenšas uzreiz pierādīt - 'Tu pats esi muļķis'.

Bet pozitīva atbilde būtu mēģināt ieklausīties teiktajā. Varbūt tam, kas mums kaut ko pārmet, ir kādā aspektā taisnība, ja es uztveru kaut daļu no teiktā patiesības par sevi, un vēl patiešām mēģinu to likt lietā, mainu savas reakcijas, laboju savas kļūdas, tad es pats esmu ieguvējs.

Savukārt, ja teiktajā nav patiesības momenta, tad es no tā, ka mani nosauc par muļķi vai pārmet kādus netikumus, kas nekādi neattiecas uz doto situāciju, neko ne iegūstu, ne zaudēju, un man savukārt nav jācenšas nevienu pārliecināt, ka es neesmu tas, kas es neesmu, vismaz, ja es neatrodos amerikāņu tiesas zālē. Ja es ļaušu cilvēkam paturēt šo nepareizo viedokli par sevi, man par to 'nekas nebūs' :))). Un pārliecināt cilvēkus, likt mainīt viņiem nepareizo viedokli par mani, ka 'ir citādi', jau tāpat parasti nekā nav iespējams ar vārdiem - vismaz 99% gadījumu.

Savukārt attiecībā uz uzskatiem - katrs cilvēks pats ir atbildīgs par patiesības meklēšanu. Tā ir viņa problēma, ja viņš to nedara. Nē, protams, draugam vai labam paziņam var pateikt, vienreiz var pateikt arī svešam cilvēkam, ja man liekas, ka viņš nu gan tagad kļūdās, bet šī iemesla dēļ ieslīgt intelektuālās kaujās vai vēl jo vairāk, strīdos - tā jau ir mūsu pašu kļūda.

Intelektuālu kauju vērtība var būt tikai tājā apstāklī, ja apspriežam kādu jautājumu un salīdzinām savas zināšanas par to, bet ja tas pāriet uz 'Tu nekā nesaproti', 'Tu pats nekā nesaproti' kategorijām - tad tas jau ir 'garām'. Pateicām savu viedokli - uzklausījām pretējās puses viedokli, ja nav neatkarīgas arbitrāžas, ja tā nav akadēmiskā cīņa, vai juristu kauja par savu aizstāvāmo /notiesājamo, tad ko mums tur vairāk darīt.

Protams, šo kļūdu arī es pats šeit neskaitāmas reizes esmu kaut vai še pat E-Mistikā izdarījis. Man jau arī ir pat iedzimti agresīvs raksturs :))). Arī ego tāpat kā jebkuram spurojas (un droši vien vēl vairāk). Pamācības ir viegli izteikt un grūti pašam tās ievērot :))). Bet nu kļūda ir kļūda.

..... :))).



 Mārtiņš,Edgaram,   01:56:53 07.06.2008
77.93.21.71

Tu,Edgar,varbūt arī varētu atbildēt uz tiem pašiem jautājumie ko es uzdevu Modrim.Cik es izjūtu,tad Modra atbilde ir dabiska.

 Edgars,gugam,   01:10:44 07.06.2008
77.38.229.193

Intelektuālā kauja ir mana atbildes reakcija uz Modra uzbrukumiem. Bet mana lielā kļūda ir netikums, no kura es vēl aizvien neesmu atbrīvojies - vēlme parādīt citiem kādas patiesības, kas no manas puses ir zināma veida pretenciozitāte, sava veida agresija. Ne visu es domāju vēl pietiekami ''tīri''.
Būtu melīgi teikt, ka es šeit diskutēju, jo vēlos nesavtīgi un līdzjūtības vadīts dalīties ar citiem ''savā garīgajā bagātība''. (Pie kam parasti citiem ir ''uzdirst lielu čupu'' uz otra garīgo bagātību - tāpēc tas nestrādā, pārsvarā visiem rūp sava patiesība.) Sākotnēji motivācija bija viena: sava intelektuāli ''izvirtušā'' prāta izklaidēšana, pie viena vingrinoties diskutēšanā.
Ar laiku (īso, bet tomēr) es arī guvu šādas tādas atziņas. Līdz ar to pievienojas vēl viens motīvs: mācīšanās, savu uzskatu pārvērtēšana.
Ar Modri ir tāda lieta, ka es cenšos parādīt viņa domāšanas pamatus. Citreiz es to daru mazliet dzēlīgā tonī, jo tā ir mana prāta reakcija uz viņa augstprātīgo un rupjo toni. Bet pēdējos komentāros es vienkārši pūlējos parādīt Modrim, ka viņa uzskati balstās uz ticību, un līdz ar to, ka viņa kareivīgumam un augstprātībai nav pamata. Kā arī vismaz mazliet varbūt likt viņam apjaust, ka ezoteriskajai izglītībai nav nekāda sakara ar jebkādu patiesi nopietnu pavirzīšanos garīgajā sfērā, ka tā ir tikai personības izskaistināšana.
Es nepretendēju uz savu uzskatu absolūtu pareizību, es tos tikai piedāvāju izskatīšanai. Līdz ko es tos parādītu, Modris varētu piedāvāt savus uzskatus un mēs abus skatījumus varētu izskatīt. Kopā. Jo tā tas notiek - jābūt telpai starp diskusijas dalībniekiem, kurā katrs dalībnieks izskata tajā ievadīto informāciju.
Bet ar Modri ir kaut kā grūti. Jo viņam ir pretencioza pieeja attiecībā uz patiesības noskaidrošanu (jeb pareizāk sakot - viņa gadījumā - pierādīšanu). Teikt jau viņš var daudz ko, bet reāli, psiholoģiskā līmenī, viņa nostāja ir ''Man ir absolūta taisnība!!!!''
Tiklīdz es pateiktu savu sakāmo, es izbeigtu, jo mana nostāja ir: ''pasaki vienreiz - ja grib, lai pieņem, ja nē, tad nē - tāpat nepārliecināsi''. Taču šoreiz es pārtraukšu ātrāk, jo pirms rakstīju šo komentāru, atcerējos Modra reiz teiktus vārdus, kas parāda, ka viņam šīs diskusijas ir intelektuāla sacensība un ja var pārspēt kādu ar argumentiem, tad tā ir salda uzvara. Nu ja motivācija nav patiesības noskaidrošana, tad kāda jēga? Es domāju, kāda jēga man kaut ko teikt? Nekāda, - tāpēc turpmāk klusēšu.

Bet paldies, Guga, par atklātību! Līdz šim no visiem esi man visvairāk palīdzējis.

P.S. Inteletuālais arguments bija nevis jautājums ''kas es esmu?'', bet tas, ka Modris nezina atbildi uz šo jautājumu, un tādējādi ir liela pretenciozitāte ar cilvēkiem runāt tādā tonī (un es nedomāju tikai ar mani, bet vispār).

Kliedēt citu ego varbūt tas arī palīdz, bet man tomēr mazliet tā kā rūp, lai viņš iz mazliet vairāk aware, kad runā ar citiem. Vēlme jau laba, bet tomēr vēlme, tomēr pretenzija - tātad kļūda. Šīs kļūdas pēdējā laikā nākas arvien vairāk apjaust un mazināt, kas zin - varbūt man pat izdosies pilnībā atbrīvoties no ''Mesijas kompleksa''...

 guga, Edgaram  00:12:34 07.06.2008
62.85.19.217

OK. Tu saki, ka vissvarīgākais jautājums Tev ir 'Kas es esmu? '. Patiešām labs jautājums - par to nav šaubu. Bet, ja tā, tad kāpēc šī 'ievilkšanās' prāta kaujā ar Modri? Un šī jautājuma mēģināšana lietot kā intelektuālu argumentu?

Jautājam sev, 'kas es esmu?'. Tas taču ir tas praktiskais veids, kam šis formulējums ir domāts. Un tur ir divi procesi -

1. jautāt un pielietot analītisko meditāciju, lai atdalītu no sevis visu, kas nav īsts (tā ir tā Jnana jogas jeb pareizāk latviešu transkripcijā Gnjāna jogas Vignjana). Tiklīdz prāts aizraujas - o, cik es esmu kruts, man ir labais vāģis, man ir lielā gudrība, man ir foršā meitene, man ir spēks kaulos, re kā priekšnieks mani salielija - tā uzreiz pielietot šo vignjānu, lai mazliet atvēsinātu savu galvu - kur tas spēks būs pēc 50 gadiem, vai kur būs, ja kādā brīdī cilvēks nonāks slimības gultā - kas to lai zina, visi mēdz nonākt atkarīgos stāvokļos, pat jau diženi jogi pa laikam nonāk. Un aizejot pilnīgi visi. Padomāt, un ieraudzīt, un prāts jau ir drusku norimies savā lielībā. Brīžos, kad mēs pilnībā zaudējam šķietamo kontroli pār savu dzīvi visa šī 'mura' aizpeld kā nebijusi un ikviens paliek mazs, mazs, neaizsargāts puika vai meitene, kuram vajag mammu un tēti. To ieraudzīt ir vignjana indusu klasikas izpratnē.

2. Atslābināt prātu un ļaut tam iet uz iekšu un šajā atslābināšanas procesā ieiet vērojumā un mēģināt satvert, kur ir tas 'Es'. Vairāk atslābināties un vēl, bet saglabāt prātu modru un vērot, iet uz iekšu un vērot. Kaut kā apmēram tā man šķiet. Kaut kā apmēram uz to pusi varētu būt tas otrs process.

Jautājumam patiešām, man vismaz tā šķiet, nav īpašas jēgas intelektuālā līmenī, tam ir jēga kā meditācijas metodei.

No Modra savukārt var ar cieņu paņemt to, ko viņš var dot. Viņš tiešām ir daudzus gadus cītīgi mācījies un viņam ir arī šāda tāda pieredze, ko arī vajag novērtēt. Stils gan viņam ir jancīgs, pie tā ir jāpierod, bet viņam ir taisnība, ar šo stilu viņš mums var palīdzēt iegūt mazāku uztraukumu par sava ego aizskārumiem :))). Un tā ir viņa darīšana kā un vai viņš pats ar to tiek galā :))). Ne man, ne Tev, nedz arīdzan kādam citam izņemot viņu tur ir kāda daļa, kamēr vismaz tas kaut kā jau nopietni neaizskar citus.

Bet vai viņa koncepcijas ir pareizas, vai Tavējās ir pareizas, vai manējās ir pareizas?! Kas to lai zina - un tās taču ir tikai koncepcijas :))). Koncepcijas pēc definīcijas nevar pašas par sevi būt ne pareizas, ne nepareizas, vērtība ir tikai dzīvajā pieredzē - vai ne? :))).

 Edgars, Modrim,   21:43:46 06.06.2008
77.38.229.193

1. Ja baidies, tad uzreiz pasaki...kā vienmēr argumentu trūkumu aizvieto ar apvainojumiem ;) Bet tu jau pats teici: ''Ja nevari cilvēku pārliecināt, tad apvaino viņu''. Manā skatījumā - diezgan ļauna un neefektīva taktika.

2. Tāda ir mana pieredze - visas uzskatu sistēmas sabrūk. Tā vietā, lai piebāztu savu pauri ar citātiem un balstītos uz autoritātēm, es izvēlos izstrādāt pareizas reakcijas jeb pareizāk sakot uzturēt savu prātu stāvoklī, kas ļautu pareizi reaģēt uz ienākošo informāciju.
Es tev nevaru to atstāstīt. Tas nav argumentējams. Tu arvien centies visam pieiet intelektuāli. Tas nav drošs pamats. Šādi nevar iepazīt dziļāku patiesību. Un es nesaku to tāpēc, ka esmu iepazinis dziļāko patiesību, bet gan tāpēc šādas zināšanas es gūstu no savas iekšējās balss, un tāpēc, ka, manuprāt, ir acīmredzami, ka intelekts ir aprobežots.

Tas nav tev matemātikas uzdevums, vai kriminālā izmeklēšana, vai arheoloģiskie pētījumi, vai nu tu to redzi, vai nē. Tik vienkārši.

Es zinu tikai vienu: vissvarīgākais jautājums ir ''kas es esmu?'' Tas, manuprāt, ir pareizais pamats, uz kā balstīties. Taču šis jautājums nav izzināms intelektuāli. Vai tu to zini? Es, piemēram, nē. Tāpēc nekad neatļautos tik augstprātīgi pasniegt savus uzskatus, jo jāatzīst, ka neko nezinu. Un nevis tāpēc, ka es tagad atdarinu kādus cilvēkus, kuri teikuši to pašu, bet vienkārši tāpēc, ka, esot godīgam pret sevi, tāds ir secinājums. Apsegties ar grāmatu gudrībām, kuras it kā ir pārbaudītas (bet patiesībā balstās uz ticību), tas nav prāta godīgums. Savukārt, ticība, lai gan Ekharts teicis, ka vispirms jābūt ticībai, pēc tam nāk zināšana,manuprāt, nav drošs pamats. Man grūti ticēt tam, ko man vienkārši pasniedz vārdiskā veidā. Un tev?


P.S. Nevarētu teikt, ka tu balsti savu apgalvojumu, ka ''ja ir īstas zināšanas, tad ir arī pareizs apziņas stāvoklis'' uz argumentiem. Tavā nostājā redzu tikai psiholoģiskus cēloņus. Kā tu pats pamatosi savu apgalvojumu?

 guga,   20:40:06 06.06.2008
62.85.19.217

Bet humors un zināma deva ironijas un pašironijas esot labs līdzeklis pret to, tikai jācenšas neiekrist pretējā galējībā, kad visu sāk atkal uztvert pārāk nenopietni :))).

 guga, Ezei  20:37:51 06.06.2008
62.85.19.217

Tas, par ko vienā balsī runā Skolotāji, ir, ka šī pārmērīgā prāta 'sakārtošana' patiešām pati var būt šķērslis - jo padara prātu cietu, neelastīgu, var padarīt to neuztvērīgu pret gudrību. Tā ir tā nelaime, ka gadās, ka koncepcijas pārāk sāmācījušies cilvēki (un īpaši, ja sāk šīs koncepcijas uztvert pārāk nopietni) var ļoti attālināt no Gudrības, no Gara.

 guga,   20:32:14 06.06.2008
62.85.19.217

Atvaino! Laikam jau pareizi būs 'pastāvīgi' nevis 'patstāvīgi' :))).

 Eze,   20:31:56 06.06.2008
87.99.92.2

Pareizu apziņas stāvokli varētu uzskatīt par slēdzi uz piedzīvotām, realizētām zināšanām - īstām zināšanām. Vēl var būt nepiedzīvotas, iemācītas zināšanas - informācija, pat ļoti detalizēta, par kādu patiesību. Un arī neapzinātas, neapjaustas vai iedzimtas (var teikt arī 'iepriekšējās dzīvēs iegūtas') zināšanas.

Ja Edgars par zināšanām uzskata tikai apzinātas piedzīvotas zināšanas un par pareizu apziņas stāvokli - tādu, kurā notiek atklāsme, tad viņam var piekrist.

Nepareizā apziņas stāvoklī cilvēks visas 'pareizās' zināšanas var noliegt vai arī nesaprast, nepiedzīvot.

Man liekas, ka atklāsme nenāk no prāta (zināšanām), lai arī 'sakārto' prātu.

 guga, Modrim  20:31:08 06.06.2008
62.85.19.217

Nu tā jau te mēs visi pa laikam ego spēles spēlējam. Ego jau cenšas izmantot jebko, lai kaut kā mēģinātu sevi pastiprināt.

Salīdzinājums ar naudu ir diezgan tuvs. :))) Bez tam salīdzinājums ar naudu var būt arī citos aspektos. Piemēram, ja domājam par visu šo lietu enerģētisko pusi. Mūsu pašu dainas patstāvīgi lieto šo salīdzinājumu.

 Modris, Gugam,   20:22:07 06.06.2008
80.233.142.78

Kam ir ļoti daudz naudas, tas ar vieglu roku var runāt par naudas maznozīmību. Kaut kas līdzīgs ir ar zināšanām, he, he, he... Tev ir pilnīga taisnība, Guga.
Tikai nezin kādēļ, kad vajag strīdēties ar oponentu, tad otram pieraksta zināšanu izpratni informācijas kalnu uzkrāšanas nozīmē (kas protams, nebūt nav kaut kas labs), bet kad runā par sevi, savām zināšanām, tad runā kā par gudrību (es teiktu - viedumu). To es ne par Tevi, Guga, bet par ļaunprātīgiem oponentiem, kam patīk klačoties!

 guga,   20:14:02 06.06.2008
62.85.19.217

Gudrība, protams, ir tāds pats Gara atribūts kā mīlestība, un bez Gudrības nevar būt patiesu Gara sasniegumu, bet tas, kas šeit tiek teikts ir tas, ka problēma ir Gudrības jaukšanā ar iemācītām koncepcijām. Lūk no šīm iemācītām koncepcijām vajag atbrīvoties un pat ne no koncepcijām pašām kā tādām, jo pašas par sevi arī tās nav nekas slikts - daudzas no tām ir bijušas visnotaļ noderīgas un tomēr labi kalpojušas cilvēkiem mazinot to ciešanas. Bet mums jādara viss iespējamais lai atbrīvotos no verdzības šīm koncepcijām, no pasaules, Gara, pašas esamības identificēšanas ar tām.

Ja to neredz, tad koncepcija par atbrīvošanos no prāta ir tikai vēl viena kārtējā koncepcija.

Zināšanas (zināma skaita iemācītu koncepciju nozīmē) un Gudrība, protams, nav viens un tas pats, un to ir svarīgi saprast, tomēr bez izglītības un tās augstākās formas Gara izglītības un Gara izglītošanas nekad nebūs iespējami arī Gara sasniegumi. Šai pašai Mangalanandai ir, piemēram, arī kaut vai formāli tīri modernās materiālās dzīves nozīmē 2 augstākās izglītības - filozofa un ārsta, un otro viņai lika iegūt viņas Skolotājs - kas pats bija viens no izglītotākajiem cilvēkiem pagājušā gadsimta otrās puses Indijā (viņam bija moderno laiku augstākā tehniskā izglītība un viņš bija viens no zinošākajiem tradicionālajās koncepcijās sava laika Indijā braminiem un plus pie tam viņš bija daudz studējis arī citu reliģiju Rakstus).

Mangalananda ir mācījusies gana lielu skaitu koncepciju pirms tagad intervijā stāsta par brīvību no tām (piedevām Eiropas akadēmiskajai izglītībai vēl gana lielu skaitu indusu gara izglītībai raksturīgu) un visas šīs koncepcijas un to zināšana un arī to praktiska lietošana viņai nav nekādi traucējušas.

 Modris, Edgaram,   19:28:10 06.06.2008
80.233.142.78

Bez tam Tev ir tāda sievišķīga aprunāšanas maniere - Tu izvairies runāt tieši, bet tā aplinkus, ar mājieniem, ar pārgudru smīniņu, tā sakot (sak, es jau zinu, zinu...). Tu to no Latgales večiņām esi iemācījies?

 Modris, Edgaram,   19:23:25 06.06.2008
80.233.142.78

Tu tiešām ceri, ka es Tevis dēl šeit rakstīšu plašus, visaptverošus sacerējumus? Tu neesi mazliet naivs?

Jebkurš muļķis var pateikt, ka viņš domā citādāk nekā tas tur, tam lielu prātu nevajag, he, he, he... Taču - kā Tu pamatosi savu domu? Šai gadījumā, ka noteikts apziņas stāvoklis garantē neizkropļotu zināšanu? Un vēl - ka šo apziņas stāvokli var sasniegt bez zināšanām?

 Edgars,   19:14:31 06.06.2008
77.38.229.193

''Pareizāk būtu teikt: ja ir īstas zināšanas, tad ir arī pareizs apziņas stāvoklis.''

Uzskatu, ka ir otrādāk.

 Edgars,Modrim,   17:21:19 06.06.2008
77.38.229.193

Man vienkārši šķiet citādi. Bet nu paturpināsim mūsu sarunu. Mani tas interesē.

Uzskatu sistēma - tas ir kā būvēt pili. Pils var būt ļoti stipra un skaista, detalizēti izplānota un izbūvēta. Taču tam visam nav nekādas jēgas, ja tā r būvēta uz vājiem pamatiem. Ja pils ir būvēta uz smiltīm, tad tās mūžs nebūs ilgs. Mani interesē tavu ''pamatu'' drošums.

Jautājums: Kas ir tavu uzskatu pamati?

 Modris, Edgaram,   16:26:50 06.06.2008
80.233.142.78

'' `Ko es uzzinu, kam noticu un kas ir gana labs manai iepriekšējai ticībai?` Kā tad īsti ir, ko?' Nu, kā tad ir, zēniņ?

Ir tā: ''Ko es uzzinu, pārdomāju un atzīstu par labu esam, tam es cenšos pieskaņot savu dzīvi.'' Vai Tu lasīt neproti?

 Modris, Edgaram,   16:24:04 06.06.2008
80.233.142.78

Protams, ka zināšanas ir gan zināšanas par metodēm, gan šo zināšanu lietošanas iznākumā iegūtās atziņas, gan pareizu atziņu iznākumā sasniegtais apziņas stāvoklis. Nedrīkst absolutizēt kaut kādu vienu ķēdes posmu, to pretnostatot citam.

 Edgars,Modrim,   15:55:51 06.06.2008
77.38.229.193

Ā, ak jā! Ja nav uzreiz skaidrs - tas adresēts tev un jautāts tieši par tevi.

 Edgars,   15:45:59 06.06.2008
77.38.229.193

''Ko es uzzinu, pārdomāju un atzīstu par labu esam, tam es cenšos pieskaņot savu dzīvi.''

vai tomēr:

''Ko es uzzinu, kam noticu un kas ir gana labs manai iepriekšējai ticībai?'' Kā tad īsti ir, ko?

 Edgars,   15:42:16 06.06.2008
77.38.229.193

Atbilde ir iepriekšējā komentārā, ja metodes uztver kā zināšanas.

 Modris, Edgaram,   15:27:38 06.06.2008
80.233.142.78

'Ja ir pareizs apziņas stāvoklis, tad ir arī zināšanas.'

Interesanti, kā bez zināšanām var sasniegt pareizu apziņas stāvokli? Dažiem ir iedzimta inteliģence, taču tā ir sasniegta iepriekšējās dzīvēs - un ar zināšanām. Arī tam, lai atmodināto šo 'pareizo apziņas stāvokli', ja tas ir iedzimts, ir vajadzīgs zinoša cilvēka grūdiens. Pareizāk būtu teikt: ja ir īstas zināšanas, tad ir arī pareizs apziņas stāvoklis.

 Modris, Mārtiņam,   14:57:19 06.06.2008
80.233.142.78

Ne jau es gribu visus mācīt, ne jau šī gribēšana būt par skolotāju ir mans motīvs, bet gan, manuprāt, ļoti neapmierinošais latviešu sabiedrības informētības līmenis par garīgiem likumiem, par mācībām, kas var ievērojami uzlabot mūsu dzīvi. Es jūtos visai nelaimīgs šajā sabiedrībā, bet gribētu justies laimīgāks, tādēļ arī uzņemos šo slogu, kas nekā daudz cita kā nepatikšanas nesola, jo 1) cilvēki pārsvarā ir mentāli slinki, 2) ja kāds tos mēģina mācīt, tad viņi to uztver kā uzbrukumu viņu personībai (kas daļēji tā arī ir), utt. No Tava jautājuma jau arī izriet, ka mēģināt uzdoties par kompetentāku nekā Tu šajā zināšanu sfērā, ko sauc par Viedu, nozīmē būt uzpūtīgam un aizskar Tavu patmīlību, kas jūtas labi, ja uztver sevi kā pašpietiekamu, kurai nekāda mācīšana nav vajadzīga.
Ko es esmu sasniedzis ar savām zināšanām? Un kas, tavuprāt, būtu jāsasniedz? Es vienkārši zinu vairāk nekā pirms studēšanas sākšanas, un šīs zināšanas ietekmē manu domāšanu un rīcību. Ko es uzzinu, pārdomāju un atzīstu par labu esam, tam es cenšos pieskaņot savu dzīvi. Taču Tavs jautājums savā kontekstā ietver šaubas, vai ar zināšanām var kaut ko sasniegt gan materiāli, gan garīgi. Mana atbilde ir: pilnīgi noteikti, ka var - noteiktā attīstības stadijā, kurā es atrodos.
Kad man radās tieksme visu izzināt? Tad, kad es izjutu, cik nepilnīga ir šī pasaule un cilvēku sabiedrība, tātad agri, pusaudža gados.

 Edgars,   14:56:53 06.06.2008
77.38.229.193


Visas fundamentālākās zināšanas ir ieliktas mūsos pašos. Ja ir pareizs apziņas stāvoklis, tad ir arī zināšanas. Varbūt ne zināšanas kā vadīt auto, varbūt ne zināšanas par politiku, taču zināšanas, kā pareizi dzīvot - noteikti.
Grāmatas, mācības, skolotājs nevar sniegt šīs zināšanas - tie var tikai piedāvāt metodes.

 Mārtiņš,Modrim,   13:07:43 06.06.2008
77.93.21.71

Tu gribi ļoti visus mācīt?Tad lūdzu pasaki,ko tu esi sasniedzis ar savām zināšanām?Un kas liek tev visu,ko tu zini,izzināt?Un kad tev radās tieksme izzināt?

 Modris,   01:56:32 06.06.2008
80.233.142.78

Kas ir šī runāšana? Zināšana, ka nekas nav jāzina (pēc tam, kad viss ir kļuvis zināms), he, he, he...

'Meklētājs ir cilvēks ar saskaldītu apziņu. Kad apziņa ir vienota, nav vajadzības vairs ko meklēt' - un visiem runātājiem par zināšanu nevajadzību ir vienota apziņa un visi tieši 'redz', nu, nu; he, he, he...

'Sevi `rediģēt` vispār nav iespējams, jo mēs esam tie, kas esam. Taču tā kā mūsu īstenais „es” ir dziļi noslēpts, mums jānovāc viss liekais, lai līdz tam nokļūtu. Taču es nesauktu šo procesu par attīstību.” - tā ir puspatiesība, jo kalpojot cilvēks ikreiz (piedzimstot no jauna) saduras ar citu īstenību. Tas spiež viņu tieši attīstīties, jo bez šīs attīstības kalpošana nav efektīva. Indiešu pieeja ir ļoti garīgi egoistiska. Tādējādi gan varot sasniegt kaut kādu nominālu atbrīves stāvokli, Pratjekas Budas stāvokli, ja nemaldos, bet budistiem ir cits ideāls - ne tikai atbrīvoties, bet palīdzēt sasniegt atbrīvi visiem cilvēkiem, starp citu, izmantojot arī zināšanas, palīdzot izplatīt patiesas zināšanas.
Visa liekā aizvākšana prasa šī liekā (valdzinājumu, maldu un māņu) iepazīšanu, citādi to aizvākt nevarēs, pati šī aizvākšana būs ilūzija. Taču iepazīšana ir efektīvāka, izmantojot zināšanas.
Starp citu, daži skolotāji par zināšanu sauc tikai tiešu redzēšanu. M. Hendelis to apstrīd, sakot, ka redzēt vēl nenozīmē saprast, un īstas zināšanas nozīmē arī saprašanu. Tomēr arī redzēšana un saprašana vēl nedod varu pār redzēto un saprasto. Tātad tikai redzēšana, saprašana un kontrole jeb vara kopā veido īstu, pilnīgu zināšanu.